18/03/2021
Vērtīgi 🌿🌿🌿🌿
Sievietēm ir raksturīgi, ka jebkuras problēmas ar krūtīm mēs uztveram ļoti emocionāli. Pārāk lielas krūtis, mazas krūtis, dažāda izmēra krūtis, ne tādas formas krūtis kā gribētos – tas viss var smagi ietekmēt sievietes pašvērtējumu. Līdzīgi ir ar situācijām, kad krūtis funkcionē ne tā, kā sieviete gaida. Piemēram, sieviete vēlas barot mazuli tikai ar krūti un pēkšņi realitātē sastopas ar nepatīkamu faktu, ka piena nepietiek.
Kādas sajūtas var rasties šādā situācijā?
Kauns – “ar mani kaut kas nav tā, kā vajag”, “man ir sliktas krūtis”, “visas var barot normāli, bet es nē”.
Vainas sajūta – “es nevaru pabarot savu mazuli”, “bērns ir izsalcis, bet man nav piena”.
Bailes - “kas notiks ar manu mazuli?”, “ja nu man tā arī nebūs piena/beigsies piens/mazulis pārstās zīst krūti?”, “ko teiks/padomās citi, kad uzzinās, ka es...”, “ja nu maisījums nodarīs ko ļaunu manam mazulim”.
Vilšanās – “es cerēju, ka visu barošanas laiku barošu tikai ar krūti”.
Skumjas – “man neizdevās”, “manam mazulim nāksies ēst maisījumu”.
Trauksme – “vai es visu daru pareizi”, “ko es varēju darīt citādāk”, “ja nu man/manam bērnam kaut kas nav kārtībā ar...”. Un dažkārt mamma var izjust it kā nepiedienīgas jūtas, piemēram, atvieglojuma sajūtu, kad sāk dot maisījumu – “beidzot bērns paēdīs un es atpūtīšos”.
Tas viss ir pilnīgi normāli!
Ir jāsaprot, ka jaunās māmiņas ir ļoti emocionāli jūtīgas un ievainojamas ne tikai pirmajās dienās, bet arī pirmajos mēnešos pēc dzemdībām. Šīs īpatnības dēļ pret sevi vajag attiekties īpaši saudzīgi. Tas nav vājums, bet gan īpaša spēja uztvert pasauli daudz jūtīgāk. Tas ir nepieciešams, lai būtu iejūtīgākas pret citu cilvēku, arī sava mazuļa, vajadzībām. Sarežģījumus rada tas, ka emocijas dažkārt pārņem pārlieku un ignorējam racionālo. Arī tad, kad nepietiek piena un nepieciešams dot mazulim papildus arī maisījumu, saudzējam sevi un iespējami domājam ar skaidru galvu.
Diemžēl, ļoti bieži nepietiekams piena daudzums iet roku rokā ar spēcīgu emocionālu traumu.
Kā tas notiek? Parasti ar citu cilvēku lāča pakalpojumu. Visizplatītākā situācija: mazuļa pirmajās dzīves dienās barošana ar krūti ne visai izdodas. Nesanāk mazuli labi pielikt pie krūts, mazulis ir mazs un vājš, tāpēc krūti zīž reti, jo daudz guļ. Gadās, ka vispār neizdodas mazulim iedot krūti vai arī mazulis ēd krūti caur speciālu uzgali, tāpēc pienu saņem mazāk... Situācijas var attīstīties dažādos variantos. Visbiežākais neizdošanās iemesls ir tas, ka sieviete nesaņem pietiekamu atbalstu un apmācību pašā zīdīšanas sākumā. Tā sekas - viņas mazulis nesaņem pietiekamu daudzumu pirmpiena vai piena pirmajās 2-3 dienās (dažkārt pat 5-10 dienās), līdz ar to zaudē svaru un kļūst arvien vājāks.
Šādos brīžos nereti uzrodas padomdevēji, kuri, uztraucoties, ka mazulis ir nepaēdis, sāk baidīt jau tā satrauktos vecākus. Dažkārt baidīšanai klāt pievienojas arī pārmetumi un apvainojumi. Situācijas turpinājums – 2 vai 4 nedēļas pēc dzemdībām vecāki aizved mazuli pie ģimenes ārsta uz pārbaudi un svēršanu, kurā atklājas, ka mazulis slikti pieņemas svarā. Kurš vainīgs? Protams, mamma!
Bailes par bērnu, vainas un kauna sajūtas, trauksme un vilšanās – šīs jūtas pēkšņi pārsteidz sievieti un var radīt viņai emocionālu traumu. Atskaņas no tā sieviete var just vēl ilgi pēc tam, kad viss ir it kā atrisinājies un pagājis. Jebkuri mājieni par to, ka bērns atkal nav paēdis, var vēlreiz izsaukt emociju vētru vai likt darboties nepārdomāti - piemēram, pārbarojot mazo ar maisījumu vai piebarojumu.
Pie tam, kad mammai ir aizdomas par nepietiekamu piena daudzumu, bieži ieslēdzas “pustukšās glāzes” režīms. Lai vai cik daudz arī piena būtu, vienalga liekas, ka tas pietrūkst pilnvērtīgai krūts barošanai.
Mazulis raud? Tas ir tāpēc, ka piena ir par maz. Neguļ trīs stundas no vietas? Nu, piena ir par maz. Bieži prasa krūti un grib pie mammas uz rokām? Tas viss tāpēc, ka par maz piena. Dažkārt liekas, ka tās sievietes, kurām nepietiek piena, patiešām tic, ka tām citām, “pienīgajām”, mammām, kurām piens plūst aumaļām, viņu bērni nekad neraud, ēd precīzi pa 10 minūtēm 6-8 reizes diennaktī un noguļ visu nakti savā gultiņā. Liekas, ka visas problēmas ar mazuli beigsies tieši tad, kad brēkulis būs “pieēdis pilnu vēderu”. Dažas mammas pat to pārbauda – sagatavo vairāk maisījuma nekā parasti, mazulis visu izēd un (tavu brīnumu!) aizmieg un ilgi guļ... Ēdot maisījumu, mazuļa gremošanas sistēmai ir jāstrādā vairāk, tāpēc pēc lielās maisījuma devas bērns burtiski atslēdzas un tiešām rezultāts ir dziļš miegs. Jebkurš maisījums pēc sastāvdaļām ir nabadzīgāks nekā krūts piens un mazuļa gremošanas sistēma maisījumu pārstrādā grūtāk. Tāpēc katra piena lāse, kuru mamma spēj dot savam mazulim no krūts, ir nenovērtējams ieguldījums viņa veselībā un attīstībā. Lūdzu, esiet lepnas par saviem pūliņiem!
Kas var palīdzēt?
1. Vērsieties pēc palīdzības pie speciālista, kurš jūs atbalstīs, nomierinās, un ar kuru kopā jūs varēsiet izstrādāt jums atbilstošāko rīcības plānu. Piemēram, pie zīdīšanas konsultanta.
2. Attiecieties pret notiekošo filozofiski. Barošana ar maisījumu ir pagaidu līdzeklis. Tas palīdzēs jums noregulēt mazuļa barošanu ar krūti, ja tāds ir jūsu mērķis.
3. Sekojiet līdzi saviem pārdzīvojumiem un “ventilējiet” emocijas: variet paņemt papīra lapu un rakstīt uz tās visu, kas uztrauc un kas ienāk prātā, bez jebkādiem filtriem. Variet atļaut sev regulāri paraudāt, lai noņemtu nost saspringumu, vai padalīties ar pārdzīvojumiem ar cilvēku, kurš ir gatavs jūs uzklausīt. Stresu un spriedzi var noņemt ar fiziskajām aktivitātēm (pastaigas, mājas uzkopšana, sports), ja to atļauj veselība. Variet meditēt vai izmantot EFT (Emotional Freedom Technique) tehniku. Veidu ir daudz. Pats galvenais ir atrast sev piemēroto un regulāri to pielietot. Ja nepieciešams – meklējiet palīdzību pie speciālista, kurš palīdzēs sakārtot jūsu emocionālo labsajūtu (psihologs, psihoterapeits, dūla, zīdīšanas konsultante, PEP mamma u.c.).
4. Sāciet atpūsties un uzņemt spēkus. Darbs pie laktācijas (piena daudzuma) palielināšanas parasti prasa ilgāku laiku. Tās nav 2-3 dienas. Tās ir nedēļas. Te nav vajadzīgs cīniņš – cīņā parasti ir zaudējumi. Gudrāk būs vienkārši dzīvot savā ritmā un priecāties par to, ka ar katru dienu izdodas labāk un labāk.
5. Lūdziet palīdzību tuviniekiem. Viņi var palīdzēt sadzīves jautājumos (nopirkt un pagatavot ēst, uzkopt telpas un izmazgāt drēbes, pavadīt laiku ar vecākajiem bērniem). Dažkārt mēdz būt ļoti vērtīgi izmantot izdevību vismaz uz stundu pabūt vienatnē ar sevi, atpūsties.
Zīdīšana ir ļoti svarīgs darbs. Tas prasa daudz laika un spēkus, īpaši, ja viss neiet gludi. Tāpēc jaunajai māmiņai tik svarīga ir palīdzība un atbalsts. Ja jūs jūtiet, ka netiekat galā viena pati, vai arī nesaprotat, ko darīt, lai viss izdotos – meklējiet palīdzību!
Sagatavoja: Vaira Avota
Autore: Natalja Mankovska
Tulkojums: Sanita Zeiza
̌ais ̄dīšana
