26/04/2026
26.aprīļa rīts uzausa ar vieglu satraukuma pieskaņu – tādu, kas kutina pakrūti gluži kā vēja brāzma aiz loga.
Balvu novada Krišjāņu pagasts vēl tikai mostas, bet prātā jau virpuļo jautājumi: kāds būs laiks, vai vējš būs draugs vai tomēr šodien nolēmis pārbaudīt mūsu raksturu? Vakar taču solīja – ne mazāk kā pusgadsimta cienīgu vētru! Teju vai jādomā, vai cepurei būs jēga…
Rīts sākas cerīgi. Debesis it kā samiedz aci, bet vējš ik pa brīdim atgādina: “Es te esmu!” Cepures tiek stingrāk uzvilktas pāri ausīm, jaku krāgas paceļas augstāk, un katrs mazais siltuma kriksītis tiek novērtēts. Tomēr – ne vējš, ne aukstums nespēj atturēt īstus dabas mīļus. Vairāk nekā 30 drosmīgi gājēji ir sapulcējušies, gatavi doties piedzīvojumā, kur prognoze ir tikai ieteikums, nevis šķērslis.
Ieejot mežā, pasaule pēkšņi kļūst citāda. Vējš paliek kaut kur aiz egļu sienas, un šķiet – esam nonākuši slepenā patvērumā. Starp mākoņiem kautrīgi paspīd saule, it kā slepus mūs uzraugot. Tā pat spēj sasildīt tik ļoti, ka brīžiem jādomā – vai tiešām šī ir tā pati diena, kurā solīja vētru?
Ceļa malās jau gandrīz noziedējušas sila purenes, kā mazi zili atvadu sveicieni . Kaut kur tālumā aizsmakusi iekliedzas dzērve, bet gājēji – kā jau gājēji – runā, smejas, tad pēkšņi apklust, lai paklausītos, kā vējš spēlējas egļu un priežu zaros. Tāds kā dabas koncerts bez biļetēm.
Iznākot no meža, realitāte atgriežas ar pilnu jaudu. Laukos vējš vairs nekaunas – tas pūš ar visiem spēkiem, brīžiem pat uzrīkojot nelielu sniegputeni, lai piedzīvojums būtu pilnīgs. Garām karjerai ar lepnu uzrakstu “derīgi izrakteņi” – un šķiet, šodien galvenais derīgais izraktenis esam mēs paši, kas vēl turas kājās.
Ceļš šķiras. Daļa dodas uz finišu, kur jau vilinoši smaržo karsta zupa – 13 kilometri godam pievarēti. Bet drosmīgākie, vai varbūt vienkārši mazliet trakākie, turpina vēl 10 kilometrus, izaicinot gan sevi, gan vēju.
Pa ceļam starp kokiem nozibsnī alnis – tāds kā meža spoks, kas izvēlas nepozēt un ātri pazūd savā cēlumā. Un tad jau tālumā parādās Krišjāņu ciema mājas – kā solījums, ka silta zupa un tēja patiešām eksistē.
Finišā – smaidi, sarkani vaigi, nogurums un gandarījums. Un, protams, karsta zupa, kas šodien garšo kā Michelin restorāna šedevrs.
Paldies visiem fantastiskajiem gājējiem – jūs ne tikai izturējāt vēju, jūs ar to sadraudzējāties. Un, iespējams, vējš tagad stāsta citiem: “Ar šiem gan labāk nejokot!”
Kā arī liels paldies zupas vārītājai Lūcija Šmite ,loterijas atpalstītājiem Jolanta Pugaca un Aivis Zukovs par sarūpētajiem Dimdiņu gardumiem un Alise Bačuka par dāvanu karti Ziemeļlatgales kemperis, kura aizceļoja uz blakus novadu.
Visit Balvi.Balvu novads
Latgale.Travel
Krišjāņu Bibliotēka
