08/12/2025
🔹 Veselības aprūpes sistēmai jākļūst par drošu pirmo pieturvietu sievietēm un meitenēm, kas pieredzējušas vardarbību.
5. decembrī mēs pulcējām ministriju, slimnīcu, tiesībsargājošo iestāžu, akadēmisko un NVO pārstāvjus uz starpsektoru darba sesiju par veselības aprūpes lomu palīdzības sniegšanā. Tajā klātienē piedalījās arī PVO dzimumu līdztiesības, taisnīguma un cilvēktiesību eksperte Melānija Haida (Melanie Hyde), kas atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Veselības aprūpes darbinieki nereti ir pirmais un dažkārt vienīgais kontakta punkts vardarbībā izdzīvojušajām sievietēm. Tādējādi veselības aprūpes sistēma ir vārti ne tikai uz medicīnas aprūpi, bet arī uz citu sistēmu pakalpojumiem."
📊 PVO 2023. gada dati: katra trešā sieviete dzīves laikā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību.
Centrālās statistikas pārvaldes rādītāji apliecina, ka arī Latvijā situācija ir līdzīga. PVO uzsver — patiesie apmēri, visticamāk, ir lielāki, jo statistikā netiek pilnībā iekļautas psiholoģiskā vardarbība, cilvēku tirdzniecība un sieviešu slepkavības.
👩⚕️ Veselības aprūpes speciālisti bieži ir pirmais un reizēm vienīgais kontakta punkts.
Daudzas sievietes vēršas veselības aprūpē citu iemeslu dēļ — traumu, depresijas, hronisku sāpju (piemēram, neizskaidrojamu gremošanas traucējumu) vai atkarību problēmu dēļ, taču pašu vardarbību neatklāj baiļu un kauna dēļ.
➡️ Tāpēc kvalitatīvas apmācības un skaidri protokoli ir izšķiroši, lai situācijas spētu atpazīt un varētu savlaicīgi sniegt atbalstu.
🚫 Latvijā daudzi palīdzības pakalpojumi kļūst pieejami tikai pēc tam, kad sieviete iesniegusi oficiālu sūdzību policijā. Taču daudzas to nedara – kauna, baiļu, sabiedrības nosodījuma dēļ, baidoties no iespējamās vardarbības turpināšanās vai bažās par bērnu aprūpi un savu juridisko statusu. Ar papildu šķēršļiem saskaras sievietes ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti, vecāka gadagājuma sievietes un tās, kuras ieradušās no citām valstīm, jo viņām palīdzības saņemšanu apgrūtina arī diskriminācija un pieejamības problēmas.
PVO eksperti uzsvēra nepieciešamību mainīt šo secību — vispirms atbalsts un aizsardzība, tikai tad formalizācija.
🏥 Specializēto centru izveide Latvijā: ceļā uz sistemātisku risinājumu.
PVO eksperti prezentēja starptautiskus modeļus (Norvēģija, Igaunija u. c.) un uzsvēra: nav universālas formulas. Tāpēc Latvijai svarīgi izvēlēties modeli, kas atbilst tai pieejamajiem resursiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.
Šādam centram jānodrošina:
✔️ skaidrs protokols mediķiem,
✔️ drošība, privātums un konfidencialitāte,
✔️ koordinēti pakalpojumi arī ārpus veselības aprūpes,
✔️ speciāli apmācīts personāls,
✔️ vide, kurai sievietes var uzticēties.
📌 Veselības ministrija tuvākajos mēnešos uzsāks darba pie pirmā specializētā centra izveides.
🤝 Paldies visiem partneriem par aktīvu iesaisti. Īpaši pateicamies visiem, kas uzstājās ar prezentācijām vai piedalījās paneļdiskusijā: Tiesībsarga birojs Tiesībsargam Karinai Palkovai, Veselības ministrija parlamentārajai sekretārei Līgai Āboliņai, Veselības ministrija Veselīabs aprūpes departamenta vadītājai Sanitai Jankai, Labklājības ministrija Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktorei Ilzei Kurmei, MARTA vadītājai Ilutai Lācei, Latvijas Jauno Ārstu Asociācija valdes loceklei un ģimenes ārstei Alisei Singhai un Latvijas Autisma apvienības vadītājai Līgai Bērziņai.
WHO Regional Office for Europe