Esmu laimīga, jo man ir dots tik daudz: saules un dabas, un mīlestības piepildīta bērnība, gaiši un viegli skolas gadi, augstskola ar mīlestības sastapšanu un ģimenes izveidošanu, divu brīnišķīgu bērnu nākšana pasaulē, viena mazbērniņa sagaidīšana, kopīgi ceļojumi pa Latviju un tālāk, darbs un rūpes par citiem, dzīvnieki, siltā laika pavadīšana pie ūdens, dzīvošana pie jūras, lasīšana, izglītošanās un sevis pilnveidošana. Brīnišķīgi, ja vien … ik pa laikam to visu neapstādinātu mana vai kāda man mīļa cilvēka slimība. Tajā brīdī viss it kā apstājas, kļūst melnbalts, parādās izmisums, sagrūst pasaule.
Šie brīži, kad esi izmisumā, kad tradicionālās medicīnas iespējas vairākkārt izrādījušās neefektīvas, virza uz priekšu, rosina meklēt savu atslēdziņu veselībai. Kad bijām jau nonākuši pie atziņas, ka veselība ne vienmēr meklējama medikamentos un operācijās, dzīve mūs aizveda uz Abragciemu pie fantastiskas ģimenes, kurā arī veselības problēmas tika risinātas alternatīvā veidā. Viņu pārliecība un saprašana bija daudz dziļāka par mūsējo. Baudījām jūru, uzklausījām vieni otru ieteikumus, mācījāmies un nostiprinājām savu pārliecību, ka slimības ļoti efektīvi iespējams uzveikt ar dabas līdzekļiem. Vislabāk, ja izmainām savu domāšanu, savu dzīvesveidu, pirms slimība mūs apstādina. Tagad apzināti meklēju, lasu, klausos, vācu un sistematizēju informāciju, pierakstu to, kas pārbaudīts un darbojas. Esmu nomainījusi 70% grāmatu savā mājas bibliotēkā. Mums katram ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, jāiemācās uzdot jautājums: “Vai tiešām piedāvātais ir vienīgais risinājums? Kādas ir alternatīvas?” Jāpavada laiks klusumā un jāsadzird atbilde. Bezizejas brīžos svarīgi ir pāriet uz pieņemšanu un iekšēju pateicību. Man tad parasti “ienāk prātā”, ko darīt. Paskatoties uz savu līdzšinējo dzīvi no malas, šķiet viss diezgan likumsakarīgi un harmoniski:
Esmu meldermeitiņa no Zutēnu (tagad Juku) dzirnavām. Pirmos 7 gadus dzīvojusi gleznaina ezera malā un pilnībā izbaudījusi šo dabas paradīzi. Kad piedzima bērni, gandrīz visas saulainās dienas esam pavadījuši pie ezera vai jūras, ejot garās pastaigās vai nakts pārgājienos. Daba ir kā magnēts - ja reiz pievelk, tad vaļā netiek. Studijas Ekonomikas fakultātē LLA man iemācīja efektīvi un lietderīgi izmantot laiku, meklēt visatbilstošāko risinājumu, lai sasniegtu labāko rezultātu. Mūs mācīja nevis visu zināt, bet meklēt un prast atrast. LU Pedagoģijas fakultāte, savukārt, mācīja mācīties, sniegt zināšanas tālāk, rosināja interesi par psiholoģiju. Pirms 7 gadiem skolas direktore piedāvāja kursus – gadu mācīties Silto smilšu terapiju, tam sekoja Dabas vides estētikas studijas. Ieguvums, viennozīmīgi, dabas dziedinošais spēks, dabas kustību un materiālu mērķtiecīgs pielietojums sarežģītu problēmu risināšanā. Sākot dziļāk “darboties ar dabas jomu”, pati pārliecinājos, kā mēneša laikā notika lietas, uz kurām virzījāmies veselus 25 gadus. Mans mērķis ir būt veselai, kustīgai un būt par piemēru bērniem, mazbērniem un viņu bērniem. Man priekšā ir ceļš, kuru izbaudu un baudīšu arvien apzinātāk.
