Līga Untule - ķermenis, apziņa, dvēsele

09/02/2026

Kāda dalībniece pēc meditācijas rakstīja:

“Sajutu arī asteskaulu. Domās – deformētā daļa kā liekā. Kad sapratu, ka deformēto nevar atmest, tā ir mana daļa, tad vizuāli ar gaismu dziedināju līdz tā iztaisnojās.”

Asteskauls ķermenī simbolizē pamatdrošību un identitāti.

Tas ir mūsu “pamats”, uz kura balstās visa sistēma.

Asteskauls ir saistīts ar:
▪️ dzīvības instinktu
▪️ piederību dzimtai
▪️ tiesībām būt
▪️ sajūtu “man šeit ir vieta”

Kāpēc meditācijā redz deformētu daļu?

Deformācija ļoti bieži NAV par fizisku problēmu. Tā ir iekšēja pieredze, kas kādreiz tika uztverta kā “lieka”, “nepareiza” vai “traucējoša”.

👉 Bērnībā.
👉 Attiecībās.
👉 Dzimtas sistēmā.

Tā ir daļa, kuru prāts mēģināja:
– apspiest
– noliegt
– izstumt
– pielāgot

Tāpēc tā parādās kā “lieka”, “deformēta” vai “nevajadzīga”.

Kāpēc to nevar atmest?

Un te ir pats svarīgākais punkts.

Tāpēc, ka tā esi TU.
Nevis kļūda. Nevis defekts.
Bet tava pieredze, tava vēsture, tava sakne.

Kad mēs mēģinām šo daļu “izmest”, ķermenis saspringst vēl vairāk.

Savukārt kad mēs to pieņemam, notiek pretējais.

👉 Struktūra sāk mainīties pati.

Nevis ar spēku.
Bet ar klātbūtni.

Kas notiek, kad tu dziedini, nevis atgrūd?

Dalībnieces pieredzē:
✨ deformācija sāka iztaisnoties
✨ parādījās gaisma
✨ ķermenis atguva balstu

Tas ir ļoti dabisks process:
Kad dvēsele saka – “tu drīksti būt”,
ķermenis beidzot “var atslābt”.

29/01/2026

Tas ir process sievietēm, kuras ir gatavas atbrīvoties no iekšējiem konfliktiem, lai spertu nākamo soli pretī dzīvei, par kuru viņu sirds patiesi priecājas.

Ja jūti, ka šis teksts runā ar tevi - 2.02 sākas 3 mēnešu transa meditāciju cikls
“Iekšējā atmoda”.

Ja jūti, ka šis rezonē, detalizētāka informācija par 3 mēnešu ciklu “Iekšējā atmoda” atradīsi šeit - https://www.ligauntule.lv/meditaciju-cikli/

27/01/2026

Dzīves materializācija neienāk tur, kur ķermenis vēl dzīvo pagātnē.

Materializācija nevar notikt, kamēr sievietes iekšējā sistēma vēl:
▪️nes pagātnes struktūras,
▪️dzīvo no pienākuma, nevis klātbūtnes,
▪️intuitīvi tur to, kas sen vairs nav jānes,

Dzīve nevar pilnībā ieplūst tagadnē. Un dzīve to ļoti precīzi respektē.

Tā neienāk tur, kur tai vēl nav vietas.
Nevis kā sods. Bet dēļ līdzsvara.

Materializācija nav par to, ko tu gribi.
Tā ir par to, "no kurienes tu dzīvo".

Dzīvojot no apzinātas vai neapzinātas bērna pozīcijas - dzīve nāk ar nosacījumiem.
▪️No gaidīšanas — ar kavēšanos.
▪️No pienākuma — ar smagumu.

Bet no pieaugušas sievietes vietas
dzīve sāk kustēties pati.

Ko nozīmē ieņemt savu pieaugušās vietu?

Tas nenozīmē kļūt “stiprai” vai “visu varošai”.
Tas nozīmē:
▪️atlaist vecās iekšējās saites,
▪️iziet no lomām, kas vairs nav aktuālas,
▪️nostāties savā vietā bez vainas sajūtas,
▪️izveidot atbalstu sevī, nevis meklēt to ārpusē.

Kad tas notiek, dzīve sāk virzīties vēlamajā virzienā. Nevis tāpēc, ka tu to kontrolē, bet tāpēc, ka tu pati vairs tai netraucē.

Kāpēc ar domāšanu nepietiek?

Daudzas sievietes mēģina materializēt caur:
▪️prātu,
▪️analīzi,
▪️vizualizācijām,
▪️pareizām domām.

Taču materializācija nav mentāls process.
Tā ir ķermeņa un sistēmas gatavība.

Ja ķermenis vēl dzīvo pagātnes režīmā, nākotne nevar tajā ieiet.

Ja jūti, ka kaut kas Tevī rezonē, tas nozīmē – tava iekšējā
sistēma jau ir gatava kustībai.

Šī ir pēdējā iespēja noklausīties bezmaksas meditāciju, kas palīdz iziet no bērna/pienākuma pozīcijas un ieņemt savu pieaugušās sievietes vietu ķermenī.

Pēc meditācijas saņemsi arī individuālu analīzi – par to, kur tieši tava sistēma vēl turas pagātnē un kas šobrīd traucē dzīvei pilnībā ieplūst tagadnē.

Saite uz meditāciju šeit - https://preview.mailerlite.io/preview/1791927/sites/166231780847781832/dk3BSh

Durvis ir atvērtas vēl tikai īsu brīdi.

25/01/2026

Ir sievietes, kuras ļoti labi zin, kas ir resursi. Viņas prot radīt sev drošību, telpu, plašumu, skaidrību. Viņas prot domāt, analizēt, strukturēt, būt spēcīgas. Bieži – arī ļoti veiksmīgas savā profesionālajā dzīvē. No malas skatoties, šķiet: viss ir kārtībā.

Un tomēr – meditācijās viņas aizmieg.
Ne tāpēc, ka būtu nogurušas. Ne tāpēc, ka meditācija “nestrādātu”. Bet tāpēc, ka zem visa šī resursa slāņa ir kaut kas, ar ko sastapties ir pārāk biedējoši.

Kas ir paslēpšanās resursā?

Parasti mēs runājam par paslēpšanos sāpēs, traumās, disociācijā. Taču pastāv arī cita, daudz smalkāka stratēģija – paslēpšanās resursā.

Tas notiek tad, kad:
▪️prāts kļūst par galveno atbalstu,
▪️resursi tiek izmantoti nevis integrācijai, bet lai izvairītos,
▪️gaisma tiek izmantota, lai neskatītos tumsā.

Resurss šeit nav neīsts. Tas ir īsts, spēcīgs un pat glābis dzīvību. Taču kādā brīdī tas kļūst par patvērumu, aiz kura var nejust.

Bērna pieredze, kas iemāca dzīvot galvā.

Daudzu sieviešu stāsts sākas bērnībā.

Situācijās, kurās bērns tiek pakļauts pieaugušo pasaules robežu pārkāpumiem – emocionāliem, fiziskiem vai seksuāliem – bērnam nav rīku, lai tos izprastu vai apstrādātu.

Bērns nezina:
▪️vai drīkst raudāt,
▪️vai drīkst bļaut,
▪️vai drīkst aiziet,
▪️vai labāk kļūt neredzamam.

Un tad notiek izvēle, kas nav apzināta, bet eksistenciāla: "Es pāriešu galvā. Tur ir drošāk."

Prāts kļūst par kāpām, aiz kurām paslēpties. Resurss kā kāpas.

Resurss bieži izskatās kā plaša, brīva telpa. Tur ir gaiss. Tur ir miers. Tur ir vieta, kur neviens neaiztiek.

Un tieši tāpēc tas ir tik vilinošs.

Taču jautājums nav – vai resurss ir labs. Jautājums ir – no kā mēs tajā slēpjamies?

Ja resurss tiek izmantots, lai nekad neatgrieztos pie sajūtām, kurās reiz bija bezpalīdzība, kauns, apjukums vai bailes, tad tas kļūst par vēl vienu aizsardzības mehānismu.

Ļoti skaistu. Ļoti sociāli pieņemamu. Bet joprojām – aizsardzību.

Kāpēc meditācijā notiek aizmigšana?
Aizmigšana bieži ir robeža.

Robeža starp:
▪️jā – es gribu iet dziļāk,
▪️nē – es neesmu gatava sastapties ar to, kas tur ir.

Ķermenis izvēlas miegu kā drošāko variantu. Nevis tāpēc, ka sieviete nevēlas augt. Bet tāpēc, ka viņa pārāk labi zina, kas reiz notika, kad robežu nebija.

Kad prāts ir izcils instruments, bet slikts mājoklis.

Paslēpšanās resursā bieži rada sievietes, kuras:
▪️ir ļoti spējīgas,
▪️dziļas domātājas,
▪️intuitīvas, bet kontrolētas,
▪️garīgi attīstītas, bet maz jušanā.

Prāts šeit ir varonis. Taču dzīve, kas tiek dzīvota tikai prātā, agrāk vai vēlāk kļūst plakana.

Jušana paliek aiz durvīm. Patiesie cēloņi – miglā.

Ceļš nav resurss vai trauma. Ceļš ir attiecības.

Dziedināšana nenozīmē mest prom resursus. Un tā nenozīmē mesties traumā bez atbalsta.

Ceļš ir attiecības:
▪️starp prātu un ķermeni,
▪️starp gaismu un tumsu,
▪️starp pieaugušo sievieti un bērnu, kurš reiz nezināja, ko darīt.

Kad resurss vairs nav patvērums, bet atbalsts, ķermenis sāk palikt klātesošs.

Un tad – meditācijā vairs nav jāaizmieg. Var vienkārši būt.

Noslēgumā.
Paslēpšanās resursā nav kļūda. Tā ir inteliģenta izdzīvošanas stratēģija.
Taču sievietes ceļā pienāk brīdis, kad šis resurss vairs nekalpo dzīvībai, bet tikai drošībai.

Un tad dvēsele sāk klusi čukstēt:
“Es gribu just. Pa īstam.”

Ja šis teksts rezonē, iespējams, arī tev kāpas reiz bija drošāka vieta, kur būt.
Vieta, no kuras varēja skatīties, bet ne piedalīties. Domāt, bet nejust.

Paslēpšanās resursā bieži sākas tur, kur nav bijusi iespēja justies droši savā ķermenī.
Tāpēc es aicinu tevi uz bezmaksas vadītu meditāciju “Nabas saites pārgriešana”, kur mēs maigi atgriezīsim robežas –
starp tevi un citiem, starp bērna pieredzi un pieaugušas sievietes klātbūtni.

Ne ar spēku, bet ar apzinātu klātbūtni.

Pievienoties meditācijai vari šeit:
https://preview.mailerlite.io/preview/1791927/sites/166231780847781832/dk3BSh

25/01/2026

Vai esi kādreiz aizdomājusies, ka ļoti dažādi dzīves stāsti var norādīt uz vienu un to pašu sakni?

Attiecības ar mammu nav tikai pagātne. Tās ir enerģētiska saikne, kas bieži turpina darboties arī pieaugušā vecumā – ietekmējot attiecības, mātišķumu, pašsajūtu un to, cik brīvi spējam dzīvot savu dzīvi.
✨ Tas var izpausties dažādi:
▫️ ▪️Tu esi pieaugusi sieviete, bet joprojām jūti vainas sajūtu, ja dzīvo “pa savam”, atbildību par mammas emocijām, grūtības novilkt robežas.
▫️▪️Tu ļoti vēlies būt laba mamma, bet trigeri kas ir saistīti ar bērniem ir spēcīgāki, nekā gribētos. Bieži tie nenāk no bērna, bet no neatrisinātas saiknes ar savu mammu vai dzimtas sieviešu enerģiju.
▫️▪️Attiecības ar vīriešiem neveidojas, vai arī partneris “nenoturas”. Enerģētiski tas var nozīmēt, ka vīrieša vieta jau ir aizņemta – ar mātes vai dzimtas sieviešu enerģiju.
▪️Vai arī partnerattiecības ir, bet tajās ir spriedze, cīņa, konflikts. Ja dzimtā sievietēm nācās būt ļoti stiprām, šī enerģija var neapzināti izstumt vīrieti no viņa vietas.

💫 Kas visiem šiem stāstiem ir kopīgs?

👉 Nepārgriezta emocionālā un enerģētiskā nabas saite ar mammu un dzimtas sieviešu līniju.

Tas nav par kāda vainošanu.
Tas ir par dziļu, bieži neapzinātu lojalitāti.

❗ Svarīgi zināt:
Enerģētiskās nabas saites pārgriešana nav attiecību saraušana.
Tieši pretēji – tā ļauj katram ieņemt savu vietu, atgriezties savā spēkā un radīt brīvākas, veselīgākas attiecības.

🎁 Es dāvinu Tev bezmaksas meditāciju
“Iekšējā atbrīvošanās jeb nabas saites enerģētiskā pārgriešana ar mammu” (~34 min)

💌 + individuālu meditācijas procesa analīzi

👉 Piesakies meditācijai – https://preview.mailerlite.io/preview/1791927/sites/166231780847781832/dk3BSh

Ja šie vārdi Tevī rezonē, iespējams, Tava dvēsele jau zina – ir laiks atgriezties savā vietā. 💛

09/08/2025

Tu kļūsti par to, ko pati neesi saņēmusi.
Tavs trūkums nav tikai sāpes — tas ir arī potenciāls.
Tajā, kur nejuties redzēta, dzimst spēja ieraudzīt citus.
Tajā, kur biji viena, dzimst vēlme veidot kopienas.
Un tajā, kur nebiji mīlēta, dzimst spējas bez nosacījumiem mīlēt.

✨ Es esmu izveidojusi pašizziņas anketu sievietēm, kuras vēlas apzināti ieskatīties savā iekšējā ceļā:
🔹 Kā bērnības trūkums ir kļuvis par tavu superspēju
🔹 Kā to godināt, pieņemt un dzīvot no šīs vietas

💌 Aizpildi anketu līdz 18.08, un:

1.Saņem dāvanā vadītu meditāciju – satikšanos ar savu dziedināto spēku

2.Piedalies izlozē — viena laimīgā iegūs 3 mēnešu dalību manā meditāciju grupā

👉 Spied uz saiti, aizpildi anketu un ienirsti šajā dziļajā ceļojumā pie sevis.

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSevLhg5_ITkHYkZzF-vEImHgJDh3WaLYq4v5BWQQb7dSm6Ypw/viewform?usp=dialog

14/06/2025

Par aktuālo šobrīd...

Šobrīd es turpinu darbu ar regresijas seansiem - kuri palīdz nonākt līdz patiesajam problēmas cēlonim – nevis cīnīties ar sekām, bet ieraudzīt sakni, kas palīdz pārraut apli, iegūt atbildes un iekšēju mieru.

Šī gada aprīlī es kļuvu par sertificētu somatic alignment praktiķi - tas bija liels solis ārpus manas komforta zonas – tā ir dziļa, ķermenī balstīta pieeja, kur darbs notiek caur kustību, elpu un enerģijas atbrīvošanu no vietām, kur tā iestrēgusi. Mūsu ķermenis glabā visu – katru pieredzi, katru emociju, arī to, ko prāts sen ir aizmirsis. Šajās sesijās strādājam ar ķermeni, lai atvērtu bloķētās vietas, atbrīvotu tajās iestrēgušo enerģiju un atjaunotu tās brīvu plūsmu. Tas ir dziļš process, kurā ķermenis pats stāsta un dziedē.

Šobrīd esmu arī Transpersonālās psihoterapijas apmācībā, jo man ir svarīgi darboties ar profesionalitāti un cieņu pret šo dziļo darbu. Ētika, atbalsts, telpas turēšana – tie nav tikai vārdi. Tie ir pamati, uz kuriem balstās drošs terapijas darbs.

Arī es pati regulāri strādāju ar sevi gan apmācību procesā, gan regulārās individuālajās terapijās u.c metodēs un praksēs.

Padalos ar ideju, kura jau ilgāku laiku bija manā galvā ⬇️ ja jūti rezonansi, atsaucies! 🙌

05/05/2025

Ķermeņa bruņas veidojas kā instinktīva aizsardzības reakcija uz emocionāli vai fiziski sāpīgām pieredzēm, īpaši bērnībā vai atkārtoti stresainās situācijās. Tās ir burtiski ķermenī iecementētas muskuļu sasprindzinājuma, elpas aiztures vai kustību ierobežojuma formas, kas pasargā cilvēku no jūtu pārpludināšanas vai ievainojamības.

Kā tās veidojas?

Kad bērns piedzīvo bailes, apkaunojumu, nepieņemšanu vai kritiku, bet nav iespējas šīs jūtas droši izpaust (piemēram, raudāt, dusmoties, bēgt), ķermenis “noslēdz” emociju kanālus – notiek elpas saīsināšana, spriedze kaklā, žoklī, plecos, vēderā u.c.

Laika gaitā šīs reakcijas kļūst automatizētas, veidojot fizisku un psiholoģisku "aizsargbruņu".

Šīs bruņas var būt:

▪️Muskuļu līmenī (hronisks sasprindzinājums),

▪️Elpas līmenī (sekla, nebrīva elpošana),

▪️Uztveres līmenī (nespēja sajust prieku, sāpes, tuvību).

Kā tās palīdz?

Bruņas ir gudrs, izdzīvošanas mehānisms. Tās:

▪️Aizsargā nervu sistēmu no pārslodzes,

▪️Palīdz būt funkcionāliem ikdienā,

▪️Noregulē jūtu plūsmu (īpaši, ja apkārtne nav droša),

Rada ilūziju par kontroli un spēku ("es visu varu pati", "es neraudu", "man nav vajadzīga palīdzība").

Tās ir kā emocionālie vairogi, kas ļāva tev kādreiz izdzīvot.

Un kā tās ierobežo?

Kad bruņas paliek pastāvīgas, tās sāk:

▪️Aizvērt tevi citiem un sev pašai, jo neļauj sajust vai izpaust īstas emocijas,

▪️Nobloķēt prieku, tuvību, kaisli, mīlestību – jo šīs sajūtas arī prasa atvērtību,

▪️Ierobežot brīvu elpu, kustību un spontanitāti – ķermenis kļūst saspringts, noguris, kontrolēts,

▪️Radīt fiziskas sāpes vai veselības problēmas (piemēram, spriedze mugurā, migrēnas, elpošanas traucējumi).

▪️Un – galvenais – tās attālina tevi no patiesās būtības, no tava mīkstā, dzīvā, jūtīgā centra.

Dziedināšanas ceļš

Lai atbrīvotos no bruņām, vispirms ir vajadzīga:

▪️Droša vide;
▪️Ķermeņa un elpas apzināšanās;
▪️Īpašas prakses.

Tas ir maigs un dziļš process, kurā ķermenis iemācās, ka tagad ir droši.

22/01/2025

Ieskats regresijas seansā.

Par pieejamajiem laikiem online/ klātienē Liepājā vai klātienē Rīgā jautā man privāti! 📨

14/12/2024

Bieži vien pagātnē piedzīvotie notikumi un tas ko mēs ar to saprātam 1.5 g vai 3-5 g vecumā vai jebkurā citā vecumā vēl šodien var spēlēt mums par sliktu. Tas turpina radīt trauksmi un bailes situācijās kurās tām šķietami nevajadzētu būt.

Viss tas ar ko tu šobrīd mēģini tikt galā no kaut kurienes ir radies. Ļoti iespējams, ka šīs pašas lietas var būt problēmjautājumi cilvēkiem, kas tevi ir audzinājuši, no kuriem tu esi cēlusies. Un tu vari būt tas cilvēks, pirmais, kurš saprot, ka šeit kaut kas nav kārtībā. Vienkārši vēro sevi un savas domas. Neļauj vairs kādam citam noteikt kā tev ir jādomā un jājūtas. Izlaid visu caur sevi. Tavas emocijas tev visu pateiks priekšā. Ko tu par to domā patiesībā.

Tādēļ ja tu esi gatava izprast patiesos iemeslus savām sajūtām un veikt pozitīvas izmaiņas, es esmu šeit, lai tev palīdzētu.

Ja vēlies uzzināt vairāk par regresiju un kā tā var palīdzēt tieši tavā situācijā, sazinies ar mani, un mēs kopā varam atrast ceļu uz tavu personīgo izaugsmi.

12/12/2024

No cilvēka apziņas līmeņa ir atkarīga attieksme pret sevi, citiem un dzīvi kopumā.

Apziņas līmeni varētu raksturot kā dzīves gudrības līmeni. Jo augstāks apziņas līmenis, jo līdzsvarotāka attieksme pret dzīvē notiekošajiem procesiem un cilvēka emocionalitāte samazinās, jo cilvēkam veidojas harmoniska attieksme gan pret labo, gan pret slikto.

11/12/2024