05/05/2025
Ķermeņa bruņas veidojas kā instinktīva aizsardzības reakcija uz emocionāli vai fiziski sāpīgām pieredzēm, īpaši bērnībā vai atkārtoti stresainās situācijās. Tās ir burtiski ķermenī iecementētas muskuļu sasprindzinājuma, elpas aiztures vai kustību ierobežojuma formas, kas pasargā cilvēku no jūtu pārpludināšanas vai ievainojamības.
Kā tās veidojas?
Kad bērns piedzīvo bailes, apkaunojumu, nepieņemšanu vai kritiku, bet nav iespējas šīs jūtas droši izpaust (piemēram, raudāt, dusmoties, bēgt), ķermenis “noslēdz” emociju kanālus – notiek elpas saīsināšana, spriedze kaklā, žoklī, plecos, vēderā u.c.
Laika gaitā šīs reakcijas kļūst automatizētas, veidojot fizisku un psiholoģisku "aizsargbruņu".
Šīs bruņas var būt:
▪️Muskuļu līmenī (hronisks sasprindzinājums),
▪️Elpas līmenī (sekla, nebrīva elpošana),
▪️Uztveres līmenī (nespēja sajust prieku, sāpes, tuvību).
Kā tās palīdz?
Bruņas ir gudrs, izdzīvošanas mehānisms. Tās:
▪️Aizsargā nervu sistēmu no pārslodzes,
▪️Palīdz būt funkcionāliem ikdienā,
▪️Noregulē jūtu plūsmu (īpaši, ja apkārtne nav droša),
Rada ilūziju par kontroli un spēku ("es visu varu pati", "es neraudu", "man nav vajadzīga palīdzība").
Tās ir kā emocionālie vairogi, kas ļāva tev kādreiz izdzīvot.
Un kā tās ierobežo?
Kad bruņas paliek pastāvīgas, tās sāk:
▪️Aizvērt tevi citiem un sev pašai, jo neļauj sajust vai izpaust īstas emocijas,
▪️Nobloķēt prieku, tuvību, kaisli, mīlestību – jo šīs sajūtas arī prasa atvērtību,
▪️Ierobežot brīvu elpu, kustību un spontanitāti – ķermenis kļūst saspringts, noguris, kontrolēts,
▪️Radīt fiziskas sāpes vai veselības problēmas (piemēram, spriedze mugurā, migrēnas, elpošanas traucējumi).
▪️Un – galvenais – tās attālina tevi no patiesās būtības, no tava mīkstā, dzīvā, jūtīgā centra.
Dziedināšanas ceļš
Lai atbrīvotos no bruņām, vispirms ir vajadzīga:
▪️Droša vide;
▪️Ķermeņa un elpas apzināšanās;
▪️Īpašas prakses.
Tas ir maigs un dziļš process, kurā ķermenis iemācās, ka tagad ir droši.