26/01/2026
Kāpēc mazi bērni grūstās? Ko darīt, lai bērns pārtrauktu sist citus, it īpaši vecāku klātbūtnē? - uz šo jautājumu vakar nebija laika detalizēti atbildēt, tāpēc rakstām te - atsevišķi. 🤓🙃
Pirmais izskaidrojums ir bieži lasīts - tas, ka bērns izvedas ideāli, ja vecāku nav tuvumā, bet šausmīgi - līdzko viņa ierodas (vienalga, vai pie vecvecākiem 🤔 vai pirmsskolā), esot laba zīme, kas signalizē, ka bērni mammas klātbūtnē jūtas psiholoģiski droši, lai parādītu savu trauksmi, arī aizvainojumu par viņas prombūtni un visu citu notikušo. Par to ir daudz rakstīts grāmatās un rakstos, stāstīts semināros, tāpēc paskatīsimies uz šo jautājumu nedaudz no citas puses.
Vecākus doma par psiholoģisko drošību maz mierina, jo nereti bērns ar savu uzvedību apdraud gan sevi, gan citus, it īpaši, ja sišana notiek bērnudārzā, kur daudzi vienaudži viņa ir vecumā ar nesatīstītu prasmi sevi aizstāvēt. Turklāt ne visi bērni vēlas mācīties sist pretī, un var viņus saprast.
Ja agresīva uzvedība atkārtojas dienu no dienas, nepietiek ar "māciet bērnam uzvesties labi!". Ir vērts saprast, kādas tieši prasmes bērnam trūkst, lai viņš prastu savu trauksmi, sāpes, aizvainojumu paust konstruktīvā formā:
- Varbūt viņš neatpazīst emocijas, un nezina, ka sitiens pa galvu otram bērnam sāp? Lai gan šī lieta mums šķiet pašsaprotama, divgadniekam tas patiešām var būt jaunums (arī pieaugušie reizēm nesaprot, kad un kā ir kādu aizskāruši). Tāpēc patiešām ir vērts mācīt empātiju, un šo prasmi ir vērts slīpēt visas dzīves garumā. To var darīt, mācot emocijas - bēdīgas sejas un priecīgas sejas. Turklāt nevis no emojiem, bet gan, pētot fotogrāfijas, skatoties filmas, multenītes kopā, cilvēkus utt. Ja jūs zinātu, kādas pārvērtības notiek bērnos, kad viņi iemācās atpazīt un nosaukt savas emocijas vārdā, kā arī atpazīt tās citos!!!
- Varbūt jūsu bērns saprot, ka otram bērnam sāp, un viņš pat priecājas par to? Tas varbūt izklausās šausmīgi, bet ievelciet dziļi elpu, nesodiet un nenosodiet bērnu, bet gan meklējiet veidus, kā mācīt bērnam justies stipram drošā veidā - stipriniet bērna pašapziņu, māciet veselīgi tikt galā ar greizsirdību gan attiecībā uz māsas, brāļa lonu ģimenē, gan zaudējumu spēlē vai sacensībās). Par pašapziņas stiprināšanu mums bija atsevišķs ieraksts http://www.uzvediba.lv/params/post/1720394/ka-stiprinat-berna-pasapzinu.
- Varbūt bērns saprot, ka vardarbība sāp, bet viņš neko sev nevar padarīt? Tas arī atstāj nozīmīgu iespaidu uz bērna pašapziņu, it īpaši, ja bērns ir gudrs, un tad viņam ir nepieciešams mācīt dusmu kontroli. Tur labs atbalsts būs Mācīties. Draudzēties. Spēlēties www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/98401/item/344974/ mazajiem bērniem, kā arī Dusmu kontroles spēle www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/65178/item/245504/ lielākiem bērniem. Bērniem, kuri uzreiz sit, bet jūtas slikti, palīdzēs plakāts Relaksācijas stratēģijas www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/104558/item/448484/, kas kalpos kā laba, skaidra atgādne, kā rīkoties saspringtās situācijās
- Varbūt bērns nemāk pateikt, ka jūtas? Jo zemākas ir bērna verbālās prasmes, jo vairāk par savu uztraukumu viņš paudīs ar uzvedību. Tur palīdzēs bērna sajūtu nosaukšana vārdos. Jā, pamēģiniet pat divgadniekam raudāšanas brīdī pateikt "Es redzu, cik dusmīgs tu esi", un pavērojiet, kas notiks. Māciet bērnam - pasaki to ar vārdiem (mācieties arī paši atšķirt, kad kaitinoši vai pasīvi agresīvi rīkojaties tāpēc, ka jūs uz kādu dusmojaties, un mācieties pateikt to 😉😊). Runājiet! Arī tad, ja bērns nerunā! It īpaši, tad ja bērns vēl nerunā!
Kāds vēl varētu būt izskaidrojums?
Ja palika vēl kādi neatbildēti jautājumi, droši dodiet ziņu!
