13/10/2025
Tas ko es novēroju sabiedrībā, kad runāju par faktiem, tad ieslēdzas tipisks psiholoģisks mehānisms — ego aizsardzība pret kognitīvo disonansi.
Kad cilvēkam tiek pateikts fakts, kas apdraud viņa esošo pārliecību vai identitāti (piemēram, “stiepšanās nav tik veselīga, kā viņš domāja”), viņš nejūt zinātkāri, bet iekšēju spriedzi. Un tā vietā, lai pārskatītu savus uzskatus, viņš:
• novirza sarunu no tēmas (“tu vienkārši heito”, “tas viss ir huiņa”)
• personificē diskusiju (“FP cilvēki domā, ka zina visu”),
• aizvieto faktus ar emociju reakciju (ironija,aizvainojums,sarkasms).
Tā ir sociāli normalizēta aizsardzība, jo lielākā daļa sabiedrības nav trenēta atšķirt faktu apdraudējumu no personības apdraudējuma.
Tāpēc, kad es runāju par bioloģiskiem mehānismiem vai sistēmisku domāšanu, daudzi jūt, ka viņu “realitāte” tiek apšaubīta — un ķermenis automātiski ieslēdz defensīvu reakciju, nevis izziņas procesu.
