Evija Ercmane, fizioterapeite

Evija Ercmane, fizioterapeite Sertificēta fizioterapeite. Iegurņa pamatnes izmeklējumi. Esmu ar visu 💜un🧠 par veselīgām kustībām.

Mazliet par pašiem pamatiem - globālās rekomendācijas uz sievietēm perimenopauzē attiecas tāpat kā uz visiem pieaugušaji...
17/05/2025

Mazliet par pašiem pamatiem - globālās rekomendācijas uz sievietēm perimenopauzē attiecas tāpat kā uz visiem pieaugušajiem (no 18-64):

Faktiski jebkurā vecumā fiziskajām aktivitātēm ir jābūt divu veidu – tā sauktajām kardio aktivitātēm, kas mērķētas uz sirds un asisvadu sistēmas veselību, un spēka treniņiem – muskuļu attīstīšanai, kaulu, saišu, cīpslu, skrimšļu, asisvadu, hormonālajai, mentālajai utt. veselībai.

Labā ziņa par kardio aktivitātēm ir tā, ka šeit ieskaitās jebkuras darbības, kas ilgāk par 15-20 minūtēm notur paaugstinātu pulsu. Iešana, dejošana, riteņbraukšana, protams, arī lēna skriešana. Teorētiski varētu pat ieskaitīt intensīvu mājas tīrīšanu, piemēram, vannas beršanu, logu vai grīdas mazgāšanu, bet tad tai jābūt tiešām “ar slapju muguru”. Nedēļas laikā vajadzētu savākt vismaz 150 minūtes tādu aktivitāšu, kurās pulss pakāpies, elpa palikusi nedaudz straujāka, mazliet iesvīdusi mugura.

Ir vēl iespēja 150 minūtes aizstāt ar vismaz 75 minūtēm, bet tiem tad jābūt augstas intensitātes treniņiem, un šeit noteikti jāseko līdzi pulsam.

Spēka treniņi ir vajadzīgi jebkurā vecumā, bet, pārkāpjot 40 gadu slieksni, īpaši svarīgi. Ar šiem ir sarežģītāk, jo te tiešām ir nepieciešamas vairākas lietas:
1) jāiemacās pareiza tehnika, lai izvairītos no traumām (ja cilvēks ar izteikti uz priekšu izvirzītiem pleciem un bez adekvātas lāpstiņu kontroles, sāks aktīvas kustības virs galvas un vēl ar svariem, sūdzības par plecu sāpēm nebūs pārsteigums);
2) slodzes dozēšana, jo muskuļi pie papildu darba ir jāpieradina. Labā ziņa šeit ir tā, ka sākumā nav nepieciešams nekāds milzu aprīkojums – sava ķermeņa svars, pretestības gumijas, dažas hanteles (ja plāno vingrot mājās);
3) nepieciešami 2 spēka treniņi nedēļā. Ja tās ir nodarbības, kuras apmeklē, forši. Ja liekas, ka divas stundas izbrīvēt ir neiespējami, sāc ar 20 minūtēm – mērķtiecīgi vingrojot gana daudz šajā laikā var izdarīt.

Atsauce: Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas

Kustības perimenopauzes laikā ir viens no stūrakmeņiem labai pašsajūtai. Vai var teikt arī tā – līdz 40 gadiem kustēšanā...
22/04/2025

Kustības perimenopauzes laikā ir viens no stūrakmeņiem labai pašsajūtai. Vai var teikt arī tā – līdz 40 gadiem kustēšanās dod milzīgu pievienoto vērtību, pēc 40 bez kustībām vienkārši vairs neiztikt.
Pēc 40 burtiski sākas sairšanas process, pareizāk sakot, tas sākas jau saldajos 20, bet pēc 40 tiek ielikts hadronu paātrinātājā. (Nākamais paātrinājums būs pēc 60.) Locītavas paliek stīvas (iesaldētais plecs oficiāli ir viens no perimenopauzes simptomiem). Muskuļi ar arvien lielāku tempu sāk zaudēt spēku un masu – paliekam ne tikai vājākas, bet arī zaudējam muskuļu apjomus (diežēl ne tauku). Kauli arī iet pa to pašu taciņu – samazinās to blīvums, izturība. Estrogēns vairs mūs nepasargā no sirds un asinsvadu slimībām. Stresa hormona kortizola bāzes līmenis pakāpen*ski uzraušas dažus līmeņus augstāk. Tam visam pa virus hormonu svārstības iegriež emocionālo pirueti.
Es negribu teikt, ka fiziskās aktivitātes ir zāles pilnīgi visam. Un tikai fiziskās aktivitātes bez pārējo Olimpa dievu – kvalitatīva miega, sabalansēta ēdiena, garīgās prakses (jebkādas sazemēšanās un nervu sistēmas atbalsta) – līdzdarbības neatrisinās visas likstas. Bet fiziskās aktivitātes var padarīt dzīvi daudz kvalitatīvāku un baudāmāku.
Daži pētījumos balstīti fakti bilžu karuselī.

Atbalsts, ko perimenopauzes laikā vari sev sniegt, sadalāms 4 grupās: Ēdiens KustībasMiegsElpošanas/garīgās praksesVēl, ...
05/04/2025

Atbalsts, ko perimenopauzes laikā vari sev sniegt, sadalāms 4 grupās:
Ēdiens
Kustības
Miegs
Elpošanas/garīgās prakses
Vēl, protams, ir hormonus aizvietojošā terapija, bet tā ir atsevišķa, jo sensitīva un ļoti plaša tēma, tādēļ par to kādu citu reizi.

Mazliet par ēšanu.
Perimenopauzes laikā īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu (tas pats, kas proteīns). Agrāk teica 1g uz kg Tava svara. Šobrīd jaunākie pētījumi saka 1,2 grami ir pats minimums, daudzviet runā pat par 2g uz kg sievietēm, kuras ieiet perimenopauzē.
Piemēram, ja mans svars ir 60 kg, tad katru dienu man jāuzņem vismaz 72g olbaltumvielu. Atgādinājums, ka 100 g (jēlas) vistas filejas nav 100 g olbaltumvielu, bet gan ~23g.
It kā liekas, ka tos 72g olbaltumvielu uzņemt nav neiespējami, bet katru dienu savākt tādu vai pat 120g apjomu var būt zināms izaicinājums. Vismaz man.
Lai gan proteīns ir svarīgs muskuļu masas un spēka saglabāšanai, kaulu veselībai, veselīgam metabolismam un svara kontrolei (bet par to citreiz), proteīns ir nozīmīgs arī garstāvokļa menedžmentam un smadzeņu funkciju uzlabošanai. Proteīnu veido dažādas aminoskābes, tostarp triptofāns un tirozīns, kam ir svarīga loma serotonīna un dopamīna izstrādē.
Bilžu karuselī vari palasīties, kādi produkti atbalsta Tavu nervu sistēmu jeb kur dabiskā ceļā meklēt vielas, kas palīdzēs veidoties iepriekšējā ierakstā aprakstītajiem neirotransmiteriem (nervu sistēmas komunikācijas aģentiem).

Smadzeņu migla parādās pirms karstuma viļņiemIepriekš rakstīju par hormonu (estrogēna, progesterona, testosterona) ameri...
10/03/2025

Smadzeņu migla parādās pirms karstuma viļņiem

Iepriekš rakstīju par hormonu (estrogēna, progesterona, testosterona) amerikāņu kalniņiem, kas norisinās perimenopauzes laikā. Uz notiekošo haosu visjūtīgāk un visātrāk reaģē nervu sistēma, precīzāk neirotransmiteri - ķīmiskas vielas, kas palīdz pārraidīt informāciju starp nervu šūnām: serotonīns, norepinefrīns, dopamīns, glutamāts un gamma-aminosviestskābe (GASS).

Šie neirotransmiteri ir atbildīgi par daudzām vitālām ķermeņa funkcijām, tostarp garstāvokļa regulāciju, atmiņu, miegu. To jūtīguma dēļ emocionālie un garīgie izaicinājumi perimenopauzes laikā parādās vēl pirms fiziskajiem, un šos mēs, sievietes, bieži vien norakstām uz visu ko citu – neizgulējos, stress darbā, daudz pienākumu ārpus darba un bērnu/mājas soļa menedžments.

Pētījumi liecina, ka tām sievietēm, kuras jau iepriekš savā dzīvē saskārušās ar šiem izaicinājumiem, iespēja tos piedzīvot atkārtoti perimenopauzes laikā ir vēl lielāka.

UK dati (2019.gads) rāda, ka aptuveni 5-6% sieviešu menopauzes simptomu dēļ pamet darbu, bet 42% ir apsvērušas šādu domu. 39%, kas ņēmušas slimības lapu menopauzes simptomu dēļ, norādījušas uz trauksmi vai depresiju.

Bilžu karuselī vari palasīties, kādus siptomus izraisa dažādu hormonu samazināšanās un kuri neirotransmiteri šajā procesā ir iesaistīti.

Nākamreiz uzrakstīšu par to, kā atbalstīt savu nervu sistēmu perimenopauzes laikā.

Perimenopauze un hormoni I daļaGalvenais iemesls, kāpēc perimenopauzes laikā sievietes izjūt dažādus simptus, ir hormonā...
25/02/2025

Perimenopauze un hormoni I daļa

Galvenais iemesls, kāpēc perimenopauzes laikā sievietes izjūt dažādus simptus, ir hormonālās svārstības. Vislielāko ietekmi rada izmaiņas estrogēna ražošanā. Lai gan ļoti bieži saka, ka estrogēna ražošana pakāpen*ski samazinās, perienopauzes laikā šī hormona izdalīšanās līkne drīzāk līdzinās amerikāņu kalniņiem. Nav brīnums, ka arī sievietes emocionālās un fiziskās sajūtas mainās tikpat strauji un krasi, kā pagriezieni un nobraucieni atrakciju parkā.

Bet pirms ķeršanās pie konkrēto hormonu nozīmes, šoreiz neliela atkāpe fiziolģijā, lai sniegtu kontekstu, kādēļ tas atrakciju parks sāk darboties.

Estrogēna līmeni pamatā nosaka divi hormoni – folikulus stimuējošais hormons (FSH) un luteinizējošais hormons (LH) – abus kontrolē hipofīze (zirnīša izēra dziedzeris smadzenēs). FSH kā jau pasaka pats tā nosaukums – stimuē folikulus (“maisiņi”, kuros atrodas olšūnas) ražot estrogēnu. Kad receptori smadzenēs saprot, ka estrogēna ir gana daudz, tie dod ziņu hipofīzei, lai noņem no ražošanas līnijas FSH un ķeras pie LH ražošanas. LH savukārt stimulē ovulāciju, un pāri paikušie folikuli sāk progrsterona ražošanu, jo dzemde gatavojas apaugļotās oliņas uzņešanai un tai vajag uzaudzēt audu spiventiņu (kas ir progrsterona ikmēneša pienākums). Tā kā smadzeņu receptori saprot, ka estrogēna un progrsterona ir gana daudz, arī LH ražošana tiek samazināta. Ja apaugļošana nenotiek, cikls sākas no jauna.

Sievietes reproduktīvo gadu kulminācijā estrogēna daudzums visai paredzami kāpj un krīt menstruālā cikla laikā. Katru mēnesi sieviete zaudē tūkstošiem folikulu (tikai viens no tiem nobriest par olšūnu un ovulē). Tuvojoties 40 gadiem, organisms vairs neražo tik daudz progrsterona, folikulu skaits olnīcās samazinās, pasliktinās arī to kvalitāte, notiek mazāk ovulāciju = estrogēns var strauji kristies un krasi pieaugt. Smadzenes uztver šīs svārstības un cenšas pielāgot FSH ražošanu. Šeit tad arī sākas lielākā “jautrība” jeb perimenopauzes simptomātika. Ar laiku FSH līmenis paaugstinās, jo smadzenes mēģina “izspiest citronu” – panākt, lai olnīcas, kuru ražošanas kapacitāte tuvojas izsīkumam, ražotu vairāk estrogēna. Tādēļ FSH ir viens no parametriem, ko kopā ar citiem pēta asinsanalīzēs – ja tas ir paaugstināts virs normas, bet estrogēns zems - tas var iecināt par olnīcu funkcijas samazināšanos.



Atsaucei: Harvard Women's Health Watch

06/02/2025
Pēdējā laikā ļoti daudz sanāk lasīt un klausīties par menopauzi un perimenopauzi. Ko tur liegties, drīz šie jautājumi ma...
04/02/2025

Pēdējā laikā ļoti daudz sanāk lasīt un klausīties par menopauzi un perimenopauzi. Ko tur liegties, drīz šie jautājumi man būs ļoti aktuāli (dažkārt liekas, ka jau ir aktuāli). Un man patīk sagatavoties - es gribu zināt, ar ko jārēķinās, izprast, vai es kaut ko varu darīt jau tagad, lai šo pārmaiņu laiku pārlaistu pēc iespējas mierīgāk.
Gribu saprast par hormonu aizvietojošo terapiju (pagaidām man šis ir tumšs un līdz ar to biedējošs lauciņš).
Gribu noskaidrot par uzturu, kā vislabāk atbalstīt ķermeni.
Sākšu ar tēmām, kuras pārzinu vislabāk - iegurņa pamatni (šeit perimenopauzes hormonu svārstības izjūtamas ļoti izteikti) un treniņiem.

Bet vispirms par perimenopauzi un tas pazīmēm. Pētnieki arvien vairāk runā par to, ka tieši psiholoģiskās, mentālās pazīmes parādās pirmās, bet mūsu aizņemtā, skrienošā dzīves ritma dēļ mēs tās norakstām uz pārgurumu, neizgulēšanos.
Emocionālie un mentālie simptomi neparādās vienā dienā. Drīzāk to izpausmes paliek spilgtākas, ja salīdzina ar kādu laika brīdi pagātnē.
Pavēro sevi!

04/02/2025

👏🏻Priecājamies Jums ziņot, ka Veselības Vēstniecības blogs ir papildināts ar kārtējo rakstu. Šoreiz raksts ir par iegurņa pamatnes veselību. Jā, arī menopauze un perimenopauze ir saistīta ar iegurņa pamatnes veselību.
✔️Vairāk lasi mūsu fizioterapeites Evijas Ercmanes sagatavotajā rakstā https://veselibasvestnieciba.lv/menopauze-perimenopauze-un-iegurna-pamatnes-veseliba/

❗️Atgādinām, ka uz konsultāciju pie iegurņa pamatnes fizioterapeita vari pierakstīties arī pie mums, Veselības Vēstniecībā.
Iegurņa pamatnes izvērtējumu Veselības Vēstniecībā veic sertificētas fizioterapeites Evija Ercmane un Sandija Bergmane.

Pārāk aktīvs urīnpūslisPazīmes-Tualete ir viena no telpām, kuru, lai kur tu ietu, noteikti apmeklēsi.-Kad pienāk signāls...
04/11/2024

Pārāk aktīvs urīnpūslis

Pazīmes
-Tualete ir viena no telpām, kuru, lai kur tu ietu, noteikti apmeklēsi.
-Kad pienāk signāls “laiks iet”, ir jāiet nekavējoties un neatliekot.
-Ja pie pirmā signāla uz tualeti nepaspēj, iespējama urīna noplūde.
-Jāiet uz tualeti teju ik pa stundai, 30 minūtēm (kopsummā vairāk nekā 8 reizes dienā)
-Neaizejot uz tualeti, nevari iziet no mājas (pat ja tualete apmeklēta tikai pirms brīža)
-Iespējams, urīnspūslis modina tevi arī naktī (varbūt pat vairākas reizes)

Kas tur notiek?
Urīnpūslis ir veidots no vairākiem slāņiem, tostarp arī muskuļu kārtas, kas spēj mierīgi iestiepties, gaidot, kamēr urīnpūslis piepildīsies. Vidēji cilvēka urīnpūslis pirmos signālus smadzenēm par drīzu vajadzību apmeklēt tualeti, sūta, kad urīnpūslī uzkrājušies 300-500 ml urīna. Bet normā mēs spējam šo vajadzību atlikt un pieklusināt, liekot urīnpūslim vēl iestiepties, un doties uz labierīcībām, teiksim, pēc stundas. Tas, kas mūs šī pieaugošā spiediena apstākļos pasargā no urīna noplūdes, ir urīnizvadkanālu noslēdzošais sfinkteris, kuru mēs spējam apzināti kontrolēt. Pāraktīva urīnpūšļa gadījumā šī smalkā saziņa starp urīnpūsli un smadzenēm ir izmainīta. Urīnpūslis piepildās tikai nedaudz, bet smadzenes jau saņem ziņu, ka jāmeklē tuvākās labierīcības. Atlikt apmeklējumu šķiet neiespējami.
Iemesli šādai urīnpūšļa uzvedībai var būt dažādi, bet vispirms vajadzētu izslēgt urīnceļu infekcijas, diabētu (kad pēdējo reizi pārbaudīji, vai tev nav paaugstināts glikozes līmenis asinīs?), dažādus audzējus, neiroloģiskus stāvokļus u.c. saslimšanas, tādēļ vispirms vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu un veikt atbilstošās pārbaudes un analīzes.
Ja citi iemesli ir izslēgti, bet sūdzībām iemesls nav atrasts, ir vērts doties pie iegurņa pamatnes fizioterapeita. Amerikas Urologu asociācija 2019.gada “Pāraktīva urīnpūšļa ārstēšanas” vadlīnijās rekomendē iegurņa pamatnes fizioterapiju kā pirmās izvēles ārstēšanu.
Pāraktīvam urīnpūslim raksturīgajiem simptomiem ir tendence palielināties līdz ar vecumu, kas skaidrojams tostarp ar hormonālajām izmaiņām, bet šādas sūdzības noteikti nevajadzētu uzskatīt par normālu novecošanu!

Terapija, tostarp iegurņa pamatnes fizioterapija, prasa lielu pacienta līdzestību, iesaistīšanos:
*Ikdienas paradumu maiņa – uzturs (mazāk asu, sāļu ēdienu), šķidrums (pietiekami daudz, lai urīns nebūtu koncentrēts un kairinošs), provocējošie dzērieni (izvairīties no gāzētiem dzērieniem, kofeīna), saglabāt optimālu svaru, atrast laiku regulārām fiziskajām aktivitātēm.
*Tualetes apmeklējumu dienasgrāmata – bieži vien pirmais solis efektīvai terapijai ir godīgi paskatīties uz objektīvo situāciju – cik bieži eju uz tualeti, cik esmu tajā dienā izdzērusi, cik daudz urīna katrā reizē iztek (kaut vai subjektīvi – daudz, vidēji, maz).
*Iegurņa pamatnes muskulatūras treniņš – identificēt īstos muskuļus, kuri ir jāaktivizē un iemācīties to darīt pareizi.
*Mācīties kontrolēt steidzamo vajadzību - censties aiziet mazliet retāk, novilcināt kaut 2-5 min. Tam palīdzēs 1)iegurņa pamatnes muskulatūras sasprindzināšana 5-10 reizes, 2)dziļa, lēna elpošana, 3)uzmanības novēršana – skaiti no 100 līdz 0, vai mēģini izburtot vārdu no pēdējā burta līdz pirmajam, 4)smadzeņu apmānīšanas triks – kustināt kāju pirkstus (neiroloģiskā inervācija kāju pirkstiem un urīnpūslim ir visai tuvu, un šāda stimulācija var likt smadzenēm novērst uzmanību).

Pastāvīgi ievilkts vēdersVēderam ir jābūt plakanam! Nestāvi izgāztu vēderu! Savāc vēderu - izskatīsies tievāka!Mammas, o...
30/09/2024

Pastāvīgi ievilkts vēders
Vēderam ir jābūt plakanam! Nestāvi izgāztu vēderu! Savāc vēderu - izskatīsies tievāka!

Mammas, omes, treneri, draudzenes, tantes aiz letes vai tantes soctīklos - iespējams, nav pat svarīgi, no kurienes tieši nākuši, bet šādi “motivējoši” uzsaukumi joprojām cirkulē publiskajā telpā. Un daudzas no mums tos paņēmušas ļoti nopietni - tā arī dzīvojam, cenšoties visu laiku vēderu turēt ievilktu.
Lai gan hroniska vēdera ievilkšana mēdz parādīties pēc pārciestām sāpēm, operācijām, traumām, biežāk, kā saka pētījumi, tā esot vienkārši iemācīta.

Ko mēs sev ar šo nodarām?
Turot vēdera muskuļus visu laiku saspringtus, izmainās:
-vēdera iekšējā spiediena menedžments,
-elpošana pamatprincipi,
-muskuļu darbs (vieni pārstrādājas kamēr citi nepieslēdzas darbam; daži ļoti pārspringst un rada sāpes),
-vizuālais izskats (vēders virs nabas saspringts, dažkārt var redzēt izteiktu vēderpreses reljefu, bet zem nabas veidojas puncītis). Daži piemēri: ➡️

Par elpošanu un diafragmu vairāk var palasīt iepriekšējā ierakstā⬇️.
Bet par vēdera iekšējo spiedienu: tam ir cieša saistība ar diafragmas darbu un ietekme uz visu, sākot no kuņģa un zarnu darbības līdz pat iegurņa pamatnei. Ja galvenais elpošanas muskulis optimāli nestrādās, iespējams, kādam spazmēs diafragma, vai iegurņa pamatne kopā ar vēdera priekšējo sienu kļūs pārāk saspringta, vai palielināsies spiediens uz iegurņa pamatnes muskuļiem. Bez dažādiem iekšējo orgānu darbības traucējumiem tas var novest arī pie iegurņa pamatnes disfunkcijas - sāpēm, urīna nesaturēšanas, pāraktīvas un saspringušas iegurņa pamatnes.

Tādēļ ļauj savam vēderam elpošanas laikā kustēties. Iespējams, tas prasīs zināmu laiku, iemācīt vēdera virspusējiem muskuļiem nesaspringst pārmērīgi un visu laiku. Tas noteikti prasīs ieklausīšanos savā ķermenī un uzmanības pievēršanu sev. Bet šis ir labs sākums sava ķermeņa pamatu sakārtošanai.

Attēli: Cleveland Clinic, Dynamic Health, Shutterstock

Sāpes ir viens no biežāk pieminētajiem simptomiem, kas liecina par pārāk saspringtu iegurņa pamatnes muskulatūru. Sāpes ...
14/08/2024

Sāpes ir viens no biežāk pieminētajiem simptomiem, kas liecina par pārāk saspringtu iegurņa pamatnes muskulatūru. Sāpes dzimumakta laikā (arī pirms vai pēc tā), vagīnisms (nekontrolēta maksts muskulatūras saspringšana pie jebkura penetrācijas mēģinājuma), u.c.
Taču ir vēl virkne simptomu, kas var signalizēt - Tava iegurņa pamatnes muskulatūra ir hipertonusā jeb pārāk saspringusi.
➡️ ir uzskaitīti daži no tiem.

Ja kāds no šiem simptomiem tevi satrauc, vērsies pie iegurņa pamatnes fizioterapeita.

Iegurņa pamatnes veselībaPar šīm tēmām nemēdz plaši runāt. Tās nav ierastās sarunas ar draudzeni pie kafijas tases. Taču...
30/04/2024

Iegurņa pamatnes veselība

Par šīm tēmām nemēdz plaši runāt. Tās nav ierastās sarunas ar draudzeni pie kafijas tases. Taču tas nemaina faktu, ka sievietes ar visdažādākajām sūdzībām par iegurņa pamatni sastopas vismaz kādā savas dzīves posmā, īpaši pēc grūtniecības vai perimenopauzes laikā.

Bilžu karuselī ir uzskaitītas biežāk sastopamās pazīmes, kas liecina – Tavai iegurņa pamatnei ir nepieciešams atbalsts.

Ja kāda no šīm pazīmēm Tev ir pazīstama,

ja esi saskārusies ar vienu vai vairākām no tām,

ja kāda no tām traucē Tavai ikdienai vai liek atteikties no aktivitātēm, kuras Tev sagādā prieku,

neatliec, meklē risinājumu.

Visbiežāk sūdzības pašas par sevi nepazūd. Un nav taisnība tām, kas saka: “Ko tad var gribēt, Tev taču ir bijušas dzemdības!”, “Manai mammai arī tā bija, tas mums ir iedzimts”, “Ir lietas, ar kurām jāsadzīvo un jāsamierinās”.

Address

Riga

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Evija Ercmane, fizioterapeite posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Evija Ercmane, fizioterapeite:

Share