18/05/2022
Olla Belun ba Kuidadus Enfermagem sira
Loron ohin ita Sei aprende hamutuk konaba"MORAS HEPATITES (HEPATITIS) KA MORAS ATEN"
Espera husi Informasaun saude ida nee bele aumenta ita nia Kuneseimentu, liu-liu konaba Moras Hepatites nunee ita bele halo Prevensaun.
SAIDA MAK MORAS HEPATITES.....?
Liafuan hepatitis mai husi liafuan Gregu Hepar no -itis. Hepar signifika figadu/ aten no -itis katak inflamasaun.
Tuir OMS(organizasaun mundial saude) define hepatitis nu’udar inflamasaun ne’ebe akontese iha ita nian Figadu/aten.
Hepatitis mak moras infeksiozu ne'ebe afeta iha ita nian aten(figadu)ho karater inflamadu ne’ebe sei hamosu necrose/kematian ba iha Selulas aten nian.
FUNSAUN ATEN NIAN
Iha kondisaun normal ita nia aten hala'o funsaun hanesan:
1. síntesiza de proteina
2. Metabolismo husi lípidos(mina), proteínas no glucosa,
3. Hasai substansia veneno husi raan(detoxificación de sangre),
4. Sintese urea, Asidu urico no creatinina,
5. Hemocatéresis (raan mean rahun iha aten),
6. Hemopoyesis(produz raan) inklui
7. Produz bilis(Moruk).
MANEIRAS AKONTESE MORAS HEPATITES
Bainhira ema ida afecta ho virus hepatitis, virus refere sei invade selula aten nian hodi replika nia aan. Atu responde ba iha invasaun ida nee ita nia isin sei haruka celula da defesa(inmune cells) hodi ataka virus hepatitis ho celula ne’ebé infectado no em resultado aten nian celula sei hetan inflamasaun no mate. Ho tempu ne’ebe naruk selula sira ne’ebé mate no selula infetadu sira sei boun hamutuk hodi impede funsionamento aten nian.
HEPATITE KAUZA HUSI SAIDA .....?
Kauza moras hepatites mak Virus, no Virus 8sira nebee Rejistradu no ema hatene mak :
• Virus hepatite A(HAV)
• Virus hepatite B(HBV).
• Virus hepatite C(HCV)
• Virus hepatite D(HDV)
• Virus hepatite E(HEV)
Tuir mai bele hare esplikasaun badak husi maneira da’et, sinal no sintoma ne’ebé sei mosu no oinsa atu prevene husi hepatite A too E.
HEPATITE- A
- Hanesan Moras endemico ida nebee akontese iha nasaun sira ne’ebe sei desenvolve hela
- via de transmisaun : oral-fecal, hahan no be’e ka bebidas sira ne’ebé kontamina ho foer sintina nian nebee kontaminadu Ho HAV.
SINAIS NO SINTOMA :
1. isin sai kinur( icterus ) inklui matan, Liman,
2. laran sa’e( Nauseas )
3. muta ( Vomiton )
4. isin manas ( Fiebre )
5. anorexia(vontade han menus bele kauza pezu tuun),
6. kolen,
7. isin moras(mialgia),
8. moras iha kabun parte leten sorin loos nian(hipocondrio direita Superior),
9. Urina kor café inklui
10. Sentina kor kamutis (fezes acolicas).
MANEIRAS PREVENSAUN BA HAV :
1. Sanitasaun / Hamoos ita nian ambiente,
2. la bele soe be’e ka sentina arbiru,
3. Hamos no fase modo ka naan antes atu tein,
4. Prepara/tein hahan tenke halo tasak didiak,
5. Konsumu be’e mós(bee nono, bee galon).
HEPATITES- B
- Fahe ba tipo rua:
1. aguda no
2. króniku
- Maneiras de transisaun :
1. liu husi likidu isin nian hanesan raan, sekresaun vaginal, es***ma.
2. Via parenteral liu husi sona, tatoo, tranfusaun raan nst,
3. liu husi relasaun s*xual, no liu husi partus.
SINAIS NO SINTOMAS SIRA:
1.Vontade han menus
2. isin manas,
3. Dolor iha kabun parte leten sorin loos nian(hipocondrio direita),
4. Urina kor café
5. Sentina kor kamutis (fezes acolicas)
MANEIRAS PREVENSAUN :
1. Imunizasaun(vasina HBO no DPT ba bebe)
2. Uza protesaun bainhira halo S*x.
HEPATITES C
- Dalan da’et: HANESAN HO HEPATITES B
SINAIS NO SINTOMA
Dala barak la apresenta sintoma(asintomatiku), kankru aten(carcinoma hepatocelular
MANEIRAS PREVENSAUN
1. Uza Protesaun bainhira halo s*x
2. Labele uza hamutuk Daun ka instrumentus sira nebee kontaminadu
3. Tenke tuir Rekezitus konaba Transfusaub ran nian.
HEPATITES- D
- Hepatits D nee bele Dezenvolve husi hepatitis B
- Dalan da’et hanesan ho hepatitis B
- Hepatitis ne’ebé perigo tebes
- La iha vasina ba hapatitis D, maibe vasina ba Hepatitis B bele prevene mos evolusaun moras ida nee.
HEPATITES- E
- Dalan da’et : Fecal-oral, hanesan ho hepatitis A
SINAIS NO SINTOMA :
• Aprezenta sinais no sintoma hanesan influénza ka gripe no isin manas.
-Maneiras Prevensaun hanesan ho hepatitis A
FATOR RISKU SIRA HODI AKONTESE MORAS HEPATITE
Iha fatores risku ne'ebé oin-oin, bele sai hanesan risku ba ita ema atu hetan moras Hepatite mak hanesan tuir mai ne'e :
1. Higiene Pesoal
2. La fase liman depois de utiliza sentina, antes prepara ai han ka antes han.
3. Konsumu ai han ne'ebe la Mos no kontamidadu ho Virus hepatite ka tein ou prepara ai-han ladún tasak ho didiak.
4. Utiliza instrumentu troka malu hanesan eskova nehan, daun sona, tatoo
5. Halo relasaun S*xual ho ema ne'ebé sofre moras hepatites, ka halo relasaun S*xual Arbiru no halo Relasaun S*xual entre mane ho mane (homos*xual) nebee kontaminadu.
6. Ema ne'e sofre moras HIV.
7. Servisu nuudar pessoal saúde ne'e foka liu iha jestaun lixo no bee foer.
8. simu transfujaun ran, liu-liu ba ran ne'ebe la liu husi texte no sasán ne'ebé utiliza la Esteril.
9. Konsumu ai-moruk arbiru hanesan Paracetamol ka hemu ai-moruk herbal sira la liu husi konsultasaun médiku (doutor).
TRATAMENTU
Tratamentu sira nebee halo mak:
1. Tratamentu Suportivu
A. Transfusaun
B. Nutrisaun i Dietica
2. Tratamentu Medikamentosa
A. Antibiotiku
B. Antiviral
C. Analgesiku
D. Vitaminas
KOMPLIKASAUN HUSI MORAS HEPATITES
Wainhira la halo identifikasaun no Tratamentu sedu ba Moras hepatites, sei akontese Komplikasaun sira mak;
1. CLD ( Cronical Liver Disease )
2. HCC ( Hepatocarcinoma Celular )
3.Cirrose
4. Obitu
OINSA HALO PREVENSAUN HUSI MORAS HEPATITES
Maneira simples atu hamenus risku moras hepatites mak hanesan :
1. Fase liman ho bee mós no sabaun beibeik, antes ka depois hala'o aktividades ruma, liu-liu kaer hahan no hemu.
2. Halo atividades s*xual ne'ebe seguru, hanesan parseiru ida de'it, ou utiliza protesaun sira (kondom)
3. Labele uza troka malu sasán privadu hanesan eskova nehan, Gilete
4. Rai ekipamentus Mediku Ho Seguru ( Seringa, Bisturi, Kanula, nst...)
5. Konsumu ai-han ne'ebe riku Nutritivus,
6. Halo Ezersisiu Fiziku sufisiente
7. Deskansa barak
8. Minimiza Bebidas alkoholika sira,
9. Labele konsumu hahán ka hemu bee ne'ebé matak ka la tasak, ne'e laiha garantia Hijene.
10. Halo vasinasaun hepatites tuir orariu ne'ebe fo husi Ekipa Saude sira.
Obrigado Wain😊💪🇹🇱
Hakerek Nain : Zhyo Silva