11/11/2015
Latvijas Zāļu Paralēlā Importa asociācija (LZPIA) augsti vērtē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) centienus rūpēties par Latvijas iedzīvotāju veselību, taču norāda uz to, ka jebkāda veida faktu grozīšana un spekulācijas ap kompensējamo zāļu cenām, var nopietni ietekmēt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli un graut uzticību valstij kopumā.
Iepriekš izplatītājā SIFFA un LPMA paziņojumā masu medijiem izskanēja apgalvojumi, ka vasarā pieņemti MK 899. noteikumu grozījumi izprovocēja zāļu cenu pieaugumu 88 medikamentiem no vairāk kā 1500 kompensējamā sarakstā reģistrētām zālēm. Patiesībā zāļu cenu pieaugumu izprovocēja zāļu ražotāju nespēja nodrošināt pastāvīgu zāļu esamību Latvijas tirgū par iepriekš deklarēto cenu. “Katru gadu zāļu kompensējamo medikamentu sarakstā notiek izmaiņas. Vismaz divreiz gadā tiek pārskatītas cenas un kompensējamo medikamentu saraksts. Pārsvarā tas nav saistīts ar paralēli importētām zālēm, bet gan ar vietējo zāļu ražotāju pārstāvniecību nespēju piegādāt medikamentus valstij par iepriekš deklarētām cenām. Ražotājs, kurš vairs nevar piegādāt valstij medikamentu par iepriekš deklarēto cenu, tiek izņemts no kompensācijas sarakstā. Rezultātā, tajā iekļūst nākamais pēc kārtas ražotājs, kurš gatavs piegādāt šo pašu medikamentu tikai par augstāku cenu. Lūk tā veidojas cenu pieaugums un tam nav nekādas saistības ar VM iepriekš pieņemtiem MK 899. grozījumiem” – situāciju skaidro Indra Valeine, LZPIA valdes priekšsēdētāja.
Viņa arī piebilst, ka kompensējamo zāļu sistēmai ir raksturīga arī viena cita tendence. “Ik gadu “kompensācijā” iekļūst arī arvien jauni medikamenti, kurus paejot laikam, NVD ierēdņi izņem no kompensējamo zāļu saraksta, to neesamības dēļ. Zāļu ražotājs vienkārši nevar nodrošināt to nepārtraukto esamību tirgū, rezultāta kompensācijas sistēmā ienāk analogs ar augstāku cenu.”
Augstu cenu cēlonis slēpjas arī aptieku politikā. Ir zināmi gadījumi, kad Latvijā pārstāvēti zāļu ražotāju uzņēmumi ar dažādām metodēm centās pārliecināt aptieku īpašniekus pirkt Latvijā reģistrētas un iepakotas zāles, paralēli importēto medikamentu vietā. Rezultātā valstij izdevīgāks medikaments stāv noliktavā, bet dārgākais tiek virzīts tirgū. Pacients pārmaksā , bet valsts neiegūst cerēto ekonomiju, jo aptieka izvēlas nepiedāvāt paralēli importēto medikamentu.
Tā piemērām Latvijā iepakotā “SINGULAR” 4mg N28 cena kompensējamo medikamentu sarakstā šobrīd ir 35.34 EUR, bet paralēli importētā “SINGULAR” 4mg N28 cena aptiekā ir 31.75 EUR. Uz katras “SINGULAR” zāļu paciņas, ko piegādā zāļu ražotāja pārstāvniecība Latvijā, valsts šobrīd zaudē 3.59 eiro. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka no 2015. gada 1. jūlija līdz 1. novembrim Latvijā tika pārdoti 7370 SINGULAR 4mg N28 zāļu iepakojumi. Balstoties uz šiem datiem un matemātisko aprēķinu var secināt, ka valsts ekonomija četros mēnešos varētu sastādīt 26 458,30 EUR. Realitātē vairāk kā 50% no zālēm tika pārdotas par zāļu ražotāja pārstāvniecības Latvijā deklarēto cenu, kas sastāda 35.34 EUR.
Pēc NVD publiski pieejamas informācijas, sākot ar šī gada 1. novembra būtisku ekonomiju savos maciņos varēs sajust arī pacienti, kuri veic piemaksu par nereferences medikamentiem. Tā piemēram piemaksa par paralēli importēto BETASERC 24 mg 60N ar 100% kompensējamo recepti sastādīs 3,93 EUR, līdzšinējo 5,66 EUR vietā par Latvijā iepakoto zāļu kasti ar 50 tabletēm.
Diemžēl tādu piemēru Latvijas zāļu tirgū ir diezgan daudz. Līdz ar to LZPIA aicina Veselības ministriju un atbildīgas iestādes detalizētāk izvērtēt MK noteikumu 899. grozījumus un izstrādāt mehānismu drošākai valsts ekonomijai. Uzskatam, ka ir nepieciešams veikt informēšanas un skaidrošanas kampaņu par paralēli importēto medikamentu drošību un pieejamību gan aptiekām, gan pacientiem.
