Iveta Upeniece - Junga psihoanalītiķe - psihoterapijas speciāliste

Iveta Upeniece - Junga psihoanalītiķe - psihoterapijas speciāliste Individuālas konsultācijas, pāru konsultācijas, kā arī konsultācijas ģimenei.

- iekšējie resursi un pašapziņa,
- atkarības,
- bezmiegs,
- veģetatīvā distonija,
- nakts murgi,

Pieteikties var piezvanot pa tālruni +371 28238653
vai uzrakstot e-pastu ivetaupe@inbox.lv
Konsultēju: Rīgā, Skolas ielā 21, 609E telpā

09/03/2026

"Ģīmis rosolā"
Ir daļa klientu, kuri nāk terapijā ar mērķi iemācīties labāk regulēt emocijas un tikt galā ar impulsivitāti. Droši varu apgalvot, ka klientiem pašiem, šis ir viens no grūtākajiem, Sīzifa cienīgajiem uzdevumiem un darbiem. Emocionāli visgrūtākais, jo ir tik daudz centības un apņemšanās un jaunu, un jaunu mēģinājumu, ka atkal un atkal nolaižas rokas, jo atkal neizdevās sevi saturēt kopā, atkal sanāca sakliegt uz partneri vai bērniem, un vai atkal negribot sanāca izgāzt dusmas uz draudzeni vai kolēģi. Un, jo labāk izdodas un jo ilgāk mājās ir miers, jo sāpīgāks ir atkritiens. Tādēļ viens no klienta spēcīgākajiem salīdzinājumiem, ko man nācies dzirdēt ir: "Un atkal es kā alkoholiķis ar ģīmi rosolā, jo jāceļas kājās, kā alkoholiķim pēc tusiņa, jāsavāc sevi, jāsatīra, kas savārīts un tā atkal un atkal". Un tad varētu likties, ka kaut kādā brīdī cerība varētu pazust pavisam, jo taču tik daudz solījumu un mēģinājumu jau bijuši, bet vēlos nomierināt, jo, ja dinamika kopumā ir pozitīva, un vairumā gadījumu tā ir. Jo ir vairāk emocionāli mierīgu dienu, vairāk stabilitātes attiecībās nekā, piemēram, gadu atpakaļ. Un brīži starp emocionālajām dusmu izlādēm paliek ilgāki, ar ilgākiem miera periodiem. Tad tas sniedz spēku un cerību turpināt censties sevi saprast, saprast trigerus, saprast traumas un kompleksus, saprast iekšējā bērna nesastaptās un neapmierinātās vajadzības, izveidot labas un stipras stratēģijas, ko darīt situācijas, kad emocionālie "Vikingi nāk". Jā, tā man patīk saukt šo milzīgo, spēcīgo dusmu stāvokli, kas visbiežāk ir ļoti pārspīlēts salīdzinot ar situācijas nozīmīgumu. Bet iekšējai psihiskajai realitātei tas šķiet 100% atbilstoši, tādēļ ir tik vērtīgi saprast ar kurām traumām un kompleksiem tas ir saistīts. Un labā ziņa, ka pēc centīga darba, nāk arī labi augļi un paliek dusmu izlādes situācijas aizvien retākas, arī dusmas kļūst daudz konstruktīvākas un arī atbilstošas konkrētajai situācijai. Un kopumā dzīve paliek daudz rāmāka, mierīgāka un emocionāli siltāka.

02/03/2026

Vakar saņēmu ļoti siltu vēstuli ar kuru vēlos padalīties, protams, ar klientes atļauju un anonīmi.
Šī vēstule ir kā turpinājums manam rakstam par lietām, kas dara mani laimīgu. :)
Labvakar, Iveta.
Nezinu, cik ļoti mani atceraties — šķiet, tas bija ap 2018. gadu, kad biju Jūsu kliente. Bet es noteiktu biju tā kliente, pēc kuras katru reizi vajadzēja likt uz galda jaunu papīra salvešu kastīti🤭
Izlasīju Jūsu ierakstu un sajutu, ka vēlos Jums uzrakstīt. Patiesībā jau vēlējos ļoti sen.
Ziņa par Jūsu diagnozi (FB ierakstā) mani patiesi satricināja. Iespējams, arī tāpēc, ka pagājušajā gadā pati saskāros ar diagnozi, olnīcu vēzis. Par laimi, sākumstadijā. Diagnoze noteikti lika ļoti skaidri sajust un apjaust, cik dzīve ir trausla — un cik svarīgi ir nepaturēt sevī to, ko gribējas jau ļoti sen pateikt.

Pirms pāris gadiem kādu apmācību laikā man vajadzēja nosaukt trīs cilvēkus, kuriem esmu dziļi pateicīga. Jūs bijāt viens no šiem trim cilvēkiem. Jo Jūs man palīdzējāt izveidot stabilu pamatu zem kājām. Es pat esmu citiem teikusi, ka man ir radusies sajūta — it kā man būtu uzbūvēta pašai sava sala, uz kuras stabili stāvu. Un nevienam vairs nav izdevies šo pamatu izsist man zem kājām. Neļauju arī apzināti šūpot.
Mans darbs ar sevi nebeidzās, izejot pēdējoreiz no Jūsu kabineta. Tas vairāk vai mazāk turpinās joprojām. Un es arī skaidri apzinos, ka tieši šis pamats man palīdzēja bez liela satricinājuma pieņemt savu diagnozi, izdarīt secinājumus un iziet ārstēšanās procesu bez panikas.
Pa šiem gadiem es beidzot esmu atzinusi un pieņēmusi arī savu supersensitīvo dabu, kuru tik ļoti vairījos atzīt arī sēžot Jums pretī krēslā. Bet esmu pieņēmusi to kā savu spēku, nevis vājumu.

Gribēju Jums to visu vienkārši pateikt- aiz dziļas pateicības, kura nav mazinājusies līdz pat šai dienai.

Veselību Jums. Un gaišus un jaukus mirkļus ikdienā.
Ar sveicieniem...

Laimes izjūtaTie, kas ir manos draugos zina, ka vakardien piedzīvoju piepildāmies vienu no dzīves sapņiem. Un laimes izj...
01/03/2026

Laimes izjūta
Tie, kas ir manos draugos zina, ka vakardien piedzīvoju piepildāmies vienu no dzīves sapņiem. Un laimes izjūta mani nepamet jau otro dienu, un tas kalpo par iedvesmu šīm rakstam.
Mēs dzīvojam dažādās sistēmās, mūsos pašos ir sistēmas gan bioloģiskas, gan psihiskas un atkal pierādās, ka Junga uz intuīciju un novērojumiem balstītajām torijām ir taisnība, ko šobrīd pierāda zinātne, bet ne par to šoreiz.
Mūsu iekšējās un ārējās sistēmas balstās uz dažādiem ķieģeļiem un stūrakmeņiem. Kad atceros sevi kādreiz, pirms terapijas studijām pirms visa sevis apzināšanās sākuma - attiecības, ģimene, bēŗni, it kā viss ir, vajadzētu justies laimīgai, bet nekā, drīzāk pretēji. Un es nevaru sev pārmest, ka domāju nepareizi vai redzēju nepareizi, vai attiecos nepareizi, nevaru, jo mani ķieģeļi uz kuriem balstījās mana sistēma, nebija labākajā stāvoklī. Simboliski runājot, tie bija pārāk daudz un pārāk agri dabūjuši lietu, salu un tad atkal lietu un tā arī nebija paspējuši izšūt. Līdz kamēr Patības virzīta, es spēru soļus tur, kur sen jau gribējās, bet visu laiku kaut kas atturēja. Un, kad sāku mācīties un iet terapijā pati, tad atceros, kā viss šķita gan interesanti un iedvesmojoši, gan arī bailīgi, protams, bet tas noteikti bija tā vērts. Un tad man gribētos šo stāstu pabeigt kā pasaku - un tad viņa dzīvoja ilgi un laimīgi. Bet nekā nebija, jo es 3 ar pusi gadus atpakaļ piedzīvoju satricinošu pieredzi ar diagnozi, kura paredz, ka man ir palicis ļoti maz laika. Un tajā brīdī mana dzīve palika man ļoti personiska, jo katra minūte manas dzīves var kļūt pēdējā, nerunājot par dienām vai nedēļām, vai mēnešiem. Un tad loģiski, man radās jautājums, kas ir tas, ko es gribu vēl paspēt piedzīvot un tūlīt, un šodien, jo rītdienas var nebūt. Un pēkšņi viss cits pazuda otrā plānā. Pilnīgi viss, jo es izvēlējos sevi un savu dzīvi ar to, kas man vēl ir atlicis. Man pirms tam bija daudz un dažādu sapņu par to, kur es vēlētos kādreiz novecot, ko es vēl kādreiz gribētu paspēt izdarīt. Kaut kad kādreiz, kad tam būs pietiekami daudz naudas un laika, bet tā sajūta, ka laika vairs nekad var nebūt ir ļoti dziļi satricinoša, tā -līdz pašiem dvēseles dziļumiem.
Tādēļ es sāku savā dzīvē jau uz esošajiem un labajiem ķieģeļiem, ko mīlu - kā ģimene, darbs, rakstīšana, pastaigas dabā, sports un draugi, ieviest jaunus dažādus ķieģelīšus. Daži no tiem ar ko vēlos padalīties, piemēram, ir bungas un ritms, arī mainītā dzīves vieta, lai varu izdzīvot savu sapni, cik ilgi vien būs iespējams, baudot sauli un okeānu. Un šie visi mani dažādie ķieģelīši, un arī šeit nepieminētie ir tie, kas atnes un sniedz laimes izjūtu, kurā var pavadīt minūtes un dienas. Novēlu visiem no sirds veidot savu dzīvi no šādiem laimes ķieģelīšiem, jo jēga ir nevis vienā brīnumainā lietā, bet kā mēs jūtamies un kā izdzīvojam katru esošo minūti.
Ilustrācijai cīkāde, kas pēkšņi nonāca 5 stāvā uz manas terases, caur ko piedzīvoju sinhronitāti, bet par to nākamajā rakstā.
Paldies, ja izlasījāt līdz galam! :)

18/02/2026

Šis raksts ir veltīts tam, lai palīdzētu pamanīt un izvairītie no neapzinātā mehānisma, kas spēj atgriezt šķirties gribošo cilvēku atpakaļ destruktīvajā traumas saiknes attiecību laukā.
Mazliet par to, kas notiek realitātē pēc traumas saiknes pārtraukšanas.
Traumas saiknes pārtraukšana, (orbiting) parādīšanās orbītā, (emotional pings) emocionālie signāli un (unconscious pull back) neapzināta vilkme atpakaļ traumas saiknē.
Attiecībās, kuras raksturo (intermittent reinforcement) neregulāra pastiprināšana, emocionāla atkarība, kontroles cikli un psiholoģiska destabilizācija, traumas saiknes pārtraukšana reti kad ir vienkāršas attiecību beigas. Jo cilvēka psihe bieži paliek emocionāli piesaistīta traumas saikni radījušajam partnerim.
Skatoties caur Junga analītiskās psiholoģijas prizmu kļūst redzama dažādu bezapziņā esošu kompleksu un arhetipu konstelācija, kas tur ego savā varā. Jo tas, kas notiek traumas saiknes neradzemajā, bet sajūtamajā daļā būs saistīts ar ēnu, vecāku kompleksiem, arī pamestības uc traumām, izdzīvošanas un piesaistes mehānismiem un sistēmām. Kas liecina par to, ka traumas saikne nav vienkāršs stāsts par divu cilvēku attiecībām, bet gan kaut kas stipri dziļāks - gan arhetipu, gan kompleksu, gan neirobioloģiski sarežģīta neapzināto procesu aktivizācija.
Un tādēļ tas ir tik sarežģīti, jo ārējā šķiršanās nav tas pats, kas iekšēja šķiršanās. Traumas saikne turpina būt aktīva bezapziņā, arī sapņos un emocijās.
Pastāstīšu par dažādiem fenomeniem, ar ko nākas sastapties maniem klientiem, kad ir izdevies fiziski izšķirties no attiecībām, kur bijusi traumas saikne.
Viens no pēcšķiršanās fenomeniem ir parādīšanās orbītā. Tā ir situācija, kad bijušais partneris neveido tiešu kontaktu, ti. viņš neuzsāk skaidru sarunu, bet gan komunicē, saglabājot netiešu klātbūtni, kā spoks vai meteorīts.
Minēšu piemērus, lai skaidrs, ko es ar to domāju. Piemēram, atkārtoti “Like” sociālajos tīklos, skatās stāstus, reaģē uz ierakstiem, pēkšņi parādās digitālajā telpā, sūta netiešus simboliskus signālus. Parādīšanās orbītā psiholoģiski darbojas kā klātbūtnes uzturēšana enerģijas līmenī bez atbildības par attiecībām.
Ar "Like" traumas saiknes dinamikā parādīšanās orbītā pilda regulējošu funkciju tam partnerim, kurš uzņēmās iniciatīvu par šo kontaktu, tādā veidā nepārtraukti uzturot savstarpējās piesaistes lauku dzīvu ar domām un emocijām ar atmiņām par "Mums".
Nākamais mehānisms, ko būtu vērts zināt ir emocionālie “pingi” un aktivizācijas signāli. "Pings" ir neliels uzvedības signāls, kas paredzēts, lai pārbaudītu vai emocionālā piekļuve bijušajam partnerim joprojām pastāv. Vai bijušais partneris joprojām reaģē uz signāliem vai psiholoģiskais lauks joprojām ir atvērts un pieejams. "Pings" ir diezgan apzināts zema atbildības riska signāls. Piemēram, īsa, neitrāla ziņa, pēkšņs “patīk” vairākiem vecajiem ierakstiem sociālajos tīklos, kāds nejaušs, maznozīmīgs komentārs, pēkšņa, simboliska uzmanība. Un te tāpat kā parādīšanās orbītā mērķis nav komunikācija, bet gan aktivizācija.
Klienti vienmēr jautā, kādēl tas tik spēcīgi ietekmē nervu sistēmu.
Atbilde ir diezgan vienkārša, jo traumas saiknes nervu sistēma ir balstīta uz (Intermittent reinforcement) tie ir traumatiski attiecību cikli, kam raksturīga neregulāra pastiprināšana. Neregulāra pastiprināšana nozīmē, ka atlīdzība vai pozitīva reakcija uz stimulu vienmēr neseko, bet notiek pilnīgi neparedzami. Un tieši tāpēc tas rada ļoti spēcīgu piesaisti. Attiecību piemērs, vienu dienu cilvēks emocionāli distancēts nākamajā dienā pēkšņi ļoti mīļš. Tad partneris, piemēram, kaut kur pazūd uz dažām dienām, tad atkal parādās un sniedz daudz uzmanībās, tad atkal pazūd, tad atkal sniedz uzmanību. Te notiek milzīgas hormonu svārstības un emocionāli no izmisuma uz svētlaimi un tā līdz bezgalībai. Precīzi tas pats princips kā kazino spēļu automāti.
Tātad galvenais mehānisms, kas uztur trauma bond ir nevis pastāvīga mīlestība, bet retas, neparedzamas “atlīdzības”, kas sniedz svētlaimi un rada emocionālu atkarību, un padara aiziešanu ļoti grūtu. Jo tas rada dopamīna stresa ciklu, dopamīns bez partnera kā stimula krītas ļoti strauji.
Tādēļ diezgan loģiski, ka cilvēks cieš no pierašanas pie neparedzamības. Tas nozīmē, ka cilvēks iemācās dzīvot situācijā, kur reakcijas, noskaņojums vai “atlīdzība” ir pilnīgi neprognozējami. Tādēļ cilvēka psihe pielāgojas, tā visu laiku skenē vidi, gaida nākamo reakciju, cilvēks kļūst trauksmains, hiperuzmanīgs. Viņš sāk dzīvot “gatavības režīmā”.
Attiecību piemērs, ja partneris reizēm ļoti mīļš, reizēm dusmīgs, reizēm pazūd, reizēm pēkšņi romantisks, tad nervu sistēma tiek trenēta pie neparedzamības. Piemērs no prakses, ja partneris vakar saka, visiem būtu labāk, ja tu izskrietu uz ielas un tevi nobrauktu auto, bet šodien aicina uz romantisku randiņu spa viesnīcā ar tuvību, bet rīt atkal teiks, visiem būtu labāk, ja tu izgaistu un es tevi ienīstu, td cilvēka psihe paliek piesaistīta tikai svētlaimes mirklim spa viesnīcā un cīnās ar visiem izmisīgajiem līdzekļiem, lai to atkal piedzīvotu, jo dopamīna līmenis bija sasniedzis savu pīķi.
Tie visi mehānismi visbiežāk darbojas kopā ar traumas saikni un emocionālu nestabilitāti. Svarīgi ir saprast, ka te neveidojas atkarība no konkrētā cilvēka, bet gan no tā, ka nervu sistēma ir pieradināta pie šī cilvēka neparedzamās uzvedības un rīcības, kas rada milzīgu piesaistes pārjūtīgumu. Tāpēc pat minimāli signāli no bijušā partnera var izraisīt, kuņģa kontrakcijas, trauksmes uzplūdus, nevaldāmas emocijas, pēkšņu vainas sajūtu, žēlošanas vai glābšanas impulsu. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šī reakcija nav kognitīva, tā patiešām ir somatiskā atmiņa.
Un arī skatoties analītiskās psiholoģijas teorijas kontekstā, jo traumas saiknes patiešām darbojas arhetipiski. Anima un Animuss jeb Syzygy ir visneatkarīgākie arhetipi cilvēka psihē, kas paši var izspēlēt visdažādākos scenārijus un cilvēks pēc tām ir pats ļoti pārsteigts par savām darbībām, un, jo tie neapzinātāki, jo lielāki pārsteigumi mūs sagaida.
Bet ņemam ideālo scenāriju, cilvēks ir laimīgi ticis laukā no traumas saiknes attiecībām, un , piemēram, ir atdalījies arī fiziski un dzīvo citur. Visi tagad atviegloti uzelpo, bet realitātē - nekā tamlīdzīga. Jo kad notiek atdalīšanās, tad cilvēka psihe mēģina atjaunot pazīstamo psihoemocionālo struktūru un bijušais partneris var mēģina atjaunot psihisko saikni.
Ir viens fenomens, ko esmu novērojusi - ļoti bieži kontakts parādās tieši tad, kad sākas atdalīšanās. Un aktivizēšanās mēģinājumi parādās tieši tad, kad atdalīšanās procesā esošais partneris beidzot pamazām atgūst stabilitāti, viņš sāk pārvirzīt enerģiju pats uz savu dzīvi, viņš atsāk kādu pirms tam pamestu radošo darbību vai piedzīvo emocionālu atvieglojumu.
Un no sistēmiskās perspektīvas raugoties - sistēmām nepatīk pārmaiņas, tās par varītēm cenšas atgūt "status quo". Un, kad viens no partneriem iziet no psiholoģiskā lauka, sistēma mēģina atjaunot līdzsvaru. Tādēļ parādīšanās orbītā un emocionālie "pingi" ir mēģinājumi atjaunot iepriekšējo enerģētisko konfigurāciju.
Tādēļ ņemot vērā visu iepriekš minēto galvenie princip, lai izietu no traumas saiknes ir ne tikai fiziska atdalīšanās, kas pati par sevi ir ļoti daudz, bet ne pietiekami, jo tā prasa psihisko robežu stabilizāciju. Tas nozīmē atpazīt "pingus" kā aktivizācijas signālus un tādēļ atteikties no emocionālas iesaistīšanās, jebkādas. Pilnīga neitralitātes saglabāšana ir atslēga. Un tādēļ kritiski svarīgi ir fokusēties tikai uz savām emocijām, neļauties ilūziju barošanai, tikai un vienīgi: “ko tas aktivizē manī?”
Individuācijas ceļa perspektīva attiecas uz neapzināto un uz personības attīstību. Un atdalīšanās no traumas saiknes nav tikai stāsts par attiecībām. Tas ir nopietns individuācijas darbs. Jo uz partneri bieži tiek projicēti izstumtie ēnas elementi, neatrisinātās vecāku dinamikas, neintegrētais personīgais spēks un autoritāte. Un traumas saiknes pārraušana nozīmē šo projekciju atgūšanu. Un ir jāsaprot, ka mērķis nav vienkārši atbrīvoties no personas, bet mērķis ir psihiskās autonomijas atjaunošana.
Un destabilizējošie brīži atdalīšanās procesā no traumas saiknes nav dramatiskas konfrontācijas, bet gan visbiežāk tie ir nelieli, neskaidri signāli, kas atgādina par "Mēs". Tādi kā "Like” vai īsa ziņa, tikai neliela, nenozīmīga simboliska klātbūtne, kas dēļ neskaidrības raisa fantāzijas un uztur iesaistītu. Bet skaidri saprotamas attiecību beigas ļauj sērošanas procesam būt, kamēr neskaidrība pagarina pieķeršanos.

15/02/2026

Dažreiz cilvēki nepierakstās uz sesijām tāpēc, ka noticis kaut kas slikts. Bet gan tādēļ, ka ir parādījusies iestrēgšanas izjūta viņu dzīvē. Un no ārpuses kā instagrama bildēs viss izskatās pat ļoti skaisti, jo viņi centīgi strādā, labi funkcionē, daudz rūpējas par citiem, pieņem ļoti daudz lēmumus, arī par citiem, uzņemas ļoti daudz atbildības un it kā nepārtraukti turpina virzīties savā dzīvē uz priekšu. Bet iekšēji izjūtās ir tukšums, vai izsīkums, apjukums, atkārtojošies attiecību modeļi, emocionāla vientulība vai izjūta, ka dzīvē kaut kas ir nogājis no sliedēm. Bet tam nav skaidra un acīmredzama, un loģiska izskaidrojuma.
Un strādājot sesijās, esmu novērojusi vienu ļoti interesantu fenomenu, kas atkārtojas. Jo analizējot sapņus, bezapziņas vēstījumus un iepriekšējo attiecību paternus, kā arī iepriekšējo paaudžu pieredzes un attiecību modeļus. Jo sesijas ir tā vieta, kur mēs rūpīgi izpētam, kas patiesībā notiek zem redzamā un sociāli pieņemamā un citu cilvēku gaidu uzliktā slāņa. Un jāsaka, ka šeit visam ir nozīme - klienta attiecību dinamikai, piesaistes modeļiem, traumas saiknei, emocionāliem ievainojumiem, sapņu simboliem, iekšējiem konfliktiem un neapzinātajiem procesiem, kas ietekmē cilvēka izvēles daudz vairāk, nekā mēs parasti apzināmies.
Un ļoti bieži šī iestrēgšanas sajūta ir saistīta ar neatdotajiem parādiem, jā tieši tā - burtiski parādiem un tie var būt ļoti daudz un dažādi, piemēram, zaudējot bērna lomu, vecākā māsa ir uzņēmusies mātes lomu un pieskatījusi māsu vai brāli vai abus, kamēr vecāki ir aizņemti ar savu dzīvi vai citiem pienākumiem Tāpat bērns var uzņemties par vecākiem vecāka lomu un mūžīgi palikt tajā lomā, rūpēdamies un kalpodams, un nedzīvodams savu dzīvi, par to pat nenojaušot, tāpat pēc šķiršanās cilvēks var iestrēgt cerībā, ka tiks novērtēts, ka viņam bijušais partneris pateiks paldies. Jo viņš jūtas, ka ir viens pats visu savu enerģiju un finanses ieguldījis bijušajās attiecībās un bērnos. Jūtās, ka ir visu bezgalīgi vilcis viens, kamēr bijušais partneris/e tikmēr ir piegājis tam daudz bezatbildīgāk. Un šie un daudzi citi līdz šim neatzītie un nekompensētie parādi notur cilvēku piesaistītu un iestrēgušu. Un tas nenotiek apzināti, jo neviens brīvprātīgi neizvēlas palikt kaut kur iestrēdzis un neiet tālāk. Jo psihei šo izjaukto līdzsvaru ir ļoti grūti, dažos gadījumos gandrīz neiespējami pārstrādāt, jo tad nāktos atzīt, ka tas viss ir ticis darīts velti. Gan kļūdas, gan lojalitātes vai dažreiz, ja par pieaugušo attiecībām - naivuma un mīlestības dēļ. Viss sāpīgāk droši vien ir atzīt, ka mīlestības vārdā viņš ir atļāvis sevi aptīt ap pirkstu, vai izmantot. Esmu neskaitāmas reizes dzirdējusi situācijas, kur sievietes partnera pierunātas, paņem kredītu, kas viņām pašām pēc šķiršanās ir jāatmaksā, bet bijušais partneris tikmēr brauc ar iegādāto auto, izmanto iekārtas darba vajadzībām vai mierīgi ceļo, kamēr klientes cīnās ar dusmām un bezpalīdzību. Šo situāciju ir ļoti, ļoti daudz. Tāpat kā arī tas, cik grūti ir pārtraukt investēt biznesā, kas nenes augļus, un tieši tas pats attiecas arī uz attiecībām. Jo ja īdz šim jau ir tik daudz investēts, tad tagad apstāties šķiet gandrīz neiespējami, jo tas prasītu atzīt sakāvi, atzīt sev pašam, ka esmu kļūdījies, arī atzīt , ka nedzīvoju savu dzīvi, bet izpildu funkciju kāda cita dzīvē. Un tad nāktos sākt visu no sākuma. Tas skan nu ļoti biedējoši vai ne?
Ja nu gadījumā šie stāsti rezonē arī ar jums, tad droši varat sazināties.
Tiešsaistes sesijas visā pasaulē
Klātienes sesijas Tenerifē.

12/02/2026

Šis raksts ir veltīts tiem cilvēkiem, kas cieš un ir nelaimīgi attiecībās, kur viņiem dara pāri.
Mani raksti uzrunā cilvēkus, kas ir piedzīvojuši vai iet cauri šiem pašiem procesiem. Un man ir liels prieks par klientiem, kuriem beidzot izdodas pārtraukt vardarbīgas attiecības. Pat, ja viņi paši vēl tā nejūtas, jo viss ir pārāk nesen noticis, bijis pārāk sāpīgi, ar iesaistītu policiju vai radiem, kas palīdz un aizstāv. Un šīs situācijas, kaut arī sāpīgas man sniedz cerību un ticību labajam cilvēkos, valsts spējā aizstāvēt un pasargāt sievieti pēc piedzīvotas vardarbības. Mazliet realitātes, ko parasti neatspoguļo filmās.
Šēras dziesmas nosaukums - "Do you believe in life after love" Tulkojumā - "Vai tu tici dzīvei pēc mīlestības" ļoti precīzi atspoguļo sajūtas, kuras piedzīvo cilvēki pēc šķiršanās. Jau rakstīju iepriekšējos rakstos, ka mīļotā cilvēka zaudējums šķiroties līdzinās mīļotā cilvēka nāvei. Un iešana cauri šim sērošanas procesam var šķist bezgalīga. Pat situācijās ar piedzīvotu vardarbību attiecībās. Vai tā bija fiziska, emocionāla vai seksuāla, tur bija arī kaut kas labs, kādēļ cilvēks pie sava partnera turējās neskatoties uz empātijas trūkumu, nespēju būt tuvās attiecībās, ņirgāšanos, izsmiešanu, devalvāciju. Labais dažās situācijās bija mirkļa iespaidā, vai kaisles vai ilūziju radīts, bet tas tur bija, jo mīlošais partneris to juta, un tieši tās jūtas ir tās, kas pat šķiroties var saglabāties vēl kādu laiku, tāpat kā cerība, ka otrs sapratīs , ieraudzīs, novērtēs, bet, jo ilgāk, saglabājas cerība, jo ilgāk turpinās emocionālā piesaiste.
Ar šo es gribēju teikt, ka ir cilvēki, kuri tiek pāri ātrāk, kā ķirzaka, kas nomet asti, ir cilvēki, kas pārdzīvo un sēro gadiem, katram šis veids ir savs.Tāpat es diezgan bieži dzirdu pārliecības, - "Nekad vairs nevienu nesatikšu, nekad vairs nemīlēšu, nekad vairs nejutīšu prieku dzīvē, nekad vairs nebūšu laimīga!" Es ar pilnu pārliecību, kas nostiprinājusies praktiskā darbā, varu apgalvot, ka šīs pārliecības NAV TAISNĪBA. Cilvēki arī pēc šķiršanās satiek citus cilvēkus, piedzīvo mīlestību un laimi, un pilnīgi noteikti daudz, daudz mierīgāku dzīvi. Jo arī statistika liecina par labu tam, ka, ja cilvēks ir izgājis no vardarbīgām attiecībām, izpildījis mājas darbu, parunājis ar sevi, parakstījis dienas grāmatu, aprunājies ar speciālistu, viņam ir 70 un vairāk procentu iespēja atrast sakarīgu partneri, kas nebūs vardarbīgs, bet būs autentisks, neizliksies, nemanipulēs un būs spējīgs uz patiesu tuvību un klātbūtni. Es ceru, ka šī statistika un manu klientu pieredze pēc šķiršanās palīdzēs arī jums noticēt, ka dzīve pēc mīlestības, lai cik liela un stipra tā nebūtu bijusi, būs labāka, mierīgāka, ar mazāk emocionālām vētrām, ar lielāku autonomiju, bez saplūšanas un atcerēšanos arī par savām vajadzībām attiecībās, ne tikai otra.
Jo šķiršanās nav tikai personības transformācija, bet arī sevis atkal atrašana un jauna dzīve, jauna vērtību sistēma, arī cita attiecību kvalitāte ar nākamo partneri. Varētu teikt ātrākais veids kļūt pašam sev par mājām, protams, darot to apzināti.
Un, jā ir dzīve arī pēc mīlestības! Pilna ar jauniem cilvēkiem, jaunām iespējām un jauniem izaicinājumiem, bet ar pilnīgu citu apzinātības līmeni.

20/01/2026

Tenerifē ir ļoti daudz dažādu un interesantu ķirzaku. Ķirzaka ar norautu asti man šķiet ļoti precīzs simbols tam, kā raksturot šķiršanos, jo šķiršanās arī ir zaudējums un ievainojums, kas var atstāt nopietnu nospiedumu dvēselē.
Esmu pieredzējusi, ka cilvēki pēc šķiršanās vairs nejūtas tādi paši, kādi viņi bija pirms tam. Jo šajā procesā aktivizējas Anima un Animus arhetipi, atstājot dziļas un paliekošas pēdas psihē. Ko arī paredz individuācijas ceļš. Pēdējā laikā pieredzu sinhronitāti, ka klientu terapijas mērķis ir izšķirties no vardarbīgām attiecībām. Un, tas tiešām ir ļoti grūts uzdevums, ko aprakstīju rakstā par trauma bond, jeb traumas saikni. Pēc sajūtu aprakstiem , man šķiet ļoti līdzīgs kā tēls būs Patriks Melrouzs, cīnoties ar savām atkarībām. Mēs droši varam salīdzināt traumas saikni ar heroīna atkarību, jo nebūsim tālu no patiesības dopamīna uc hormonu ciklam. Pārvarēt traumas saikni ir tik pat sarežģīti kā pārvarēt atkarības, jo kaut kas ir jāziedo. Un tādēļ arī ķirzaka ar norautu asti man šķiet viens no precīzākajiem šīs pieredzes atspoļojumiem tēlos, jo ķirzakai tas ir instinkts, kas glābj dzīvību. Tāpat, ja cilvēks iziet no vardarbīgām attiecībām, viņš arī glābj sev dzīvību.
Dabā ķirzaka, nonākot briesmās, nomet asti. Tā viņa paliek dzīva, un pie plēsēja paliek tikai aste.
Psiholoģiski tas atbilst tam, kas notiek attiecībās, kuras kļuvušas apdraudošas, jo cilvēkam nākas atteikties no kādas savas daļas, lai izdzīvotu. Šī simboliskā aste var būt ilūzija par drošību, cerība uz otru, paša mīlestība, tuvība, maigums, arī spēja pilnībā uzticēties, un droši vien vissāpīgākais ir dentitāte “mēs” un ar to saistītā piesaiste un emocionālā regulācija, ko dod otra klārbūtne labajās dienās un laikos. Kad attiecības beidzas, īpaši pēc ilgstošas emocionālas piesaistes, šī daļa nepazūd pati. Tā tiek norauta ar sāpēm. Un , ķirzakai aste ataugs. Taču tā nebūs tāda pati. Tā būs biezāka, strupāka, mazāk jutīga, kāda acīm arī neglītāka, bet toties funkcionāla. Un skatoties caur Junga prizmu, dvēsele neatgriežas nevainībā pēc piedzīvota ievainojuma. Tā integrē iegūto sāpīgo un arī traumējošo pieredzi. Junga analītiskajā psiholoģijā uzsvars nav uz individuācijas ceļu kā kļūšanu labākam, bet gan par kļūšanu veselākam, arī pat tad, ja tas nozīmē atteikšanos no agrākā skaistuma. Pēc šķiršanās cilvēks bieži sēro ne tikai par partneri, bet par to sevi, kas vairs neatgriezīsies. Ķirzaka ar ataugušu asti joprojām ir dzīva, kaut arī atšķiras no citām ķirzakām.
Šķiršanās bieži ir brīdis, kad cilvēks pirmo reizi sastopas ar sevi bez attiecību spoguļa. Tas ir tukšs, biedējošs un vienlaikus patiesības pilns lauks. Ar attiecību un mīlestības zaudējumu, ar sastapšanos ar sevi, arī ar mieru, arī ar sērām un arī ar asarām. Ķirzaka ar norautu asti ir izvēlējusies dzīvību. Un cilvēks pēc šķiršanās, kurš jūtas viegli aizstāts, ar citu, kurš jūtas neglīts vai vairs ne tāds kā agrāk, bieži vien ir tieši šajā punktā kā ķirzaka, kura tikko ir izbēgusi no plēsēja nagiem, tā ir dzīva, ievainota, bet ceļā uz jaunu esības formu. Un pietiekami spēcīgu, lai dzīvotu tālāk. Un mazliet klišejas - jo viss, kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus. Labprāt pievienotu šodien sastaptās milzu ķirzakas ar strupo asti bildi, bet tā izrādījās veiklāka par mani un pazuda starp akmeņiem..

03/01/2026

Neskatoties uz manu apņemšanos daudz nestrādāt svētku nedēļā, tomēr piedzīvoju dažas pēcsvētku sesijas, kas uzjundī emocijas un ne tās patīkamakās, tādēļ vēlos dalīties ar jums pārdomās par lietām, ko es ļoti vēlētos mainīt.
Pienākot jaunam gadam, vienmēr neviļus skatāmies retrospekcijā uz veco gadu.
Kā dzīvots, kas piedzīvots un tad seko dažādas jaunā gada apņemšanās visbiežāk saistībā ar sevi un veselību, kā arī garīgo veselību. Kāds apņemas vairāk sportot un veselīgāk ēst, kāds apņemas pārtraukt vardarbīgas attiecības.
Bet jūs jau zināt, kas statistiski notiek ar jaunā gada apņemšanām - tās pazūd. Un šis raksts ir veltīts cilvēkiem, kuri atrodas ļoti spēcīgā traumas saiknē savās partnerattiecībās. Kopumā es gribu šo rakstu veltīt visiem, lai atgādinātu, ka brīvības sajūta ir iespējama, ka miers ir iespējams un ka prieks ir iespējams un arī svētkos. Un, ja svētki ir pagājuši, bet jūs jūtat sirdī sāpes, tukšumu vai vilšanos attiecībās, tas noteikti ir signāls, ka varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Vienmēr var sākt ar sarunām par to, kas sāp vai meklēt pāru terapiju. Vai arī meklēt speciālistu tikai sev, lai nepaliktu viens ar šo cīņu - gan ar sevi, gan traumas saikni. Joprojām redzu, ka tā ir viena no grūtāk pārvaramajām lietām ar ko man nācies praksē strādāt. Un ar to es tiešām domāju grūta, jo klienti šķiršanos no vardarbīgā partnera pielīdzina nāvei, tas tiešām mums parāda, cik ļoti spēcīga šī saikne ir. Cilvēki tiešām tic tam, ka, ja izšķirsies, viņi nomirs - viņi neizdzīvos emocionāli utt. Šiem iekšējiem mītiem sapņos ir arī sava simbolu valoda - tie vizbiežāk ir smalki , mazi kukaiņi vai baktērijas uc. gandrīz neredzamas būtnes, kas var palīst zem ādas, tur izplatīties un cilvēku nogalināt. Protams, nav arī dūmu bez uguns, jo mēs zinām par reālām situācijām, kur cilvēki mīlestības dēļ ir izdarījuši pašnāvību. Un vēl es domāju, ka šīm iekšējām pārliecībām ir ļoti sena vēsture, kas patiešām saistīta ar reālu apdraudējumu. Padomājiet paši, pirms tūkstošiem gadu, kas varēja notikt, ja cilvēkam vairs nav savas cilts, kas par viņu rūpējas. Bet šobrīd laiki ir citi, un ir vienam pašam iespējams gan izdzīvot, gan arī dzīvot.
Un tagad, galvenais jautājums - pēc kā varētu atpazīt, ka šis attiecas uz jums, ka tieši šis ir īstais ceļš? Te būtiski ir sajust intuīciju un izjūtas un emocijas. Tas būtu - ja jūs vienlaicīgi, kad iedomājaties sevi piepildām nākotnes mērķi, jūtat gan bailes, gan cerības, tad visticamāk esat uz pareizā ceļa.
Bet, ja jūs gadījumā lasāt šo rakstu un domājat - nu šis gan nav par mani, tad es no sirds par jums priecājos un tas ir tas, kā es vēlētos, lai justos jebkurš cilvēks , kas staigā pa šo Dieva zemi. Bet, ja gadījumā, jūs zināt kādu cilvēku, kurš jūsuprāt cieš no vardarbības attiecībās, un jums neliekas, ka tā ir jūsu darīšana, tad tomēr es aicinātu šo pieeju pārskatīt. Jo ļoti daudzos gadījumos no vardarbības cietušais tiešām visu noslēpj un uz āru neizrāda. Bet šeit es nedomāju tikai par fizisko vardarbību, bet gan arī emocionālo - kas paslēpta nicinošos jokos, un, ko es diezgan bieži dzirdu praksē - publiskā apsūdzēšanā un svētkos šīs lietas, diemžēl, plaukst un zeļ. Tādas kā, piemēram, publiskā "sliktā nemiera cēlāja" kaunināšanā, kur visai ģimenei vai draugiem ir viedoklis par "slikto" sievu. Kura svētkos aizrāda vīram, kuram ir problēmas ar alkohola pārmērīgu lietošanu un tai sekojošu agresiju. Izklausās gandrīz neticami vai ne? To tiešām ir prātam grūti aptvert, kad ir cilvēks ar alkohola iespaidā izraisītām agresijas lēkmēm un, kad partnere reaģē, jau zinot sekas, piemēram, ar - šo vairs nedzer, es tev atnesīšu kafiju utt. Tad aizvainotais partneris un viņa draugi vai ģemenes locekļi "metas virsū" "vainīgajai" apsūdzot svētku bojāšanā, kontrolēšanā un aicinot nomierināties un atslābt utt. Un šeit ir punkts par ko es aicinātu aizdomāties, jo iereibušā upura glābēji aizmirst, ka sekas būs jāpiedzīvo bērniem un "kontrolējošajai" partnerei. Un jūs tagad varētu teikt, nu tad ir jāšķiras. Bet šķiršanās ļoti bieži nozīmē patiešām palikšanu vienai, bez draugiem, ar radiem, kas novērsušies, jo viņa ir sliktā kontrolētāja utt. Un tad vēl traumas saikne ar emocionālajiem amerikāņu kalniņiem no svētlaimes medusmēneša uz emocionālo elli un izmisumu un atkal atpakaļ. Un ko dara cilvēka psihe? Tā , protams, palīdz izdzīvot un pilda uzdevumu nepalikt bez savas cilts, jo te mēs runājam par partnera draugiem un ģimeni, bet ir tik daudz piemēru, kur pašas klientes ģimene uzskata viņu par pārāk jūtīgu, pārāk saasināti visu uztverošu un "nabaga" vīru pārāk kontrolējošu. Un tad psihe nāk palīgā un sāk pūst acīs miglu ar - viņš nav nemaz tik slikts, viņam gadījās, mums ir daudz labo brīžu, jā viņš dusmās atvēzējās, bet taču neiesita utt. Un te sākas mūsu psihes fenomena pārsteidzošākā daļa - es pati esmu vainīga, jo .... un , jā, tā ir patiesība, mūsu psihe spēj mūs pašus mānīt un ar mums manipulēt pēc labākajiem "gas light" paraugiem. Un kādēļ? Tikai lai mūs pasargātu, jo , ja skatāmies uz cilvēces vēsturi, tad sievietēm un bērniem tiesības dzīvot drošībā ir pavisam nesena un jauna parādība un tā pat neietver visu pasauli un visas valstis.
Varbūt sanāca pārāk gari, bet mans mērķis ir viens, ja šis stāsts ir par jums, tad lūdzu, meklējiet palīdzību. Ja nav par jums, tad ir ļoti labi, bet, kad esat vienā ballītē ar kādu "svētku bojātāju" kurš uztraucas, ka viņa partneris pārāk daudz lieto alkoholu, nevis pievienojaties mierinātāju pulkam vai paliekat neitrāli, bet aprunājaties ar šo cilvēku mierīgi un atbalstoši. Jo varbūt, ja viņa/viņš dzirdēs no kāda, ka šī attieksme pret viņu no partnera nav ok, viņš sajutīs, ka pasaule var būt arī atbalstoša un ka vēl kāds redz, ka tas, ko viņš šobrīd jūt saskan ar viņa iekšējo realitāti. Dažreiz viens labs vārds un atbalsta brīdis spēj mainīt kāda cilvēka dzīvi. Novēlu visiem iekšēju mieru, mīlestību un dzīves prieku!

Dirección

Puerto De Santiago

Horario de Apertura

Lunes 10:00 - 21:00
Martes 10:00 - 21:00
Miércoles 10:00 - 21:00
Jueves 10:00 - 21:00
Viernes 10:00 - 21:00

Página web

Notificaciones

Sé el primero en enterarse y déjanos enviarle un correo electrónico cuando Iveta Upeniece - Junga psihoanalītiķe - psihoterapijas speciāliste publique noticias y promociones. Su dirección de correo electrónico no se utilizará para ningún otro fin, y puede darse de baja en cualquier momento.

Contacto El Consultorio

Enviar un mensaje a Iveta Upeniece - Junga psihoanalītiķe - psihoterapijas speciāliste:

Atajos

Compartir

Categoría