https://www.facebook.com/101014545720400/

Gaismas Graudiņš, Ossett (2025)

05/12/2025

✨ Gaismas Graudiņš 185
Tas, kas nāk no augšienes

Jāņa evaņģēlijs 3:31-36: "Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem. Ko Viņš skatījis un dzirdējis, par to Viņš dod liecību, bet Viņa liecību neviens nepieņem. Bet, kas Viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs. Jo, ko Dievs ir sūtījis, Tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra Viņš dod Savu Garu. Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā. Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.""

Runājot par Jēzu, Jānis Kristītājs atklāj gan dziļu cieņu, gan skaidru garīgu izpratni:
“Tas, kas nāk no augšienes, ir pār visiem.”

Šie vārdi ir kā robeža starp zemes un debesu skatījumu.
Cilvēks redz ierobežoti, bet Kristus redz pilnībā.
Cilvēks runā to, ko dzirdējis,
bet Kristus runā to, ko zina.
Viņš ir no Dieva —
Viņš pats ir Dieva Vārds.

Un šis Vārds nenāk tikai informēt,
bet atdzīvināt.
Ne tikai mācīt,
bet mainīt.
Ne tikai iedvesmot,
bet izglābt.
Jānis saka:
“Kas nāk no zemes, ir no zemes un runā kā zemes cilvēks;
bet kas nāk no debesīm, ir pār visiem.”

Tas nozīmē — Jēzus nav tikai skolotājs starp citiem skolotājiem,
Viņš nav pravietis rindā,
neviens nav līdzīgs Viņam.
Viņš ir Dieva Sūtītais,
kas runā paša Tēva vārdā
un dāvā Svēto Garu bez mēra.
Kad cilvēks pieņem Kristus liecību,
viņš pieņem paša Dieva patiesību.
Tāpēc Jānis saka:
“Kas Viņam tic, tam ir mūžīgā dzīvība.”

Un ticība Kristum nav tikai saprāta līmenī pieņemta patiesība.
Tās ir dzīvas attiecības ar Jēzu,
un tā rezultātā cilvēks ir piepildījies ar mieru, gaismu un drošību.

Jo ticība nav teorija —
tā ir dzīvība.
Tie, kas nepieņem Dēlu,
paliek tumsā ne tāpēc, ka Dievs viņus sodītu,
bet tāpēc, ka viņi paši neļauj gaismai ienākt viņu dzīvē.

Tāpēc Jānis saka:
“Kas netic Dēlam, neredzēs dzīvību.”
Tas nav drauds —
tas ir aicinājums mosties.
Jo Kristus nav nācis, lai atņemtu dzīvi,
bet lai dotu to pilnībā.
Un, kad sirds pieņem šo patiesību,
cilvēks sāk dzīvot ne tikai uz zemes,
bet ar debesu skatienu un mūžības elpu.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
Tu nāci no augšienes,
lai atklātu Tēvu un dāvātu dzīvību.
Atver manas acis redzēt Tevi tādu, kāds Tu esi.
Dāvā ticību, kas pārveido sirdi
un piepilda dzīvi ar gaismu.
Es pieņemu Tavu Gaismu un Tavu Garu.
Āmen.

04/12/2025

✨ Gaismas Graudiņš 184
Kristus vairāk, manis mazāk

Jāņa evaņģēlijs 3:22-30: "Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja. Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties. Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā. Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos. Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: "Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa." Jānis atbildēja: "Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā. Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies. Viņam vajag augt, bet man iet mazumā."

Kristus un Jānis Kristītājs kalpoja vienlaikus.
Abi sludināja grēku nožēlu,
abi aicināja cilvēkus pie Dieva,
abi kristīja,
abi pulcēja cilvēkus sev apkārt.

Un, kā tas mēdz notikt,
cilvēki sāka salīdzināt,
kuram vairāk mācekļu,
kurš populārāks,
kuram “veicas labāk”.

Jāņa mācekļi nāca pie viņa satraukti:
“Rabbi, Tas, kurš bija ar tevi Jordānas otrā pusē…
visi iet pie Viņa!”
Šie vārdi bija pilni cilvēciski saprotamām raizēm —
vai Jāņa kalpošana tagad kļūs mazāka?
Vai viņu ietekme izzūd?
Vai viņu darbs zaudē nozīmi?

Un Jāņa atbilde ir viena no visskaistākajām
un visnobriedušākajām sirds liecībām visos Rakstos.
Viņš saka:
Cilvēks nevar ņemt neko,
ja tas nav dots no debesīm.
Tas ir atgādinājums mums visiem:
viss, kas mums ir — kalpošana, talanti, spējas, svētības —
ir Dieva dāvana,
ne mūsu sasniegums.

Un tad Jānis saka vārdus,
kas atvēra durvis uz Kristus godību:
“Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.”
Šie vārdi nav mazvērtība.
Tie nav “es neesmu nekas”.
Tie nav salauztas pašvērtības vārdi.

Tie ir brīvības vārdi.
Brīvība no tā kā mēs gribam kādam līdzināties.
Brīvība no lepnuma.
Brīvība no vajadzības būt pirmajam.
Brīvība no tā, ka mūsu vērtību nosaka cilvēku aplausi.
Brīvība no mērauklām, kuras uzliek pasaule.

Jānis zināja savu aicinājumu:
viņš nebija Mesija,
viņš bija tilts.
Viņš nebija Gaisma,
viņš bija balss, kas norāda uz Gaismu.
Viņa identitāte nebija tajā, ko viņš dara,
bet Tajā, kuram viņš kalpo.

Un tāpēc Jānis ir brīvs teikt:
Lai Kristus ir centrā —
un lai manā dzīvē nepaliek nekas, kas aizsedz Viņu.
Tā ir pazemīga sirds,
kas nav vāja,
bet stipra.
Tā ir sirds, kas ļauj Dieva darbam izpausties bez ierobežojuma.
Tā ir sirds, kas saka:
“Lai Viņš ir redzams.
Lai Viņš ir paaugstināts.
Lai Viņš ir dzīves centrā.”
Un paradoksāli —
tieši tāda sirds ir piepildīta ar Dieva godību
Jānis saka:
“Mana prieks nu ir ieguvis pilnību.”

Patiesa prieka sakne nav tajā,
cik daudz mēs sasniedzam,
bet tajā, cik daudz mēs dodam vietu Kristum.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
palīdzi man dzīvot ar pazemīgu sirdi,
kas meklē ne savu godu,
bet Tavu.
Ņem prom visu, kas aizsedz Tavu gaismu,
un dari mani par caurspīdīgu trauku,
caur kuru var redzēt tikai Tevi.
Āmen.

03/12/2025

✨ Gaismas Graudiņš 183
Mīlestība, kas nenodod un nepamet

Jāņa evaņģēlijs 3:16-21: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.""

Šeit, šajos īsajos pantos, atbalsojas visa evaņģēlija sirds.
Šī nav tikai informācija par Dievu —
tas ir paša Dieva sirds puksts, kas dzirdams caur Kristus vārdiem.
Jēzus saka:
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis,
ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu,
lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu,
bet iegūtu mūžīgo dzīvību.”

Šiem vārdiem ir spēks apstādināt laiku.
Tie nav teikti pūlim —
tie ir teikti vienam cilvēkam,
nakts sarunā ar Nikodēmu.
Un tāpat tie tiek teikti tev.
“Tik ļoti…”
Cik ļoti?
Tik ļoti, ka Dievs nepalika debesīs.
Tik ļoti, ka mīlestība kļuva par cilvēku.
Tik ļoti, ka Jēzus ienāca pasaulē,
nevis lai tiesātu,
bet lai glābtu.

Jānis saka:
Dievs nav sūtījis Dēlu pasauli tiesāt,
bet lai pasauli caur Viņu glābtu.”
Tā ir žēlastības sirds.
Dievs neredz pasauli kā bezcerīgu vai atmetamu.
Viņš neredz cilvēku caur kļūdu lupu.
Viņš redz dvēseli,
kas ir radīta mūžībai,
un kurai Viņš grib dāvāt dzīvību.

Un tad Jēzus atklāj realitāti:
cilvēks bieži bēg no gaismas ne tāpēc, ka Dievs ir dusmīgs,
bet tāpēc, ka viņa sirds ir satriekta, neizdziedināta vai apslēpta.
Raksti saka:
“Gaisma ir nākusi pasaulē,
bet cilvēki vairāk mīlējuši tumsu nekā gaismu…”

Ne tāpēc, ka viņi nav pelnījuši glābšanu,
bet tāpēc, ka tumsai ir viens īpašums —
tā sola mieru, bet dod verdzību;
tā sola brīvību, bet pievelk pie grēka;
tā sola prieku, bet atstāj tukšu sirdi.

Taču tie, kas nāk pie Kristus,
atklāj, ka patiesā gaisma neapsūdz,
bet dziedina.
Ne atstumj,
bet pieņem.
Ne iznīcina,
bet atjauno.

Gaisma nes skaidrību,
nevis kaunu.
Piedošanu,
nevis nosodījumu.
Tuvību,
nevis distanci.
Tāpēc Jēzus saka:
“Kas dara patiesību, nāk pie gaismas…”

No gaismas nav jābaidās —
tā ir jāmīl,
jo tā atnes dzīvību.
Un tie, kas nāk pie Kristus ar atvērtu sirdi,
sajūt to, ko nevar dot pasaule:
dziļu mieru,
apziņu, ka esi mīlēts,
drošību Dieva rokās,
atbrīvošanu no sloga, kuru nesi gadiem,
un spēku dzīvot citādi.

Dieva mīlestība nav teorija.
Tā ir realitāte.
Tā ir krusts.
Tā ir Jēzus balss, kas saka:
“Tu esi Mans. Es tevi atpestīšu.”

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
paldies, ka Tava mīlestība ir lielāka par manu pagātni,
dziļāka par manām šaubām
un stiprāka par jebkuru tumsu.
Vadi mani gaismā,
pildi manu sirdi ar mieru
un dari mani dzīvu Tavas mīlestības spēkā.
Āmen.

02/12/2025

✨ Gaismas Graudiņš 182
Kristus — Ceļš uz debesīm

Jāņa evaņģēlijs 3:9-15: "Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: "Kā tas var notikt?" Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls. Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību."

Nikodēms nesaprot Jēzus vārdus.
Viņš ir gudrs, viņš ir bagātīgi mācīts,
bet viņa prāts nespēj aptvert garīgo realitāti,
kuru Jēzus atklāj.
Un Jēzus maigi, bet skaidri viņam saka:
“Ja jūs neticat, kad Es runāju par zemes lietām,
kā jūs ticēsiet, kad runāšu par debesu lietām?”

Šie vārdi atklāj kādu dziļu patiesību:
Dievišķās lietas nav jāsaprot ar prātu —
tās jāsatver ar sirdi.
Prāts analizē,
sirds pieņem.
Prāts aprēķina,
sirds uzticas.
Prāts meklē pierādījumus,
sirds pazīst Dieva balsi.

Tāpēc Jēzus atver Nikodēmam debesu patiesību:
“Neviens nav uzkāpis debesīs,
kā vien Tas, kas no debesīm nācis —
Cilvēka Dēls.”
Ar to Jēzus atklāj savu dievišķo identitāti:
Viņš nav tikai skolotājs,
ne tikai pravietis,
ne tikai brīnumu darītājs.
Viņš ir vienīgais tilts starp Debesīm un zemi.

Vienīgais, kas zina Tēva sirdi.
Vienīgais, kurš var cilvēku vest pie Dieva.
Un tad Jēzus saka vārdus,
kas kļūst par glābšanas centrālo vēsti:
“Kā Mozus paaugstināja čūsku tuksnesī,
tāpat arī jatop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
lai ikviens, kas Viņam tic, iegūtu mūžīgo dzīvību.”

Šie vārdi ved mūs atpakaļ pie Izraēla tuksnesī,
kur cilvēkus bija sadzēlušas čūskas.
Nāve bija klāt.
Nebija spēka, nebija risinājuma.
Tad Dievs deva glābšanas zīmi — vara čūsku, kas tika pacelta uz kāta.

Un rakstīts:
“Ikviens, kas paskatījās uz čūsku, palika dzīvs.”
Glābšana nenāca no cilvēka.
Ne no ārstiem.
Ne no zālēm.
Ne no cilvēku gudrības.
Glābšana nāca no skatiena,
kas pacēlās uz Dieva risinājumu.

Un Jēzus saka:
“Tāpat arī Mans krusts kļūs par glābšanu.”
Tie, kas paskatīsies uz Kristu — nevis uz sevi,
nevis uz saviem spēkiem,
nevis uz savu taisnību —
iegūs dzīvību.
Jo glābšana nenāk no tā, ka esmu pietiekami labs.
Tā nāk no tā, ka Jēzus ir pietiekami spēcīgs lai tevi Glābtu.

Viņš nesa to, ko es nespēju panest.
Viņš pacēlās, lai es varētu tikt pacelts.
Viņš nomira pie krusta, lai es varētu dzīvot.
Un šī ir patiesība, ko Jēzus atklāj Nikodēmam:
Glābšana nav cilvēka darbs.
Glābšana ir Dieva dāvana.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
paldies, ka Tu esi tilts starp Debesīm un zemi.
Es paceļu savu skatienu uz Tevi
un atzīstu Tevi kā savu Glābēju.
Attīri manu sirdi, atdzīvini manu ticību
un vadi mani gaismas ceļā.
Āmen.

01/12/2025

✨ Gaismas Graudiņš 181
Kad Svētais Gars atdzīvina tavu sirdi

Jāņa evaņģēlijs 3:1-8: "Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: "Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to." Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?" Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.""

Nikodēms bija cienīts vīrs — gudrs, izglītots, augsta stāvokļa cilvēks.
Viņš pārzināja Rakstus, zināja bauslību, pazina tradīcijas.
No ārienes viņš bija dievbijīgs, ko cilvēki sauktu par “stipru ticīgo”.

Bet viņa sirdī bija tukšums, kuru neviens likums neizpildīja.
Un tāpēc Nikodēms nāk pie Jēzus — ne dienā, bet naktī.
Naktī, kad citi viņu neredz.
Naktī, kad dvēsele visbiežāk uzdod godīgākos jautājumus.
Naktī, kad cilvēks atzīst:
man vajag kaut ko vairāk, nekā līdz šim esmu pazinis.

Un Jēzus viņu nesagaida ar pārmetumiem.
Viņš neuzspiež, nenosoda, neapkauno.
Viņš runā viņa valodā — tādā, kādu Nikodēms spēj saprast sirds līmenī.
Jēzus saka:
“Tev jāpiedzimst no jauna.”

Tas nav likums.
Tas nav pārmetums.
Tas nav nosodījums.
Tie ir atvērta durvju vārdi:
durvis uz dzīvi, kas nav tikai reliģija,
bet iekšēja sirds atdzimšana.

Nikodēms to nesaprot.
Viņš domā fiziski: “Kā cilvēks var piedzimt otrreiz?”
Bet Jēzus viņu paceļ augstāk:
“Kas dzimis no Gara, ir gars.”
Jēzus atver Nikodēma acis uz patiesību, kas bieži šokē ticīgos:
cilvēks var būt religiozs, bet tomēr garīgi miris;
var zināt Rakstus, bet nepiedzīvot Dieva dzīvo klātbūtni;
var ievērot likumu, bet zaudēt sirds brīvību;
var būt pareizs pēc ārienes, bet sirdī tukšs.

Jēzus runā par dzīvību, kas nāk no augšienes,
nevis no cilvēka pūlēm.
Un, lai Nikodēms saprastu,
Jēzus lieto tēlu, ko Nikodēms pazina:
“Vējš pūš, kur grib.”
Tu nedzirdi, no kurienes tas nāk,
tu nezini, kur tas aizies,
bet tu jūti tā spēku.

Tā darbojas Svētais Gars.
Gars nereti ienāk klusi,
bez trokšņa,
bez skaļuma,
bet ar spēku, kas izmaina cilvēku no pamatiem.
Kad Gars pieskaras:
bailes atkāpjas,
meli zaudē spēku,
sirds kļūst brīva,
grēks zaudē valdību,
dvēsele sāk elpot,
un cilvēks sāk dzīvot taisnības brīvībā.

Šī saruna ar Nikodēmu ir viens no maigākajiem Jēzus aicinājumiem:
tas ir aicinājums atdzīvoties,
nevis tikai uzvesties pareizi.
Tas ir aicinājums būt dzīvam Dieva Garā,
nevis vienkārši būt reliģiskam cilvēkam.

Un Jēzus to piedāvā ikvienam —pat tam, kurš nāk naktī,
ar bailēm,
ar jautājumiem,
ar neskaidrību.
Jēzus nepasaka: “Atnāc, kad būsi stiprāks.”
Viņš saka:
“Nāc tagad — un Es tevi darīšu dzīvu.”

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
es atveru savu sirdi Tavam Garam.
Atsvaidzini mani no iekšienes,
attīri to, kas ir miris un tukšs,
un piepildi mani ar dzīvību,
kas nāk tikai no Tevis.
Dari mani dzīvu Tavā patiesībā
un vadi mani ar Tavu spēku.
Āmen.

29/11/2025

✨ Gaismas Graudiņš 180
Jēzus, kurš redz sirdi

Jāņa evaņģēlijs 2:23-25: "Viņam Pashā svētkos Jeruzālemē esot, daudzi sāka ticēt Viņa Vārdam, redzēdami zīmes, ko Viņš darīja. Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina. Jo Viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā."

Pēc tempļa šķīstīšanas Jēzus uzturējās Jeruzalemē Pashā svētkos.
Daudzi cilvēki Viņu redzēja,
daudzi dzirdēja Viņa vārdus,
daudzi bija liecinieki zīmēm,
ko Jēzus darīja.

Un Raksti saka:
“Daudzi ticēja Viņa vārdam, redzēdami Viņa darītos brīnumus.”
Cilvēku acis tika aizrautas.
Viņu sirdis tika aizkustinātas .
Viņi redzēja spēku un brīnumus,
un šķita, ka ticība mostas.

Bet Jēzus nepaļāvās uz viņiem.
Ne tāpēc, ka Viņš nebūtu mīlējis cilvēkus.
Ne tāpēc, ka Viņš vēlētos attālināties.
Bet tāpēc, ka Viņš redzēja dziļāk nekā ārējā sajūsma.

Raksti saka:
“Jo Viņš pazina visus
un Viņam nevajadzēja, ka kāds dotu liecību par cilvēku,
jo Viņš pats zināja, kas ir cilvēkā.”
Tas ir viens no visspēcīgākajiem Jāņa evaņģēlija teikumiem:

Jēzus pazīst cilvēku līdz pašai dziļākajai vietai.
Viņš redz:
sirds motīvus,
domas, kuras mēs nevienam neatzīstam,
bailes, kuras klusībā paturam,
cerības, kuras neesam noformulējuši,
sāpes, kuras paslēpjam aiz smaida,
ticību, kas vēl ir vāja,
un tikumus, kas vēl nav piedzimuši,
bet kurus Dievs jau ir redzējis savā plānā.

Cilvēki ticēja brīnumiem,
bet Jēzus meklēja ticību sirdī.
Cilvēki skatījās uz zīmēm,
bet Jēzus skatījās uz cilvēka iekšējo patiesību.
Tāpēc Jēzus nepaļāvās uz sajūsmu,
uz emocijām,
uz uzmundrinājumiem,
uz skaļiem vārdiem.

Viņš meklēja patiesu sirdi,
sirdi, kas meklē Dievu nevis sensācijas dēļ,
bet tāpēc, ka Viņš ir dzīves avots.
Un te ir Dieva žēlastības spēks:
Viņš mūs mīl, zinot mūs pilnībā.

Nav nekā, kas Jēzum būtu noslēpts:
ne mūsu pagātne,
ne šodienas vājums,
ne bailes par rītdienu.
Un tomēr, zinot visu,
Viņš nenovēršas.
Viņš neatsakās.
Viņš neapklust.
Viņš neizslēdz.
Viņš saka:
“Es zinu tevi… un Es aicinu tevi.”

Dieva mīlestība ir vienīgā mīlestība,
kas mūs redz pilnībā
un tomēr pieņem pilnībā.
Un tieši šāda sirds
ir gatava atdzimšanai,
gatava pārmaiņām,
gatava piedzīvot to,
kas nākamajā nodaļā notiks ar Nikodēmu —
patiesu, dzīvu atdzimšanu no Gara.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
paldies, ka Tu mani pazīsti līdz dziļumam
un tomēr mani mīli.
Iztīri manu sirdi
no visa, kas nav no Tevis,
un dari mani patiesu Tavā priekšā.
Lai mana ticība nav tikai sajūsma,
bet dzīva, dziļa un īsta.
Āmen.

28/11/2025

✨ Gaismas Graudiņš 179
Jēzus attīra Tavas sirds templi

Jaņa evaņģēlijs 2:13-22: "Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!" Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij.- Bet jūdi uzstājās un sacīja: "Kādu zīmi Tu mums rādīsi, ka Tu to drīksti darīt?" Jēzus atbildēja: "Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu." Tad jūdi sacīja: "Četrdesmit sešus gadus šis Templis ir taisīts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?" Bet Viņš runāja par Savas miesas templi. Kad nu Viņš bija uzcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Viņš to bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis."

Kad Jēzus iegāja templī,
Viņš neatrada vietu, kas pulsē Dieva klātbūtnē.
Viņš neatrada lūgšanu, pielūgsmes skaņas,svētumu.

Viņš redzēja tirgu.
Redzēja tirgotājus.
Redzēja naudas maiņu un trokšņus.
Redzēja paviršu sirdi
tur, kur vajadzēja būt svētai vietai.

Un Jēzus reaģēja ar svētu dedzību.
Ne dusmās.
Ne dusmīgā raksturā.
Bet svētā, tīrā, degošā mīlestībā
pret Tēva namu.

Raksti saka:
“Dedzība par Tavu namu mani aprij.”
Tā ir svaiga, satriecoša patiesība:
Jēzus ienāk tur, kas pieder Dievam — un atbrīvo no visa, kas apgāna.

Tas nav tikai stāsts par akmens templi.
Tas ir stāsts par tavu sirdi,
jo Pāvils vēlāk saka:
“Jūs esat Dieva nams.”

Un Jēzus to zina.
Viņš redz, kas tur notiek.
Viņš redz, kur tu esi stiprs,
bet arī to, kur ir “tirgus” —
troksnis, nemiers, nogurums, netīras domas,
emociju nesakārtotība, paslēptas sāpes, neizrunātas bailes,
grēki, kurus cilvēks tur slepenībā un klusumā.

Un Jēzus ienāk tieši tur
ar savu šķīsto mīlestību,
nevis ar nosodījumu,
bet ar aicinājumu:
“Es gribu darīt tavu sirdi brīvu un tīru.”

Tempļa šķīstīšana bija nevis dusmas,
bet atjaunošana.
Nevis sods,
bet pārveidošana.
Nevis kauns,
bet svētums,
kas atgriež cilvēku pie Dieva.

Dažreiz Dievs ļauj mūsu dzīvē
“pagriezt galdus otrādi” —
ne tāpēc, ka mūs nemīl,
bet tāpēc, ka mēs esam kļuvuši par svešiniekiem savā sirdī.
Un Dievs grib, lai sirds atkal kļūst par mājvietu Viņa klātbūtnei,
nevis tirgus vietu.

Tāpēc Jēzus saka:
“Paņemiet to visu prom.”
Un, kad Viņš to saka,
Viņš nenāk ar nosodījumu.
Viņš nāk ar atbrīvošanu.
Viņš nāk, lai sirds būtu brīva,
tīra,
mierīga,
piederīga Dievam.

Un, kad sirds tiek attīrīta,
tur atkal atgriežas tas, kas bijis pazudis:
miers,
paklausība,
prieks,
dzīvība,
dziļa, nepiespiesta tuvība ar Dievu,
un sirds, kas elpo Viņa ritmā.

Kad Jēzus attīra tavu sirdi,
Viņš to dara,
lai tu varētu dzīvot ar brīvību,
nevis slodzē.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
ienāc manā sirdī tāpat kā templī —
ar žēlastību, kas attīra,
un ar mīlestību, kas atjauno.
Noņem no manis visu,
kas traucē Tavai klātbūtnei.
Atjauno mani,
svētī mani,
un dari manu sirdi par vietu,
kur Tavs gars mājo brīvībā un mierā.
Āmen.

27/11/2025

✨ Gaismas Graudiņš 178
Brīnumi sākas tur, kur pietrūkst

Jāņa evaņģēlijs 2:1-11: "Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un Jēzus māte bija tur. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi bija aicināti kāzās. Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka Viņam: "Viņiem nav vīna." Jēzus saka tai: "Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi." Viņa māte saka sulaiņiem: "Ko Viņš jums teiks, to darait!" Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri. Jēzus saka viņiem: "Piepildait traukus ar ūdeni!" Un tie tos piepildīja līdz malai. Tad Viņš saka tiem: "Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!" Un tie to aiznesa. Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, - tad galda uzraugs aicina līgavaini un viņam saka: "Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim." Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt."

Kānā notika kāzas — parasts, priecīgs, cilvēcīgs notikums.
Un tieši tur Jēzus sāka savus brīnumdarbus.
Dievs bieži ienāk ne tajos brīžos, kad mēs esam garīgi stipri,
bet tur, kur kaut kas pietrūkst.

Kad kāzās beidzās vīns, tā nebija tikai praktiska problēma.
Tas bija kauns, nespēks un situācija, kuru cilvēki vairs nespēja izlabot.
Marija sacīja:
“Viņiem vairs nav vīna.”
Tie ir ticības vārdi —
atzīšana, ka cilvēks vairs nevar,
un vienlaikus cerība,
ka Jēzus var.

Marija sacīja kalpotājiem:
“Dariet visu, ko Viņš jums teiks.”
Tā ir ticības būtība:
paklausība arī tad,
kad risinājums vēl nav redzams.
Kalpotāji piepildīja traukus ar ūdeni —
parasts uzdevums,
nekas iespaidīgs.

Bet Jēzus šo paklausību pārvērta brīnumā.
Ūdens kļuva par vīnu —
un tas bija labākais vīns.
Kad Jēzus pieskaras:
parastais kļūst neparasts,
tukšais kļūst pilns,
trūkums kļūst par svētību,
nespēks kļūst par spēku,
un vieta, kur pietrūka,
kļūst par Dieva godības vietu.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
paldies, ka Tu redzi manas tukšās vietas
un nāc ar savu žēlastību.
Māci man paklausīt Tavam vārdam
un uzticēties Tavam laikam.
Pārvērt nepietiekamo manā dzīvē
par svētību un liecību Tavai godībai.
Āmen.

26/11/2025

✨ Gaismas Graudiņš 177
Jēzus redz tevi pirms tu redzi Viņu

Jaņa evaņģēlijs 1:43-51: "Otrā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrod Filipu un viņam saka: "Seko Man!" Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas. Filips atrod Nātānaēlu un saka viņam: "Mēs esam To atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu." Nātānaēls viņam sacīja: "Vai no Nacaretes var nākt kas labs?" Filips viņam atbild: "Nāc un redzi!" Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam un saka par viņu: "Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!" Nātānaēls sacīja Viņam: "Kā Tu mani pazīsti?" Jēzus atbildēja viņam: "Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi redzēju." Nātānaēls atbildēja Viņam: "Rabi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!" Jēzus viņam atbildēja: "Tu tici tāpēc, ka Es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šīm. Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.""

Filips bija vienkāršs cilvēks,
bet viņa dzīvi izmainīja viena frāze no Jēzus mutes:
“Seko Man!”
Viņš nestaigāja tur ar jautājumiem,
nespēlēja gudru,
neprasīja pierādījumus.
Viņš vienkārši sekoja.
Un, kad sirds atveras Jēzum,
tā arī citus grib vest pie Viņa.

Tāpēc Filips sameklēja Nātanaēlu un sacīja:
“Mēs esam atraduši To, par kuru Mozus un pravieši rakstījuši — Jēzu.”
Nātanaēls nebija viegli pārliecināms.
Viņš bija godīgs, tiešs un bez liekiem skaistiem vārdiem.
Viņš pat jautāja:
“Vai no Nācaretes var būt kas labs?”

Filips neapvainojās.
Viņš arī nestrīdējās.
Viņš vienkārši sacīja:
“Nāc un redzi.”
Tā ir vislabākā evaņģelizēšana ne uzspiest,
ne pierunāt,
bet vest cilvēku pie Kristus,
lai pats ierauga.

Jēzus redz cilvēka sirdi pirms viņš pats saprot, kas notiek
Kad Nātanaēls nāca pie Jēzus,
Jēzus sacīja:
“Redzi, īsts israēlietis, kurā nav viltības.”
Nātanaēls bija pārsteigts:
“Kā Tu mani pazīsti?”

Un Jēzus atbildēja:
“Pirms Filips tevi sauca, Es tevi redzēju.”
Tas ir viens no maigākajiem un dziļākajiem teikumiem evaņģēlijā.
Jēzus redz tevi pirms tu sāc Viņu meklēt.
Viņš redz tavu sirdi,
tavu godīgumu,
tavu cīņu,
tavas domas,
tavu nogurumu,
tavu ilgošanos.
Viņš zina tevi pilnībā —
un tomēr aicina tevi tuvāk.

Godīgums atver durvis brīnumiem
Nātanaēlam nebija perfekta ticība.
Viņam bija jautājumi.
Viņam bija šaubas.
Viņam nebija pareizā noskaņojuma.
Bet viņš bija godīgs.
Un Jēzus godīgumu nesoda —
Viņš to svētī.

Tāpēc Nātanaēls piedzīvo vienu no lielākajām atklāsmēm:
“Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!”
Viņa ticību neuzcēla Filipa vārdi,
bet Jēzus skatiena patiesums.

Ticība sākas ar mazu soli — brīnumi ar apsolījumu
Jēzus teica Nātanaēlam:
“Tu redzēsi lielākas lietas.”
Tas pats attiecas arī uz tevi:
tu redzēsi Dieva vadību,
tu redzēsi brīnumus,
tu redzēsi dziedināšanu,
tu redzēsi lūgšanu atbildes,
tu redzēsi Debesu realitāti savā dzīvē.

Bet tas sākas ar vienu soli:
“Nāc un redzi.”
Un Jēzus dara pārējo.

🙏 Lūgšana

Kungs Jēzu,
paldies, ka Tu redzi manu sirdi
pirms es pats saprotu, kur stāvu.
Dod man godīgu ticību,
atvērtu sirdi
un drosmi sekot Tev.
Vadi mani,
un dāvā redzēt lielākas lietas,
ko Tu esi apsolījis.
Āmen.

25/11/2025

✨ Gaismas Graudiņš 176
Jēzus tev dod jaunu sākumu

Jāņa 1:40-42: "Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: "Mēs esam atraduši Mesiju" (tulkojumā: svaidītais). Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: "Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa" (tulkojumā: Pēteris - klints)."

Andrejs bija viens no pirmajiem, kas sastapa Jēzu.
Viņa sirdī atvērās jauna dzīvība,
dvēselē ienāca miers,
un prāts kļuva gaišāks.
Un viņš nevarēja to paturēt sev.

Raksti saka:
“Viņš vispirms sameklēja savu brāli Sīmani.”
Tas bija pirmais, nevis pēdējais solis.
Kad sirds satiekas ar Jēzu,
tā kļūst dzīva un alkst,
lai arī citi piedzīvotu to pašu.

Andrejs brālim sacīja:
“Mēs esam atraduši Mesiju.”
Tas nebija formāls teikums.
Tā bija sirds pārliecība.
Un viņš atveda Pēteri pie Jēzus.
Nevis ar gudriem vārdiem,
bet ar vienkāršu žestu — vedot viņu pie Tā,
kas var mainīt dzīvi.

Kad tu ved cilvēku pie Kristus, Dievs izdara pārējo
Jēzus uzlūkoja Sīmani un sacīja:
“Tu būsi Kefā — Pēteris.”
(tas nozīmē “klints”)
Sīmanis nebija klints savā raksturā.
Viņš bija straujš, nepastāvīgs, impulsīvs.

Bet Jēzus neskatījās uz to, kas viņš bija,
bet uz to, kas viņš kļūs
Dieva žēlastības spēkā.
Cilvēki redz pagātni.
Dievs redz iespējas.
Tu nekad nezini,
kā Dievs izmainīs šī cilvēka dzīvi,
ja tu vienkārši kādu atvedīsi pie Jēzus.

Jauns vārds — jauns virziens
Kad Jēzus dod jaunu vārdu,
Viņš dod arī:
jaunu identitāti,
jaunu sirdi,
jaunu spēku,
jaunu kalpošanu,
jaunu virzienu.

Tas, ko Pēteris domāja par sevi,
vairs nebija noteicošais.
Svarīgi bija tas,
ko Jēzus saka par viņu.
To pašu Jēzus saka arī par tevi.

“Dievs redz tevī to potenciālu, ko Viņš ir nolēmis piepildīt.”
Ja tu jūties vājš,
nepietiekams,
nepastāvīgs,
pastāvīgi klūdies—
Jēzus tev nesaka:
“Esi labāks.”
Viņš saka:
“Nāc pie Manis, un Es tevi darīšu stipru.”

Viņš neatgādina tavu pagātni.
Viņš dod tev jaunu sākumu.

🙏Lūgšana

Kungs Jēzu,
paldies, ka Tu redzi manī vairāk nekā es pats.
Piepildi mani ar Savu žēlastību
un veido mani pēc Sava nodoma.
Dod drosmi vest citus pie Tevis
un būt par gaismu Tavai godībai.
Āmen.

Gaismas Graudiņš

05/12/2025

04/12/2025

03/12/2025

02/12/2025

01/12/2025

29/11/2025

28/11/2025

27/11/2025

26/11/2025

25/11/2025

Address

Telephone

Website

Alerts

Contact The Practice

Shortcuts

Share