Mirdzēt - laika līniju dziedināšana

26/11/2024

Fēniksa atdzimšana.
Fēniksa tēma manī pieslēgusies jau vairāk kā mēnesi, bet doma līdz galam neformulējās rakstam.
Kad šo rakstu, spīd rudenīgi/ziemīga saule. Liela gaismas bumba debesīs un esmu meżā. Apsēdos uz lielu ar sūnām apaugušu laukakmeni, lai sasmeltos sejā saules siltumu pieverot acis uz to “skatoties”. Un te tā sēžot manī ienāca impulss - raksti tagad par fēniksu!

Šis laiks ir par sadegšanu…par sadegšanu līdz pelniem. Skarbi un neizbēgami, ja dvēsele ir paredzējusi doties jaunajās vibrācijās un integrēt tās uz zemes. Kopā ar Gaia un citām Gaismas būtnēm, kuras līdzdarbojas šajā pārmaiņu procesā.
Katram šī sadegšana izpaužas citādi, bet tas ir stāsts par visa zināmā, drošā atlaišanu. Arī par sevi, kuru pazini līdz šim. Arī par ierastām metodēm, darbiem, attiecībām. Visu, kas esi bijis. Process nav ātrs un tas ir pakāpen*sks un kolektīvs.
Tas nav drošs ego, jo izzūd viss ko pazīsti, vispirms jau enerģētiski iekšēji. Neplūst vairs enerģija tur, kur kādreiz plūda, pat ja tā bija sirdslieta. Viss plūst un mainās. Tas prasa drosmi. Tas prasa milzu drosmi sadegt, nodegt vecajam sev, kolektīvā, sistēmā, lai mēs kolektīvi un katrs sevī atdzimtu jaunās enerģijās un būtu sevī droši, brīvi un mīloši, un tas pats būtu ārpus mums. Lai dzīve uz Zemes iegūtu citas kvalitātes un vērtības, lai baiļu planētu nomainītu uz mīlestības planētu. Jaunā zeme. Gaia. Sadegt, lai atdzimtu.
Par varavīkšņu fēniksiem, kuri dzimst no saules, no Gaismas.
Izelpojam. Lai vējš aizpūš pelnus, kad tam būs pienācis laiks.
Process ir sācies.
•••••••••••••••••••••
Pēc raksta uzrakstīšanas vēl papildus atnāca sajūta, ka vajag papētīt un ielikt info par Cilvēka Dizainā esošo kolektīvo krustu, kurš 2027. gadā mainīsies uz jauno, un to sauks par Cross of the Sleeping Pheonix🔥
Un, šis ir mans krusts pēc Cilvēka Dizaina sistēmas. Savu vari noskaidrot uztaisot Cilvēka Dizaina bodygrafu.

19/02/2024

Upuris/Radītājs
Sajūta, ka abi šie stāvokļi šobrīd notiek paralēli.
Viena daļa ir upurī un nespēj neko kā tikai eksistēt, gribēt pārmaiņas un apsolīt sev, “ka rītā gan”.
Šo rakstu sēžot uz soliņa pie ezera un mazliet salst pirksti, spīd dūmaikaina pievakares saule un sajutu impulsu rakstīt tagad, lai gan ar bērnu ratiņiem apņēmīgi stūmos mājās no pastaigas.
Sākums grūti rakstās, smagi veļas, enerģija nekustās.
Upuris…netic, ka ir radītājs.
Ka viss ir saradīts, lai celtos savā spēkā un dievišķā apziņā.
Radīts jau tika pirms ierašanās uz planētu zeme.
Šobrīd paralēli eksistē abi šie stāvokļi - upuris/radītājs.
Vēlme kā čūskai nomest veco ādu-atbrīvoties no upura un visa kas pagātnē piedzīvots, lai dotos jaunā ciklā ar iepriekš apgūto viedumu.
Atcerēties, ka esam Radītāji.
Visu paši savām apziņām/zemapziņām/virsapziņām saradījuši…
Un, ja nu lielais Kosmiskais radītājs spēlē spēli pats ar sevi un radījis līmeni ar nodomu, kurā nodomājis “diez es aizmirsīšu ka esmu Radītājs?
Līmenis 12D - atceros.
Līmenis 7D - atceros.
Līmenis 5D - atceros.
Līmenis - 3D…”kas es esmu?”
Un atskan kosmiski smiekli!
Ir tāds līmenis,
kurā sevi aizmirst un atsākt atcerēties!
Iekāpt radītāja enerģijā, atļaut sajūtām plūst cauri, atļaut sevī vibrēt multidimensionalitātei, arī upurim, bet neidentificēties ar to kā patiesību.
Ir upuris, radītājs un vērotājs.
Vēro to kā viss pats no sevis rodas ikvienā no stāvokļiem.
Pieņemt Dievu sevī un atļaut būt arī cilvēkam.

Piecēlos no soliņa. Rakstot nosala rokas. Saule turpina spīdēt.
Un es nezinu vai tas ko es uzrakstīju/uzradīju ir tas ko šie koda vārdi-upuris/radītājs caur mani vēlējās nodot, taču es nonācu plūsmā un plūsmā radīt ir viegli.

•
•

01/02/2024

22/01/2024

Pārprastā pārticība.

Kopēja tendence, kuru var novērot kolektīvā laukā ir dzīties pēc miljona.
Pārticība/abundance kā vienādības zīme ar “daudz nauda”.
Spirituālie kursi, kuriem summas kļūst arvien lielākas.
Dzīšanās pēc vairāk.
Jo vairāk, jo “veiksmīgāks”.
Ir jaudīgi kanāli un enerģijas, kuras dabiski pievelk pārticību un ir vienkārši savā izpausmē.
Nav lielas ārišķības.
Baudīt dzīvi un tās dotās iespējas ir skaisti, ceļoti ir skaisti un dzīvot skaisti ir skaisti, taču ne vienmēr, ja kaut kas ir dārgs nozīmē jaudīgs.
Pārticība iekļauj sevī finansiālo brīvību-nesatraukties par to vai pietiks, taču var pietrūkt arī ar miljonu.
Pārticības sajūtai nevajag daudz.
Pietiek esošā mirklī.
Vēlmes nav kā debeskrāpji.
Attīstība ir kustība, dzīvības enerģijas plūsma.
Nelikt naudu kā mērķi, bet sajūtas. Sajūtu, ka par mani Visums rūpējas un es klausos tā impulsos, vadībā, esmu plūsmā un radu caur sevi.
Ejot pa horizontāli, būtiski neaizmirst vertikāli.
Kādā spirituālā podkāstā dzirdēju frāzi, kur vīrietis teica, ka savu pirmo miljonu nopelnījis 80tajos, kad miljons vēl bija miljons..”.
Mana frāze, kuru esmu teikusi savai draudzenei ir “nepārdodies par sīknaudu, pat ja tas ir miljons”.
Mūsos ir ielikta matrix programma. Miljons kā lielākais dzīves sasniegums, neapzināta kolektīva dzīšanās pēc tā, pat nesaprotot, kāpēc.
Pārticība ir piepildījuma sajūta esošajā mirklī vērojot, piemēram, saulrietu- viss ir.
Novēlu kļūt par skaistu, dziļu, dievišķu mirkļu miljonāru un caur to iegūt finansiālo brīvību un piedzīvot Patieso sevi.
Es gan šo Visuma kodu (absolūta finansiālā brīvība) pati vēl neesmu atkodējusi.

•Pietiek esošajā mirklī.
•Ir miers.
•Vēlmes nav daudz.

09/01/2024

Perfekcionisms.
Šis vārds mani uzmācīgi “vajā” jau no decembra.
Domāju “ai nu ko te rakstīt par to”, bet es rakstīšu, jo man pašai interesē, kas te uzrakstīsies.
Kādā decembra dienā ejot cauri Vecrīgai(es nedzīvoju Rīgā) kāda veikala skatlogā pamanīju plakātu/reklāmu ar sabiedrībā atpazināmu seju, kura caur instagram un tv ekrāniem jau ir redzama ar perfekti gludu seju, bez grumbām…ikviens redzot šādas sejas var nojaust kā tāds gluduma efekts ir panākts. Tātat-plakāts ar sievieti bez grumbām, kuram pāri vēl uzlikts papildus efekts, kurš uztaisa vēl perfektāku bezgrumbu seju.
Aizdomājos par to, cik perfekti mēs gribam būt?
Perfekcija kā apsēstība. Un, ne tikai izskatā.
Mājās, attiecībās, instagram kontos, dzīvesstilā, savās domās, ēdienā…mērķis, kuru nesasniegt.
Ilūzija, kuru pasniedz kā realitāti. No šī neapzinātā spiediena var gadīties, ka paši sevi dzenam kaut kur, nezin kur.
Botoksa upes plūst, veiksmīgi tēli ņirb gar acīm, dzīšanās pēc perfektas dzīves neperfektā pasaulē.
Šobrīd būtiska ir izšķirtspēja.
Kas der man?! Kas ir mana Tagadnes laimes atslēdziņa?
Botokss grumbā vai mierīga elpa ar smaidu grumbiņām saulrietā. Var jau visādi. Var jau arī smaidīt lielām lūpām porcelāna sejā.
Patikt sev. Pieņemt sevi. Pieņemt dabas mainīgumu. Pieņemt īstumu. Ļoti daudz mākslīgums un ietekmēšanās.
Un jā, arī es skatoties uz savām grumbām esmu iedomājusies “varbūt jāšpricē?”, te nav stāsts par labi/slikti, bet par to, kur mēs dzenamies? Kurš mūs vada?
Nav pareizi/nepareizi, katram savs, bet kas patiešām ir no Tevis nācis un kas no ārpuses ietekmēts?
Kāpēc perfekti liekas “labi”?
Dabiska vienkāršība saskaņā ar dabas ritmiem, kur miers plūst kā upes un manā ideālā pasaulē tā būtu pirts, bet man nav pirts un man ir grumbas.
Ak, kā es vēlētos regulāri doties pirtī!
Tuvāk dabai. Dabiskam skaistumam.
Dvēseles skaistumam.
Un es zinu, ka ir ļoooti daudz skaistas dvēseles/cilvēku, kuri rūpējas par sevi uzlabojot izskatu ar mūsdienu metodēm.
Katram savs, taču, kāpēc mēs dzenamies uz perfekciju? No kā mums bail? Bail, ka nemīlēs?
Vispar jau arī gribētu būt forever young un perfekta,bet…

31/12/2023

Novēlu satikt savu gaismas pūķi caur kādu meditāciju vai atcerēšanos🐉
Lai izdodas mirdzēt!✨

10/11/2023

“Mēs zinām, ka Tavai cilvēciskajai daļai ir bailīgi un negribas to darīt apzinoties sekas, taču mēs Tevi lūdzam, uzraksti rakstu par Dvīņu liesmām (Twin Flame).
Izdari to līdz 11.11 portālam”
Eju uz mežu un acīs asaras, sažņaudzas sirds. Padalos draudzenēm, ka mans Augstākais Es pāris dienas mani mudina rakstīt par šo tēmu, par tēmu par kuru publiski esot pie veselā saprāta negribu runāt.
Taču es zinu kā top manu rakstu tēmas. Tās neizdomā mans prāts, tieši apiet manu prātu un tad priekšplānā iznāk dvēsele.
Draudzenēm balss ziņā saku, ka ar prātu negribu…un pulkstens rāda tieši 11:11.
Marija Magdalēna un Kristus(Jesus,Sananda),jo īpaši ir klātesoši…
Dvīņu Liesma. Twin Flame.
Vispirituālākā un intensīvākā savienība, kāda iespējama uz zemes un ne tikai šeit. Dziļa beznosacījuma mīlestība, kura ved uz Jaunā laika enerģijām dziedinot vecās programmas par kurām apziņā pat nenojaut. Kad satiekas Dvīņu liesmas viss kļūst caurspīdīgs - katra Ēna un Gaisma. Otrā redzi sevi. Fiziski esot blakus ir sajūta, ka stāvi blakus pats sev, savai enerģijai.
Dvīņu Liesmas satiekas arvien biežāk, lai aktivizētu augšupcelšanos, dziedinatos no vecām programmām un starotu beznosacījuma mīlestību. Bet!
Ja viena no TF nav apzināta un darbu nedara, savienība fiziskā plānā ir neiespējama.. ilgtermiņa. Zemās vibrācijas (atkarības) un vecās programmas(reliģija, dzimtas programmas un karma, sabiedrībā pieņemtie uzskati,utml), iepriekšējo dzīvju un šīs dzīves traumas,individuālā un kolektīvā karma ir un būs milzu šķērslis apvienoties fiziskā plānā. Visbiežāk dievišķā sievišķā enerģija (Divine Feminine) apzinās, kas starp abiem notiek, jo ir apzināta un atmodusies, jo ceļas vibrācijās kopā ar Zemes dvēseli Gaia.
Tāpēc aktivizējas Marija Magdalēna, kuru ilgi reliģija un baznīca ir apspiedusi un ieprogrammējusi par to, ko šī enerģija nepārstāv.
Marija Magdalēna dziedināja Kristu, Kristus apkārtējos.
Marija Magdalēna un Kristus ir Dvīņu Liesmas,kuras atrodas Sirds centrā, 4.čakrā un pārstāv beznosacījuma mīlestību, rozā staru,gaismu. Marija Magdalēna darbojas kopā ar mīlestības erceņģeli Čamuēlu.
Turpinājums aiz bildes —>

04/10/2023

ES ESMU
•
•

19/09/2023

Vienu dienu sajutu impulsu, ka man vajag noklausīties youtube Damien Wynne meditāciju par Līderi (leadership)
Draudzene šo meditāciju vienā sarunā bija pieminējusi, taču es nesteidzos klausīties, jo ikdiena ir piepildījusies ar manu un meitiņas kopābūšanu un visādām man kā mammai saistītām aktivitātēm.
Atnācu uz savu keramikas darbnīcu apliet puķes. Meitiņa darbnīcā ratos iemiga un es sajutu, ka tagad! Tieši tagad man ir jāklausās meditācija par Leadership.
No rīta manī bija uzaktivizējies upuris.
Draudzene neapzināti ar vienu savu frāzi manī izcēla šo sajūtu un es ļāvu sev just kā jūtos, kā ķermenis jūtās, paralēli ar draudzeni pārunājot savas emocijas un sajūtas. Ak, kas tā ir par svētību apzināti ar otru izrunāt, kā kāda otra izteikta frāze vai darbība ir likusi justies un neviens ne uz vienu neapvainojas!
Ne ar visiem tā var izrunāties.
Tātad, draudzenes frāze manī izceļ upuri. Es to apzinos, ka manī tas ir ļoti dzīvs.
Es arī apzinos, ka tas nāk no manas dzimtas un ir nodots arī man mantojumā.
Damien Wynne meditācijā man parādīja tādu ainu, ka es izplešu savus zelta spārnus un aizlidoju pie citiem eņģeļiem, kuri veido tādu kā milzu trubu no debesīm uz zemi caur kuru spīd uz planētas dimanta dziedinošs milzu stars.
Tajā eņģeļu izveidotajā milzu trubā ir sastājušies visi, kuri dziedina un dziedinās. Ikviens, kurš piekopj jebkādu dziedinošo praksi. Hīleri.
Vienalga vai tā ir šamaniska prakse, kakao dzeršana un sevis jušana, hipnoterapija utml.
Tajā eņģeļu portālā ir ikviens, kurš dziedina un tur šo dziedinošo vibrāciju uz planētas, ienesot caur to arī Kristus vienotības apziņu.
Mēs cilvēki aizmirstam, ka patiesībā zem ādas esam eņģeļi.
Mūsu fiziskās acis redz dualitāti un vairāk uztver horizontāli, bet mūsu 3. acs redz vertikāli un vienotību.

Sevis dziedināšana ir milzīgs Gaismas darbs!
•
•

21/08/2023

Pirmsdzimšanas dienas laiks.

Man 23.augustā ir dzimšanas diena. Ir divas dienas pirms, bet process iesācies ātrāk. Laiks, kad izteikti sevī jūtu, ka manī mirst kāda daļa, ko es zinu.
Sajūta nav patīkama. Dziļš upura stāvoklis, melanholija. Sen sen, nu ļoti sen manī nav bijusi šī sajūta, ka esmu nogurusi dzīvot, ka esmu nogurusi no planētas Zeme.
Apšaubu sevī pilnīgi visu, ko jebkad esmu radījusi un zinājusi.
Šīs dienas vēl izteikti sevi esmu salīdzinājusi ar citiem un secinājusi, ka jā, manai eksistencei te tiešām nav jēga.
“Kāda jēga no manis šeit?”
Un, šis nav tāds stāvoklis no kura varu tā “hops” un izlekt ārā. Tas ir jāizjūt. Dziļi.
Ar draudzeni sarunā viņai teicu, ka man ir sajūta, ka es kā čūska metu nost veco ādu.
Neilgi pirms tam ejot pastaigā redzot zemē sakaltušu čūsku un dažus soļus no tās reklāmas stendu ar plakātu uz kura attēlot čūska ar kroni.
Kā apstiprinājums, ka notiek vecās daļas atdalīšanās process. Čūska metot nost veco ādu zina, ka tai būs jauna, patīkamāka? Un esot ādas nomešanas procesā tai ir sajūta, ka mirst?
Negribas arī speciāli skriet metodēs, dziedināties, tik plūsmā paņemt to, kas viegli pats atnāk kā atbalsts pārejas posmā.
Gandrīz izdzēsu visus savus Instagram kontus, jo neredzu tiem jēgu.
Vienīgā sajūta, kas visvairāk prasās ir estētiska, vienkārša koka mājiņa pļavas vidū , kur vienkārši būt. Būt ar sevi, kamēr atkal sagribās piedzīvot planētu Zemi un mijiedarbību ar to kā te viss funkcionē - attiecības, nauda, darīšana.
Nav man tāda mājiņa.
Atliek vien iet iekšpus sevī un pieņemšanā.
Es šo nerakstu, lai žēlotos, bet lai pateiktu, ka pirms dzimšanas dienām tā var būt - sajūta, ka mirsti, mirst viss, ko par sevi zini.
Lasu Kryon grāmatu “Ceļojums uz mājām” un tur tāda vērtīga daļa, kura mani uzrunā un palīdz noturēties. Izvilkums no grāmatas aiz bildēm.
Kā arī atmiņā uzplaiksnīja Alanis Morissette izpildītā dziesma “What if God was one of us”, kas lieliski papildina Kryon grāmatā izlasīto. Tādas sinhronitātes noder brīžos, kad “cilvēks pats neko nesaprot, kas notiek”.

17/08/2023

Darāmo darbu saraksts.
Padalīšos ar metodi, kuru pati izmantoju un tā palīdz man nomierināt manu mentālo stāvokli.
Zini to brīdi, ka darāmie darbi un vajadzības ir tik daudz, ka tas rada nemieru un klusu trauksmi vai pārāk aktīvu darbošanos nesajūtot savu ķermeni?
Visur runā par manifestēšanu. Tas arī var radīt spriedzi un ilūziju, un trauksmi, ka viss ir jādara pašai/-am.
Metode, kuru es piekopju, lai manī ienāktu klusums un apklustu iekšējā un ārējā haotiskā “vajag, gribu, jāpaspēj, jāizdara tas un vēl tas, ātri, tagad, pat ja negribas, nav spēka” ir šāda - es katru mēnesi kladē ar roku uzrakstu VISU kas man jāizdara un ko es vēlos, pat ja vēlme esošā brīdī nav loģiska un ir liela.
Es nešķiroju “liels” un “mazs” darbs/vajadzība/vēlme.
Izrakstu visu, kas tobrīd “maļas” man pa galvu/prātu.
Piemēram:
Augusts.
Izremontēt virtuvi•Sakārtot skapi •Izmest lieko •nosūtīt grāmatvedei bankas izrakstu
•Samaksāt grāmatvedei
•Nolakot nagus •Nomazgāt logus •Izsūkt mašīnu
•Notievēt •Ēst veselīgāk
•Apliet puķes •Pieteikties pie friziera •Atpūsties
•Nopirkt kleitu, utml.
Izraksta ārā visu, kas maļas pa galvu, lai iekšpus paliek klusāk.
Aizver kladi un nedomā. Atļauj ienākt mieram sevī un klusumam būt.
Un, tad vērot kā viss pats rodas plūsmā.
Un tas ne kas, ka kaut kas nesanāk izdarīt no saraksta. Varbūt kaut kas no izrakstītā būs zaudējis savu aktualitāti, bet ja nē, tad to ieraksta nākošā mēnesī.
Zinu, ka pēc Cilvēka Dizaina sistēmas lielākai daļai no mums nav jāliek mērķi un drīkstam dzīvot plūsmā, taču domāju, ka mūsos visos ir mentālais troksnis, kurš mūs turpina turēt “human doing” stāvoklī un neļauj pakāpen*ski pāriet uz “human being”, tāpēc arī mērķtiecīgajiem šī metode var noderēt.
Šī ir viena no metodēm - izraksti ārā mentālo troksni un vēro kā viss pats rodas. Darbi tiks izdarīti vieglāk, nemanāmāk, bez mazākas spriedzes un stresa.
Nesamazini sevi un raksti ārā visu-nešķirojot liels vai mazs.
Protams, visu var sadalīt vēl smalkāk-pa dienām.
Piemēram, 17.augusts - notīrīt logus, aizbraukt pie vecāsmammas, izsūkt mašīnu.
Struktūra un plūsma, jo nekas vairs nav obligāts, jo enerģija ir aktivizēta un dievišķajā laikā un plūsmā viss taps.
Turpinājums aiz bildes➡️