16/04/2026
Noslēdzies PALĪDZĪBAS ANKETAS pilotprojekts – nozīmīgs solis ceļā uz savlaicīgāku psihiskās veselības aprūpi
📌No 2025. gada 6. janvāra līdz 1. aprīlim Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) īstenoja PALĪDZĪBAS ANKETAS pilotprojektu – digitālu risinājumu, kas palīdzēja sakārtot pacientu plūsmu un nodrošināt, ka psihiatra palīdzība vispirms nonāk pie tiem, kam tā nepieciešama vissteidzamāk.
Trīs mēnešu laikā NPVC un sadarbības slimnīcu (Strenči, Ģintermuiža, Daugavpils, Piejūras slimnīca) mājaslapās PALĪDZĪBAS ANKETU aizpildīja 3009 cilvēki. Mākslīgā intelekta atbalstīts risinājums anketas sarindoja piecās prioritātes kategorijās pēc steidzamības, ļaujot ārstniecības personām ātri identificēt akūtākos gadījumus. Sarkanajā – visaugstākās steidzamības – kategorijā tika klasificētas 184 anketas, un visi šo anketu aizpildītāji pie psihiatra nonāca 48 stundu laikā. Būtiski, ka divu nedēļu laikā konsultāciju saņēma 322 pacienti, savukārt, pārējiem pēc rūpīgas triāžas tika piedāvāta un veikta konsultācija plānveidā vai arī, ja psihiatrs nebija nepieciešams (sūdzības nesasniedza medicīniskas indikācijas), sniegts strukturēts ieteikums vērsties pēc palīdzības citās sfērās (piemēram, pie psihologa, sociālā dienesta vai ģimenes ārsta).
Pilotprojekts skaidri apliecināja – šāda pieeja ir būtisks ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. PALĪDZĪBAS ANKETA ļāva savlaicīgāk sniegt palīdzību akūtos gadījumos, uzlabot pacientu drošību un mērķtiecīgāk izmantot ārstniecības personu laiku.
Vienlaikus jāatzīst, ka šis risinājums radīja arī būtisku papildu noslodzi - visiem projektā iesaistītajiem darbiniekiem. NPVC pieredzē darbinieki individuāli pārskatīja katru anketu un nodrošināja saziņu ar pacientiem tomēr jāatzīst, ka daudzi anketas aizpildītāji bija rīkojušies negodprātīgi aizpildot anketu. Bez finansējuma un pie esošā cilvēkresursu apjoma šādu intensitāti ilgtermiņā uzturēt nav iespējams
Ko tas nozīmēs pacientiem? PALĪDZĪBAS ANKETAS pilotprojekta noslēgums nozīmē, ka anketa būs pieejama iedzīvotājiem, lai sniegtu visprecīzāko palīdzību, tomēr to nepieciešams salāgot ar šobrīd pieejamajiem NPVC un sadarbības slimnīcu resursiem (kamēr nav piešķirts finansējums no NVD). Anketas būtība un ieguvumi nepazūd. PALĪDZĪBAS ANKETA ir attīstījusies – un līdz ar to aug arī pieeja psihiskās veselības aprūpei Latvijā. No digitāla rīka, ko ikviens varēja patstāvīgi aizpildīt NPVC mājaslapā, tā kļūst par PSIHIATRISKĀS TRIĀŽAS ANKETU – strukturētu un uzticamu palīgu medicīnas personālam.
Turpmāk anketa būs kā praktisks digitālais asistents speciālistiem, palīdzot ātrāk un precīzāk izvērtēt pacienta stāvokli. Turpmāk anketa tiks izmantota kā praktisks palīgrīks ārstniecības procesā – pacienti to aizpildīs pēc speciālista ieteikuma, piemēram, ģimenes ārsta vai klīniskā psihologa, kā arī jebkura ārsta speciālista ietiekuma, piemēram, pat somatisko stacionāru uzņemšanas nodaļās. Tas palīdzēs strukturēt sarunu, precīzāk izvērtēt pašsajūtu un ātrāk pieņemt lēmumus par turpmāko ārstēšanu. Kā jau tika uzsvērts arī iepriekš, anketa ir rīks, kas palīdz ārstam labāk saprast pacienta situāciju, nevis aizstāj speciālistu.
Analizējot pilotprojekta rezultātus, NPVC secināja, ka aptuveni divās trešdaļās gadījumu pacientiem nebija nepieciešama psihiatra vizīte, bet gan psiholoģisks atbalsts. Vienlaikus praksē novērots, ka daļa cilvēku, saņemot ieteikumus par piemērotākiem palīdzības veidiem, nevēlējās tos izmantot, uzstājot uz vizīti pie psihiatra arī tad, ja tam nebija medicīniska pamatojuma. Tas izgaismo būtisku izaicinājumu – sabiedrībā joprojām trūkst skaidras izpratnes par to, ar ko nodarbojas psihiatrs, klīniskais psihologs un psihoterapeits un kad katrs no šiem speciālistiem ir nepieciešams. Tādēļ NPVC sadarbībā ar Krīžu un konsultāciju centru "Skalbes" jau tuvākajā laikā uzsāks informatīvi izglītojošu publikāciju sēriju par to, kur un kā Latvijā saņemt krīzes, psiholoģisko un psihiatrisko palīdzību, strukturējot palīdzības ceļu no pirmā zvana līdz ārstēšanai.
Pacientiem tas nozīmē, ka palīdzības saņemšana joprojām balstīsies uz individuālu izvērtējumu, ārsta iesaiste saglabāsies kā galvenais lēmumu pieņemšanas posms un anketa turpinās kalpot kā atbalsts, lai savlaicīgāk pamanītu riskus un vajadzības. Anketas pilotēšanas laikā iegūtā pieredze jau ir uzlabojusi pieeju pacientu izvērtēšanai un palīdzēs arī turpmāk nodrošināt mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku psihiskās veselības aprūpi.
Liene Sīle, NPVC Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja: “Palīdzības anketas pilotprojekts parādīja, ka šāds risinājums Latvijā ir ļoti nepieciešams un sniedz reālu ieguvumu pacientiem. Mēs labprāt turpināsim šo iniciatīvu plašākā apjomā, ja būs iespējams to iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā. Šobrīd uz savu resursu rēķina mēģināsim izdarīt labāko iespējamo, bet jāapzinās, ka medicīnas darbiniekiem nav jāstrādā bez apmaksas triažējot un konsultējot pacientus, līdz ar to anketas pieejamība tiks ierobežota. Tas ļaus saglabāt šo pieejamību pacientiem ilgtermiņā, kā arī uzlabos kopējo sabiedrības veselības stāvokli. Redzam, ka ar anketas palīdzību cilvēki daudz ātrāk saņēma palīdzību, kā arī lielākā daļa pacientu ir pirmreizējie pacienti - tas nozīmē, ka sasniedzām un sniedzām atbalstu Latvijas iedzīvotāju grupām, kuras iepriekš nebija sasniegtas. Šobrīd turpināsim attīstīt rīku kā praktisku palīgu ārstniecības procesā un meklēt iespējas tā tālākai attīstībai. Ņemot vērā saņemtos speciālistu un sabiedrības jautājumus par anketas pieejamību, plānojam regulāri sniegt aktuālo informāciju. Anketa nekur nav pazudusi, bet ir nepieciešami organizatoriski risinājumi un atbalsts no NVD. ”
PALĪDZĪBAS ANKETAS pilotprojekts ir noslēdzies, taču tā laikā iegūtā pieredze un dati kalpos par nozīmīgu pamatu turpmākiem risinājumiem, kas vērsti uz pieejamāku, savlaicīgāku un pacientam pielāgotāku psihiskās veselības aprūpi Latvijā.
Pilotprojekts tika īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna 4. komponente “Veselība” 4.3.1.r. projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros.
Pilotprojekts tika īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna 4. komponente “Veselība” 4.3.1.r. projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros.
, ,
