AGNI

10/01/2026

Šodien sācies pēdējais 13 dienu cikls — Lamat vilnis.
Šis ir noslēdzošais 260 dienu cikla periods, kura laikā ir jānāk pie kopsavilkuma pašam par savu attīstību un izaugsmi. Šis periods izvedīs cauri un liks aizdomāties par visa 260 dienu ceļa notikumiem un to ietekmi uz Tevi šobrīd. Šis ir rezultāts Tavām darbībām, domām un uzdrīkstēšanās pagātnē, un tikai mainot sevi šobrīd, Tu vari izmainīt tās daļas, ar kurām neesi apmierināts tagad, lai nākotne būtu citādāka.
Tas nav laiks sēt jaunas sēklas.
Tas ir laiks saprast, ko esi izaudzējis, ko paņemt līdzi un ko ar mieru atlaist.
Un tieši tāpat kā dabā — ziema nav tukšums. Tā ir klusais atjaunošanās laiks. ❄️🌲
Zeme ievelk elpu. Saknes neredzami, bet čakli strādā – uzkrāj spēku pavasarim. Koki guļ, bet patiesībā atjaunojas. Sēklas zem sniega sapņo par zaļumu. Nekas nesteidzas… un tomēr viss notiek.
Šis laiks nav skrējienam. Tas ir apstāšanās laiks.
Mazāk trokšņa, vairāk klusuma.
Mazāk “vajag”, vairāk “sajūtu”.
Silta tēja, lēnākas domas, dziļāks miegs.
Ķermenis un prāts šajā laikā grib to pašu, ko daba —
mieru, siltumu un spēka krāšanu.
Pēdējās cikla dienas māca:
👉 neko nespiežam. Neko nepaātrinām. Ļaujam lietām noslēgties dabiski.
Un tomēr — drīz varēsim sākt domāt par sēklām un par savu saimniecisko gadu.
Meteņu laiks tam ir pats piemērotākais — kad vecais ir atdots, bet jaunais vēl tikai top iecerēs.
Un vēl — dzimšanas dienas plānošana ir pats skaistākais sākuma punkts jaunam personīgajam gadam.
Jo tikai tas, kas ir godīgi noslēgts, var dot tīru un vieglu jaunu sākumu.
Ja ziemā ļaujam sev būt lēnākiem, pavasarī mostamies stiprāki. 🌱
Ja cikla beigās ļaujam sev apstāties un saprast, nākamais posms sākas daudz skaidrāk.
Daba nekad nekļūdās.
Un varbūt arī mums šoreiz nevajag skriet tai pa priekšu,
bet iet kopsolī.

10/01/2026

10.01.2026
11. diena.
Šodien sniegs parādīja vairāk nekā tikai ziemu. Tas parādīja pāreju. Vispirms – ķermenis sniegā. Eņģelis. Forma. Nospiedums. Un tad – tukšums. Paliek tikai forma sniegā, kā klusa zīme par to, ka mēs atkal un atkal ienākam dzīvē kā veidols… un atkal un atkal to atlaižam.
Mēs šķūrējām sniegu, taisījām taciņas, nesām malku ugunij. Dēls taisīja sniega eņģeļus. Un kaut kur starp šīm pavisam vienkāršajām kustībām manī atnāca ļoti skaidra sajūta: mēs katrs esam savas dzīves režisors. Var gaidīt, kad kāds atnāks un izšķūrēs ceļu. Var cerēt, ka pats nokusīs. Bet var arī paņemt lāpstu un izveidot savu taciņu. Un svarīgākais nav pat tas, ka tu to dari, bet kādā stāvoklī – ar smagumu vai ar mieru. Jo ceļš var būt tas pats, bet iekšējā pasaule – pavisam cita.
11.diena manā 12 dienu ceļā vienmēr ir īpaša. Tā ir diena, kad jau redzi visu apli. Kad jūti – vecais ir gandrīz aizvērts, un jaunais vēl tikai elpo. Tā ir diena, kad kļūst skaidrs: dzīve nav līnija. Tā ir aplis. Mēs atkal un atkal ieejam jaunā gadā, atkal un atkal ejam cauri tām pašām dzīves tēmām. Atšķiras tikai viens – kādā apziņas kvalitātē mēs tās dzīvojam.
Un šodien es ļoti klusi un ļoti pārliecinoši zinu, kāpēc eju šo ceļu. Kāpēc jau trīs gadus pati eju savu dzimšanas dienas apli. Kāpēc redzu, ka tas strādā. Un kāpēc tagad esmu gatava šo ceļu turēt arī citiem. Ne kā metodi. Ne kā produktu. Bet kā telpu pārejai. Kā Dzīvības Apli – 12 dienas, 12 dzīves tēmas un viena apzināta ieiešana savā jaunajā gadā.
Nevis lai kaut ko piespiestu vai uzlabotu, bet lai pārliktu iekšējo formu. Lai vecais nospiedums paliek sniegā, un tu aizej tālāk citā kvalitātē.
Nav nejaušība, ka esmu dzimusi 31.12. – starp gadiem, starp beigām un sākumu, starp formu un tukšumu. Un šodien, 11. dienā, es to zinu pavisam skaidri: mans darbs ir turēt Apli. Telpu, kur cilvēks var atlaist veco un ieiet jaunajā. Apzināti. Skaisti. Dzīvi.
Un varbūt tieši tāpēc sniegs šodien ir tik balts – lai var redzēt, kur beidzas vecais nospiedums un kur sākas jaunais ceļš. 🤍

06/01/2026

Vēlos šodien dalīties ar lielu prieku un gandarījumu… 🤍
Šodien ir atdzimušas 3 zvaigznes🌟🌟🌟
Viņas jau vienmēr ir bijušas tādas – tikai vajadzēja atcerēties. Mazliet piestrādāt.
Kā gliemene, kas izaudzē pērli. Arī viņai sākumā nav viegli. Nav ērti, kad smilšu grauds grauž no iekšienes, berž un traucē.
Bet lēnām, pieņemot to, viņa sāk to apaudzēt – kārtiņu pa kārtiņai. Ar pacietību. Ar mīlestību.
Un pēc 108 dienām notiek neticamais – piedzimst skaista pērle.
Tāpēc arī ir radies šis 108 dienu projekts “Savas dzīves režisors/-e” – caur dabas ritmiem", caur atgriešanos pie sevis, pie sava īstā tempa, pie tā, kā dzīve plūst dabā.
Jo mēs neesam radītas skriet pret straumi – mēs esam radītas dzīvot ritmā.
Šis ir arī ceļš caur senču gudrību un tradīciju spēku. Caur atcerēšanos par to, kas mūs tur, sargā un stiprina. Par saknēm, no kurām aug mūsu spēks.
Jo es ticu un zinu, ka tas ir iespējams. Galvenais ir zināt, ko mēs vēlamies šajās dienās izaudzēt.
Un, manuprāt, šīs 3 dvēseles izaudzēja vairāk nekā tikai vienu pērli… ✨
Tāpēc viņas šodien saņēma arī savu eņģelīti ar zvaigzni un latvju rakstu – kā atgādinājumu par sevi, par savu ceļu, par savu gaismu un spēku.
Par to, ka mēs katra esam daļa no kaut kā lielāka.
Un viņas pašas radītais amulets no 108 krāsainām pērlītēm, lai ir kā īpašais spēka un atcerēšanās talismans – par katru soli, katru dienu, katru izvēli sev.
Un vēl – katrai ir arī savs neirografikas zīmējums ar 8 bezgalības zīmēm trijstūrī – par līdzsvaru, par iekšējo spēku, par stabilu pamatu un nepārtrauktu izaugsmi.
Es no sirds lepojos ar jums 🤍✨

06/01/2026

06.01.2026

Šodien nav vienkārši noslēguma diena.
Šodien ir atzīšanas diena.
108 dienas mēs negājām, lai kļūtu citādi.
Mēs gājām, lai noņemtu lieko.
Lai atcerētos.
Lai nostātos sevī.
Šo ceļu uzsāka 8 dvēseles.
Katrs solis jau pats par sevi bija drosme.
Un katra/s, kas pieteicās, jau toreiz pateica dzīvei:
“Es esmu gatava/s skatīties patiesībā.”
Ne visi ceļi tiek noieti līdz galam vienā formā.
Bet nekas no šī ceļa nav bijis velti nevienai/am.
Un tomēr – šodien ir īpaša diena.
Jo 3 sievietes šo ceļu izgāja līdz galam.
Godīgi. Dziļi. Patiesi. Ne vienmēr viegli.
12 nedēļas – caur dabas ritmiem un caur vēdiskās astroloģijas 12 māju tēmām.
Caur savām bailēm, sāpēm, ilūzijām, spēku un patiesību.
Katru rītu – dienas enerģija, skaitlis, nakšatra, maiju kalendārs.
Un pāri visam – darbs ar sevi. Reāls. Dzīvs. Dažreiz ļoti personisks.
Un simboliski…
Šodien ir Zvaigznes diena.
Aprakstos teikts – debesīs mirdz trīs zvaigznes.
Un šodien arī šo ceļu iezīmē trīs zvaigznes:
divas Ievas un Iveta ✨
Jūs neesat kļuvušas “ideālas”.
Jūs esat kļuvušas īstākas.
Jūs neesat “gatavas”.
Jūs stāvat sevī.
Un no šīs vietas dzīve vairs netiek dzīvota ar pierādīšanu.
No šīs vietas dzīve tiek iemiesota.
Kā skolotāja… bet patiesībā kā ceļa biedrene –
es gāju šo ceļu kopā ar jums.
Ar atvērtu sirdi. Uz visiem 100%.
Un arī man tas bija ļoti personisks ceļš.
Šodien es jūtos patiesi lepna.
Ne tikai par tām, kas saņēma diplomu.
Bet par visām un visiem, kas uzdrošinājās sākt.
Jo šis nav stāsts par finišu.
Šis ir stāsts par vietu sevī, kurā tu vairs neesi ceļā pie sevis.
Tu esi mājās.
Un jā…
Šodien jūs varat godīgi teikt:
“Es esmu savas dzīves režisore/s.” 🤍

04/01/2026

03.01.2026
Lai šis pilnmēness vakars paliek kā īpaša pietura mūsu kopīgajā ceļā ✨
Šoreiz pirtī ne tikai sildījām ķermeni, bet arī darījām to, kas mūs patiesi vieno – gājām āliņģī, skrubējāmies, palutinājām sevi ar sodu un greipfrūtu, ļāvām vecajam aiziet un jaunajam ienākt. Tā bija attīrīšanās, atelpa un klusa saruna ar sevi.
Īpaši sirsnīgi bija piedzīvot, ka franču meita, kura jau dzīvojot pie mums bija iepazinusi pirts mieru un spēku, vēlējās ar šo pieredzi dalīties arī ar savu draugu. Ar cieņu, uzticēšanos un drosmi viņš ienāca mūsu ģimenes pirts tradīcijās – un pat drosmīgi iegāja āliņģī.
Pirts mums nav tikai rituāls ķermenim. Tā ir kopā būšana, vēlējumu izteikšana, klusums un smiekli, uguns un ūdens, pateicība par to, ka esam kopā un varam dalīties ar citiem. 🌕🤍

03/01/2026

03.01.2026 – Pilnmēness cikla sākums 🌕
Dabā šobrīd viss ir mierā.
Zeme nekur nesteidzas. Saknes klusē, sula vēl netek, pumpuri guļ. Ne tāpēc, ka nekas nenotiek, bet tāpēc, ka viss gatavojas īstajam brīdim.
Šī diena nes 5. skaitļa vibrāciju – kustību, pārmaiņas un iekšēju dzinējspēku. Taču šī kustība vēl nav ārēja. Tā ir klusa, dziļa, iekšēja. Piecinieks šeit māca: pirms virziens mainās ārpusē, tam jānostājas iekšā.
Vienlaikus sākas Pilnmēness cikls – Vilku Mēness, kas vēdiskajā skatījumā izgaismo instinktus, patiesību un piederības sajūtu. Šis nav laiks skriet. Tas ir laiks sajust, kam tu patiesi pieder un kas vairs neiet kopā ar tavu dabu.
Dienas pirmajā pusē Mēness Ardra nakšatrā atnes vētras enerģiju – iekšēju spriedzi, vēlmi attīrīt, nojaukt lieko, pārtraukt vecos stāstus. Ardra vienmēr nāk pirms atjaunošanās. Tā ir kā ziemas vējš, kas noslauka visu nevajadzīgo, lai zeme varētu elpot.
Pēcpusdienā Mēness ieiet Punarvasu nakšatrā – atgriešanās pie gaismas, cerības un dziedināšanas telpā. Pēc satricinājuma nāk miers. Kā dabā – pēc sala nāk klusums, kurā viss nostājas savās vietās.
Šis Pilnmēness cikls nerunā par strauju startu. Tas runā par iekšēju nobriešanu. Par to, ka pirms plaukšanas ir pauze. Pirms augšanas – klusums. Un tieši šajā mierā dzimst skaidrība.
Arī cilvēkam šis ir laiks noslēgt, nevis pabeigt. Noslēgums dabas ritmā nekad nav beigas. Tas ir pārejas punkts.
Zvaigžņu dienā mēs noslēdzam vienu ceļu, bet nekas neapstājas.
Viss turpinās. Viss kustas. Tikai citā kvalitātē.
Tagad ir laiks gaidīt Meteņus – brīdi, kad varēs mest metus. Kad kļūs vieglāk, saprotamāk, vienkāršāk. Kad būs skaidrs ne tikai ko darīt, bet kāpēc tieši to. Kad ķermenis un sirds jau zinās, kas šajā gadā ir pats svarīgākais.
Daba nekad nekļūdās ar laiku.
Un arī mēs esam dabas ritma daļa.
Ja šobrīd jūti mieru – tas ir pareizi.
Ja jūti klusumu – tas ir auglīgs.
Plaukšana nāks. Tieši tad, kad būs gatavs. 🌱🌕

02/01/2026

Ar pateicību. 🤍
Pateicos ikvienam, kurš ir bijis man līdzās —
iedvesmojis, ticējis, iedrošinājis augt un attīstīties savā būtībā
un iet savu ceļu.
Ļoti novērtēju uzticēšanos, klātbūtni un iesaistīšanos
108 dienu projektos, rituālos un kopradē.
Tas nav pašsaprotami — un tieši tāpēc man ir tik nozīmīgi.
Ja šajā ceļā esmu Tev bijusi atbalsts, devusi skaidrību,
iedvesmu vai telpu, kurā vari būt tu pats / pati —
būšu pateicīga par 👍
vai dažiem vārdiem komentārā par to,kā Inga vai AGNI telpa Tev palīdzēja.
No sirds💗 uz sirdi💗
INGA = AGNI

01/01/2026

Mana īpašā diena🎉🎂

01/01/2026

No sirds, ar dziļu pateicību, pateicos ikvienam, kurš mani atcerējās, sveica un dalījās ar labiem vārdiem un vēlējumiem. Katrs ziņojums, zvans un klātbūtnes mirklis bija sajūtams — kā uzmanība, kā siltums, kā īsts cilvēcīgs pieskāriens.
Dzimšanas diena ir aizvadīta, un tās pirmā dienas daļa pagāja apcerē, pateicībā un atlaišanā — mierīgā, jaukā ģimeniskā atmosfērā. Tieši šajā klusumā atnāca ļoti vienkārša, bet patiesa atziņa: viss, kas man patiesi ir vajadzīgs, man jau ir.
No sirds vēlos pateikties ikvienam, kurš šajā gadā ir bijis līdzās.
Tiem, kas uzticējās, kad vēl nebija skaidru atbilžu.
Tiem, kas iesaistījās jaunajos projektos, ieguldīja savu laiku, enerģiju un ticību.
Tiem, kas palika, kad bija vieglāk aiziet.
Bez jums es nebūtu tas, kas esmu šodien.
Un AGNI aug un attīstās tieši pateicoties jums — cilvēkiem, kuri izvēlējās būt daļa no šī ceļa.
Katru rītu mēs pamostamies laikā.
Ne pulksteņa laikā, bet dzīves laikā.
Un mums visiem tiek dots vienāds apjoms — 86 400 sekundes.
Neatkarīgi no statusa, amatiem, sasniegumiem vai lomām.
Šo laiku nevar uzkrāt.
To nevar nopirkt, iemainīt vai atlikt uz vēlāku brīdi.
Vakars to paņem bez atlikuma — vienādi visiem.
Katru rītu šis laiks tiek dots no jauna.
Ne kā privilēģija, bet kā uzticēšanās.
Un tikai no mums ir atkarīgs,
vai šo vienādo dāvanu piepildām ar jēgu, klātbūtni un pateicību.
Laiks pats par sevi nav vērtība.
Vērtība rodas apziņā.
Izvēlē.
Virzienā.
Ne jau zirga spēks nosaka ceļu,
bet kučiera gudrība.

20/12/2025

20.12.2025
Šodienas tikšanās ar 108 dienu programmas dalībniecēm “Savas dzīves režisore – caur dabas ritmiem” bija īpaša. Kā skaists pārsteigums bija arī iepriekšējās grupas dalībniece, kura dalījās savās atziņās un pieredzē. Tas piešķīra satikšanās brīdim dziļumu un jēgu.
Bija ļoti jauka kopā būšana un svētīgi parunāt – mierīgi, patiesi, no sirds uz sirdi.
Esmu patiesi pateicīga, ka atradāt laiciņu sanākt mums kopā. Pat ja šoreiz nebijām visas, sajūta bija silta, piepildīta un ļoti dzīva.
Lai viss notiek tā, kā katrai no mums nāk par labu – savā laikā, savā ritmā un savā patiesībā.
Ziemassvētki patiešām ir brīnumu laiks, un šodien to varēja sajust. Pat saulīte mums uzspīdēja par godu, jo mēs viņu šodien godinājām. Tas bija kā kluss, bet skaidrs apliecinājums, ka esam saskaņā ar dabas ritmu.
Un arī mūsu masmošanās šodien sanāca – viegli, dabiski un īstajā brīdī.
Paldies katrai par klātbūtni, atvērtību un kopā būšanu 🤍

18/12/2025

16/12/2025

✨ 87. diena no 108. “Savas dzīves režisore/s – caur dabas ritmiem” ✨

Ir brīži, kas paši par sevi ir nozīmīgi.
Ne tāpēc, ka ārēji notiek kas īpašs, bet tāpēc, ka iekšēji savienojas pavedieni.

No 13.12. līdz 27.12. esam iegājuši jaunā 13 dienu IK ciklā – vēja, kustības, kosmiskās elpas, gara un dvēseles periodā. IK vilnis ienes kustību tur, kur bijis sastings, un atgādina: dzīve nav taisna līnija. Tā elpo, plūst un mainās.

Šis vilnis ietekmē mūs visus – katru savā veidā. Kādam tas nes idejas, kādam nemieru, kādam vēlmi runāt, kustēties vai mainīt virzienu. Mēs nevaram ietekmēt dienas, enerģijas vai notikumus, bet varam mainīt savu attieksmi pret tiem. Un tas maina pieredzi.
Jo visi ejam pa apli.
Ir kāpumi un kritumi.
Ir ieelpa un izelpa.
Un tas ir dabiski.

Man personīgi šis laiks ir īpašs, jo mans IK vilnis sākās vakar, un es esmu 10 Chhwen.
Chhwen ir āksts un meistars vienā – , rūķis, dvīnis, radošā dzirksts. Tas, kurš māca caur pieredzi, rotaļu, paradoksiem un dzīvu klātbūtni. Skolotājs un mākslinieks vienlaikus, kurš savieno pavedienus un ļauj radošumam izpausties ikdienā. Varbūt tieši tāpēc man tik ļoti patīk rūķi un šis laiks, kad var "rūķoties" – veidot, labot, sakārtot, spēlēties ar formu un jēgu.

Arī pēc vēdiskās astroloģijas esmu Dvīņi, un šī divējādā daba man ir dabiska. Šobrīd ļoti skaidri jūtu, kā Saules un Mēness tēmas savijas īpaši cieši – darbība un sajūta, uguns un klusums, redzamais un neredzamais. Es zinu – nejaušību nav. Ir ritmi, kas satiekas tieši tad, kad esam gatavi tos sajust.

Šodien šo lauku vēl dziļāk izgaismo Vishakha nakšatra.
Tā ir triumfa arkas nakšatra – ne ceļa sākumam, bet brīdim, kad jau ir noiets liels posms. Vishakha runā par sasniegšanu, manifestāciju un augļiem, kas nāk caur pacietību, mērķtiecību un sadarbību. Tās simboli – arka un podnieka virpa ar mālu – atgādina: īstais rezultāts rodas tad, kad nevis steidzamies, bet noturam formu.

Tieši tāpēc šodien jūtu vēlmi padalīties .

Mēs esam 87. dienā no 108 – dabiskā atskaites punktā. Šajā ceļojumā esam izgājuši visas 12 svarīgākās dzīves tēmas, un šī nedēļa ir kā iekšējs tests. Ne eksāmens, bet godīga satikšanās ar sevi.

🙏 Aicinu dalībniekus šonedēļ – iziet cauri visām 12 tēmām testa veidā un padalīties:
– kas strādā,
– kas ir mainījies,
– un kur vēl jūtat, ka vajadzīga uzmanība, atbalsts vai padoms.

Arī man pašai šis ir laiks, kad gribas apkopot gūto pieredzi, savākt ceļu vienā veselumā un ieraudzīt – kā tas dzīvo tālāk. Jo nekas īsti nebeidzas. Tas plūst, transformējas un iemiesojas citā kvalitātē.

Varbūt tieši to mums māca IK un Vishakha kopā –
dzīvot kustībā, bet ar jēgu.

🌑🔥 Spēka vārdi šodienai
(otrdiena – Marss, 2 Akbal, Vishakha) 🔥🌑

Es ļauju sev iet dziļumā bez bailēm.
Es uzticos procesam, kas nobriest klusumā.

Mana uguns ir apzināta.
Mana rīcība dzimst no skaidrības, ne steigas.

Es sadarbojos ar dzīvi,
un dzīve sadarbojas ar mani.

Es zinu – augļi ienāk savā laikā.
Es eju pa apli un uzticos ritmam.