14/12/2023
🆕 RAKSTS PAR MUGURAS SĀPĒM
📉 Muguras sāpes ir TOP 3 biežākais iemesls, kādēļ cilvēki vēršas pie ārsta un biežākais iemesls darbnespējas lapu atvēršanai.
✅ Ir pierādīts, ka vismaz 80-90% cilvēku dzīves laikā sastopas ar dažādas intensitātes muguras sāpēm. Parasti muguras sāpes provocē nepareiza smagumu celšana, trauma, vienveidīgas, atkātotas kustības, ilgstoša atrašanās vienā pozīcijā un muskuļu disbalanss. Tikai 1-2% muguras sāpes ir saistītas ar nopietnu pataloģiju - infekcija, iekaisums, audzējs u.c. Ārstēšanu jebkuru sāpju gadījumā nosaka speciālists - mugurkaula ķirurgs jeb vertebrologs.
Muguras sāpes iedalās :
▶️ Akūtās muguras sāpes - ilgst līdz 3 mēnešiem. Akūtas epizodes parasti rada lielu baiļu sajūtu, par to, ka ir noticis kaut kas nopietns (piem. diska trūce), taču lielākoties šīs muguras sāpes (95%) pāriet dažu nedēļu laikā neatkarīgi no ārstēšanas.
▶️ Subakūtas - ilgst 3 - 6 mēnešus.
▶️ Hroniskas - sāpes turpinās ilgāk par 6 mēnešiem.
⚠️ Muguras sāpes mēdz iedalīt arī specifiskās un nespecifiskās:
▶️ Specifiskas muguras sāpes- var noteikt sāpju iemeslu, 5-10 % gadījumu, veicot padziļinātu izmeklēšanu, var noteikt muguras sāpju iemeslu.
▶️ Nespecifiskas muguras sāpes - grūti noteikt galveno sāpju iemeslu, jo anatomiskās jeb strukturālās izmaiņas neiet kopā ar klīniskajām izpausmēm (simptomiem). Populācijā šīs sāpes sastāda 90% no visām muguras sāpēm. Var veidoties no fiziskajiem, dzīvesveida, neiropsiholoģiskajiem, psihosociālajiem un citiem individuāliem riska faktoriem.
❓Kādas struktūras ap mugurkaulu var sāpēt?
1️⃣ fasešu locītavas (starpskriemeļu locītavas) - visbiežākais hronisku muguras sāpju iemesls. Locītavai ir pārlieku liela slodze, tās deģenerējas un sāk sāpēt. Sāpes var izstaroties līdz pat celim, tāpēc tās var atšķirt no diska trūces radītām sāpēm.
2️⃣ sakroiliakālās locītavas - līdzīgs sāpju mehānisms kā fasešu locītavām. Tās var būt kā lokāls izteikts sāpīgums un arī kā izstarojoša sāpe. Ilgtermiņa efekts panākams ar regulāru ārstniecisko vingrošanu. 3️⃣starpskriemeļu diski - ārejais gredzens var ieplīst un diska iekšpusē ieaug nervgaļi, kas radat sāpes. Tās ir biežākas sāpes aiz fasešu sāpēm. Abas producē līdzīgus simptomus. Neredz nekādu pataloģisku atradni magnētiskajā rezonansē (MR).
4️⃣nervu saknītes - raksturīgs izstarojums uz kāju. Ķirurģija: šajā gadījumā patiesībā nepieciešama samērā reti, tikai gadījumos, ja ir klīniski ļoti izteikti simptomi, kā arī jušanas un kustību ierobežojumi.
5️⃣ lūzumi, audzēji, infekcijas sastāda tikai 1-2% no muguras sāpju cēloņiem.
6️⃣ nestabilitāte - pataloģisks kustīgums starp diviem skriemeļiem.
🟡 Ir jāsaprot, ka lielai daļai no kopējas populācijas, kuri nesūdzas par muguras sāpēm, MR izrakstos būs aprakstītas dažādas izmaiņas mugurkaula struktūrās. Šīs izmaiņas bieži vien ir vājš priekšvēstnesis un tam nereti nav saistības ar sāpēm vai ierobežotu funkcionalitāti. Bieži paši pacienti meklē atbildes internetā, tādā veidā var rasties gan papildus trauksme, gan "viltus diagnozes".
🟡Ir jāsaprot, ka cilvēkam paliekot vecākam, noveco arī viņa mugurkauls.
Veicot magnētisko rezonansi, cilvēks bieži sastopas ar tādiem " briesmoņiem", kā :
Spondiloze,spondilofīti ( mugurkaula skriemeļu deformācija, tā saucamie"radziņi");
Starpskriemeļu diska deģeneratīvas izmaiņas
Diska protrūzijas (diska izvirzījums no vietas, parasti mērāms milimetros)
Spinālā kanāla stenoze (mugurkaula kanāla sašaurinājums)
Pat ja ārsts nosūtītu uz magnētisko rezonansi cilvēkus, kuriem nav nekādu sūdzību par muguras sāpēm, tad
Starpskriemeļu diska deģeneratīvas izmaiņas parādītos vismaz 30% gadījumos 30 gadus veciem cilvēkiem, bet virs 50 gadiem tie jau būtu 80% gadījumu.
Diska protrūzijas būtu 30% gadījumi 30 gadniekiem, 60 gadniekiem, tie jau būtu 40%.
📓 Secinājums - vienmēr primāri jāņem vērā sūdzības, klīniskie simptomi un funkcionēšanas spējas - neatkarīgi no tā, ko rāda izmeklējums.
🔗 Atsauces uz šiem datiem - Brinjikji W, Luetmer P, Comstock B et al. Systematic literature review of imaging features of spinal degeneration in asymptomatic populations. Am J Neuroradiol 2015;36(4):811–6.
Mūsu ieteikumi:
✅Akūtu sāpju gadījumā saglabāt mieru, tās agri vai vēlu piedzīvo ikkatrs no mums. Akūtas muguras sāpes parasti ilgst 3-5 dienas. Pirmajās 2-3 dienās muguras sāpes ārstē simptomātiski ar bezrecepšu vai recepšu medikamentiem, kurus nozīmē ģimenes ārsts vai vertebrologs. Sākumā svarīgs ir miera režīms, neveic sāpju provocējošas kustības vai aktivitātes. Lielākoties, pēc akūtas sāpju epizodes, muguras sāpes sāk mazināties pēc 3. dienas. Akūtu sāpju gadījumā neiesākam veikt masāžas vai vingrošanu. Kad spēcīgākās sāpes ir mazinājušās, vēlams uzsākt zemas intensitātes ārstniecisko vingrošanu, lai uzlabotu mikrocirkulāciju un veicinātu mugurkaula un iegurņa stabilizējošu muskuļu tonusu. Mums fizioterapeitiem ir zināšanas par to, kādos gadījumos pietiek ar konservatīvu ārstēšanu, bet kādos gadījumos tomēr vajadzētu nekavējoties pieteikties pie mugurkaula ķirurga jeb vertebrologa. Tāpēc, saskaroties arī ar akūtām muguras sāpēm, var doties uz konsultāciju pie fizioterapeita, kur tiks izvērtēts muguras sāpju veids, noteiktas ķermeņa funkcionālās spējas un kopīgi izrunāts turpmākais rīcības plāns sāpju ārstēšanai.
✅ Hronisku - nespecifisku muguras sāpju gadījumā fizioterapeits patiesi ir viens no primārajiem speciālistiem, pie kura doties, lai izprastu sāpju cēloņus un meklētu risinājumos to ārstēšanā. Šādu sāpju gadījumā svarīga paša pacienta aktīva iesaiste. Ir jābūt pacietīgam, mērķtiecīgam un ar pozitīvu domāšanu, tad labi rezultāti ir garantēti!
Uz veselību,
Laura un Oskars
