Ģimenes veselības prakse "Hēbe"

19/01/2026

Šoreiz par to, kā palīdzēt pusaudzim sagatavoties vizītei pie fizioterapeita. Par to, kas noteikti jāņem līdzi un par pašu vizītes norisi - pavisam īsi!

11/01/2026

Riktīgi labs komandas saliedēšanās pasākums, jeb, moderni sakot, "team building" Liepājā!
Kopā baudījām Liepājas teātra izrādi "Visi mani dēli", beidzot bija iespēja vienai otru labāk iepazīt viesu nama baļļā un parunāt ne tikai par darbu, un visām kopā nedaudz pabaudīt Liepāju.
Esam gatavas jaunai darba nedēļai! 🤩

07/01/2026

Lai bērniņa pirmā vizīte pie fizioterapeita noritētu raiti un pilnvērtīgi, piedāvājam īsumā apkopotas visas nepieciešamās lietas!
Un atcerieties - pirmā fizioterapeita vizīte nav eksāmens ne bērniņam, ne vecākiem. Tā ir sadarbība, lai mazulis varētu attīstīties droši, brīvi un harmoniski! 🩷

31/12/2025

24/12/2025

Kad darba cēlienā atskrējis pats Ziemassvētku priekšvakars, ir laiks kopīgai Ziemassvētku stāsta lasīšanai. Kas gan var būt labāks šajā īpašajā laikā, kad brīnumiem tic ne tikai bērni, bet arī mēs? Dzirdot mūsu smieklus, pēkšņi pavērās skapja durvis un nedaudz bailīgi parādījās četri acu pāri. Tie, taču, mūsu elfiņi!

Paņēmām viņus klēpī, samīļojām, sabučojām un piedevām visas nerātnības! Jo, jāatzīst, viņi mūsu ikdienu padarīja citādāku, brīnumaināku, un ļāva atgriezties bērnībā, laikā, kad visas ar mirdzošām acīm gaidījām Ziemassvētku vecīti...

Varbūt mūsu stāsts kādreiz turpināsies, varbūt atkal mums būs lemts satikties ar mazajiem nerātņiem, bet tagad viņiem laiks doties atpakaļ uz savām mājām. Elfiņi mums un Jums novēl:
TICIET BRĪNUMIEM, UN TIE ATNĀKS,
TICIET LABAJAM UN TAS PIEPILDĪSIES!

LAI PRIECĪGI ZIEMASSVĒTKI JŪSU MĀJĀS UN LAI SAPŅI PIEPILDĀS!

Elfiņi un Jūsu Hēbe❤️️

23/12/2025

"Klau, Čik! Vai tu redzēji dakteres apstulbušo seju, kad viņa ilgi pētīja skapja saturu un mēģināja atrast savas bikses? " locīdamies smieklos, jautāja Čavs.
"Tas nemaz nebija smieklīgi", noteica Čiks, "viņai bija jāsteidzas, bet nevarēja apģērbties, jo nebija bikšu! "
Čavs neizpratnē bolīja savas ačteles, nesaprazdams, vai Čiks tiešām domā nopietni. Viņš, skatoties no virtuves skapīša augšējā plaukta, gandrīz nobeidzās no smiekliem, kad vispirms daktere, pēc tam visas pārējās meitenes pēc kārtas pārmeklēja skapi, cenšoties tur kaut ko atrast. Beigās viņas pat apsvēra, vai daktere vispār ir atnākusi ar biksēm un varbūt bikses pat ir atstājusi mājās un atnākusi bez tām! Šī versija gan tikai aktīvi noraidīta.
Jāatzīst, daktere laikam kaut ko bija nojautusi, jo diezgan pārliecinoši savu bikšu pazušanā vainoja elfus.
Izrādās, kamēr praksē visi centās izārstēt slimos bērnus, Čivs un Čavs izlēma paālēties, nolaupīja pirmās bikses, kas pagadījās ceļā, un iemeta tās netīro dvieļu kaudzē.
Taisnības labad gan jāsaka, ka arī abu Brālēnu pārsteigums bija gana liels, kad bikses bija pazudušas kopā ar dvieļiem, bet par to abi ilgi galvu nelauzīja. Ja nav bikšu, tad nav.
Savukārt Čikam un Aučam šī lieta nepavisam nepatika, viņu mērķis nekādā veidā nebija kādam nodarīt pāri, un viņiem palika pavisam žēl, ka cilvēks ir palicis bez biksēm. Izmisuši elfiņi skraidīja turpu šurpu, lai atrastu noslēptās bikses, kas bija pazudušas kopā ar dvieļiem. Pie tam bija ļoti jāuzmanās, lai kāds dienas laikā abus mazos brāļus nepamana.
Vai jūs zināt, kur elfiņi atrada bikses ar dvieļiem?
Solvitas mašīnā! 🫣
Čiks un Aučs uzmanīgi izpurināja bikses, salocīja un iekāra tās atpakaļ skapī it kā nekas nebūtu noticis...

22/12/2025

Vai jūs varat iedomāties, kas notiek praksē, ja to apdzīvojuši nevis divi, bet nu jau četri elfi? Atliek tikai visiem saturēties, jo nu jau nedarbu veidošanā ir iesaistīti divreiz vairāk prātu!
Mazu bērnu vecāki jau nojauš, cik blēņu var sastrādāt viens rezgalis, bet cik tiek sastrādātas, ja to ir veseli četri?! Un ja mājās ir iestājies klusums, tas nepavisam nenozīmē, ka mazie ķipari ir aizgājuši gulēt! Visticamāk steidzīgi jādodas klusuma virzienā!
Bet ar elfiņiem ir pavisam cits stāsts. Klusums nav nekad, bet ja vēl ir kopā četri elfi, tad kņada ir tāda, ka mājai jumts varētu pacelties un aizlaisties!
Un ak vai, četrotne procedūru kabinetā bija atradusi un ieslēgusi lāzeraparātu! Čivs paķēra un mēģināja novaldīt lāzera galvu un ar sarkano gaismiņu sāka vajāt Čiku un Auču. Ak, kas tas bija par jautru pasākumu! Čiks un Aučs pārbijušies bēga no lāzerstara, jo bija dzirdējuši, ka sarkanā gaismiņa acīm ir bīstama, bet kabinetā esošās brilles elfiņiem bija stipri par lielu!
Čiks un Aučs aizelsušies pārvietojās starp krēsliem, palodzēm, zāļu plauktiņiem un lampām, bet abi brālēni, skaļi rēkdami, mazos brāļus trenkāja, lai kur tie mēģināja slēpties!
Kad Čiks juta, ka viņam sāk trūkt spēka, un sapratis, ka ilgi tas tā nevar turpināties, saņēma visu savu lielo dūšu un no lampas piezemējās tieši Čiva priekšā.
"STOP!" izstiepis savu mazo rociņu uz priekšu, skaļi sauca Čiks. Viņa seja bija kļuvusi sarkana un acīs atblāzmojās dusmu atspulgs.
Čivs un Čavs bija tik ļoti pārsteigti no Čika izgājiena, ka pameta lāzeri un gāja meklēt kādu citu izklaidi.
Vai jūs spējat iztēloties, kā izskatījās procedūru kabinets pēc šī iespaidīgā lāzeršova?

21/12/2025

Straujiem soļiem tuvojās Ziemassvētki, un elfiņi jau bija nedaudz noguruši no gatavošanās darbiem. Kādu vakaru, pūsdamies no kārtējiem darbiem vai nedarbiem (kā nu uz to skatās), brālīši kala rītdienas plānus.
"Mēs varētu sarīkot peldbaseinu tualetē", sapņaini noteica Aučs, domādams par vasaru, kad varēja izpeldēties no sirds patikas.
"Varbūt labāk taisām zemestrīci? Būs jautri paālēties", iesaucās Čiks, jau domādams, kā tieši to zemestrīci sarīkot.
Kamēr brālīši intensīvi domāja, pēkšņi no virtuves atskanēja brakšķi, krakšķi un visādas dīvainas skaņas!
Čiks un Aučs izbijās!
"Vai tā zemestrīce jau atnākusi pati?" bailīgi nočukstēja Čiks.
Pēkšņi viņi izdzirdēja skaļus smieklus un saucienus. Brālīši neticēja savām acīm, no virtuves lampas lejā laidās vēl divi elfi.
"Kas jūs tādi būtu?", neizpratnē jautāja Čiks. Viņš nemaz nebija sajūsmā, ka šīs telpas būs jādala ar vēl kādiem svešiniekiem.
"Čau Čik, čau Auč!" jautri uzsauca viens no svešiniekiem. Mēs esam jūsu brālēni Čiv un Čau! 🤩🤩Skolā sācies ziemas brīvlaiks, vecāki aizbrauca uz darba pārrunām pie Ziemassvētku vecīša, mums mājās kļuva pavisam garlaicīgi un mēs nolēmām atbraukt paēlēties pie jums! Kopā visiem būs jautrāk!"
Čiks un Aučs tikai piekrītoši māja ar galvu, nespēdami saprast, ko tagad darīt ar tikko uz galvas uzkritušajiem neaicinātajiem radiniekiem....

20/12/2025

"Auč, vai tu redzēji tās dāvanu kastes zem eglītēm? Kā domā, vai tās ir īstas dāvanas? Attaisām un paskatāmies?" nerātni smaidot jautāja Čiks, un nemaz negaidot brāļa atbildi, devās eglīšu virzienā.
Aučam gan likās, ka tā nepavisam nav laba doma, tomēr arī viņam ļoti gribējās uzzināt, kas tajās kastēs īsti ir iekšā un, varbūt, tur tomēr var atrast kādu interesantu lietu.
"Varbūt tās dāvanas jau ir nolicis Ziemassvētku vecītis?"
Tā nu abi elfiņi sāka siet vaļā dāvanu lentas.
Attaisījuši kasti, abi tikai bēdīgi nopūtās: "Tās kastes ir pilnīgi tukšas! Tās nemaz nav īstas dāvanas!"
"Klau, Čik, šitā mēs to nevaram atstāt. No rīta atnāks bērni un būs bēdīgi ieraugot izsaiņotās dāvanu kastes. Mums vajadzētu tās atkal ietīt atpakaļ", domīgs noteica Aučs. Tā kā elfiņiem tāpat nekas prātīgs nenāca prātā, ko varētu padarīt, abi nolēma izsaiņotās dāvanas iepakot atpakaļ.
Pūzdami, elsdami brālīši mērīja, grieza un līmēja, un atkal grieza, un pārmērīja. Ja vēl ar papīra līmēšanu viņi tika galā gluži labi, tad ar lentām iznāca tīrās šausmas. Paņēmuši katrs savu lentu, abi elfiņi tina to apkārt kastei krustu, šķērsu, līdz pēkšņi saprata , ka ir piesējuši paši sevi!
"Auč, ko nu! Es vairs nevaru pakustēties!" izmisīgi sauca Čiks.
"Es arī ne!", gandrīz raudādams nošņukstēja Aučs.
"Tagad mums te būs jāpaliek līdz rītam un mēs būsim pieķerti!!! Tu, taču, zini, ka elfus nedrīkst noķert, tad bērni beigs ticēt brīnumiem!", jau gluži izmisis turpināja Aučs.
"Zini, mani mācīja, ja tu kaut kur esi ticis iekšā, tad pavisam noteikti no turienes var tikt arī ārā", lietišķi noteica Čiks un, gorīdamies no vieniem sāniem uz otriem, paceļot te labo roku, te kreiso kāju tika ārā no lenšu gūsta.
"Hopsā! Lūk!" lepni noteica Čiks un tad jau pamazām atbrīvoja arī brāli.
Bērni tomēr varēs turpināt ticēt brīnumiem, atviegloti nopūtās Aučs un devās nosnausties uz skapjaugšas.

19/12/2025

Abi brālīši ķērās pie vēstules rakstīšanas Vecītim.
"Mīļo Ziemassvētku veciti....", Čiks uzmanīgi meklēja katru taustiņu. Šī vēstule ir ļoti svarīga, tāpēc kļūdīties nevarēja. Aučs brāli vēroja no monitora augšas un centās izburtot rakstīto.
"Skaties, te tev aizmirsās garumzīme!" Aučs stiepa savu rociņu, lai parādītu brālim ekrānā kļūdaino burtu un, pēkšņi, ar skaļu "AUČ!" iekrita ūdens glāzē, ko Inese bija aizmirsusi uz galda. Glāze apgāzās un ūdens izlija pār taustiņiem.
"UPS!" iesaucās Čiks, "ko nu? Kā lai uzraksta vēstuli vecītim?". Čika acīs jau parādījās asaras.
"Nebēdā!" jautri iesaucās Aučs, izlīzdams no ūdens glāzes, "mēs izdomāsim, ko darīt!"
Abi brāļi devās uz virtuvi, vilkdami klaviatūru aiz garā vada. Kāpēc uz virtuvi? To viņi paši nezināja.
Taču pēkšņi, viņi uz galda ieraudzīja rīsu paciņu.
"Jahū, ir! Es redzēju, ka rīsi palīdz izžāvēt lietas!", iesaucās Čiks.
Abi brāļi paņēma rīsu paciņu, stiepdami katrs aiz sava gala (Tā paka mazajiem elfiem bija ļoti smaga) un izbēra graudus uz galda. Iestutējuši rīsos klaviatūru, brālīši atskārta, ka rīsi atgādina sniegu, kas nekādi negribēja šogad snigt, un uzrīkoja īstu sniega kauju.

18/12/2025

Kad Ziemassvētku zvaigzne tika aizsūtīa Visumā, abi elfiņi bija laimes pārņemti un domāja, ko vēl jauku varētu izdarīt. Izrādās, arī darīt labus darbus ir jauki, varbūt pat vēl labāk kā nedarbus. Tomēr, ja būsim godīgi, tad arī nedarbus pastrādāt brālīšiem ļoti patika. Parasti jau tie bija domāti kā labie darbiņi, taču dažādu iemeslu dēļ, bieži vien pārtapa par tādiem maziem nedarbiņiem....
Tātad elfiņi meklēja vēl kādu labo darbiņu, ko padarīt, un ieraudzīja datoru.
"Hei, Auč, rekur dators! Mēs, tak, varam uzrakstīt vēstules pašam Ziemassvētku vecītim! Šādi viņš vēstuli saņems daudz ātrāk!" priecīgs iesaucās Čiks un viņa galvā jau sāka griezties viss vēlmju saraksts, kas vienā lapā varētu pat nesatilpt.
"Es gribētu robotu, kas saklāj gultu, automašīnu, kas no rīta gultā pieved siltu kakao ar maršmeloviem, tad vēl divriteni, kas spēj pārtapt par bagiju, ja jābrauc augstu kalnā. Tajā brīdī elfiņš atcerējās kādu vasaras velo braucienu, kad bija jāuzminas kalnā, bet ritenis pēkšņi sāka ripot lejā. Brr, to viņš vairs negrib atcerēties! Tāpēc ritenis - bagijs būtu pašā laikā. Un vēl es gribu......", Čiks bija gatavs turpināt savu vēlmju sarakstu.
"Man liekas, ka pietiks!" iesaucās Aučs.
"Vai tu esi iedomājies, cik daudz darba tas prasīs Ziemassvētku vecītim? Un vai tu saproti, ja visi bērni prasīs tik daudz dāvanu, tad vecītis pārstrādāsies un vairs negribēs būt VECĪTIS? Un ko tad? Un kam tev visas šīs mantas? Varbūt mēs varam palūgt kaut ko vienu un lielu, un to, kas derētu visiem cilvēkiem un elfiem? "
"Kas tas būtu, kas varētu derēt visiem un visi par to priecātos?" jautāja Čiks.
"Godīgi, es nezinu", skumīgi nopūtās Aučs.
"Varbūt mēs varam to pajautāt bērniem, kā viņi domā, kas tas būtu, kas varētu iepriecināt visus, visus, visus. Savas atbildes viņi varētu ierakstīt komentāros un tad mēs tos te izlasītu un aizsūtītu vēstuli vecītim?" ierosināja Čiks.
KĀ JŪS DOMĀJAT, KAS VARĒTU IEPRIECINĀT ZIEMASSVĒTKOS VISUS BĒRNUS, VECĀKUS UN ELFUS?
Aučs un Čiks gaida jūsu ierosinājumus, jo līdz Ziemassvētkiem vairs nav tālu!