https://www.facebook.com/156518200887840/

Ievas Lazdiņas psihologa prakse, Dobeles šoseja 2, Jelgava (2025)

22/07/2025

Vēlme izdabāt – kāpēc tā rodas un ko tā maksā?

Vai esi kādreiz piekritis kaut kam, ko patiesībā negribēji? Teicis “jā” tikai tāpēc, lai izvairītos “ieraudzīt” vilšanos citu acīs? Vai Tavu rīcību ietekmē bažas par to “Ko citi par mani padomās” .

Vēlme izpatikt citiem – psiholoģijā to sauc arī par people pleasing.

Kā tā izpaužas?
• vienmēr esi laipns, patīkams, izpalīdzīgs (tādēļ patīc citiem)
• izjūti milzīgas bailes izraisīt neapmierinātību citos, tādēļ izvairies no konfliktiem
• bieži nespēj atklāti pateikt ko jūti, domā, gribi
• bieži labprātīgi dari to, ko patiesībā nemaz nevēlies

Vēlmei izdabāt bieži pamatā ir neapzinātas bailes tikt atraidītam.

Lai gan vēlme būt patīkamam var palīdzēt veidot saskanīgas attiecības, tā var novest pie izsīkuma un uzkrātām neizpaustām dusmām (aukstās dusmas), kas bieži rezultējas pasīvā pretestībā - tā vietā, lai paustu savas vēlmes un vajadzības, mēdzam distancēties.

Cilvēki ar augstu tendenci izpatikt citiem biežāk izjūt psiholoģisku diskomfortu un trauksmi, kā arī viņiem ir grūtāk veidot autentiskas attiecības, attiecībās būt “īstiem” .

Ko ar to darīt?
Uzdod sev dažus vienkāršus jautājumus:
• Ko es pats vēlos šajā situācijā?
• Vai es piekrītu, jo tā vēlos vai tādēļ, ka baidos tikt atraidīts?
• Kas notiktu, ja šoreiz es teiktu “nē”?

Pasaki sev, ka reizēm drīksti paust savas vēlmes un vajadzības. Tā Tu nezaudēsi savu vērtību citu acīs un netiksi atraidīts.

Mācies dzīvot ar domu, ka ne visiem patiksi – un tas IR NORMĀLI.

30/06/2025

Tik vienkārši: būt laimīgam nenozīmē, ka tev pieder viss. Tas nozīmē, ka esi pateicīgs par to, kas tev ir!

No psiholoģiskā skatpunkta pateicība ir cieši saistīta ar emocionālo labsajūtu. Pētījumi rāda, ka spēja būt pateicīgam ikdienā palīdz mazināt stresu, depresiju,negatīvas domas, vienlaikus stiprinot optimismu, empātiju un spēju izbaudīt tagadnes mirkli.

Kad cilvēks koncentrējas uz to, kas viņam ir – nevis uz to, kas pietrūkst – smadzenes aktivizē zonas, kas saistītas ar prieku un drošības sajūtu. Tas palīdz izveidot iekšēju līdzsvaru un emocionālu noturību, īpaši sarežģītos dzīves brīžos.

Mēs nevaram vienmēr kontrolēt notikumus, bet mēs varam izvēlēties uz ko fokusēties. Kā skatoties uz glāzi, kura līdz pusei piepildīta ar ūdeni. Vai redzi pustukšu vai pa pusei pilnu glāzi?

Un tieši šī izvēle – pamanīt pozitīvo (nevis koncentrēties uz negatīvo) kļūst par mazu, bet spēcīgu soli ceļā uz lielāku iekšējo mieru.

Pateicība nav noliegums grūtībām – tā ir izvēle pamanīt vērtīgo pat ikdienas vienkāršībā.

Katru vakaru pirms gulētiešanas vai no rīta, kad mosties, atvēli sev dažas minūtes. Uzdod sev trīs vienkāršus jautājumus:
1. Par ko es šodien jūtos pateicīgs/-a?
2. Ko šodien piedzīvoju tādu, par ko bija prieks?
3. Ko sevī es šodien novērtēju?
Nav svarīgi, vai tās ir lielas lietas vai pavisam mazas – silta tēja, kāda smaids, miers sirdī. Galvenais – pamanīt.

26/05/2025

Būt asertīvam – ko tas nozīmē un kāpēc tas ir svarīgi?

"Es atkal piekritu palikt darbā ilgāk, lai gan biju noguris/usi..."
"Es nepasaku savam partnerim, kas mani aizskar, jo negribu sabojāt noskaņojumu…"
"Man gribētos lūgt palīdzību, bet šķiet – tad izskatīšos vājš/a…"

Katrs kaut reizi esam piedzīvojuši šādas vai līdzīgas situācijas, kad kaut kas attur godīgi un cieņpilni paust savas vajadzības.

Asertivitāte ir veselīgs vidusceļš starp pasīvu klusēšanu un agresīvu uzbrukumu attiecībās. Tā ir prasme paust savas domas, sajūtas un vajadzības, saglabājot cieņu gan pret sevi, gan pret otru.

Kāpēc mums bieži pietrūkst spēja saglabāt šo veslīgo vidusceļu attiecībās?
• Iekšēji uzskati: “Es nedrīkstu būt egoistisks/a”, “Citiem vajadzētu saprast mani bez vārdiem” u.c.
• Audzināšana: ja bērnībā netika mācīts izteikt savas jūtas vai tās tika ignorētas.
• Bailes: no noraidījuma, konflikta, ka kāds mūsos var vilties.

Attiecībās tu drīkst:
✅ Izteikt savas jūtas un domas – godīgi un tieši, vienlaikus cienot otra jūtas, domas, pārliecības
✅ Teikt “nē” – bez vainas izjūtas un nepieciešamības attaisnoties
✅ Kļūdīties
✅ Nezināt vai nesaprast
✅ Neuzņemties atbildību par citu emocijām
✅ Lūgt palīdzību, kad tas nepieciešams (lūgt palīdzību nav vājuma pazīme)

Esi godīgs pret sevi - pamani, kur klusē savās vajadzībās un uzdrošinies par tām runāt! Tā ir ne tikai veselīgu attiecību pazīme, bet arī cieņa pret sevi un otru.

28/04/2025

Šodienas pārdomas🩶

✅ Ikdienas darbā tik bieži saskaros ar to, kā nereti cītīgi “stiepjam” sev līdzi pagānes pieredzes nastu (senus aizvainojumus, dusmas, skumjas utt.) Un tik grūti to “atlaist” vaļā.

✅ Tikai atbrīvojoties no šīs smacējošās nastas, var ieelpot pilnvērtīgāk, dzīvot apzinātāk un dot sev iespēju justies vieglāk!

✅ Jā, atbrīvoties no tā, kas traucē nav nemaz tik viegli. Arī brūce, lai tā sadzītu, vispirms kārtīgi jāiztīra.

❗️Pagātne ir pagātne, tā neeksistē šodien!
Mūsu katra paša izvēle ir dzīvot pagātnē vai šodien!

“Sāpes dzīvē ir neizbēgamas, ciešanas gan ir mūsu izvēle” (H.Murakami)

14/04/2025

Par robežām – kas sargā un ierobežo
Šodienas pārdomas.

Mūsu personīgās robežas viennozīmīgi ir būtiska mūsu psiholoģiskās veselības daļa. Tās ir kā neredzama intuitīvi novilkta līnija, kas mūs sargā attiecībās ar citiem – palīdz justies fiziski un emocionāli droši, iestāties par savām vajadzībām un apzināties, kur beidzas “es” un sākas “tu”.

Tomēr ikdienas darbā ar klientiem bieži nākas šķetināt tās neredzamās robežas, ko esam uzlikuši paši sev. Tās sakņojas dziļi mūsos un neapzināti vada mūs.

Jau bērnības pieredzes rezultātā mums veidojas pieņēmumi par sevi un citiem:
👤“Es esmu pietiekami labs” vai “Es neesmu pietiekami labs”
👤“Cilvēkiem var uzticēties” vai “Cilvēkiem nevar uzticēties”
👤“Ja es kļūdīšos, mani nepieņems”

Ja bērnībā esam izjutuši pieņemšanu un mīlestību, paturam šo sajūtu sevī kā pozitīvu bāzi, kas mūs vada arī pieaugušā vecumā. Mēs jūtamies droši, esam pārliecināti par sevi un spējam uzticēties arī citiem.
Ja ar bērnību mums saistītas nepatīkamas atmiņas un pārdzīvojumi, esam piedzīvojuši nedrošību vai pat atraidījumu, tad arī pieaugušā vecumā nejūtamies pārliecināti, izjūtam šaubas par sevi, neļaujamies uzticēties citiem.

Šīs pārliecības kļūst par tādu kā filtru, caur kuru mēs interpretējam visu, kas ar mums notiek.
Tās rada noteikumus, kas sāk diktēt mūsu rīcību:
🙇‍♂️ “Man vienmēr viss jādara perfekti.”
🙇‍♂️ “Labāk neriskēt, nekā kļūdīties.”
🙇‍♂️ “Ja parādīšu emocijas, būšu vājš.”

Un tad mēs uzliekam sev robežas:
🚧 “Es nemēģināšu, jo tāpat neizdosies”
🚧 “Es nerunāšu par savām vajadzībām, lai neapgrūtinātu citus”
🚧 “Es palikšu vienatnē – tad mani nepametīs un nesāpēs”

Šīs iekšējās robežas rada ilūziju, ka sargā mūs, bet patiesībā ierobežo, kavē mūs izkāpt no ierastajiem uztveres un uzvedības modeļiem un traucē ceļā uz saviem mērķiem, traucē attiecībām.

Elastīgas robežas, kuras balstītas uz apzinātu pašizpratni un veselīgām pārliecībām, palīdz labāk regulēt emocijas, samazināt trauksmi un uzlabot attiecību kvalitāti. Bet robežas, ko diktē neapzinātas bailes un ierobežojošas pārliecības, bieži rada neapmierinātību ar sevi, attiecību grūtības.

Tikai iepazīstot sevi, savas ierobežojošās pārliecības un ierastos uzvedības modeļus, kas liek kāpt uz viena un tā paša grābekļa, varam izveidot jaunu, palīdzošāku attieksmi pret sevi, kas ļaus veidot veselīgākas attiecības un dzīvot apzinātāku un piepildītāku dzīvi. 🤍

16/03/2025

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir atzīta par vienu no visefektīvākajām nemedikamentozās terapijas pieejām garīgās veselības problēmu novēršanā un simptomu mazināšanā. KBT palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem, un kā tas, ko viņš domā, ietekmē viņa emocijas un uzvedību. Ieraugot saistību starp domām, jūtām un uzvedību un mainot nederīgus domāšanas veidus, KBT palīdz klientam nonākt līdz jauniem savu grūtību risināšanas veidiem.
KBT ir piemērota:
• trauksmes (fobijas, veģetatīvā distonija, panika, obsesīvi kompulsīvi traucējumi);
• depresijas;
• ēšanas traucējumu;
• pārmērīga kautrīguma, zema pašvērtējuma
• un citos gadījumos.

https://www.kbt.lv/index.php/terapeitiapmaciba/300-ieva-lazdina

27/02/2025

Pagājušās nedēļas mācību seminārs “Obsesīvi kompulsīvie traucējumi”, kuru vadīja prof.Dr.Christian Stierle.

Gandrīz jebkurš reizēm saskāries ar nepārvaramu vēlmi vairākkārt kaut ko pārbaudīt, piem. atgriezties mājās, lai pārliecinātos, ka durvis aizslēgtas, gludeklis izslēgts u.c. Kā arī ikdienā veicam kādus noteiktus rituālus, kam nav nekāda loģiska izskaidrojuma - izvairāmies no skaitļa 13, melna kaķa, svarīgos brīžos velkam tikai savas “veiksmes” kurpes, no gultas cenšamies izkāpt ar labo kāju u.c. Bet visbiežāk šie ieradumi mums netraucē dzīvot, tie palīdz justies drošāk.

Cilvēks, kurš cieš no obsesīvi kompulsīvien traucējumiem izjūt uzmācīgas, atkārtojošas domas (obsesijas), kas ir pašam nepatīkamas un rada trauksmi un veic kādas noteiktas darbības (kompulsijas), lai šīs uzmācīgās domas neitralizētu un mazinātu trauksmi.

Šo uzmācīgo domu saturs var būt dažāds (bailes inficēties, saslimt, nodarīt kādam pāri, bažas, ka var notikt kaut kas slikts). Darbības, ko cilvēks parasti veic, lai mazinātu trauksmi, ir nemitīga pārbaudīšana, kontrolēšana, izvairīšanās, dažādu rituālu veikšana, kas paņem ļoti daudz laika un rada ciešanas.

Viena no efektīvākajām terapijām obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšanā ir kognitīvi biheiviorālā trapija un/vai medikamentizā terapija.

30/12/2024

Es arī nenoturējos padalīties ar dažām aizejošā gada atziņām😊

✨ Mūs visvairāk bremzē mūsu pašu bailes un ierobežojošās pārliecības (es nevarēšu, ko par mani padomās, ja nu nesanāks utt.).
Īstenībā Tu vari daudz vairāk nekā pats domā!

✨Bailes var pārvarēt tikai stājoties tām pretī. Baidies bet dari…. Soli pa solim… tuvāk tam, kur gribi būt.

🤍 esmu pateicīga par savu drosmi stāties pretī savām bailēm un saviem klientiem esmu pateicīga par uzticēšanos sevis iepazīšanas, pieņemšanas un pārmaiņu ceļā.

🤍Lai nākamajā gadā izdodās būt gana drosmīgiem ieskatīties sevī, noticēt sev, sapņot savus sapņus un piepildīt tos 🎉

Labu vēlot,
Ieva Lazdiņa
konsultatīvais psihologs (sertifikāta nr.1500140)
Kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste apmācībā

02/12/2024

Kāpēc mums tik ļoti rūp, ko citi par mums domā?

Ko par mani padomās – jautājums, kurš daudzu prātos aizņem pārāk lielu vietu.

Vai esi izvairījies kaut ko teikt vai darīt, lai neizskatītos muļķīgi?
Tam pamatā ir bailes no nosodījuma, negatīva vērtējuma, kam aizmetņi bieži veidojušies jau bērnībā. Bērnam svarīgu pieaugušo priekštati par to, “kā ir pareizi”, “kā vajag” un nemitīgi saņemta kritika par visu, kas neatbilst tam, “kā ir pareizi” un “kā vajag” attīsta spēcīgu iekšējo pritiķi un ietekmē to, kā domājam par sevi arī pieaugušiem esot.

Mēs pārāk daudz domājam par to, ko citi varētu par mums padomāt un šīm domām bieži ir negatīva nokrāsa (par mani smiesies, nosodīs, padomās, ka esmu stulbs, neveiksminieks u.c.).

Bet patiesībā šīs ir mūsu domas pašiem par sevi un tam ir maz sakara ar to, ko citi domā. Realitātē cilvēki daudz mazāk domā par citiem, nekā mēs to iztēlojamies. Mēs pārvērtējam to, cik daudz citi pievērš uzmanību mums.

Kad pieķer sevi pie domas "ko citi par mani padomās", pajautā sev, ko tu pats patiesībā domā par sevi. Tas, ko tu domā, ko par tevi domā citi, ir tieši tavas paša bažas par sevi. Pajautā sev, vai ir kādi konkrēti pierādījumi tavām domām. Reizēm mūsu domas, kurām tik ļoti ticam, mēdz būt aplamas.

Atceries – tu esi vērtīgs tāds, kāds esi. Mūsu pašvērtība nebalstās uz citu domām par mums.

29/09/2024

Aizvadītas trīs intensīvas mācību dienas Kognitīvi biheiviorālās terapijas apmācības ietvaros. Šoreiz par panikas traucējumiem.

Panikas traucējumi ir viens no trauksmes traucējumu veidiem, kam raksturīgi:
- panikas lēkmes (pēkšņas, neparedzamas, atkārtotas). Lēkmes laikā cilvēks piedzīvo kādus fiziskus simptomus (paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves, svīšana, drebuļi, apgrūtināta elpošana, smakšanas sajūta, žņaudzoša sajūta, slikta dūša, ģīboņa sajūta) un psiholoģiskus simptomus (nerealitātes sajūta, bailes sajukt prātā, bailes zaudēt kontroli pār sevi, bailes nomirt)
- pastāvīga raizēšanās, bailes no nākamās lēkmes.

Piedzīvojot pirmo panikas lēkmi, cilvēks var sākt pastiprināti pievērst uzmanību savām ķermeņa sajūtām, izmaiņām ķermenī, sāk satraukties un domāt, ka ar viņu notiek kaut kas šausmīgs. Domas pastiprina bailes, trauksmes izjūta pieaug un noved atkal līdz panikas lēkmei.

Kognitīvi biheiviorālā terapija ir efektīva panikas traucējumu ārstēšanā. Pirmais solis ir iemācīties izprast savas ķermeņa sajūtas, neuztvert tās kā bīstamas (no panikas lēkmes nevar nomirt!). Nākošais solis ir iemācīties atpazīt un mainīt savas trauksmainās domas, kas provocē panikas lēkmes.

24/09/2024

Kaut kā beigas vienmēr iezīmē kaut kā jauna sākumu. Ir nedaudz žēl - vasara tomēr pamazām atkāpjas, dodot vietu rudens uznācienam. Arī rudenim piemīt savs šarms. Rudens gaiss tā vien aicina apstāties, dziļi ieelpot un izbaudīt klusumu pirms ziemas.

Bet pārmaiņas dabā, kas ir neizbēgamas ar rudens iestāšanos, var radīt arī emocionālus izaicinājumus. Dienas kļūst īsākas, tumsa iestājas ātrāk, mazāk saulainu, vairāk lietainu un drēgnu dienu. Tas var veicināt enerģijas samazināšanos, garastāvokļa svārstības un nomāktību. Tieši rudenī daudzi sāk izjust psihisko diskomfortu, kas var izpausties kā skumjas, apātija.

Tādēļ svarīgi ir pašiem rūpēties par savu labsajūtu:
👉kusties - regulāras fiziskas aktivitātes palīdz mazināt nomāktības un trauksmes simptomus
👉dodies ārā - pat vienkārši būšana dabā palīdz mazināt stresu un uzlabot garastāvokli
👉 katru dienu dažas minūtes praktizē apzinātību – vēro gājputnu kāšus, mākoņus, krītošas koku lapas, elpo rudens gaisu un tajā brīdī neielaid sevi nekādas citas domas
👉 tiecies ar sev tuviem cilvēkiem – lai arī rudens var radīt vēlmi vairāk palikt mājās, ir svarīgi uzturēt kontaktus ar draugiem un ģimeni, tikšanās un sarunas ar tuvajiem uzlabos garastāvokli un neļaus sajusties vientuļam
👉 izveido savu ikdienas rutīnu, kas vairo tavu labsajūtu – no rīta velti dažas minūtes fiziskām aktivitātēm vai saņemies kontrastdušai, katru vakaru atvēli laiku mīļākās grāmatas lasīšanai, uzvāri sev garšīgu tēju, ej smaržīgā vannā u.c.
👉 praktizē pateicību – katru vakaru pieraksti trīs lietas, par kurām esi pateicīgs. Tas palīdzēs novērtēt to, kas tev ir un vairos laimes sajūtu.

Lai izdodās izbaudīt rudeni, būt apzinātam un mierā ar sevi!🍁

28/05/2024

Ticu, ka katrā cilvēkā ir visi nepieciešamie resursi, lai atrastu ceļu pie sevis un atjaunotu sevī veseluma un līdzsvara sajūtu!

Ievas Lazdiņas psihologa prakse

22/07/2025

30/06/2025

26/05/2025

28/04/2025

14/04/2025

16/03/2025

27/02/2025

30/12/2024

02/12/2024

29/09/2024

24/09/2024

28/05/2024

Address

Telephone

Website

Alerts

Contact The Practice

Shortcuts

Share

Category