https://www.facebook.com/156518200887840/

Ievas Lazdiņas psihologa prakse

Home
Latvia
Jelgava
Ievas Lazdiņas psihologa prakse

Psihologa konsultācijas pieaugušajiem

17/11/2025

Šoreiz mācību semināra tēma pietiekami sarežģīta - “Kognitīvi biheiviorālā terapija ēšanas traucējumiem” (Kirsti Akkermann)

Dažas atziņas:

* Ēšanas traucējumi bieži sākas tieši pusaudžu vecumā
* Ēšanai mūsdienās nav tikai izdzīvošanas funkcija, bet arī emociju regulācijas funkcija
* Ēšanas traucējumu raksturīgākās pazīmes – izteikti kontrolēta ēšanas uzvedība (intensīvas bailes pieņemties svarā, pārmērīga aizņemtība ar ķermeņa tēlu un svaru, ekstrēmas diētas, ēdiena ierobežošana, pārmērīga svara kontrolēšana) un kontroles zudums pār ēšanu-pārēšanās epizodes, kam parasti seko kauns, vainas sajūta un dusmas uz sevi par kontroles zudumu
* Emocionālā ēšana ir uzvedība, kuras mērķis ir regulēt emocijas (nomierināt negatīvas emocijas vai pastiprināt pozitīvas emocijas)
* Grūtības atpazīt un izprast savas emocionālās reakcijas ir saistītas ar nekontrolētu pārēšanos
* Nekontrolētu pārēšanos veicina impulsīva tieksme rīkoties ātri, lai atbrīvotos no negatīvām emocijām (trauksme, skumjas, vilšanās, garlaicība, nogurums) un gūtu tūlītēju atvieglojumu
* Ēšanas traucējumu pamatā ir domāšanas traucējumi - izkropļots vērtējums par to, kādam man ir jābūt, jāizskatās, kā arī pārmērīgas ēšanas, ķermeņa formas un svara nozīmes pārvērtēšana (piem. jo mazāk svēršu, jo veiksmīgāks būšu)

Terapijas mērķis ir ne tikai atjaunot normālus ēšanas paradumus, bet arī mainīt izkropļotas pārliecības par to kā cilvēks sevi uztver (sava ķermeņa svaru un formu) un veicināt veselīgāku skatījumu uz sevi.

Lai mums visiem veselīgs skatījums uz sevi!

20/10/2025

Kad cenšoties pasargāt sevi, kļūstam vājāki!

Mēs bieži meklējam veidus, kā nesaskarties ar grūtībām - ar nepatīkamām emocijām (dusmām, vilšanos, skumjām u.c.), neveiksmēm, konfliktiem.

Mēs mācāmies “būt pozitīvi”, “nedomāt par slikto”, “ātrāk tikt pāri". Bet aiz šīs vēlmes bieži slēpjas bailes — bailes just un sastapties ar realitāti, kuru nevaram kontrolēt.

Izvairīšanās no grūtām emocijām ne vienmēr mūs pasargā, bet tieši var padarīt ievainojamākus. Izvairoties no grūtībām – atņemam sev iespēju piedzīvot, ka ar diskomfortu, ko piedzīvojam ejot cauri grūtībām, var tikt galā.

No kā mēs bieži bēgam?
No grūtām sarunām – ar partneri, vecākiem vai kolēģi, jo negribas saskarties ar vilšanos vai dusmām.
No neveiksmēm – labāk nemēģinām, nekā riskējam kļūdīties.
No sēru vai zaudējuma sāpēm – neapmeklējam bēres, gribam ātrāk justies labi.
No vientulības – aizpildām laiku ar darbu, sociālajiem tīkliem vai aktivitātēm, lai nebūtu jāizjūt tukšums.
No nenoteiktības – cenšamies visu kontrolēt, jo neziņu ir grūti izurēt.

Taču tikai saskaroties arī ar nekomfortablām emocijām, mēs kļūstam iekšēji stiprāki.

Tieši spēja izturēt grūtas emocijas — nevis no tām aizbēgt — veido iekšējo emocionālo spēku. Sāpes, skumjas, dusmas vai vilšanās ir dabiskas cilvēka pieredzes daļas. Kad mēs ļaujam tām būt, mēs pamazām mācāmies, ka emocijas ir pārejošas, un ka mums ir spēks tās izturēt.

Tikai saskaroties ar dzīves izaicinājumiem — nevis no tiem bēgot — mēs veidojam savu iekšējo noturību un spēju dzīvot pilnvērtīgi arī tad, kad nav viegli!

16/09/2025

Septembra KBT mācību semināra tēma “Atkarību emocionālā regulācija un ārstēšana” (prof. Eduardo Keegan, Argentīna).

Dažas atziņas pēc semināra:

• atkarība (vielu, procesu) ir apgūta disfunkcionāla uzvedība, nevis slimība

• cilvēki lieto atkarības vielas, lai relaksētos, tiktu galā ar sāpēm, pašārstēšanās nolūkos, lai aizbēgtu no realitātes, sociālā spiediena dēļ (vieglāk ir dzert, nekā atteikties un paskaidrot, kādēļ nedzer)

• atkarību vielas bieži kalpo kā “sociālais lubrikants”

• ģimenēs, kurās raksturīga “slapjā kultūra”, bērni iemācās lietošanas uzvedību kā adaptīvu

• akarību galvenā funkcija ir emociju regulācija - mazināt trauksmes, kauna u.c. nepatīkamas emocijas

• atrodot un mācoties citus veidus kār regulēt emocijas (tai skaitā iemācoties “izturēt” grūtas emocijas, kas dzīvē ir neizbēgamas), var atbrīvoties no atkarības. Tas nav viegli, bet ir iespējami!

26/08/2025

Ko īsti nozīmē “mīlēt sevi”?

Šobrīd par sevis mīlēšanu tiek runāts ļoti daudz un dažādos veidos. Bieži dzirdam ieteikumu: “Sāc sevi beidzot mīlēt”, “Mīli sevi vairāk!” Taču ko tas īsti nozīmē? Un kāpēc tas ir svarīgi?

Vai atpazīsti sevi - esi noguris, bet dari vēl vairāk; kritizē sevi par visu; citiem saki “jā” vairāk, kā sev; neļaujies vājuma brīžiem, jo taču jābūt stipram, visu jāpaspēj… jāsasniedz… utt. Bieži cilvēki šādu attieksmi pret sevi pat nepamana – tā kļūst par “normālu fonu”, kurā pazūd sevis jušana. Un tā ir NEmīlestība pret sevi.

Bet kā tad tas ir – mīlēt sevi? Kas tad man jādara? Vai tā ir komplimentu teikšana sev spoguļa priekšā? Sevis nemitīga slavēšana?

Patiesībā tas ir kas vairāk. Sevis mīlēšana ir veselīga attieksme pret sevi un savu dzīvi:

Sevis pieņemšana – spēja ieklausīties sevī, just sevi - ko man šobrīd visvairāk vajag. Spēja patiesi pieņemt sevi tādu, kāds esi, arī savus trūkumus, savu ievainojamību. Spēja noticēt, ka man nav jābūt perfektam vienmēr un visur un vispār – reizēm varu nokavēt, aizmirst, nepamanīt, reizēm kļūdīties utt. Tas ir cilvēcīgi. Spēja pieņemt, ka manā dzīvē var nebūt “viss sakārtots” – un tas ir normāli. Mana dzīve ir vērta arī tad, ja tā nav ideāla.

Rūpes par sevi – rūpes par savu ķermeni, prātu, emocionālo pasauli. Atļaut sev atpūsties, atļaut sev mazos ikdienas priekus - tasi gardas kafijas nevis tāpēc, ka vajag enerģiju, bet tāpēc, ka garšo; iziet pastaigā ar izslēgt telefonu, klausīties mīļāko mūziku, nevis radio ziņas.

Līdzjūtība pret sevi - tieši pret sevi mēs diemžēl bieži esam bargākie kritiķi. Bet kritika nepalīdz, tādēļ svarīgi ir mācīties būt saudzīgam pret sevi, arī brīžos, kad kļūdāmies vai jūtamies slikti. Tas nozīmē izturēties pret sevi tāpat kā pret labu draugu – ar atbalstu.

Autentiskums - dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, emocijām un vajadzībām, būt godīgam par to, ko vēlos un jūtu, nevis vadīties pēc tā, ko “vajadzētu”, pat ja tas ne vienmēr patīk visiem. Mums nav visiem jāizpatīk.

Sevis mīlēšana nav egoisms un tā nav arī perfektas dzīves pozicionēšana sev un citiem. Tā ir iekšēja attieksme – kļūt par atbalstošāko cilvēku sev pašam!

22/07/2025

Vēlme izdabāt – kāpēc tā rodas un ko tā maksā?

Vai esi kādreiz piekritis kaut kam, ko patiesībā negribēji? Teicis “jā” tikai tāpēc, lai izvairītos “ieraudzīt” vilšanos citu acīs? Vai Tavu rīcību ietekmē bažas par to “Ko citi par mani padomās” .

Vēlme izpatikt citiem – psiholoģijā to sauc arī par people pleasing.

Kā tā izpaužas?
• vienmēr esi laipns, patīkams, izpalīdzīgs (tādēļ patīc citiem)
• izjūti milzīgas bailes izraisīt neapmierinātību citos, tādēļ izvairies no konfliktiem
• bieži nespēj atklāti pateikt ko jūti, domā, gribi
• bieži labprātīgi dari to, ko patiesībā nemaz nevēlies

Vēlmei izdabāt bieži pamatā ir neapzinātas bailes tikt atraidītam.

Lai gan vēlme būt patīkamam var palīdzēt veidot saskanīgas attiecības, tā var novest pie izsīkuma un uzkrātām neizpaustām dusmām (aukstās dusmas), kas bieži rezultējas pasīvā pretestībā - tā vietā, lai paustu savas vēlmes un vajadzības, mēdzam distancēties.

Cilvēki ar augstu tendenci izpatikt citiem biežāk izjūt psiholoģisku diskomfortu un trauksmi, kā arī viņiem ir grūtāk veidot autentiskas attiecības, attiecībās būt “īstiem” .

Ko ar to darīt?
Uzdod sev dažus vienkāršus jautājumus:
• Ko es pats vēlos šajā situācijā?
• Vai es piekrītu, jo tā vēlos vai tādēļ, ka baidos tikt atraidīts?
• Kas notiktu, ja šoreiz es teiktu “nē”?

Pasaki sev, ka reizēm drīksti paust savas vēlmes un vajadzības. Tā Tu nezaudēsi savu vērtību citu acīs un netiksi atraidīts.

Mācies dzīvot ar domu, ka ne visiem patiksi – un tas IR NORMĀLI.

Address

Dobeles šoseja 2
Jelgava

Telephone

+37126477404

Website

facebook.com

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Ievas Lazdiņas psihologa prakse posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Ievas Lazdiņas psihologa prakse:

Shortcuts

Want your practice to be the top-listed Clinic in Jelgava?