Ievas Lazdiņas psihologa prakse

Ievas Lazdiņas psihologa prakse Psihologa konsultācijas pieaugušajiem un jauniešiem

Paldies 2025.gads par pieredzi, uzticēšanos, par iespēju būt blakus cikvēkiem viņu pārmaiņu ceļā ❤️Atskatoties uz aizgāj...
02/01/2026

Paldies 2025.gads par pieredzi, uzticēšanos, par iespēju būt blakus cikvēkiem viņu pārmaiņu ceļā ❤️

Atskatoties uz aizgājušo gadu, apzināti negribu uzskaitīt klientu, konsultāciju, supervīziju, mācību semināru skaitu. Bija daudz visa, bet cipari nepasaka būtisko. Novērtējums ir katrs konsultāciju telpā dzirdētais “paldies” un tas, ko pamanu ikdienas darbā - kā cilvēki pamazām piedzīvo pārmaiņas, iemācās veselīgāk raudzīties uz sevi, savu dzīvi, pagātnes pieredzi, atrod izeju no strupceļa, ierauga jaunas iespējas, kļūst mierīgāki, pieņemošāki, atvērtāki. Katrs savā tempā, sev svarīgā veidā.

Arī šogad turpināšu būt kā profesionāls atbalsts dažādās grūtībās - ja piedzīvo trauksmi, depresīvu noskaņojumu, pasugstinātu stresu, pašvērtējuma un attiecību grūtības, spēcīgas emocijas, negatīvas domas par sevi vai citiem, pēc sarežģītām vai traumatiskām dzīves pieredzēm!

Lai 2026.gads ir par apzinātām un sev palīdzošām izvēlēm ❤️

Ieva Lazdiņa
psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists apmācībā
26477404, lazdieva@gmail.com
Dobeles šos. 2, Jelgava

ACT (Acceptance and Commitment Therapy) - pieņemšanas un apņemšanās terapijas apmācības.ACT ir pieeja, kas palīdz attīst...
03/12/2025

ACT (Acceptance and Commitment Therapy) - pieņemšanas un apņemšanās terapijas apmācības.

ACT ir pieeja, kas palīdz attīstīt psiholoģisko elastību - spēju būt atvērtam un pieņemošam savām iekšējām, arī nepatīkamām un sāpīgām, pieredzēm (domām, emocijām, atmiņām)

“Sāpes ir neizbēgamas, bet ciešanas ir izvēle” (H.Murakami)

Dzīve nav tikai prieks un laime. Dzīvot nozīmē arī just sāpes, piedzīvot grūtus brīžus.

Attīstot psiholoģisko elastību, vieglāk varam tikt galā ar grūtībām, sāpēm, nenoteiktību, ieraudzīt jēgu tajā, kas ar mums notiek, neiestrēgt pagātnes sāpēs vai raizēs par nākotni, ieraudzīt, kāda jēga ir manai dzīvei šobrīd, kas man patiesībā ir svarīgi!

“Ja sadraudzēsies ar sevi, nekad vairs nebūsi vientuļš” (M.Maltzs)

Šoreiz mācību semināra tēma pietiekami sarežģīta  - “Kognitīvi biheiviorālā terapija ēšanas traucējumiem” (Kirsti Akkerm...
17/11/2025

Šoreiz mācību semināra tēma pietiekami sarežģīta - “Kognitīvi biheiviorālā terapija ēšanas traucējumiem” (Kirsti Akkermann)

Dažas atziņas:

* Ēšanas traucējumi bieži sākas tieši pusaudžu vecumā
* Ēšanai mūsdienās nav tikai izdzīvošanas funkcija, bet arī emociju regulācijas funkcija
* Ēšanas traucējumu raksturīgākās pazīmes – izteikti kontrolēta ēšanas uzvedība (intensīvas bailes pieņemties svarā, pārmērīga aizņemtība ar ķermeņa tēlu un svaru, ekstrēmas diētas, ēdiena ierobežošana, pārmērīga svara kontrolēšana) un kontroles zudums pār ēšanu-pārēšanās epizodes, kam parasti seko kauns, vainas sajūta un dusmas uz sevi par kontroles zudumu
* Emocionālā ēšana ir uzvedība, kuras mērķis ir regulēt emocijas (nomierināt negatīvas emocijas vai pastiprināt pozitīvas emocijas)
* Grūtības atpazīt un izprast savas emocionālās reakcijas ir saistītas ar nekontrolētu pārēšanos
* Nekontrolētu pārēšanos veicina impulsīva tieksme rīkoties ātri, lai atbrīvotos no negatīvām emocijām (trauksme, skumjas, vilšanās, garlaicība, nogurums) un gūtu tūlītēju atvieglojumu
* Ēšanas traucējumu pamatā ir domāšanas traucējumi - izkropļots vērtējums par to, kādam man ir jābūt, jāizskatās, kā arī pārmērīgas ēšanas, ķermeņa formas un svara nozīmes pārvērtēšana (piem. jo mazāk svēršu, jo veiksmīgāks būšu)

Terapijas mērķis ir ne tikai atjaunot normālus ēšanas paradumus, bet arī mainīt izkropļotas pārliecības par to kā cilvēks sevi uztver (sava ķermeņa svaru un formu) un veicināt veselīgāku skatījumu uz sevi.

Lai mums visiem veselīgs skatījums uz sevi!

Kad cenšoties pasargāt sevi, kļūstam vājāki!Mēs bieži meklējam veidus, kā nesaskarties ar grūtībām - ar nepatīkamām emoc...
20/10/2025

Kad cenšoties pasargāt sevi, kļūstam vājāki!

Mēs bieži meklējam veidus, kā nesaskarties ar grūtībām - ar nepatīkamām emocijām (dusmām, vilšanos, skumjām u.c.), neveiksmēm, konfliktiem.

Mēs mācāmies “būt pozitīvi”, “nedomāt par slikto”, “ātrāk tikt pāri". Bet aiz šīs vēlmes bieži slēpjas bailes — bailes just un sastapties ar realitāti, kuru nevaram kontrolēt.

Izvairīšanās no grūtām emocijām ne vienmēr mūs pasargā, bet tieši var padarīt ievainojamākus. Izvairoties no grūtībām – atņemam sev iespēju piedzīvot, ka ar diskomfortu, ko piedzīvojam ejot cauri grūtībām, var tikt galā.

No kā mēs bieži bēgam?
No grūtām sarunām – ar partneri, vecākiem vai kolēģi, jo negribas saskarties ar vilšanos vai dusmām.
No neveiksmēm – labāk nemēģinām, nekā riskējam kļūdīties.
No sēru vai zaudējuma sāpēm – neapmeklējam bēres, gribam ātrāk justies labi.
No vientulības – aizpildām laiku ar darbu, sociālajiem tīkliem vai aktivitātēm, lai nebūtu jāizjūt tukšums.
No nenoteiktības – cenšamies visu kontrolēt, jo neziņu ir grūti izurēt.

Taču tikai saskaroties arī ar nekomfortablām emocijām, mēs kļūstam iekšēji stiprāki.

Tieši spēja izturēt grūtas emocijas — nevis no tām aizbēgt — veido iekšējo emocionālo spēku. Sāpes, skumjas, dusmas vai vilšanās ir dabiskas cilvēka pieredzes daļas. Kad mēs ļaujam tām būt, mēs pamazām mācāmies, ka emocijas ir pārejošas, un ka mums ir spēks tās izturēt.

Tikai saskaroties ar dzīves izaicinājumiem — nevis no tiem bēgot — mēs veidojam savu iekšējo noturību un spēju dzīvot pilnvērtīgi arī tad, kad nav viegli!

Septembra KBT mācību semināra tēma “Atkarību emocionālā regulācija un ārstēšana” (prof. Eduardo Keegan, Argentīna).Dažas...
16/09/2025

Septembra KBT mācību semināra tēma “Atkarību emocionālā regulācija un ārstēšana” (prof. Eduardo Keegan, Argentīna).

Dažas atziņas pēc semināra:

• atkarība (vielu, procesu) ir apgūta disfunkcionāla uzvedība, nevis slimība

• cilvēki lieto atkarības vielas, lai relaksētos, tiktu galā ar sāpēm, pašārstēšanās nolūkos, lai aizbēgtu no realitātes, sociālā spiediena dēļ (vieglāk ir dzert, nekā atteikties un paskaidrot, kādēļ nedzer)

• atkarību vielas bieži kalpo kā “sociālais lubrikants”

• ģimenēs, kurās raksturīga “slapjā kultūra”, bērni iemācās lietošanas uzvedību kā adaptīvu

• akarību galvenā funkcija ir emociju regulācija - mazināt trauksmes, kauna u.c. nepatīkamas emocijas

• atrodot un mācoties citus veidus kār regulēt emocijas (tai skaitā iemācoties “izturēt” grūtas emocijas, kas dzīvē ir neizbēgamas), var atbrīvoties no atkarības. Tas nav viegli, bet ir iespējami!

Ko īsti nozīmē “mīlēt sevi”?Šobrīd par sevis mīlēšanu tiek runāts ļoti daudz un dažādos veidos. Bieži dzirdam ieteikumu:...
26/08/2025

Ko īsti nozīmē “mīlēt sevi”?

Šobrīd par sevis mīlēšanu tiek runāts ļoti daudz un dažādos veidos. Bieži dzirdam ieteikumu: “Sāc sevi beidzot mīlēt”, “Mīli sevi vairāk!” Taču ko tas īsti nozīmē? Un kāpēc tas ir svarīgi?

Vai atpazīsti sevi - esi noguris, bet dari vēl vairāk; kritizē sevi par visu; citiem saki “jā” vairāk, kā sev; neļaujies vājuma brīžiem, jo taču jābūt stipram, visu jāpaspēj… jāsasniedz… utt. Bieži cilvēki šādu attieksmi pret sevi pat nepamana – tā kļūst par “normālu fonu”, kurā pazūd sevis jušana. Un tā ir NEmīlestība pret sevi.

Bet kā tad tas ir – mīlēt sevi? Kas tad man jādara? Vai tā ir komplimentu teikšana sev spoguļa priekšā? Sevis nemitīga slavēšana?

Patiesībā tas ir kas vairāk. Sevis mīlēšana ir veselīga attieksme pret sevi un savu dzīvi:

Sevis pieņemšana – spēja ieklausīties sevī, just sevi - ko man šobrīd visvairāk vajag. Spēja patiesi pieņemt sevi tādu, kāds esi, arī savus trūkumus, savu ievainojamību. Spēja noticēt, ka man nav jābūt perfektam vienmēr un visur un vispār – reizēm varu nokavēt, aizmirst, nepamanīt, reizēm kļūdīties utt. Tas ir cilvēcīgi. Spēja pieņemt, ka manā dzīvē var nebūt “viss sakārtots” – un tas ir normāli. Mana dzīve ir vērta arī tad, ja tā nav ideāla.

Rūpes par sevi – rūpes par savu ķermeni, prātu, emocionālo pasauli. Atļaut sev atpūsties, atļaut sev mazos ikdienas priekus - tasi gardas kafijas nevis tāpēc, ka vajag enerģiju, bet tāpēc, ka garšo; iziet pastaigā ar izslēgt telefonu, klausīties mīļāko mūziku, nevis radio ziņas.

Līdzjūtība pret sevi - tieši pret sevi mēs diemžēl bieži esam bargākie kritiķi. Bet kritika nepalīdz, tādēļ svarīgi ir mācīties būt saudzīgam pret sevi, arī brīžos, kad kļūdāmies vai jūtamies slikti. Tas nozīmē izturēties pret sevi tāpat kā pret labu draugu – ar atbalstu.

Autentiskums - dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, emocijām un vajadzībām, būt godīgam par to, ko vēlos un jūtu, nevis vadīties pēc tā, ko “vajadzētu”, pat ja tas ne vienmēr patīk visiem. Mums nav visiem jāizpatīk.

Sevis mīlēšana nav egoisms un tā nav arī perfektas dzīves pozicionēšana sev un citiem. Tā ir iekšēja attieksme – kļūt par atbalstošāko cilvēku sev pašam!

Vēlme izdabāt – kāpēc tā rodas un ko tā maksā?Vai esi kādreiz piekritis kaut kam, ko patiesībā negribēji? Teicis “jā” ti...
22/07/2025

Vēlme izdabāt – kāpēc tā rodas un ko tā maksā?

Vai esi kādreiz piekritis kaut kam, ko patiesībā negribēji? Teicis “jā” tikai tāpēc, lai izvairītos “ieraudzīt” vilšanos citu acīs? Vai Tavu rīcību ietekmē bažas par to “Ko citi par mani padomās” .

Vēlme izpatikt citiem – psiholoģijā to sauc arī par people pleasing.

Kā tā izpaužas?
• vienmēr esi laipns, patīkams, izpalīdzīgs (tādēļ patīc citiem)
• izjūti milzīgas bailes izraisīt neapmierinātību citos, tādēļ izvairies no konfliktiem
• bieži nespēj atklāti pateikt ko jūti, domā, gribi
• bieži labprātīgi dari to, ko patiesībā nemaz nevēlies

Vēlmei izdabāt bieži pamatā ir neapzinātas bailes tikt atraidītam.

Lai gan vēlme būt patīkamam var palīdzēt veidot saskanīgas attiecības, tā var novest pie izsīkuma un uzkrātām neizpaustām dusmām (aukstās dusmas), kas bieži rezultējas pasīvā pretestībā - tā vietā, lai paustu savas vēlmes un vajadzības, mēdzam distancēties.

Cilvēki ar augstu tendenci izpatikt citiem biežāk izjūt psiholoģisku diskomfortu un trauksmi, kā arī viņiem ir grūtāk veidot autentiskas attiecības, attiecībās būt “īstiem” .

Ko ar to darīt?
Uzdod sev dažus vienkāršus jautājumus:
• Ko es pats vēlos šajā situācijā?
• Vai es piekrītu, jo tā vēlos vai tādēļ, ka baidos tikt atraidīts?
• Kas notiktu, ja šoreiz es teiktu “nē”?

Pasaki sev, ka reizēm drīksti paust savas vēlmes un vajadzības. Tā Tu nezaudēsi savu vērtību citu acīs un netiksi atraidīts.

Mācies dzīvot ar domu, ka ne visiem patiksi – un tas IR NORMĀLI.

Tik vienkārši: būt laimīgam nenozīmē, ka tev pieder viss. Tas nozīmē, ka esi pateicīgs par to, kas tev ir!No psiholoģisk...
30/06/2025

Tik vienkārši: būt laimīgam nenozīmē, ka tev pieder viss. Tas nozīmē, ka esi pateicīgs par to, kas tev ir!

No psiholoģiskā skatpunkta pateicība ir cieši saistīta ar emocionālo labsajūtu. Pētījumi rāda, ka spēja būt pateicīgam ikdienā palīdz mazināt stresu, depresiju,negatīvas domas, vienlaikus stiprinot optimismu, empātiju un spēju izbaudīt tagadnes mirkli.

Kad cilvēks koncentrējas uz to, kas viņam ir – nevis uz to, kas pietrūkst – smadzenes aktivizē zonas, kas saistītas ar prieku un drošības sajūtu. Tas palīdz izveidot iekšēju līdzsvaru un emocionālu noturību, īpaši sarežģītos dzīves brīžos.

Mēs nevaram vienmēr kontrolēt notikumus, bet mēs varam izvēlēties uz ko fokusēties. Kā skatoties uz glāzi, kura līdz pusei piepildīta ar ūdeni. Vai redzi pustukšu vai pa pusei pilnu glāzi?

Un tieši šī izvēle – pamanīt pozitīvo (nevis koncentrēties uz negatīvo) kļūst par mazu, bet spēcīgu soli ceļā uz lielāku iekšējo mieru.

Pateicība nav noliegums grūtībām – tā ir izvēle pamanīt vērtīgo pat ikdienas vienkāršībā.

Katru vakaru pirms gulētiešanas vai no rīta, kad mosties, atvēli sev dažas minūtes. Uzdod sev trīs vienkāršus jautājumus:
1. Par ko es šodien jūtos pateicīgs/-a?
2. Ko šodien piedzīvoju tādu, par ko bija prieks?
3. Ko sevī es šodien novērtēju?
Nav svarīgi, vai tās ir lielas lietas vai pavisam mazas – silta tēja, kāda smaids, miers sirdī. Galvenais – pamanīt.

Būt asertīvam – ko tas nozīmē un kāpēc tas ir svarīgi?"Es atkal piekritu palikt darbā ilgāk, lai gan biju noguris/usi......
26/05/2025

Būt asertīvam – ko tas nozīmē un kāpēc tas ir svarīgi?

"Es atkal piekritu palikt darbā ilgāk, lai gan biju noguris/usi..."
"Es nepasaku savam partnerim, kas mani aizskar, jo negribu sabojāt noskaņojumu…"
"Man gribētos lūgt palīdzību, bet šķiet – tad izskatīšos vājš/a…"

Katrs kaut reizi esam piedzīvojuši šādas vai līdzīgas situācijas, kad kaut kas attur godīgi un cieņpilni paust savas vajadzības.

Asertivitāte ir veselīgs vidusceļš starp pasīvu klusēšanu un agresīvu uzbrukumu attiecībās. Tā ir prasme paust savas domas, sajūtas un vajadzības, saglabājot cieņu gan pret sevi, gan pret otru.

Kāpēc mums bieži pietrūkst spēja saglabāt šo veslīgo vidusceļu attiecībās?
• Iekšēji uzskati: “Es nedrīkstu būt egoistisks/a”, “Citiem vajadzētu saprast mani bez vārdiem” u.c.
• Audzināšana: ja bērnībā netika mācīts izteikt savas jūtas vai tās tika ignorētas.
• Bailes: no noraidījuma, konflikta, ka kāds mūsos var vilties.

Attiecībās tu drīkst:
✅ Izteikt savas jūtas un domas – godīgi un tieši, vienlaikus cienot otra jūtas, domas, pārliecības
✅ Teikt “nē” – bez vainas izjūtas un nepieciešamības attaisnoties
✅ Kļūdīties
✅ Nezināt vai nesaprast
✅ Neuzņemties atbildību par citu emocijām
✅ Lūgt palīdzību, kad tas nepieciešams (lūgt palīdzību nav vājuma pazīme)

Esi godīgs pret sevi - pamani, kur klusē savās vajadzībās un uzdrošinies par tām runāt! Tā ir ne tikai veselīgu attiecību pazīme, bet arī cieņa pret sevi un otru.

Šodienas pārdomas🩶✅ Ikdienas darbā tik bieži saskaros ar to, kā nereti cītīgi “stiepjam” sev līdzi pagānes pieredzes nas...
28/04/2025

Šodienas pārdomas🩶

✅ Ikdienas darbā tik bieži saskaros ar to, kā nereti cītīgi “stiepjam” sev līdzi pagānes pieredzes nastu (senus aizvainojumus, dusmas, skumjas utt.) Un tik grūti to “atlaist” vaļā.

✅ Tikai atbrīvojoties no šīs smacējošās nastas, var ieelpot pilnvērtīgāk, dzīvot apzinātāk un dot sev iespēju justies vieglāk!

✅ Jā, atbrīvoties no tā, kas traucē nav nemaz tik viegli. Arī brūce, lai tā sadzītu, vispirms kārtīgi jāiztīra.

❗️Pagātne ir pagātne, tā neeksistē šodien!
Mūsu katra paša izvēle ir dzīvot pagātnē vai šodien!

“Sāpes dzīvē ir neizbēgamas, ciešanas gan ir mūsu izvēle” (H.Murakami)

Par robežām – kas sargā un ierobežoŠodienas pārdomas. Mūsu personīgās robežas viennozīmīgi ir būtiska mūsu psiholoģiskās...
14/04/2025

Par robežām – kas sargā un ierobežo
Šodienas pārdomas.

Mūsu personīgās robežas viennozīmīgi ir būtiska mūsu psiholoģiskās veselības daļa. Tās ir kā neredzama intuitīvi novilkta līnija, kas mūs sargā attiecībās ar citiem – palīdz justies fiziski un emocionāli droši, iestāties par savām vajadzībām un apzināties, kur beidzas “es” un sākas “tu”.

Tomēr ikdienas darbā ar klientiem bieži nākas šķetināt tās neredzamās robežas, ko esam uzlikuši paši sev. Tās sakņojas dziļi mūsos un neapzināti vada mūs.

Jau bērnības pieredzes rezultātā mums veidojas pieņēmumi par sevi un citiem:
👤“Es esmu pietiekami labs” vai “Es neesmu pietiekami labs”
👤“Cilvēkiem var uzticēties” vai “Cilvēkiem nevar uzticēties”
👤“Ja es kļūdīšos, mani nepieņems”

Ja bērnībā esam izjutuši pieņemšanu un mīlestību, paturam šo sajūtu sevī kā pozitīvu bāzi, kas mūs vada arī pieaugušā vecumā. Mēs jūtamies droši, esam pārliecināti par sevi un spējam uzticēties arī citiem.
Ja ar bērnību mums saistītas nepatīkamas atmiņas un pārdzīvojumi, esam piedzīvojuši nedrošību vai pat atraidījumu, tad arī pieaugušā vecumā nejūtamies pārliecināti, izjūtam šaubas par sevi, neļaujamies uzticēties citiem.

Šīs pārliecības kļūst par tādu kā filtru, caur kuru mēs interpretējam visu, kas ar mums notiek.
Tās rada noteikumus, kas sāk diktēt mūsu rīcību:
🙇‍♂️ “Man vienmēr viss jādara perfekti.”
🙇‍♂️ “Labāk neriskēt, nekā kļūdīties.”
🙇‍♂️ “Ja parādīšu emocijas, būšu vājš.”

Un tad mēs uzliekam sev robežas:
🚧 “Es nemēģināšu, jo tāpat neizdosies”
🚧 “Es nerunāšu par savām vajadzībām, lai neapgrūtinātu citus”
🚧 “Es palikšu vienatnē – tad mani nepametīs un nesāpēs”

Šīs iekšējās robežas rada ilūziju, ka sargā mūs, bet patiesībā ierobežo, kavē mūs izkāpt no ierastajiem uztveres un uzvedības modeļiem un traucē ceļā uz saviem mērķiem, traucē attiecībām.

Elastīgas robežas, kuras balstītas uz apzinātu pašizpratni un veselīgām pārliecībām, palīdz labāk regulēt emocijas, samazināt trauksmi un uzlabot attiecību kvalitāti. Bet robežas, ko diktē neapzinātas bailes un ierobežojošas pārliecības, bieži rada neapmierinātību ar sevi, attiecību grūtības.

Tikai iepazīstot sevi, savas ierobežojošās pārliecības un ierastos uzvedības modeļus, kas liek kāpt uz viena un tā paša grābekļa, varam izveidot jaunu, palīdzošāku attieksmi pret sevi, kas ļaus veidot veselīgākas attiecības un dzīvot apzinātāku un piepildītāku dzīvi. 🤍

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir atzīta par vienu no visefektīvākajām nemedikamentozās terapijas pieejām garīgās...
16/03/2025

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir atzīta par vienu no visefektīvākajām nemedikamentozās terapijas pieejām garīgās veselības problēmu novēršanā un simptomu mazināšanā. KBT palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem, un kā tas, ko viņš domā, ietekmē viņa emocijas un uzvedību. Ieraugot saistību starp domām, jūtām un uzvedību un mainot nederīgus domāšanas veidus, KBT palīdz klientam nonākt līdz jauniem savu grūtību risināšanas veidiem.
KBT ir piemērota:
• trauksmes (fobijas, veģetatīvā distonija, panika, obsesīvi kompulsīvi traucējumi);
• depresijas;
• ēšanas traucējumu;
• pārmērīga kautrīguma, zema pašvērtējuma
• un citos gadījumos.

https://www.kbt.lv/index.php/terapeitiapmaciba/300-ieva-lazdina

Address

Dobeles šoseja 2
Jelgava

Telephone

+37126477404

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Ievas Lazdiņas psihologa prakse posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Ievas Lazdiņas psihologa prakse:

Share

Share on Facebook Share on Twitter Share on LinkedIn
Share on Pinterest Share on Reddit Share via Email
Share on WhatsApp Share on Instagram Share on Telegram

Category