06/08/2025
Dažkārt mūsu iekšējais dialogs pieaugot nav nemaz “mūsējais” – tas ir vecāku, skolotāju vai citu autoritāšu balsis, kas bērnībā mūs veidoja. Vārdi, ko dzirdējām, skatieni, kā mūs vērtēja, reakcijas uz mūsu emocijām – tas viss veido mūsu pašvērtējumu, attiecības ar citiem un spēju būt pašiem.
Ja bērnībā dzirdēji:
“Tu esi unikāls un vērtīgs,”
“Mēs esam ar tevi, lai kas notiktu,”
“Tev ir tiesības uz savām emocijām,”
un tml. atbalstu, tad tu audz ar apziņu, ka esi pieņemts, drošs, vērtīgs un mīlēts tāds, kāds esi.
Taču, ja pretī nāca:
“Paturi emocijas pie sevis,”
“Esi kā visi – neizcelies,”
“Tavs viedoklis nav svarīgs,”
un tml.nepieņemšanu, tad, iespējams, šodien tu cīnies ar šaubām, bailēm kļūdīties, grūtībām izteikt vajadzības un būt saskaņā ar sevi.
Bērnības pieredze mūs pavada pieaugušo dzīvē – apzināti vai neapzināti.
Bet laba ziņa ir tā, ka to iespējams mainīt. Tu vari iemācīties būt sev klātesošs, iedot sev tos vārdus un atbalstu, kas pietrūka. Svarīgs solis, lai to mainītu ir apziņa, ka es vēlos dzīvot savādāk, autentiskāk 🤍
Un vienmēr var meklēt atbalstu šajā ceļā.
dobelniece - Terapija • Geštaltterapija • Supervīzija
•
•
•
