16/01/2026
Pašvērtējums nav egoisms, lepnums vai sajūta, ka “es visu varu”.
Pašvērtējums ir iekšējā sajūta par savu vērtību – vai es jūtos pietiekams arī tad, kad neesmu ideāls.
▫️Vienkārši sakot:
kā Tu izturies pret sevi brīžos, kad kļūdies, nogursti vai Tev neizdodas.
Ja pašvērtējums ir veselīgs, tu vari:
– kļūdīties un sevi nepazemot
– pieņemt kritiku bez sabrukuma
– pateikt “nē” bez milzīgas vainas sajūtas
– atpūsties, nejūtot, ka tas ir jānopelna.
▫️Pašvērtējums veidojas attiecībās.
Bērnībā – no tā:
– vai mani pieņēma arī tad, kad nebiju “ērts”
– vai mani dzirdēja, ne tikai laboja
– vai mīlestība bija atkarīga no uzvedības, sekmēm, paklausības.
Vēlāk dzīvē – no pieredzēm, kur:
– mani respektē vai izmanto
– manas robežas tiek ievērotas vai ignorētas
– es pats sevi lieku pēdējā vietā vai atļauju sev būt svarīgam.
▫️Kas liecina, ka ar pašvērtējumu nav labi?
Zems pašvērtējums ne vienmēr izskatās kā nedrošība.
Bieži tas izskatās pavisam “normāli”:
– pastāvīga vēlme izpatikt
– grūtības pateikt “nē”
– sajūta, ka esi labs tikai tad, ja esi noderīgs
– bailes pievilt citus
– sevis salīdzināšana ar citiem
– iekšējs dialogs: “ar mani kaut kas nav kārtībā”.
Cilvēks var būt spējīgs, gudrs un ārēji veiksmīgs – bet iekšēji justies nepietiekams.
▫️Pašvērtējums nav:
– egoisms
– pārākuma sajūta
– nevēlēšanās mainīties
– domāšana “es vienmēr esmu pareizs”.
🤍Veselīgs pašvērtējums nozīmē:
“Es varu augt un mainīties, nezaudējot savu vērtību.”
Pašvērtējums nav kaut kas, ar ko piedzimst vai nepiedzimst.
Tas ir attiecību rezultāts – arī attiecībās ar sevi.
•
•
•dobelniece - Terapija • Geštaltterapija • Ģimenes terapija • Supervīzija
