
29/07/2025
Kad mēs sakām "nekas tāds, tas nav svarīgi", mēs neapklusināam problēmu - mēs apklusināam bērnu. Viņa sāpes paliek, tikai tagad vēl pievienojas sajūta, ka viņam nav tiesību tās just vai par tām runāt.
Padomāsim, bērna asaras par zaudēto rotaļlietu ir tikpat īstas kā mūsējās par zaudēto sapni. Viņa pasaule ir tikpat liela kā mūsējā - vienkārši citāda.
Un apkārt notiek tik daudz sociālo lietu ar kurām jāmācās sadzīvot.
Viņa asaras tāpat ir tikpat nozīmīgas, kā tev savas.
Iedomājies.....Pieaugušo pasaulē mēs mēram problēmas ar mūsu mērauklu: hipotēka, karjera, attiecības. Bet bērna pasaulē matemātikas uzdevums var šķist tikpat neiespējams kā mums nodokļu deklarācija, bet draugs, kurš vairs negrib spēlēties, var sāpināt tikpat dziļi kā mums konflikts darbā. Tikai bērnam vēl nav pieredze kā ar to tikt galā, tev varbūt jau ir varianti.