02/08/2025
🌿 Ko īsti nozīmē “sistēmiskie sakārtojumi”?
Cilvēki bieži jautā – kas tad īsti ir tie sistēmiskie sakārtojumi, un kā tie darbojas? Kādēļ caur gadiem tie nezaudē aktualitāti un tiek joprojām uzskatīti par vienu no spēcīgākajiem instrumentiem dziļākām pārmaiņām dzīvē, attiecībās, veselībā?
Sistēmiskie sakārtojumi ir metode, kas ļauj no malas paraudzīties uz kādu dzīves situāciju – attiecībām, veselības tēmām, karjeras izvēlēm, sajūtu, ka “kaut kas ir iesprūdis”... un ieraudzīt, kā tieši tas viss ir saistīts ar lielāku sistēmu, kuras daļa mēs esam – ģimeni, dzimtu, attiecību tīklu.
Sistēmiskie sakārtojumi ir arī par tām neredzamajām lojalitātes saitēm sistēmā (ģimenē, organizācijā), kuras mūs ietekmē un dažkārt neļauj dzīvot savu dzīvi. Veicot sakārtojumus mēs nemeklējam vainīgos un salabojamos. Mēs kopīgi ejam apzināšanās, realitātes ieraudzīšanas un pieņemšanas ceļu. Un pārmaiņu un risinājumus meklējam caur realitātes akceptu. Jo, nereti mēs sev stāstām stāstus par to kādā realitātē dzīvojam, un daži šie stāsti pie mums ir nonākuši caur paaudzēm, un mēs turpinām tos nest. Sistēmiskie sakārtojumi ir iespēja atpazīt šos stāstus un pārjautāt sev, vai tie vēl ir aktuāli.
🌿 Ko sakārtojumi palīdz saprast?
- Kādēļ atkārtojas vieni un tie paši attiecību, dzīves scenāriji?
- Kā lojalitāte pret dzimtu (bieži neapzināta) ietekmē manas izvēles
attiecibās, karjerā?
- Kādēļ es iesprūstu kaut kur, kaut varētu ļauties izaugsmei?
- Kādēļ neskatoties uz to, ka daudz strādāju ar sevi, dažas tēmas nespēju atrisināt?
Sakārtojumos mēs ļaujam “iznest ārpusē” to, kas līdz šim bijis tikai mūsu iekšējā pasaulē - sajūtās, sapņos, ķermeņa spriedzē vai attiecību samezglojumos.
📌 Kā tas notiek?
Darbnīcas formāts paredz, ka mēs strādājam cilvēku grupā, kurā pirms tam notiek vienošanās par dalības nosacījumiem un konfidencialitāti. Parasti darbnīcas laikā tiek veikti vairāki sakārtojumi. Katrs sakārtojums ir veltīts kāda darbnīcas dalībnieka konkrētam risināmam jautājumam (piemēram, vēlos saprast, kas man traucē nonākt nākamajā līmenī profesionālajā karjerā, vai piemēram, es pamanu, ka atkārtoju savas mammas dzīves scenāriju attiecībās ar vīriešiem, vai, es vēlos saprast ar ko varētu būt saistīti mani veselības simptomi, u.c.)
Klients izvēlas cilvēkus no grupas, kas uz laiku ieņem noteiktas “lomas” – piemēram, tēva, mātes, bērna, organizācijas, simptoma lomu. Šie cilvēki, jeb kā mēs viņus dēvējam- aizvietotāji, ieņemot savu vietu telpā, sāk just to, kas notiek sistēmā. Un tas nav par to, ka mēs izspēlējam teātri par to kā te varētu justies, bet gan ļaujam sevī ienākt informācijai no sistēmiskā lauka par to kā konkrēti šajā vietā jūtas šis konkrētais sistēmas loceklis, kas ar viņu notiek, kāda ir viņa saikne ar stāstu, kas ir izvietots telpā. Sistēmiskie sakārtojumi ir fenomenoloģiska pieeja, kurai ir saknes gan ģimenes sistēmterapijā, gan dažādos psihoterapijas virzienos.
Ieraugot savu sakārtojumu no malas, klients bieži sāk apjaust un ieraudzīt to ko līdz šim nespēja noformulēt vārdos. Sakārtojums ir orientēts uz risinājuma rašanu un mēģina atbildēt uz jautājumiem- kas sistēmā jāatzīst, vai kam jādod vieta, lai notiktu pārmaiņas?
Mani novērojumi liecina, ka sakārtojumi var ievērojami uzlabot psiholoģisko labsajūtu ilgtermiņā, samazināt trauksmi un dot lielāku skaidrību par esošo dzīves situāciju. Protams, tā nav brīnummetode, bet nereti tā atver jaunu skatījumu vai sniedz atklāsmes, kuras ir līdzvērtīgas gadiem pavadītiem psihoterapijā.
✨ Kam tas piemērots?
Šī metode ir piemērota cilvēkiem, kuri:
- jūt, ka grib atvērties dziļākai sevis un savas dzimtas musturu izpētei;
- ir atvērti just un ļauties savu jūtu izpausmēm un rezonansei;
- ir motivēti transformēt dzimtas vai attiecību scenārijus;
- Ir noguruši kādu jautājumu risināt ar citām metodēm un šķiet ka nekas nepalīdz;
🧩 Kāds piemērs no pieredzes...
Kāds vīrietis vēlējās saprast, kādēļ viņš visu dzīvi jūtas tā, ka nevar atrast savu vietu – gan attiecibās, gan darbā. Sistēmiskajā sakārtojumā atklājās, ka, kaut šis vīrietis ģimenē tika uzskatīts par vecāko bērnu, īstenībā vecākais bērns ģimenē bija zaudēts (miris dzemdībās). Un par cik šī pieredze vecākiem bija sāpīga, par to netika runāts un zaudētajam bērnam netika dota vieta, kā rezultātā vīrietis pats visu mūžu neapzināti bija “stāvējis” viņa vietā. Kad katrs sistēmā “ieņēma savu vietu” un viņš varēja atgriezties savējā – šis vīrietis izjuta milzīgu atvieglojumu. Šis sakārtojums skar divus svarīgus sistēmiskos likumus. Viens, ka katram sistēmas loceklim ir tiesības piederēt un otrs, ka katram sistēmas loceklim ir sava unikālā vieta. Un ja mēs neesam savā vietā, tieši tā arī to savā dzīvē izjūtam. Nereti, noteiktu notikumu rezultātā, vietas un lomas ģimenē sajaucas un tad piemēram, kā bērni mēs varam nokļūt savu vecāku vecāku vietā, vai nokļūt kādam no vecākiem emocionālā partnera lomā, vai kā savādāk mēģinām aizpildīt sistēmā radušos “caurumu”. Sakārtojums, cik tas konkrētajā brīdī ir iespējams, palīdz izgaismot šos sistēmas musturus un atjaunot kartību sistēmā. Tādēļ tos arī saucam par sakārtojumiem.
📅 Nākamā sistēmisko sakārtojumu darbnīca – 22. augustā, Jelgavā.
Ja Tevi šis uzrunā, esi aicināts gan kā dalībnieks ar savu jautājumu, gan kā aizvietotājs, kurš vēlas vērot, piedzīvot, sajust.
📩 Raksti man, ja vēlies pievienoties vai pajautāt ko vairāk.
