18/09/2025
Jauna rubrika – “Iepazīsti Vaivaru speciālistus”
🤝 Mūsu lielākā vērtība ir profesionāli un zinoši speciālisti, kuri ik dienas palīdz pacientiem atgūt veselību, spēku un dzīves kvalitāti. Ar jauno rubriku vēlamies iepazīstināt ar mūsu kolēģiem tuvāk - ne tikai caur viņu profesionālo pieredzi un zināšanām, bet arī caur cilvēcīgo pusi, kas veido īpašo Vaivaru komandas garu.
👩⚕️ Aicinājām uz īsu sarunu NRC “Vaivari” bērnu (5.) nodaļas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti UĻJANU MATVEJEVU.
🔹 Kā jūs raksturotu bērnu rehabilitācijas lielāko nozīmi – ar ko tā atšķiras no pieaugušo rehabilitācijas?
U. Matvejeva: Bērnu rehabilitācija ir vērsta uz to, lai bērns ar funkcionēšanas ierobežojumiem spētu attīstīt savas spējas un potenciālu pēc iespējas pilnīgāk. Tā ir cieši saistīta ar ģimeni un vidi, jo rehabilitācija notiek ne tikai speciālistu vadītās nodarbībās, bet arī ikdienas situācijās mājās, skolā un citviet, kur bērns aug un mācās. Tāpēc bērnu rehabilitācija nav tikai darbs ar bērnu, tā vienmēr ir komandas darbs starp speciālistiem, bērnu un viņa ģimeni.
🔹 Kādi ir biežākie izaicinājumi, ar ko saskaraties, strādājot ar bērniem, kuriem ir dažādi attīstības, kustību vai veselības traucējumi?
U. Matvejeva: Viens no izaicinājumiem ir bērnu motivācijas un uzmanības noturēšana, jo terapija jāveic spēles formā. Katrs bērns ir unikāls, un reizēm nepieciešams daudz radošuma, lai nodarbības padarītu aizraujošas un piemērotas tieši viņam. Vienlaikus jāspēj atrast līdzsvars starp vecāku cerībām un bērna reālajām iespējām. Dažkārt tas nozīmē arī atbalstīt ģimeni emocionāli, jo vecākiem šis ceļš nav viegls.
🔹 Kas vecākiem var palīdzēt kļūt par aktīviem rehabilitācijas procesa līdzgaitniekiem – ko jūs viņiem ieteiktu?
U. Matvejeva: Vecākiem ieteiktu uztvert rehabilitāciju kā ikdienas dzīves daļu, pielietojot terapijā apgūto arī mājās. Viņi var palīdzēt bērnam ar atbalstu, pozitīvu attieksmi un ticību bērna spējām. Svarīgi ir iedrošināt bērnu izmantot jaunas prasmes ikdienā, lai tās kļūtu par dabīgu dzīves daļu un veicinātu viņa patstāvību.
🔹 Vai ir kāds bērna vai ģimenes stāsts, kas jums īpaši palicis atmiņā un atgādinājis, kāpēc šis darbs ir tik nozīmīgs?
U. Matvejeva: Atmiņā palicis gadījums, kad bērns, kurš nerunāja, sāka izmantot alternatīvo komunikāciju. Pateicoties šai metodei, viņš beidzot spēja sazināties ar apkārtējo pasauli, izteikt savas domas un emocijas. Tas parādīja cik svarīgi ir cilvēkam sajusties sadzirdētam un iekļautam!
🔹 Kādas jaunas metodes vai pieejas bērnu rehabilitācijā jūs redzat kā īpaši nozīmīgas nākotnē?
U. Matvejeva: Es redzu, ka nākotnē arvien lielāku lomu spēlēs jaunas tehnoloģijas – robotizētās ierīces, virtuālā realitāte un mākslīgais intelekts. Tie palīdzēs padarīt procesu aizraujošāku, kas palīdz motivēt bērnus. Tomēr tikpat svarīga būs arī cilvēciskā puse – sirsnība, empātija un spējas atbalstīt, tehnoloģijas nevarēs aizstāt dzīvo kontaktu un emocionālo saikni ar bērnu un ģimeni.
🔹 Kas ir jūsu personīgais līdzsvara un spēka avots ārpus darba, kas palīdz saglabāt enerģiju un iedvesmu ikdienai?
U. Matvejeva: Enerģiju un līdzsvaru man dod laiks ar ģimeni un draugiem, lasīšana un makšķerēšana. Es arī cenšos regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, lai uzturētu savu veselību.
