28/01/2021
PRIEKS
Kur slēpjas Tavs prieks?
Prieks ir mūsu dzīvības enerģija. Tas palīdz dzīvi dzīvot pilnvērtīgāk, tas dod iedvesmu, vieglumu un spēku dzīvot un darboties, neapstāties izaicinājumu vai kādu grūtību priekšā. Man, tas dod rotaļīgumu un vēlmi atbrīvot kontroli. Kad esmu priecīga neesmu vairs kontrolfrīks. Ja manī ir prieks, tad šķiet, ka nekas nav grūti un nekas nav neiespējami, gribas visu ko darīt, iet, risināt, uzsākt jaunas lietas, dalīties, jo pazūd bailes un vērtējums pašai par sevi.
Man gribas domāt, ka mūsos katrā ir Prieka enerģija, ka dvēsels stāvoklis ir prieks.
Vai es izjūtu prieku? Tagad, Jā. Vai tā ir bijsi ar mani vienmēr? Nē.
Domāju, ka daudzi, tā pat kā es, savu prieku ir/bija noslēpuši zem pārdzīvojumiem, zem bērnībā piedzīvotā. Kādam iespējams priecāties ir pašsaprotams, bet zinu, ka tā nav visiem.
Spēja priecāties nav pašsaprotama. Es pati biju piedzīvojusi prieku un tad to pazaudējusi, pēc kāda smaga zaudējuma, es biju izdomājusi: “Ja es priecāšos, tā no sirds, tad var notikt, kas slikts, es varu piedzīvot, atkal smagu zaudējumu un vilšanos, tāpec, labāk nepriecāties, labāk dzīvot mēreni”. Pagāja ilgs laiks, līdz atardu atkal prieku un spēju dzīvot priekpilnu dzīvi. Dzīve notiek, jebkurā gadījumā, vai es priecājos vai nē, notikumi vienkārši ir. Atsķirība tikai tā, ja manī ir prieks, vieglāk šos dzīves izaicinājumus pieņemt un pārvarēt.
Ir cilvēki, kuri neprot priecāties, jo viņiem nav bijis ģimenē tādas pieredzes. Bet prieku var iemācīties un atkal sevī atrast.
Savu dzīvesprieku biju pazaudējusi jau agri bērnībā, zem vecāku stingrās audzināšanas un zinu, ka ir tādi cilvēki, it īpaši no Padomju laika bērniem, kuriem stingra audzināšana nav sveša. Tas nav tāpēc, ka vecāki ir slikti, nē, tas vairāk ir tapēc, ka tajā brīdī, vecāki domāja, ka dara labāko man. Bērnības pieredze, nes līdzi sevī šaubas par sevi, par maniem lēmumiem, ka tie ir pareizi, salīdzināšanu, bailes, ka nesanāks, ka mani nemīl tādu kāda es esmu, bet bērna lielākā vēlme ir būt mīlētam no saviem vecākiem un pieņemtam, lai kāds viņš arī būtu un ko izdarījis.
Mana bērnības pieredze, man noteikti palīdz būt labākai mammai maniem bērniem, apzināti strādāt ar sevi un ieraudzīt to milzīgo dzīves potenciālu un speķu sevī. Es zinu, ka katrā cilvēkā ir milzu talants un potenciāls dzīvot priekpilnu dzīvi un sasniegt vistrakākos mērķus.
Novēlu, katram būt drosmīgam un ieskatīties tajā situācijā, kur pazaudēts prieks un atrast to..
, , ,