10/12/2020
Mūsdienu pasaulē, esam iegājuši ritmā, kur mēs nepārtraukti esam “darīšanas” ~ “doing” prāta stāvoklī. Jūtoties, ka mums visu laiku kaut kas ir jādara, kaut kas jāsasniedz.. un “ideāli”, pēc iespējas ātrāk. Mūsu koncentrēšanās ietilpība ir samazinājusies. Viss notiek uzreiz, un ja nenotiek, tad mēs metamies pēc kaut kā jauna. Bet mēs ar to aizmirstam un noēnojam vienkāršo “būšanas” ~ “being” mirkli ar pacietību un klātbūtnību tajā.
Cik bieži, mēs esam patiesi šeit un tagad? Nedomājot, neplānojot, neatceroties un nefantazējot.. vienkārši ~ esot.
Esot ar savam sajūtām.. sajūtām ķermenī, sajutām, kas slēpjas mums dziļāk.. ko tās mums pasaka, novērojot un pieņemot visu tieši kā tas ir tagad. Necenšoties kaut ko manīt vai labot, vienkārši pieņemot.
Un kad mēs vienkārši, lai cik vienkārši tas arī tomēr nebūtu, pieņemam.. mēs palaižam vaļā, mēs padodamies. Vecā zemapziņas programma tiek dzēsta un mēs vairs nevadāmies pēc tās. Ir brīva telpa radīt ko jaunu.
Tāpēc ir svarīgi sev ļaut apstāties, iepauzēt un vienkārši ~ būt. Patiesi, nedarīt neko.
*šī brīža, viena no mīļākajām jogas formām. bolsteris, lavandas acu spilventiņš un vienkārša būšana ar sevi. ॐ
