RB fizioterapija

jauno kabinetu apskatīt pat nevarēja. Taču pēc svinīgās lentes griešanas

sanākušie atzina – gaiši, gaumīgi, moderni. Te jaunajam speciālistam būs

patīkama strādāšana, un arī pacientiem patiks. Uzrunājot sanākušos, Rihards

atgādināja, ka viņa prakses atvēršanas svētki notiek 8. septembrī, kad atzīmē

Vispasaules fizioterapijas dienu. – Latvijā to svinam jau desmito gadu, – viņš

sacīja. Šogad tās tēma ir psihiskās veselības profilakse. Tā izvēlēta, lai stāstītu

par to, kā fiziskā aktivitāte ietekmē cilvēka psihisko un emocionālo labsajūtu.

Vispirms Rihardu apsveica tuvākie, tostarp sieva Alise, kura viņam daudz

palīdzējusi, lai ieceri piepildītu. Tas, ka viņa sākusi darbu ģimenes uzņēmumā –

maiznīcā Lielezers – ir pamatā lēmumam arī pašam strādāt Limbažos. Savukārt

mamma Inese stāstīja, kā dēls nonācis profesijā, kas viņam ir īstā. Rihardu

apsveica arī kolēģi no Rīgas. Viņi ar profesionāli kritisku aci novērtēja

peldbaseina ēkas telpas, piedevām, pie rokas ņēma staiguli, lai pārliecinātos,

vai telpas ērtas arī cilvēkiem ar kustību grūtībām. Viss kārtībā! Fizioterapeitu ar

ienākšanu jaunajās telpās apsveica arī peldbaseina apsaimniekotāja pārstāve –

Olimpiskā centra Limbaži vadītāja Baiba Martinsone. Viņa bija starp tiem

klātesošajiem, kuri teica, ka par Riharda profesionalitāti ir pārliecinājusies pati,

jo viņš palīdzējis tuvam cilvēkam.

Vēršoties pie klātesošajiem, Rihards apliecināja, cik daudz viņam nozīmē

iespēja strādāt Limbažos. Pēc studijām Rīgas Stradiņa Universitātes

Rehabilitācijas fakultātē, kur ieguva bakalaura grādu fizioterapijā, viņa pirmā

darbavieta bija Limbažu slimnīca. Tur aizvadīti seši mēneši. Ambīciju vadīts un

vēloties iegūt plašāku un daudzveidīgāku pieredzi, Rihards kopā ar sievu

nolēma pārcelties uz Rīgu. Tur jaunais speciālists sāka darbu Raivja Aršauska

veselības centrā un ļoti pieauga savā profesionalitātē. Tagad šo pieredzi un

zināšanas ar prieku izmantos, lai palīdzēt Limbažu un Salacgrīvas novada

iedzīvotājiem. – Var šķist, ka četri gadi nav daudz, bet tie bija ļoti intensīvi, deva

pieredzi un pārliecību par manām zināšanām un prasmēm fizioterapijā, – atzīst

sarunbiedrs. Viņš ne vien daudz strādāja ar pacientiem, bet rūpējās arī par

sporta diagnostikas nodaļas attīstību. Praktiski izveidoja sporta diagnostikas

protokolu – respektīvi, to, kā testēt sportistus, izvērtēt traumu risku, sniegt

viņiem rekomendācijas. Rihards strādājis ar daudziem profesionāliem

sportistiem, tai skaitā sportistiem no Latvijas izlases vienībām. Lai ar uzdevumu

tiktu galā, limbažnieks apmeklējis virkni kursu gan Latvijā, gan ārvalstīs,

konsultējies ar vadošajiem mūsu valsts speciālistiem dažādās jomās. Viņš

piebilst, ka šādi kontakti ļoti noder. Reizēm ar fizioterapeita palīdzību vien

pacientam nepietiek, tādēļ ir labi zināt ieteikt viņam labus speciālistus, pie

kuriem vērsties tālāk.

Praksē Limbažos pie Riharda varēs pieteikties otrdienās, ceturtdienās,

piektdienās un sestdienu rītos. Aktuālā informācija (arī par cenām) pieejama uz

ziņojumu dēļa pie kabineta durvīm, kā arī prakses mājaslapā. Viņš piedāvā

konsultācijas, rehabilitācijas plāna sastādīšanu, teipošanu, ārstniecisko

vingrošanu un masāžas.

Protams, fizioterapeits palīdzēs tiem, kuriem jāatgūstas pēc traumas vai

operācijas, taču Rihards aicina pie sevis iegriezties arī tos, kuri vēlas uzsākt

aktīvi sportot, nenodarot pāri veselībai, lai saņemtu ieteikumus, ko un kā labāk

darīt, bet no kādām aktivitātēm izvairīties. Tas varētu būt aktuāli, piemēram,

cilvēkiem, kuriem ir bijušas muguras vai locītavu problēmas. – Vēlos izglītot

sabiedrību par to, kā aktivitātes un rūpes par savu ķermeni spēj kopumā uzlabot

ikdienas pašsajūtu, – viņš uzsver. Fizioterapeits cer, ka viņa kabinets kļūs par

vietu, kur konsultēties nāks esošie un topošie sportisti. Tā kā Rihardam ir

pieklājīga pieredze šajā jomā, viņš mācēs ieteikt, kā attīstīt savas spējas tā, lai

nākotnē izvairītos no traumām. Tā būs pievienotā vērtība. Lai gan mūsu novadā

strādā virkne labu un zinošu fizioterapeitu, tieši šī specializācija nav tik attīstīta.

Sarunbiedrs izteic gandarījumu par darba apstākļiem. Prakses atrašanās

peldbaseina telpās viņam paver vispusējas terapijas iespējas. Nav noslēpums,

ka daudziem fizioterapeiti peldēšanu iesaka kā primāro rehabilitācijas līdzekli.

Taču nav iespējams prognozēt un kontrolēt, ko ar šo ieteikumu pacients dara.

Peldot nepareizi, cilvēks sev var nodarīt vairāk kaitējuma, nekā gūt labumu. Šeit

viņu tūlīt varēs nodot peldēšanas trenera rokās vai sūtīt uz trenažieru zāli.

Fizioterapeits paļaujas, ka būs sadarbība, un, redzot, ka apmeklētājam ir

problēma, arī citi ieteiks konsultēties ar viņu. – Esmu apmeklējis vadošās

fizioterapijas prakses Rīgā, kā arī viesojies praksēs ārzemēs. Varu teikt, ka

Limbažu peldbaseinam ir potenciāls kļūt par tiešām labu sporta bāzi un vietu,

kur cilvēki būs gatavi braukt, lai saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu, – vērtē

sarunbiedrs, jo ir pārliecināts – pie laba speciālista cilvēks brauks arī uz

Limbažiem, pat ja viņš nedzīvo to tuvumā. Kilometru 50 mūsdienās nav šķērslis.

Viņš piebilst, ka reizēm, lai spertu ievērojamu soli problēmas risinājuma

virzienā, atvieglotu sāpes, saņemtu kādu vērtīgu ieteikumu situācijas

uzlabošanai, pietiek pat ar vienu konsultāciju.

Tas, ka Riharda kabinets būs privātprakse, gan nozīmē, ka viņš sniegs

maksas pakalpojumus. Bet tam ir savas priekšrocības. Lai tiktu pie valsts

apmaksāta speciālista, pēc nosūtījuma saņemšanas reizumis jāizstāv divas

rindas – vispirms pie rehabilitologa un tikai tad pie fizioterapeita. Šī kārtība

pagarina gaidīšanas laiku. Viņa prakses apmeklējums būs risinājums, kad

nepieciešama steidzamāka konsultācija. Kaut vai līdz brīdim, kamēr cilvēks

sagaida valsts apmaksāto vingrošanu vai citu palīdzību. Fizioterapeits teic, ka

drīzumā praksē būs pieejamas arī fizikālās medicīnas procedūras –

elektrostimulācija un ultraskaņa. Pirmā procedūra uzlabo muskuļu tonusu,

palīdz pēc traumām, sekmē apasiņošanas uzlabošanu, sāpju mazināšanu. Otra

mazina iekaisumu, stimulē audu atjaunošanos, uzlabo dzīšanu.

Rihards priecājas redzēt, ka Limbaži ir sakārtoti. Šeit ir labas skolas,

pieejama interešu izglītība un iespējas sportot. Pilsēta kļūst par vietu, kur

patīkami dzīvot un audzināt bērnus. Vide ir aizvien pieejamāka, un acīmredzami

rosina cilvēkus būt aktīvākiem. Piemēram, pa apvedceļu redz staigājam,

skrienam, nūjojam ne tikai cilvēkus spēka gados, bet arī seniorus, kuri

pārvietojas pavisam lēnītēm, bet cenšas būt aktīvi. – Netrūkst iespēju sevi fiziski

nodarbināt un kļūt veselākiem. Vai tās izmantojam, ir mūsu pašu ziņā, – spriež

fizioterapeits.

Lindas TAURIŅAS teksts (2018.gada septembris)