29/03/2025
Diezgan bieži ārsta kabinetā nonāk bērni, kuriem ir valodas attīstības aizkavēšanās. Lai situāciju uzlabotu pirmkārt, jāgriežas pie ģimenes ārsta - jāapsver speciālistu konsultāciju (neirologs, psihiatrs, otolaringologs u.c.) un papildus izmeklējumu (asins analīzes, dzirdes pārbaude u.c.) nepieciešamība. Otrkārt, jāvēršas pie audiologopēda.
Un ļoti, ļoti svarīgi, ka ar bērnu darbojas arī vecāki :)
Viena māmiņa raksta, ko darīt, ja bērns 3 gados saka tikai dažus vārdus! Es varu padalīties tikai ar savu pieredzi šajā jautājumā, tāpēc atkārtoti publicēju rakstu, ko uzrakstīju pirms 2 gadiem:
💁♀️☘️🧡Tātad, ko darīt situācijā, ja bērns līdz 3 gadu vecumam saka tikai 2 vārdus un pat nerunā “savā valodiņā”.
Bet, pirms rakstu savu pieredzi, pastāstīšu iemeslus, kāpēc tā izveidojās manā ģimenē. Kad piedzima 1. meita, es ļoti sekoju līdzi padomiem un ieteikumiem no forumiem, ka jau no bērniņa dzimšanas mammai ir jāsaka - “tagad es tev velku zeķītes, tagad pamperīti… tagad velkam zābaciņus”. Respektīvi, katru kustību es izrunāju skaļi. Bet būšu godīga, kad pēc 2 gadiem piedzima mana otrā meita, man bija iestājies pēcdzemdību apnikums (negribu lietot vārdu depresija). Un mana lielākā vēlēšanās dzīvē bija izrauties ārā no mājas! Mana pirmā meita jau skaisti 1,5 gados runāja, 2 gados jau lika 60 gb puzlītes un zināja visus alfabēta burtus. Protams, ka man bija daudz interesantāk nodarboties ar vecāko bērnu, nekā tūkstošiem reižu atkārtot “tagad velkam zeķītes….”. Kad vecākai meitai bija 3 gadi un jaunākai 1 gads, es aizgāju strādāt ārpus mājas. Un jaunajai auklītei īpaši nekādas norādes neatstāju, izņemot to - uzvāri zupu un piekārto māju! Kad 5 atnācu no darba mājās, pirmā lieta ko izdarīju, bija - uzliku 2h multeni uz TV. Jo man taču vajadzēja uztaisīt ēst, parunāt ar vīru un atpūsties… Rezultātā - 3 gadu vecumā meita teica tikai “mamma” un “kaka”! Un, ja viņa kaut ko neprata pateikt, viņa kliedza. Tajā laikā man nebija daudz draudzeņu ar kurām pārrunāt šo problēmu, bet, ja arī kāda bija, tad atbilde bija - nesatraucies! Gan jau palaidīsi dārziņā un sāks runāt! Bet pagāja 2 mēneši dārziņā un viņa vēljoprojām 3 gados nerunāja. Tāpēc, es vairs neklausījos “gudros padomos” un aizvedu viņu pie valsts apmaksāta logopēda. 1. lieta - logopēde pateica, kāpēc es šīs lietas neesmu risinājusi agrāk? 2. lieta - viņa iedeva 20 vingrinājumus mēlei (pūšanas, klakšķināšanas, spalviņas pūšanu utt.), bet zinot savu bērnu, uzreiz jau sapratu, ka klakšķināšana neatrisinās mūsu lietu! Tā kā nekas nevirzījās uz priekšu, sāku runāt ar vairākiem cilvēkiem par šo nerunāšanu, līdz man tika iedots ļoti rekomendēts logopēds. Un lietas MOMENTĀ sāka risināties. Tagad padalos, kas tad īsti mums palīdzēja:
☘️ 1) es uztaisīju 2 mazus albumiņus (bildē redzams), kur mana meita ir redzama 50 darbībās: ēd, lasa, spēlējās ar klučiem, pūš burbuļus. Zem katras bildes ar flomasteru pierakstīju “..... PŪŠ BURBUĻUS”, lai es teiktu tikai šos 3 vārdus (vismaz sākumā). Un KATRU DIENU, kad atnācu no darba mājās, jautāju meitai - KURU ALBUMU skatīsimies šovakar? Un viņa ar lielāko prieku izvēlējās A vai B! Starp citu, bērniem ļoti patīk sevi vērot bildēs… daudz vairāk nekā svešus bērnus 🙂
☘️ 2) Es pateicu vīram - vakarā nekāda TV skatīšanās! (jo, ja apkārt ir fona troksnis, bērnam grūti saklausīt atsevišķus vārdus, vai vispār dzirdēt ko mamma saka)
☘️ 3) Lai paplašinātu meitas 2 vārdu krājumu, es viņai speciāli veidoju šīs kartītes! Un katru vakaru šķirstījām tās! https://dzene.com/products/172-kartites
☘️ 4) Ja sākās emocionāla histērija, es notupos viņas acu augstumā un mierīgā balsī jautāju - kas ir par problēmu? Tev nepatīk šī cepure? Meklēsim jaunu cepuri, utt! Agrāk es varēju uzsprāgt viņas histērijās!
☘️ 5) Pie galda nevajag teikt: “te būs jogurts”, bet gan “ko tu vēlies - jogurtu, banānu vai ceptu olu”? Vienmēr dot izvēles iespējas… tad bērns ir spiests domāt un runāt!!! Kaut vai "savā valodiņā".
☘️6) Kad viņa sāka nedaudz runāt, tad jau varēju ņemt veikala bilžu grāmatiņas un pārrunāt, ko mēs tur redzam….
Es gribētu pateikt milzīgu paldies rekomendētajai logopēdei Anželai (ja nemaldos, bijām tikai 3 reizes) un viņa lūdza, lai pirmo reizi es atnāku viena, bez bērna. Un viņa kā psihologs izgāja cauri man pašai… Jo, ja bērns ir vesels, tad cēlonis nerunāšanai bija manī (vai manā vīrā)… vai arī mūsu attiecībās kopumā! Un manā gadījumā, jā… savu otro bērnu bija pametusi novārtā, cerībā, ka viss atrisināsies tikpat forši un gludi, kā ar pirmo bērnu!
Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šī ir mana pieredze! Un, ja jūs kādu domu graudu varat sev paņemt, tad ir labi, bet, ja jums ir kādi savi atklājumi (papildinājumi), tad, lūdzu, rakstiet komentārā! Daudzi vecāki būs jums ļoti pateicīgi! ❤️"
PS Pirms logopēda apmeklējuma bijām pie ģimenes ārsta, neirologa, audiologopēda, kur tika veikti izmeklējumi, lai pārbaudītu vai nav traucēts intelekts.
