Twims.lv

10/02/2026

Kas paliek pēc twims? | Sanda

Pēc TWIMS pastaigas paliek citāda uzmanība pret vidi un cilvēkiem. Apzināti pamanu apmales, sliekšņus, durvju platumu un smagumu, ietvju kvalitāti. Svarīgākais no šīs pieredzes atklājās tieši pēc laika — nevis pati fiziskā neērtība, bet sapratne, cik ļoti neatbilstoša infrastruktūra var ierobežot cilvēka brīvību un pašcieņu. Par šo pieredzi esmu stāstījusi citiem sarunās, īpaši, kad runa ir par pilsētvidi, pieejamību un sabiedrības attieksmi.

Šī pastaiga man neatgriežas vienā konkrētā brīdī — tā ir klātesoša ikdienā. Šķērsojot ielu vai ieejot ēkā, arvien biežāk pieķeru sevi pie domas: “Vai šeit vispār varētu ērti tikt cilvēks ratiņkrēslā?”

03/02/2026

Kas paliek pēc twims? | Rihards

Esmu dalījies ar draugiem un paziņām par savu pieredzes braucienu ratiņkrēslā pa Ogri. Ir svarīgi paskatīties uz dzīvi no dažādiem skatu punktiem, lai labāk saprastu citus un novērtētu to, kas dots pašam. Tāpēc ikvienam interesentam iesaku saņemt drosmi un pieteikties šim pasākumam.

Mūsu brauciena laikā izmēģināju, kā ir apmeklēt tualeti, esot ratiņkrēslā. Tagad, atrodoties publiskajās tualetēs, nereti atceros šos izaicinājumus un daudz skaidrāk saprotu, cik svarīga ir pieeja pielāgotām telpām, lai varētu paveikt mums visiem tik ikdienišķu un normālu darbību kā nokārtoties ārpus mājas.

27/01/2026

Kas paliek pēc twims? | Martiņš

Pēc šīs pastaigas es neesmu apzināti mainījis savu ikdienas rīcību, taču laika gaitā būtiski mainījās mana izpratne par mobilitāti pilsētā. Sākotnēji tas izpaudās kā lielāka uzmanība savai pilsētai, bet vēlāk arī kā paradums citās pilsētās un profesionālajā vidē kritiskāk vērtēt pilsētvidi un pārvietošanās iespējas.

Šo pieredzi esmu nodevis tālāk, stāstot draugiem un darba kolēģiem diskusijās par mobilitāti. Īpaši nozīmīga laika gaitā kļuvusi iekļaujošas mobilitātes tēma sabiedrībā. Es pievēršu daudz lielāku uzmanību tam, kā pilsētvide darbojas dažādām sabiedrības grupām, un uz to arī norādu savā darba ikdienā. Šobrīd daudz aktīvāk iesaistos un atbalstu jautājumus, kad tiek apspriesta darba vides pielāgošana.

20/01/2026

Jauna rubrika: „Kas paliek pēc twims?”
Dažkārt pieredze atklājas ne uzreiz. Pēc laika — negaidītos brīžos, rīcībā un lēmumos. Šajā rubrikā dalībnieki dalās ar to, kā twims.lv pastaiga atbalsojusies pēc gada un kur tā pēkšņi noderējusi dzīvē.

19/12/2025

Šis brīnišķīgais pasākums dabiski kļuva par gada noslēguma akcentu.
Ļoti iedvesmo tas, ka ar pašvaldības atbalstu top tik daudz ideju un projektu. Taču pašā centrā vienmēr ir cilvēki, kuri vienkārši ņem un izdara. Bravo!
Kas attiecas uz mums, mēs turpinām savas pastaigas. Turpinām arvien dziļāk saprast, ko patiesībā darām. Tas ir mazliet neparasti, bet neticami aizraujoši. Divi gadi pastaigu, vairāk nekā trīsdesmit viesu — un tomēr projektam joprojām atklājas jaunas šķautnes.
Un tās šķautnes ir paši viesi, kuri paši izmēģinājuši, kā ir pārvietoties “citās kurpēs”.
Katrs no viņiem ir devis jaunu skatījumu uz problēmām, empātiju un vienkārši dzīvi. Tas ir ārkārtīgi vērtīgi.
Gada īpašais notikums — mūsu iegūtā balva “Gada projekts” konkursā R.A.D.I. – Ogres novadam!
Šāda atzinība piepilda ar prieku un pārliecību. Paldies visiem, kas ir bijuši līdzās!
Un ir sajūta, ka šī balva pārsniedz vienas organizācijas robežas — tā runā par mums kā par sabiedrību.
Lai visiem gaiši un mierīgi svētki!
Tiekamies “kurpēs”!

16/12/2025

Gada izskaņā, kamēr vēl nav uzsnidzis sniegs, pie mums viesojās Daina — Ogres Mūzikas un mākslas skola pasākumu organizatore mākslas jomā.
Tālāk — viņas pieredze un sajūtas pēc pastaigas.

Aleksandru Ogres ielās un sporta pasākumos pamanīju jau sen, zināju par TWIMS projektu un apstākļu sakritības rezultātā beidzot pamēģināju šo pastaigu ratiņkrēslā un iepazinu projekta autoru.

Pašai par pārsteigumu sajūtas, atrodoties ratiņkrēslā, bija ļoti mierīgas. Ātri "piešāvos" braukšanas tehnikai, pašā sākumā bija bailīgi nobraukt un uzbraukt uzkalniņos. Lielākais izaicinājums bija durvis, tur pati netiku galā.

Visas pastaigas garumā saruna ar Aleksandru bija tik aizraujoša, ka dažkārt pat nepievērsu tādu īpašu uzmanību dažādiem šķēršļiem uz ceļa - Aleksandrs veikli parādīja, kā apbraukt/izbraukt, un vienkārši lēnītēm ripojām uz priekšu posmu pa posmam.

Pastaigas laikā satiku vairākus sev pazīstamus cilvēkus, un viņu reakcijas un sejas izteiksmes attiecībā uz mani gan bija satraukuma pilnas, acīmredzot nezinot par šāda projekta eksistenci.

Vēlāk apdomājot pastaigā piedzīvoto, apstājos pie secinājuma, ka mēs, cilvēki, esam radīti, lai mijiedarbotos, kopīgi veidotu vidi ap mums un iedrošinātu viens otru. Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāte vai pat iespējamība ir vitāli atkarīga no vides pieejamības. Mēs nedrīkstam šo neredzēt un neko nedarīt.

Vismīļākais paldies Aleksandram par kopā piedzīvoto! 🤍


Oveselība

09/12/2025

Šoreiz mūsu pastaigai pievienojās Gatis Skuja — boksa treneris un boksa skolas “Skuja” dibinātājs.
Tālāk — viņa pieredze un sajūtas pēc šī sociālā eksperimenta.

Ar prieku pieņēmu Aleksandra piedāvājumu iesēsties ratiņkrēslā un iejusties to cilvēku ādā, kam tā ir ikdiena. Mūsu brauciens sākās pašā Ogres centrā un kopā braukājām apmēram 1,5 stundu apstājoties dažās vietās. Sajūta iesēžoties ratiņkrēslā bija līdzīga kā es to biju iedomājies. Uzreiz iekrita acīs cik nestabila ir sajūta, cik viegli ir apgāzties uz aizmuguri, ja ratiņkrēslam nav piestiprinātas extra kājas aizmugurē, kas nobloķē ratiņu, ja tas sasveras uz aizmuguri. Bet tā palika tikai sajūta. 😊
Saskāros ar atsaucīgiem cilvēkiem, kuri piedāvā palīdzību.
Jau pašā sākumā teicu Aleksandram, lai izrāda man arī grūtākās vietas. Bija izaicinājumi darot lietas, kuras ikdienā daru automātiski. Kā piemēram attaisīt durvis, paspēt pārbraukt pāri durvju slieksnim tā, lai durvis taisoties ciet neiebuktē ratiņu aizmuguri. Pavisam vienkārša lieta kā uzbraukt uz gājēju ietves, ja nav slīpā pāreja sagādā mazliet problēmas, ja dari to pirmo reizi. Pašam likās, ka tiku galā tīri neko un labprāt nākamajā gadā nobraukšu kādu garāku distanci.


Pie Zelta Liepas Oveselība SKUJAS BOKSA SKOLA

02/12/2025

Ar prieku varu teikt, ka sadarbība ar pašvaldību turpinās un mūs soli pa solim tuvina pozitīvām pārmaiņām gan sabiedrībā, gan mūsu pilsētvidē.
Šoreiz mūsu viesis bija Pēteris Bužers, Ogres novada pašvaldības Ielu un ceļu uzturēšanas nodaļas vadītājs.

Pēteris jau sākumā palūdza parādīt pašas problemātiskākās vietas pilsētā. Rajonā ap Brīvības ielu tas izdevās ļoti labi — dažus šķēršļus viņam neizdevās pārvarēt vispār, citus tikai ar ievērojamu piepūli. Man pašam bija interesanti vērot viņa emocijas pēc katra šī izaicinājuma. Bija redzams, kā katrs konkrētais šķērslis atstāj savu nospiedumu izpratnē par to, cik būtiskas ir pieejamības vajadzības cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā.

Saruna, kas sekoja, bija saturīga un praktiska — Pēteris pastāstīja par tuvākajiem plāniem infrastruktūras uzlabošanai. Tas mani ļoti iepriecināja. Un jāatzīst, ka pieejamība Ogrē ar katru gadu tiešām uzlabojas, lai gan darāmā, protams, vēl netrūkst.

Psiholoģiskais aspekts — apkārtējo uzmanība Pēteri nesatrauca. Tas droši vien tika uztverts kā daļa no darba.

Paldies Ogres novada pašvaldībai par sadarbību
un īpašs paldies Danai Bārbalei par aktīvu iesaisti un vēlmi virzīt iekļaušanas jautājumus uz priekšu!

Oveselība Dana Bārbale Ogres novads

27/11/2025

25/11/2025

Šoreiz mūsu pastaigai pievienojās vietējā fotogrāfe Madara, kura līdz šim bija veidojusi video par to, kā norit twims.lv pastaigas.
Taču šoreiz viņa nolēma izmēģināt arī pati — apsēsties ratiņkrēslā un izjust visu no pirmās personas skatpunkta.

Tālāk — viņas iespaidi.

Sākumā pat īsti neaizdomājos, cik izaicinoši var būt pārvietoties ar ratiņkrēslu. Taču šis sociālais eksperiments parādīja realitāti pavisam citā gaismā. Pat neliela apmalīte, kas ikdienā šķiet niecīga, ratiņkrēslā kļūst par nopietnu šķērsli. Sapratu arī, ka pat tik pašsaprotama lieta kā durvju atvēršana var kļūt sarežģīta – jo vienlaikus jākontrolē krēsls. Brīžiem bija grūti pašai sevi virzīt uz priekšu, un tikai tad sapratu, cik svarīga ir fiziskā sagatavotība. Pat vienkārša kafijas dzeršana pārvietojoties izrādījās īsts izaicinājums.

Pilsētvidē sastopamie šķēršļi ir daudz būtiskāki, nekā sākumā šķiet. Katra nepielāgota apmale, nelīdzens segums vai neveiksmīgi izvietotas durvis cilvēkam ratiņkrēslā kļūst par reālu un nogurdinošu pārbaudījumu. Tas man lika saprast, cik nozīmīga ir pieejamība un cik lielu ietekmi vide atstāj uz cilvēka ikdienas pārvietošanos.

Šī pieredze man bija ļoti noderīga. Tā ļāva paskatīties uz apkārtējo vidi no cita skatpunkta un daudz labāk izprast cilvēkus, kuri ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. Es redzēju, cik daudz spēka un pacietības prasa pat visvienkāršākās darbības – atvērt durvis, pārvietoties pa nelīdzenu segumu vai iedzert kafiju ceļā. Tas sniedza man dziļāku izpratni par to, ar ko šie cilvēki sastopas ik uz soļa, un cik svarīgi ir domāt par pieejamību katrā sīkumā.

21/11/2025

20/11/2025

Rolands turpina rādīt Ogri – šoreiz vakara tumsā. 🌙
Cits laiks, cita gaisma un jauni iespaidi.
Maksima stāsts:

Tā nebija pirmā reize, kad es sēdēju ratiņkrēslā, bet es nekad nebiju braucis pa pilsētu un visinteresantākā pieredze, kas prasīja visvairāk drosmes, bija tāda, ka mēs braucām pa veikalu iepirkties. Es tagad nedaudz saprotu, cik ļoti ir jāpārkāpj pāri sev, tiem kuri nokļūst ratiņkrēslā uzreiz pēc traumas. Piedzīvoju arī to, ka lai kaut kam tiktu klāt, kas atrodas augstāk, tev ir jālūdz apkartējo palīdzību. Labā ziņa ir tā, ka visi ir ļoti atsaucīgi un labprāt palīdz. Šī pieredze bija ļoti interesanta un noderīga. Iesaku ikvienam pārvarēt sevi un to izdarīt.