Psihologs Ogrē

10/10/2023

Šodien evakuēja daudzu skolu audzēkņus un darbiniekus. Daļa bērnu palēkdamies devās mājās, uztverot to kā piedzīvojumu un iespēju izsprukt no mācībām. Taču ir bērni, kuriem šādi notikumi ir liels pārbaudījums. Ir pirmklasnieki, kuriem šis ir adaptācijas periods, pielāgošanās skolas videi un noteikumiem. Ir bērni, kuriem kopš Ukrainas kara sākuma ir posttraumatiski simptomi un sākas panikas lēkmes, dzirdot sirēnas vai trauksmi. Ir bērni, kuri šādās situācijās nevar tikt mājās, jo nav transporta un vecāks nevar tikt pakaļ. Ir bērni, kam ir dzimšanas diena un kuri ieradušies skolā ar konfektēm, lai pēdējā stundā tās izdalītu un priecātos. Varbūt kādai klasei šodien bija ieplānots klases vakars vai īpaši aizraujoša dabaszinību nodarbība ar sēņu pētīšanu mežiņā pie skolas.
Mēs, pieaugušie, varam pasmīkņāt par šiem draudiem – 300 skolās pa vairākiem spridzekļiem katrā? Ar iepriekšēju brīdinājumu? Kā tad! Taču mūsu bērnam tie var būt lieli pārdzīvojumi un satraukums. Mēs zinām, ka daži bērni grūtus, sāpīgus notikumus uztver vieglāk, turpretī citiem pat šķietami nenozīmīgas grūtības var izrādīties traumatiskas. To, vai mūsu bērnam tā būs trauma, kas novedīs pie čurāšanas gultā, murgiem vai sirdsklauvēm ikreiz, kad skanēs sirēnas, nosaka ļoti dažādi faktori, kuru ietekme ir grūti izmērāma. Taču ir ļoti konkrēti sargājošie faktori, kas palīdz bērniem (un arī pieaugušajiem!) vieglāk pārvarēt grūtības. Viens no galvenajiem sargājošajiem faktoriem ir droša, stabila ģimene, kas sniedz atbalstu un izprot bērna (un pieaugušā!) emocionālās vajadzības. Ja bērnam klājas grūti skolā vai bērnudārzā, ja par viņu zobojas vai viņam nepadodas mācības, atbalstoša, iejūtīga mamma un tētis var ļoti daudz darīt, lai saudzētu bērna pašvērtējumu un emocionālo stabilitāti.
Tāpēc aicinu Jūs visus – šovakar pie vakariņu galda pajautāt visiem saviem skolēniem: „Kas jums šodien skolā notika? Vai dzirdējāt, ka daudzās skolās pārtrauktas mācības? Vai tā bija arī pie jums? Kā tas notika? Kā jūs jutāties? Ko teica un darīja citi bērni? Vai bijāt nobijušies? Kā jūs tikāt pāri satraukumam? Kāda būs sajūta, rīt ejot uz skolu?”
Viena liela daļa bērnu smiesies un teiks, ka tas bija aizraujošs piedzīvojums. Tomēr būs arī bērni, kuri teiks, ka viņiem bija bail, ka viņi raudāja. Ka viņiem bail rīt iet uz skolu. Ka viņi negrib mirt. Varbūt saruna izvērtīsies vēl tālāk. Varbūt uzzināsiet, ka jūsu bērns jau sen baidās iet uz skolu – arī bez spridzināšanas draudiem. Varbūt atklāsies, ka klasē ir kāds bērns, kurš tādās situācijās skaļi raud vai lien zem galda.
Jums šī ir iespēja parunāt par drošību. Bērni nevar pasauli padarīt drošu, viņi nevar novērst draudus, un arī jūs to nevarat, taču jūs varat radīt drošību savā bērnā. „Lai vai kas notiktu, mēs ar mammu darīsim visu, lai jūs ar brāli pasargātu. Lai vai cik nenopietni ir draudi skolā, pieaugušajiem jūsu drošība ir svarīgāka par pilnīgi visu, tāpēc jūs šodien palaida mājās. Lai vai kādas būtu grūtības, es esmu tava ģimene, es neļaušu tev darīt pāri.”
Bērni var jautāt, kāpēc tā notiek. Atbildam atbilstoši viņu vecumam. Nezīmējam šausmu ainas bērna prātā, runājam lietišķi un tikai tik daudz, cik viņiem jāzina, bet arī neizvairoties no jautājuma. Nav tik svarīgi, kādu iemeslu dēļ kāds izsaka draudus citu cilvēku (bērnu!) dzīvībām. Nav tik svarīgi, kādas būs sekas šim cilvēkam. Jūs par to neesat atbildīgi. Jūs esat atbildīgi par to, lai jūsu bērns nesalūstu grūtībās, lai ticētu labajam, lai spētu paļauties. Mūsu mērķis ir nevis vieglāka dzīve, bet stiprāki cilvēki.
Parunājiet ar saviem bērniem šovakar. Ja esat darbā, uzrakstiet īsziņu: „Kā tev iet? Kā jūties? Es tevi mīlu.”
Nav jau nekā svarīgāka.

07/10/2023

Ir dažādi iemesli, kāpēc bērnam var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte. Pirms tās parasti notiek saruna ar mammu, tēti vai aizbildni. Dažādās iestādēs tas var notikt dažādi, bet visbiežāk vecāki vienojas ar psihologu par pirmo tikšanos, kuras laikā psihologs ievāc informāciju, kas būs nepieciešama gan paša bērna izzināšanai un izprašanai, gan atzinuma sagatavošanai. Dažkārt vecākiem var būt satraukums par to, ko speciālists jautās, un viņi baidās justies nesagatavoti šai sarunai, tāpēc īsi apkopošu galvenos jautājumus, ko iestādes vai privātprakses psihologs visbiežāk jautā.
1. Vispirms jānoskaidro, kāda iemesla dēļ bērnam nepieciešama izpēte. Varbūt iniciatīva nāk no pašas iestādes puses – varbūt bērnudārza skolotāja pamanījusi, ka bērnam ir grūti iekļauties grupiņā, vai klases audzinātāja raizējas, ka bērns nepagūst izpildīt pārbaudes darbus atvēlētajā laikā. Taču nereti vecāki paši vēlas saprast sava bērna grūtības un meklēt palīdzību, un tad galvenie runātāji ir viņi.
2. Psihologs lūgs atsaukt atmiņā, kad aktuālās grūtības ievērotas pirmoreiz un kādas metodes jau ir izmēģinātas, lai mazinātu grūtības.
3. Mamma visvairāk varēs pastāstīt par grūtniecības norisi, iespējamiem sarežģījumiem, saslimšanām grūtniecības laikā, lietotajiem medikamentiem, specifiskām analīzēm (piemēram, ģenētikas jomā vai saistībā ar paaugstinātiem riska faktoriem).
4. Ļoti noderīga būs informācija par dzemdību norisi, veidu un ilgumu.
5. Būtu jauki, ja Jūs varētu pastāstīt, kāds Jūsu bērniņš bija pašā dzīves sākumā – varbūt viņš bija neparasti mierīgs un kluss, bet varbūt pirmais bērna mūža gads Jums bija ļoti grūts, bērns daudz raudāja, bija grūti nomierināms, mocījās ar alerģijām vai sāpēm. Dažreiz vecāki jau grūtniecības laikā nojauš, ka bērns būs izteikti aktīvs („spārdījās puncī kā futbolists”) vai māksliniecisks („nomierinājās, klausoties mūziku”), un redz šīs īpašības arī turpmākajā dzīvē.
6. Ja gribat īpaši sagatavoties tikšanās reizei, varbūt pašķirstiet sava bērna attīstības albumiņu vai „atmiņu kladi”, ja Jums tāda ir, kur atzīmēts, cik smags un garš bērns piedzimis, kāda bijusi agrīnā attīstība – kad sācis velties un rāpot, kad sperti pirmie solīši, kad izrunāts pirmais vārdiņš. Par valodas attīstību izglītības psihologi mēdz iztaujāt sīkāk, jo grūtības šai jomā var būt saistītas ar dažāda veida traucējumiem turpmākajā attīstībā. Jums, iespējams, jautās par vecumu, kad Jūsu bērns sācis iet uz podiņa, pats ēst ar karoti vai izrādījis interesi par burtiem. Tomēr nevajag satraukties, ja tas ir aizmirsies – lielākoties vecāki atceras, ja ar kaut ko ir bijušas grūtības. Vecāks var neatcerēties, cik mēnešos bērns sāka rāpot, bet, iespējams, atsauks atmiņā, ka bijušas nepieciešamas masāžas, uz kurām bijusi ilga rinda, vai varbūt kāds no radiem paudis izbrīnu, ka bērniņš divu gadu vecumā vēl nerunā. Ja viss būs bijis „kā pēc grāmatas”, iespējams, neatminēsieties konkrētu vecumu, bet grūtības vecāki parasti atceras.
7. Psihologs jautās par bērnībā pārciestajām nopietnākajām saslimšanām, traumām, došanos uz slimnīcu, operācijām un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem.
8. Ja bērns jau ir pāraudzis mazuļa vecumu, atsevišķs jautājumu cikls skars mācību procesu, iejušanos jaunā vidē, spēju sekot instrukcijām, koncentrēties, ilgāku laiku nosēdēt un mācīties. Padomājiet, ko Jūsu bērns stāsta par savu pašsajūtu skolā vai bērnudārzā, par iespējamām grūtībām vai panākumiem konkrētos priekšmetos, vai par konfliktiem.
9. Nozīmīga var būt informācija par mācību iestāžu maiņu, pāreju uz citu skolu vai iejušanos, piemēram, apvienotajās bērnudārza grupās vasaras laikā.
10. Psihologs var jautāt par ģimenes situāciju – cik cilvēku dzīvo ģimenē un iesaistās bērna audzināšanā, cik ir brāļu vai māsu, kādā valodā ar bērnu ikdienā komunicē pieaugušie un tamlīdzīgi. Psihologa mērķis nav līst Jūsu privātajā dzīvē, bet saprast, kādi emocionāli faktori var ietekmēt Jūsu bērna attīstību. Ja bērnu ikdienā pieskata vecmāmiņa, kura sarunājas citā valodā, tas ir svarīgs aspekts valodas attīstības izvērtējumā, jo mēs zinām, ka bilingvālu bērnu runa var attīstīties atšķirīgi. Ja bērns pirms pusgada pārdzīvojis vecāku šķiršanos, tas var palīdzēt labāk izprast uzvedības grūtības skolā. Ja ģimene pārcēlusies no citas valsts, nomiris tuvs radinieks, piedzimusi mazā māsa, kāds no vecākiem zaudējis darbu – visi šie faktori var ietekmēt Jūsu bērnu, un speciālistam būtu vērts par tiem uzzināt.
11. Jums var pajautāt par bērna dienas režīmu, miegu, ēšanu, aktivitātes līmeni.
12. Var izskanēt vēl dažādi specifiski vai vispārīgi jautājumi atkarībā no izpētes mērķa, taču visa šī informācija ir tikai palīdzoša, nevis obligāta. Jums nav jājūtas kā pirms eksāmena. Jūs meklējat palīdzību savam bērnam, un speciālists jebkurā gadījumā novērtē Jūsu iesaistīšanos un atsaucību. Viņu saista ētikas kodekss un konfidencialitātes principi, un viņa galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam. Lai vai kādu iemeslu dēļ notiktu izpēte, Jūs saņemsiet vērtīgu informāciju par savu bērnu un atbalstu no iesaistīto profesionāļu puses.

Ceru, ka šis raksts Jums noderēs. Esmu psiholoģe Diāna Alksne un ilgus gadus veicu bērniem izpēti gan izglītības iestādēs, gan savā privātpraksē. Strādājot Ogres novada pedagoģiski medicīniskajā komisijā, redzu arī citu speciālistu izsniegtos atzinumus, tāpēc zinu, ko mēdz jautāt psihologi. Ja nepieciešama konsultācija vai izpēte, mans numurs ir 29347235 (ja grūti sazvanīt, droši rakstiet WhatsApp vai īsziņu), e-pasta adrese: psihologe.diana@gmail.com.
Lai Jums veiksmīgs izpētes process!

04/07/2023

Jaunas figūriņas smilšu spēles kabinetā! Ļoti iepriecinoša paciņa no sandspielfiguren.de, ilgi gatavojos šim pirkumam, daudz svārstījos, bet katra no šīm figūriņām ir nozīmīga man un noteikti būs noderīga arī klientiem. Jau zinu dažus, kuri noteikti kādu daļu ieliks savā nākamajā smilšu bildē. 💗

20/03/2023

Sveiki, mazo bērnu vecāki!
Es ikdienā daudz strādāju ar maziem un lielākiem bērniem, un viņu vecākiem bieži ir daudz jautājumu par bērnu audzināšanu, izprašanu un attiecību veidošanu. Es tad nereti iesaku vecākiem apmeklēt "Bērnu emocionālās audzināšanas" nodarbības - tādas ik pa laikam notiek daudz kur un ir ļoti vērtīgas un palīdzošas.
Nu arī manā privātpraksē pienācis laiks kārtējam BEA kursam, un aicinu pieteikties vecākus, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni (0-7 gadi) uz desmit klātienes nodarbībām nelielā grupā (līdz 8 cilvēkiem) par ļoti aktuālām tēmām - bērnu attīstību, robežu nospraušanu, izpratni par notiekošo. Vecākiem tā ir iespēja saņemt ne vien vērtīgu informāciju, izdales materiālus, psihologa konsultāciju grupā, bet arī citu vecāku atbalstu un pieredzi.
Šai pavasarī sāksim 5. aprīlī, trešdienās, 16.00-18.00 Ogrē, Brīvības ielā 4b, 202. kabinetā. Maksa par vienu nodarbību ir 10 eiro no dalībnieka. Aicinu pieteikties tepat feisbukā vai Whatsapp vai pa tālruni 29 347 235.
Psiholoģe Diāna Alksne

12/11/2017

Pirmā "Mērķu nospraušanas grupa" ir noslēgusies ar triumfu, bet šķirties bija skumīgi, tāpēc turpināsim darbu jaunā kvalitātē un aicinām savā jautrajā pulciņā vēl dažus jaunus dalībniekus! Stiprināsim pašapziņu, meklēsim sevī spēku un mācīsimies sevi novērtēt! Piesakies - 21. novembris nav aiz kalniem.

Atbalsta grupa pašapziņas celšanai, pašvērtējuma stiprināšanai un sevis izzināšanai

02/10/2017

Jauna "Bērnu emocionālās audzināšanas" grupa no 11. oktobra! Mīļi gaidīsim vecākus, kuri vēlas būt droši par savām audzināšanas metodēm. Gūsiet atbalstu, daudz jaunu zināšanu, iemācīsieties labāk izprast savu bērnu, rotaļāties ar viņu, attīstīt bērna iemaņas un dotības, kā arī disciplinēt viņu tā, lai nenodarītu pāri.
Tiekamies trešdienās Ogrē, Brīvības 4b, 302., no 18.00 - 20.00!
(Atsauksmes no iepriekšējām grupām: http://dianaalksne.mozello.lv/pakalpojumi/atbalsta-grupas/BEA/)

27/08/2017

Dažkārt rutīna ir līdz kaklam, gribas kaut ko mainīt, bet no vienas puses bail, no otras - nav skaidrs, ko lai iesāk. Gribētos, lai kāds pasaka priekšā, paskubina, liek padomāt un paslavē par paveikto.
Lēmumus neviens Tavā vietā nepieņems, bet atbalsts un motivācija garantēti!
Tiekamies katru trešdienu 18.30 Ogrē, Brīvības ielā 4a. Ja 5 eiro par tikšanos šķiet par dārgu, maksāsi, cik uzskatīsi par vērtu.
Piesakies! 29 347 235

16/08/2017

Jauna atbalsta grupa - jau no 23. augusta, katru trešdienu 18.00! Visiem tiem, kas ir gatavi izvirzīt jaunus mērķus un tos piepildīt. Ja ir pienācis laiks pārmaiņām, piesakies!
29 347 235 vai psihologe.diana@gmail.com.
Ja tevi pašu neinteresē mērķu nospraušana, plānošana un darbošanās grupā, bet pazīsti kādu, kurš varbūt jau sen grib mainīt darbu vai darbošanās jomu, vai varbūt meklē jaunu hobiju vai prieku par panākumiem, ietago komentāros, un pirmā nodarbība viņam vai viņai būs par puscenu!

03/07/2017

Šis ir papildinājums un precizējums agrākam ierakstam. :) Paldies visiem, kas jau atsaukušies! 👍
Aicinām pirmsskolas vecuma bērnu vecākus apmeklēt "Bērnu emocionālās audzināšanas" nodarbības Ogrē. Vēl ir brīvas vietas:
dienas grupā trešdienās 13.00-15.00, sākot jau no 5. jūlija;
vakara grupās otrdienās 19.00-21.00, sākot no 11. jūlija.
Pavisam desmit nodarbības, kurās gūsiet atbildes uz saviem jautājumiem, apgūsiet un izmēģināsiet efektīvas audzināšanas metodes un sajutīsiet, ka neesat vieni.
Piesakieties: 29 347 235! Mīļi gaidīsim Brīvības ielā 4a, 302. telpā.

27/06/2017

Urrā, atslēgas no jaunajām telpām Ogrē, Brīvības ielā 4a jau ir kabatā, atlicis vēl tikai mazliet atsvaidzināt interjeru, un varēsim sākt darboties! Liels, liels paldies visiem, kas atbalsta, padod tālāk informāciju vai nodomā kādu draudzīgu domu. Tas ļoti, ļoti palīdz!
Bet nu - sākam darboties! Pirmā BEA (Bērnu emocionālās audzināšanas) grupa - jau sākot no nākamās trešdienas, 5. jūlija. Pirmsskolas vecāku bērniem tā ir ļoti vērtīga un arī patīkama pieredze - mīļi gaidīsim pulciņā!