16/04/2026
Mazliet par nātri kā dzelzs avotu.
Jau labu laiku ir vācamas mazas nātrītes, sevišķi "siltajā galā". Bieži vien tiek uzsvērta pēc iespējas jaunāku augu vākšana kā labākā izvēle, piemirstot, ka augam nepieciešams izaugt un uzkrāt vielas, ko vēlamies no tā iegūt.
Šāda nātrīte ir lieliska kā pavasara vitamīnu salātiņu, zaļo kokteiļu vai nātru zupas sastāvdaļa, jo satur daudz C vitamīna un hlorofila. Bet ja mērķis ir lietot nātri kā dzelzi saturošu augu, tai jāļauj izaugt vismaz 20 - 30 centimetrus garai un izveidot ziedkopu ar pumpuriem. Nātrei izaugot, mainās arī tās biomasas un minerālvielu attiecība. Palielinās minerālvielu, tostarp dzelzs, magnija un kalcija koncentrācija, jo augs pagūst tos "izsūknēt" no augsnes lielākā apjomā. Pētījumi rāda, ka augstākais minerālvielu saturs nātrēs ir tieši pirms ziedēšanas un ziedēšanas sākumā, tādēļ tās būs efektīvākas kā pavisam jaunas nātrītes.
Turklāt jāņem vērā, ka augu dzelzi (nehēma) organisms uzņem daudz sliktāk kā dzīvnieku izcelsmes (hēma) dzelzi. Augu dzelzs uzsūcas tad, ja to uzņem kopā ar kaut ko skābu un C vitamīnu saturošu. Ja tā ir nātru tēja, tad to var dzert ar citrona šķēlīti, ja nātru pulveris, tad jāizdomā ko pievienot papildus. Manā pieredzē ir nātru/biešu/cidoniju pulveris, kurā cidonijas darbojās kā "skābinātājs". Skābums ir svarīgs, lai nehēma dzelzs pārvērstos šķīstošā formā, kuru zarnas var uzsūkt.
Vēl dzelzi saturošu augu lietošana jāiekārto ar atstarpi no kafijas vai tējas dzeršanas.
Izziedējušas nātres gan nav vērts vākt pulverim, tajās veidojas mazi kalcija karbonāta kristāliņi, kuru dēļ pulveri vairs nebūtu vēlams gatavot. Tad jau jāgaida sēklas 😊.