LIFE ART

17/09/2025

Sieviete ar augstu kortizola līmeni nevar mīlēt, pat ja cenšas. Tā ir fizioloģija

1. Tas nav sarežģīts raksturs — tā ir izdzīvošanas fizioloģija.
Kad organismā paaugstinās kortizola līmenis, tiek atslēgts viss, kas nav kritiski svarīgs izdzīvošanai: empātija, maigums, seksualitāte, siltums. Ķermenis sūta skaidru signālu: “Tagad nav laiks mīlēt — tagad ir jāizdzīvo.” Tas ir bioķīmisks mehānisms, kurā mīlestība nav iespējama.

2. Ķermenis runā skaļāk par vārdiem.
Seklas ieelpas, trauksmains miegs, saspringta žokļa muskulatūra, sāpes krūtīs un mugurā — no malas var šķist, ka viņa vienkārši “pārgurusi”. Patiesībā viņa jau sen vairs nav kontaktā ar sevi. Augsts kortizola līmenis ir arī “vainas hormons”. Kamēr tas dominē, smadzenes dzīvo režīmā “briesmas jebkurā brīdī”. Ķermenis saka: tuvība = risks.

3. Viņai nav resursu jūtām, kamēr nav drošības.
Un runa nav par vārdiem, bet par darbiem, atmosfēru un ritmu. Nervu sistēma netic “es esmu tev blakus”, ja partneris sēž telefonā, neredz viņas trauksmi vai izsmej, kad viņa ir saspringta. Viņa neatvērsies no pārliecināšanas — tikai no sajūtas, ka vairs nav jātur aizsardzība. Kad kortizola līmenis krītas, viņā atmostas maigums. Līdz tam — vienīgi kontrole un distance.

4. Augsts kortizols liedz arī seksuālo baudu.
Šādā stāvoklī organisms bloķē dopamīnu un oksitocīnu — prieka un pieķeršanās hormonus. Vietā, kur būtu vēlme, ir nogurums. Kur būtu fantāzija, ir aizkaitinājums. Kur būtu bauda, ir tikai vēlme “lai ātrāk beidzas”. Pat ja blakus ir pats ideālākais partneris, kamēr sievietē dominē trauksme, viņš viņai šķitīs lieks.

5. Visbiedējošākais ir emocionālais nejūtīgums.
Partneris var sākt domāt, ka viņa vairs nemīl. Bet patiesībā viņa nejūt neko. Kortizols ir emocionālās nejūtības hormons. Ja sievieti ilgstoši nedzird, netur, nejūt, ķermenis pats “izrauj kontaktdakšu”. Ne dusmu dēļ, bet pārslodzes dēļ. Un tu vari būt tas, kurš atgriež viņai sajūtas. Vai arī tas, kurš galīgi tās izslēdz.

Avots: M. Severenjuks

13/09/2025

Kā runāt par pašnāvības domām?

Saruna ar cilvēku, kurš piedzīvo pašnāvības domas, var likties mazliet biedējoša. Daudzi baidās pateikt ko nepareizu – un tāpēc labāk nesaka neko. Bet klusēšana var radīt vēl lielāku vientulības sajūtu. Patiesībā runāt un būt blakus dažreiz ir svarīgāk nekā atrast “pareizos vārdus”.

❌ Dažkārt mēs pasakām frāzes, kas, pat ja izskan ar labiem nodomiem, var ievainot vēl vairāk, piemēram, “Saņemies”, “Tas pāries”, “Citiem taču ir sliktāk”. Tās liek justies nesaprastam, atstumtam un vēl vairāk noslēgties sevī.

✅ Taču ir frāzes, kas palīdz: “Es redzu, ka Tev ir grūti”, “Tu man esi svarīgs”, “Kā es varu Tevi atbalstīt?”, “Pastāsti vairāk”. Šie vārdi nedod gatavas atbildes, bet rada drošības sajūtu – sajūtu, ka neesi viens.

Runāt par pašnāvības domām: nozīmē klausīties, nevis vērtēt, būt blakus, nevis censties “salabot” un atvērt telpu, kur otra cilvēka sāpes tiek ņemtas nopietni.

Atceries – Tev nav jābūt psihologam vai speciālistam, lai atbalstītu. Pietiek ar to, ka Tu esi cilvēks, kas godīgi un ar līdzjūtību pasaka: “Es Tevi dzirdu. Tu man esi svarīgs.”

🕊️ Ja emocijas kļūst par daudz – piezvani un ļauj kādam Tevi uzklausīt.

📞 Diennakts vienotais krīzes tālrunis: 116123
📞 Diennakts krīzes tālrunis: 67222922 | 27722292

#116123

07/09/2025

vērtīgs un noderīgs raksts!

Ne jau pēkšņi… bet pamazām.
Sākumā tu vienkārši jūties nogurusi.
Tad – vairāk dusmīga.
Un tad… vienkārši tukša.

Tu dari to, kas jādara. Tu smaidi. Tu turies.
Bet sevī klusībā saki: “Es vairs nevaru.”

Ir tāds nogurums, kuru neizguļ.
Tāds svars, kuru vairs nespēj nest pat stiprākie.
Un bieži tas sākas nemanāmi…

Nevis ar sabrukumu.
Bet ar pakāpen*sku attālināšanos no pašas sevis.
Un nevienam nepasaki.

🔥 5 klusie signāli, ka esi uz izdegšanas robežas:

1. Tu smaidi, bet sevī esi pazudusi.

Tu atbildi uz “Kā tev iet?” ar “Labi”,
bet īstenībā pat nezini, kā tev iet.
Tu jūties kā aktrise savā dzīvē —
veic lomas, bet netici vairs nevienai rindai.
Agrāk tev bija savi mazie prieki — kafija no rīta, smiekli ar draugiem, pastaiga dabā.
Tagad viss šķiet vienā tonī. Nekas neiepriecina, bet arī nesāp. Vienkārši… nav.
Tukšums ir kļuvis par fona troksni.

2. Tu it kā dari visu pareizi… bet nejūties dzīva.

No rīta celies, rūpējies par citiem, strādā, esi atbildīga.
Bet kaut kas tevī ir nodzisies.
Dzirksts, kas kādreiz bija — tagad ir pelni.
Tu nepazīsti sevi. Tu ilgojies pēc kaut kā, ko vairs pat nemāki nosaukt.
Citi saka, ka tu esi lieliska. Ka viss ir kārtībā.
Bet tevī iekšā valda sajūta, ka tu nekad nedari pietiekami.
Tu dari, dari, dari… bet sajūta par sevi tikai grimst.

3. Tu ilgojies pēc atpūtas, bet nezini, kā to dabūt.

Pat kad esi viena — prāts joprojām skrien.
Vēl viena doma. Vēl viena rūpe. Vēl viens “vajag”.
Un ķermenis, kas saka: apstājies,
bet tu nemāki. Vai arī nedrīksti. Jo kā tad viss pastāvēs?
Nevis tāpēc, ka tev tas patīk.
Bet tāpēc, ka tev nav spēka sarunām. Vēl mazāk — sevis izskaidrošanai.
Tu pasmaidi, tu dari savu darbu, tu funkcionē.
Bet aiz tā visa ir klusums, kurā gribas paslēpties.

4. Tu sāc justies par daudz… visiem.

Tevi moka sajūta, ka tu esi slogs.
Ka citiem esi kaitinoša. Ka tava vajadzība pēc atbalsta ir “par traucējošu”.
Un tāpēc tu klusē.
Līdz sāp.
Vienu dienu tu uzsprāgsti par niekiem. Otru — nejūti neko.
Un pats biedējošākais ir ne tas, ka tu jūties “nepareizi”.
Bet tas, ka tu vairs nesaproti, kas ar tevi notiek.

5. Tu klusībā sapņo pazust.
Nevis mirt. Bet vienkārši nebūt.
Lai uz kādu brīdi nevajadzētu būt stiprai.
Lai neviens neko negaidītu.
Lai vari ieelpot bez vainas.
Par to, kā būtu, ja viss apstātos.
Ja tevi kāds uz brīdi “izslēgtu no sistēmas”.
Tu sapņo par klusumu, kurā neviens neko neprasa, negaida, nedara pāri.

Un tas viss var notikt pat tad, ja tu turpini “darboties”.
Turpini izskatīties funkcionējoša.
Un vienlaikus – lūzti iekšā.

🧭 Izdegšana nav vājuma pazīme. Tā ir tava iekšējā signālraķete.

Signāls, ka ir par daudz, par ilgu, par vientuļi.
Signāls, ka kaut kas tevī kliedz pēc apstāšanās. Pēc palīdzības. Pēc īstas satikšanās ar sevi.

Tu neesi pārspīlējusi.
Tu neesi “pārāk jūtīga”.
Tu vienkārši esi cilvēks.

Un tev nav jāizdeg, lai sāktu dziedēt.

🕯️ Un tajā brīdī tu zini – tu neesi vienkārši nogurusi. Tu esi izdzisusi.
Bet tev tas nebija jānes vienai.
Tev nebija jākļūst par klusu varoni, kurai nav robežu.
Tev drīkst būt sāpīgi.
Tev drīkst būt par daudz.
Tev drīkst vajadzēt.

Un vissvarīgāk —
tev drīkst būt vieta, kur atgriezties sevī.

🌿 Psihoterapija nav luksuss. Tā ir elpa.

Tā nav vājuma pazīme — tā ir drosme apstāties.
Atskatīties. Ieklausīties sevī.
Un pamazām… atgriezties dzīvē, kas jūtas dzīva.

Ja tev šobrīd sāp…
ja šis ieraksts tevī skan kā pazīstams klusums —
zini: tu neesi viena. Un tev nav jāizdeg, lai būtu pelnījusi palīdzību.
Kur tu vari pateikt: “Es vairs nevaru.”

Un saņemt nevis pārmetumu, bet klātbūtni.
Nevis padomu, bet telpu sev.
Jo reizēm dziedinošākā frāze ir:
“Tu drīksti beidzot parūpēties par sevi.”

Ja šis ieraksts tevī kaut ko atvēra — varbūt pienācis brīdis nākt un satikt sevi.
Lēni. Bez steigas. Bez vainas sajūtas.

Es būšu šeit, kad tu būsi gatava.

Ar siltumu un iejūtību,
Kaspars

Psihoterapijas prakse

27/08/2025

26/08/2025

KLUSĀ TRAĢĒDIJA, PAR KURU NEVIENS NERUNĀ, BET KURA SKAR MŪSU BĒRNUS

Tieši šobrīd mūsu mājās norisinās klusa traģēdija, kas ietekmē pašu dārgāko, kas mums ir – mūsu bērnus!
Mūsu bērni atrodas satraucošā emocionālā stāvoklī!

Turklāt pēdējo 15 gadu statistika par bērnu psihiskajiem traucējumiem ir šokējoša:

katram piektajam bērnam ir psihiski traucējumi;

uzmanības deficīta sindroma izplatība pieaugusi par 43%;

pusaudžu depresijas izplatība pieaugusi par 37%;

pašnāvību skaits bērniem vecumā no 10 līdz 14 gadiem pieaudzis par 200%.

Cik vēl pierādījumu mums vajag, lai paskatītos patiesībai acīs?
Nē, tas nav tikai uzlabotas diagnostikas rezultāts!
Nē, bērni nepiedzimst ar šiem traucējumiem!
Nē, pie tā nav vainīga tikai skola vai sistēma!

Jā, cik nepatīkami to atzīt, bet daudzos gadījumos MĒS – vecāki – esam viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina šo problēmu rašanos mūsu bērniem!

Zinātniski pierādīts, ka smadzenes var pārprogrammēties caur vidi. Diemžēl ar dzīvesveidu un audzināšanas stilu, kādu mēs piedāvājam bērniem, mēs programmējam viņu smadzenes nepareizā virzienā un radām grūtības ikdienā.

Protams, vienmēr ir bijuši bērni, kas piedzimst ar veselības ierobežojumiem un, neskatoties uz līdzsvarotu vidi un vecāku pūlēm, viņiem saglabājas grūtības ikdienā. Tie NAV tie bērni, par kuriem šeit ir runa.

Šeit tiek runāts par tiem daudziem bērniem, kuru problēmas lielā mērā ir noteiktas ar apkārtējās vides faktoriem, kurus vecāki – ar vislabākajiem nodomiem – viņiem nodrošina. Tiklīdz vecāki maina skatījumu uz audzināšanu, mainās arī bērni.

Kur ir problēma?

Mūsdienu bērni ir nodalīti no pamatlietām, kas nepieciešamas veselīgai bērnībai:

emocionāli pieejami vecāki;

skaidras robežas un vadlīnijas;

pienākumi;

sabalansēts uzturs un pietiekams miegs;

kustības un svaigs gaiss;

radošas spēles, komunikācija, brīvais laiks.

Tā vietā bērni saņem:

aizņemtus un novērstus vecākus;

pārlieku pielaidīgus vecākus, kas ļauj visu;

sajūtu, ka visi viņiem kaut ko ir parādā;

nesabalansētu uzturu un miega trūkumu;

sēdošu dzīvesveidu mājās;

bezgalīgu tehnoloģiju izklaidi un tūlītēju apmierinājumu.

Vai šādos apstākļos var izaugt veselīga paaudze? Protams, ka nē!
Cilvēka dabu neapmānīsi – bez vecāku audzināšanas neiztikt! Un sekas ir briesmīgas: bērni par normālas bērnības zaudējumu maksā ar savu emocionālo labklājību.

Ko darīt?

Ja mēs gribam, lai bērni izaug laimīgi un veseli, mums ir jāpamostas un jāsper solis atpakaļ – pie pamatiem. Vēl nav par vēlu!

Ko darīt vecākiem:
✓ Nosakiet robežas un atcerieties – jūs esat vecāks, nevis bērna draugs.
✓ Dodiet bērniem to, kas viņiem ir vajadzīgs, nevis to, ko viņi vēlas. Nebaidieties atteikt, ja vēlmes nesakrīt ar vajadzībām.

Dodiet veselīgu pārtiku un ierobežojiet našķus.

Ik dienu vismaz stundu pavadiet dabā.

Ģimenes vakariņas – bez elektronikas.

Spēlējiet galda spēles.

Ikdienā iesaistiet bērnu mājas darbos (salikt drēbes, sakārtot rotaļlietas, izkarināt veļu, sakārtot somu, uzklāt galdu u.c.).

Vienā un tajā pašā laikā lieciet gulēt – bez gadžetiem gultā.

✓ Māciet bērniem atbildību un patstāvību. Neaizsargājiet no sīkām neveiksmēm – tās māca pārvarēt grūtības.

Nevelciet un nenesiet somu bērna vietā, nenesiet uz skolu aizmirstu ēdienu vai mājasdarbu, nemizojiet banānu piecgadniekam – māciet pašiem darīt šīs lietas.

✓ Māciet pacietību un ļaujiet bērnam piedzīvot garlaicību – tā viņš iemācīsies būt radošs.

Nepiedāvājiet nepārtrauktu izklaidi.

Neizmantojiet tehnoloģijas kā “zāles pret garlaicību”.

Neļaujiet gadžetus pie ēdiena, mašīnā, restorānā, veikalā – smadzenēm jāiemācās pašām pārvarēt “garlaicību”.

✓ Esiet emocionāli pieejami un māci bērnam sociālās prasmes.

Runājot ar bērnu, nenovērsieties pie telefona.

Māci tikt galā ar dusmām un aizkaitinājumu.

Māci sveicināties, dalīties, līdzjūtību, pieklājību pie galda un sarunā.

Uzturiet emocionālo saikni – smaidiet, bučojiet, kutiniet, lasiet priekšā, dejojat, lēkājiet un rāpojiet kopā ar bērnu!

Mums ir jāmaina vide, kurā audzinām savus bērnus, citādi mēs izaudzināsim veselu paaudzi bērnu, kas būs atkarīgi no tabletēm!
Vēl nav par vēlu, bet laiks strauji iet uz beigām…

26/08/2025

Domu spēks un trūkumi, kas kļūst par dzīves misiju

Mēs bieži sakām: “Es gribu vairāk iespēju, vairāk miera, vairāk panākumu.” Tomēr starp “es gribu” un “man ir” parasti atrodas viens šķērslis – doma, kuru vēl neesam pieņēmuši. Psiholoģijā un kvantu skatījumā doma nav tikai prāta kustība – tā ir realitātes iedīglis, kas virza mūsu uzmanību, izvēles un rīcību.

Kvantu psiholoģija un domu spēks

Pētījumi rāda, ka smadzenes ir kā filtri – tās apstrādā miljoniem stimulu, bet atstāj uzmanības centrā tikai to, kas ir saskaņā ar mūsu pārliecību. Starpcitu, dienu mums ir līdz 100 000 domu. Ja sevī iedēstām domu “es to varu”, smadzenes automātiski sāk meklēt pierādījumus šai pārliecībai.

Rozentāla efekts (pašpiepildošais pareģojums): skolotāja ticība bērna spējām var tiešā veidā uzlabot bērna rezultātus. Tas nozīmē – ja tu pati sevī iestādi ticību, ka esi spējīga, tava uzvedība un izvēles to atspoguļos.

Pievilkšanās likums: psiholoģiskā līmenī tas darbojas caur uzmanību. Ja koncentrējies uz iespējām, tu tās saskati. Ja koncentrējies uz šķēršļiem, tie kļūst dominējoši.

🌅 Praktisks rituāls: katru rītu nosaki savas dienas nodomu, piemēram: “Šodien es atvēršu durvis jaunām iespējām.”

Šī frāze darbojas kā apziņas enkurs, kas atkal un atkal pārorientē tavu domāšanu no ierobežojumiem uz iespējām.

Adlera sociālā psiholoģija: kompleksa transformācija

Alfrēds Adlers – viens no psiholoģijas pamatlicējiem – uzsvēra, ka cilvēkus virza ne tikai vēlme gūt baudu vai izvairīties no sāpēm, bet arī tieksme kompensēt savus trūkumus. Paradoksāli, bet tieši mūsu kompleksos bieži slēpjas mūsu lielākā enerģija un motivācija.

Piemērs:

Meitene ar runas traucējumiem var kļūt par spēcīgu oratori, jo viņa mērķtiecīgi iegulda darbu tur, kur citi pat neaizdomājas.

Zēns, kurš bērnībā jūtas fiziski vājš, var izaugt par izcilu sportistu, jo viņu virza vēlme pārvarēt savus ierobežojumus.

Cilvēks, kurš bērnībā izjuta trūkumu un nabadzību, var kļūt par uzņēmēju, kurš rada pārpilnību sev un citiem.

Adlers šo fenomenu sauca par radošo spēju kompleksa pārvarēšanā. Citiem vārdiem – tas, kas kādreiz likās kā trūkums, kļūst par atspēriena punktu unikālai dzīves piepildījuma formai.

Ja apvienojam kvantu psiholoģiju un Adlera atziņas, iegūstam spēcīgu personīgās izaugsmes formulu:

*** Apzināta doma rada realitāti. Tu vari iestādīt sevī pārliecību, kas vada tavu uzmanību un rīcību.

*** Komplekss kļūst par resursu. Tieši tavs “vājš punkts” var kļūt par radošu enerģijas avotu, kas piešķir tavai dzīvei dziļāku jēgu.

Tas nozīmē: tev nav jāgaida, kad kļūsi “perfekts”. Tieši tavā nepilnībā jau ir apslēpta tava unikālā vērtība, un doma “es to varu” ir kā atslēga, kas ļauj šo vērtību atklāt.

🌱 Pašrefleksijas uzdevums:

Atceries vienu savu kompleksu vai jomu, kur bieži jūties nedrošs.

Pajautā sev: “Kā šis varētu kļūt par manu spēku? Kā to varu izmantot radoši?”

Formulē apstiprinošu domu un atkārto to ikdienā.

Psiholoģija māca, ka mēs neesam pasīvi apstākļu upuri. Mūsu prāts ir kā dārzs: tajā, ko iesējam, tas arī aug. Ja iestādi domu par spēju un vienlaikus iemācies saskatīt vērtību savos kompleksos, tu ne tikai maini savu iekšējo pasauli, bet arī ārējo realitāti.

Dzīve nav par to, lai būtu ideāli. Dzīve ir par to, lai atklātu, kā tieši tavs unikālais ceļš – ar visām nepilnībām – kļūst par spēka avotu gan tev, gan citiem.

Un tagad metaforiski asociatīvo kāršu terapeitisks vingrinājums, ir dotas vairākas kārtis (tās atklāšu komentāru sadaļā), aplūko kāršu muguriņas, kura kārts pēc sajūtām, norāda uz tavu resursu...

mierīgi un nesteidzoties aplūko tās... izvēlies vienu, ja vēlies - divas...

komentārā aplūko, kas slēpās zem tās...

ja vēlies - padalies ar savām sajūtām, atklāsmēm...

25/08/2025

"Ceļš uz dziedināšanu ir ceļš mājup pie sevis."

22/08/2025

"Regresija nav atgriešanās pagātnē, tā ir tilts uz dziļāku tagadni."

21/08/2025

"Katrs stāsts, ko uzglezno iekšējā pasaule, ir ceļvedis uz mieru."

20/08/2025

Jauna un savādāka pieeja REGRESIJAS TERAPIJAI

Mini Regresijas terapija [audio fails]

Daudziem ir interese par Dvēseļu ceļojumiem, par regresijas terapiju, bet dažādu iemeslu dēļ, tas netiek dzīvē pamēģināts. Un viens no kavēkļiem ir iekšējie jautājumi – vai tas man der? Vai es varēšu pietiekami atslābt? Vai tiešām izdosies piedzīvot šo ceļojumu? Vai tas nebūs ar apziņu izdomāts?

Mini regresija ir lieliski piemērota cilvēkiem, kas vēlas saņemt atbildes uz aktuālu jautājumu, gūt dziļāku izpratni par savām sajūtām, saskatīt atkārtotus dzīves paternu un simbolu nozīmi, kā arī tiem, kas vēlas iemēģināt regresiju drošā un viegli pieejamā veidā.

Tāpēc, piedāvāju fantastisku iespēju – mini regresijas terapiju audio failā. Klausies jebkurā sev ērtā laikā. Un saņem atbildes uz savu šī brīža aktualitāti (jautājumu, problēmu, kādu dzīves situāciju, sev interesējošo tēmu). Audio faila garums ir 40 minūtes.

Mini regresijas terapijā iekļauti dziedinoši vārdi iepriekšējo dzīvju traumu tranformācijai.

Mini regresija audio formātā ir droša pieredze, jo cilvēks visu laiku saglabā kontaktu ar savu apziņu.

Ieskaties šeit: https://www.lifeart.lv/katalogs/item/pakalpojumi/mini-regresijas-terapija-audio-fails/

20/08/2025

"Ēnas nav ienaidnieks – tās ir kartes uz gaismu."