14/04/2026
Šodien kādā brīdī sajutu, ka nepieciešama apzināta atelpa starp darbiem un roka pastiepās pēc sen necilātās Linarda Rozentāla grāmatas. Nelielais fragmentiņš ļoti atbalsojās sirdī – tik precīzi par cilvēcisko saikni, ko iztēlē pārcēlu uz attiecībām ar saviem dārgajiem klientiem. Padalos:
“Šodien pajautā sev, kas tev šajā laikā visvairāk sāp. Nosauc to vārdā. Apzinies, ka neviens to nevar izsāpēt tavā vietā. Neviens nesaprot, kā tu jūties iekšpusē. Šajā pasaulē ir sāpes, kurām nelīdz nekādi uzmundrinājumi, nekādi risinājumi. Ir sāpes, kuras nav iespējams vienkārši atstāt aiz muguras, pārkāpt tām pāri. Lai tās izsāpētu, ir vajadzīgs kāds, kurš tavas sāpes jūt un pieņem. Kurš tā vai citādi ir ar tevi, kamēr tu šokā noraugies uz savā dzīvē izrauto bezdibeni. Ir lietas, kuras nevar salabot. Tās var tikai nest. Iznest. Panest. Aiznest. Kopā ar kādu. Vai tavā dzīvē ir šāds “kāds”? Ja ne, atrodi. Meklē, līdz atradīsi. Tā ir tava atbildība. Pret sevi un to, kas tev sāp visvairāk. Ja ne šodien, tad rīt.”
L. Rozentāls “Neuzvaramā vasara”