Nacionālais psihiskās veselības centrs

17/01/2026

🟢🟣 Jaunais gads bieži vien nāk ar jaunām apņemšanām, un viena no vērtīgākajām var būt apņemšanās vairāk rūpēties par savu mentālo veselību. Tomēr psiholoģiskā konsultēšana, lai arī kļūst arvien pieejamāka un sabiedrībā atzītāka, joprojām ir joma, kas nereti tiek pārprasta, jo pats par sevi process ir individuāls un intīms.

Pretēji izplatītajiem priekšstatiem, psiholoģiskajā konsultēšanā psihologi parasti atturas no tiešas padomu sniegšanas. Tā vietā konsultācija tiek veidota kā strukturēts un atbalstošs dialogs, kurā klients soli pa solim izzina savas emocijas, uzskatus un grūtību cēloņus. Šādā procesā, ar psihologa profesionālu atbalstu, cilvēks pats nonāk līdz sev piemērotākam risinājumam, izvērtējot iespējamos scenārijus un to sekas.

Šī pieeja ne tikai palīdz efektīvāk risināt aktuālās problēmas, bet arī stiprina klienta pašefektivitāti, pašrefleksijas spējas un spēju patstāvīgi tikt galā ar izaicinājumiem nākotnē. Padoms var tikt sniegts, taču tas vienmēr ir otršķirīgs un balstīts klienta individuālajās vajadzībās un izvēlēs.

https://medicine.lv/raksti/psihologiska-palidziba-ta-var-but-apzinata-izvele-rupes-par-sevi?fbclid=IwY2xjawPVhUBleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEekB1lO274lRkDlsx5-q_ID3192LzGoYp4uCBueIYFduV2jL8eLtiQNtZWmQQ_aem_wYArVvZzGSNc9UC2oKDysg

Jaunais gads bieži vien nāk ar jaunām apņemšanām, un viena no vērtīgākajām var būt apņemšanās vairāk rūpēties par savu mentālo veselību. Psihologs sniedz ieskatu konsultēšanas patiesajā būtībā un kliedē izplatītākos mītus un pieņēmumus, kas var atturēt cilvēkus no sa...

17/01/2026

🟢🟣 Ideja par pacientu prioritizēšanu ar speciāli izstrādātas anketas starpniecību radusies psihiatrijas nozarē strādājošiem mediķiem, kuri ikdienā saskārušies ar netaisnību – cilvēkiem, kuriem nepieciešama steidzama psihoemocionāla palīdzība, nereti to saņēmuši novēloti.

"Šī ideja radās no izmisuma," atzina NPVC Zinātniskā institūta vadītāja, psihiatre Liene Sīle, paskaidrojot, ka pirms četriem gadiem, kad darbojās kā pilnas slodzes ārste ambulatorajā centrā, struktūrvienībā "Pārdaugava" – darba ikdienā bijis izmisums, redzot, ka cilvēki neatkarīgi no dzīves situācijas, sūdzībām un simptomiem visi tiek ierakstīti vienā garā, garā rindā.

"Patiesībā tas ir nežēlīgi pret cilvēkiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, kuriem ir slimību paasinājumi, kuriem ir reāli suicīda draudi un riski," uzsvēra speciāliste.

Latvijā izstrādātais digitālais rīks "Palīdzības anketa", kas ļauj izvērtēt cilvēka psihoemocionālo stāvokli un noteikt, kuriem pacientiem pie psihiatra nepieciešams nonākt steidzamāk, tapa no izmisum...

16/01/2026

🟢🟣 Īss, vēls un neregulārs miegs ir saistīts ar paaugstinātu depresijas risku — vienu no galvenajiem nespējas cēloņiem pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū. Šajā pētījumā tika izvērtēta hipotēze, ka nedēļas nogales „atguves miegs” (weekend catch-up sleep, WCS) var mazināt depresīvos simptomus vēlīnajā pusaudžu vecumā un jaunu pieaugušo populācijā.

Gulēšana ilgāk nedēļas nogalēs var būt viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pusaudži var pasargāt savu psihisko veselību.

16/01/2026

🟣🟢 Mūsu kolēģi Evija Strika un Raitis Eglītis piedalās raidījumā "Zinātne vai muļķības" - Kā pieķert meli?

Pētījumos, kuros cilvēkiem prasīts nosaukt galvenās "meļu" pazīmes, kā četras izteiktākās min skatiena novēršanu, nervozitāti, "dīdīšanos" jeb knosīšanos – nemierīgas ķermeņa kustības, kā arī nekonsekvenci. No minētajām četrām tieši pēdējā ir tā, kas varētu būt kaut kādā mērā izmantojama praksē, proti, ka cilvēks "sapinas" pats savos melos un vienu reizi saka vienu, bet otru – jau kaut ko citu. Savukārt ar neverbālajām pazīmēm ir 50 uz 50, jeb vari trāpīt, vari arī netrāpīt. Tikpat labi var mest monētu, un būs līdzīgi rezultāti, skaidro speciālisti.

Eglītis piebilst, ka cilvēki ir ļoti slikti melu atpazinēji. Ja nu kaut kam jāpievērš uzmanība, tad tā ir stāstījuma detalizācija. "Cilvēki, kas stāsta patiesību, biežāk pieminēs specifiskas detaļas, turklāt tādas, kuru patiesumu teorētiski var pārbaudīt." Taču arī tas neskaidrības mazina tikai par kripatiņu.

Kāpēc neverbālās pazīmes var būt maldinošas? Nostādīts nekomfortablā situācijā, piemēram, apsūdzēts kādā neizdarībā vai pārkāpumā, cilvēks pats par sevi var sākt nervozēt. Arī tad, ja nav neko izdarījis. Šis piemērs būs hiperbola, bet situāciju labi ilustrē. Iedomājieties sevi izmeklētāja kabinetā. Jūs iztaujā saistībā ar smagu noziegumu. Pat ja neesat vainīgs, pati situācija trauksmainākiem cilvēkiem var likt knosīties, svīst, sarkt. "Un ja nu man nenotic? Ja nu mani iesēdina cietumā par kaut ko, ko neesmu darījis?"

Strika apstiprina – tieši tas ir iemesls, kāpēc neverbālā uzvedība nav laba un droša pazīme melu konstatēšanā. "Cilvēki, kas ir trauksmaināki, bailīgāki, arī situācijās, kurās neko nav izdarījuši, var rādīt tādas pašas neverbālās uztraukuma pazīmes kā melis, kurš varbūt pat būs mierīgāks."

Visu raidījumu var noskatīties te:
https://www.youtube.com/watch?v=kpCcRAhunDE&t=1s

16/01/2026

🟢🟣 Digitālā anketa pati par sevi diagnozi nenosaka – tās rezultātus vienmēr izvērtē mediķis. Rīks neaizstāj ārstu, bet palīdz speciālistam ātrāk un precīzāk saprast, cik ātri nepieciešama palīdzība kādam no pacientiem.

“Šis ir unikāls rīks, īsti otra tāda nav tādēļ, ka šai anketai apakšā ir algoritms, savukārt algoritmu pārbauda klīnisks cilvēks, tātad, dabiskais intelekts – mūsu ārstniecības persona. Pašā algoritmā ir ietverti melu jautājumi, mānīšanās jautājumi, bet neviens tik labi nevar atšifrēt cilvēka būtību kā māsa, kas ir ar lielu klīnisko pieredzi psihiatrijā,” skaidro Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta vadītāja, psihiatre Liene Sīle.

Jau vairāk nekā nedēļu cilvēkiem pieejams Nacionālā psihiskās veselības centra jaunais digitālais rīks jeb “Palīdzības anketa”. Tā ieviesta, lai akūtos mentālās veselības gadījumos palīdzību varētu sniegt pēc iespējas ātrāk. Un jau pirmajā nedēļā ar rīka palīdzīb...

15/01/2026

Jau vairāk kā nedēļu iedzīvotāji piecu slimnīcu mājas lapās varēja aizpildīt PALĪDZĪBAS ANKETU. Kādi tad ir skaitļi... 🟢

investeu NVD Palīdzībasanketa PsihiskāVeselība SavlaicīgaPalīdzība CilvēksCentrā VeselībaDigitāli

15/01/2026

👍💚 Apsveicama izvēle!

15/01/2026

🟢🟣 LTV Ziņu Dienests Aijas Kincas sižetā par aktuālu problēmu - tiesu psihiatra atzinums nereti jāgaida pat piecus mēnešus, kas būtiski kavē izmeklētāju darbu.

Nacionālā psihiskās veselības centra galvenā tiesu psihiatrijas eksperte Anita Apsīte atzina, ka noslodzes dēļ tiesu ekspertīzes jāgaida ilgi. Bērni pie eksperta tiek prioritāri. Tie, kurus aiztur par noziegumiem, gaida. Tas kavē izmeklēšanu, atzina Valsts policijā.

Tiesu ekspertīzes notiek gan Rīgā, Tvaika ielā, gan ieslodzījuma vietās, kur atrodas aizturētie. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka sievietei, kura Mārupē mēģināja nogalināt vīru, bērnu un pēcāk izdarīt pašnāvību, ekspertīzi veiks cietuma slimnīcā, jo viņas stāvoklis neļauj viņu pārvietot.

"Motivācija – mums vajag ātri – neatrisina situāciju. Mēs neārstējam," uzsvēra psihiatrijas eksperte. Ja personai ir kādi traucējumi, viņu ārstē ieslodzījumā arī pirms ekspertīzes.

"Mums ir desmit psihiatri un trīs psihologi. Tas ir viss – ja šodien mums iedotu visu naudu, lai rindu likvidētu rīt, mēs nevarētu to izdarīt. Jo cilvēku ir par maz," skaidroja Apsīte.

Taču arī naudas jautājums ir jārisina, jo pašlaik ekspertīzes nozīmē procesa virzītājs, bet sedz no veselības nozares budžeta.

"Procesa virzītāji nav maksātāji. Maksājam mēs – no medicīnas budžeta. Ja tā būtu viņu nauda, viņi padomātu nopietnāk," piebilda Nacionālā psihiskās veselības centra galvenā eksperte.

Policija turpina izmeklēt pērn decembrī Mārupē notikušo traģēdiju, kur sieviete mēģināja noslepkavot savu vīru un bērnu, un pēcāk beigt dzīvi pašnāvībā. Abie...

15/01/2026

🟣🟢 Paldies Inesei Supei un 4.studija par sižetu!

14/01/2026

🟢🟣 Priecīgas sniega bildes no mūsu centra Tvaika ielā 2.

Sniegs spēj būt mazs, bet ļoti iedarbīgs prieka un miera avots mūsu psihiskajai veselībai. Baltais sniega klājums nomierina redzi, samazina ikdienas vizuālo troksni un rada sajūtu, ka pasaule uz brīdi ir apstājusies un kļuvusi klusāka. Daudziem tieši sniegotas dienas palīdz palēnināt domas, dziļāk ievilkt elpu un atgriezties pie vienkāršām, bērnišķīgām sajūtām – pastaigas kraukšķošā sniegā, svaigais gaiss un ziemas gaisma veicina labsajūtu, mazina spriedzi un atgādina, cik svarīgi ir ļaut sev priecāties par mazām, dabiskām lietām.

14/01/2026

🟣🟢 Kādam noteikti noderēs!

Tiekamies šonedēļ Mentālās veselības vēstnešu cikla pirmajā lekcijā Lekcija "Psihiskā veselība - adaptācija, kopinga stratēģijas, psiholoģiskās aizsardzības mehānismi"

📍17. janvāris plkst. 11.30
📍Biedrības "Ogle" telpās Kr.Valdemāra 149
📍Bez pieteikšanās, bez dalības maksas
📍Lekciju vada ukraiņu speciāliste, norise krievu valodā

14/01/2026

🟢🟣 Garo svētku brīvdienu laikā Agrīnās intervences pacienti kopā ar speciālistiem pulcējās uz nu jau ikgadējo, sirsnīgo un radošo aktivitāti – piparkūku cepšanu. Kopīga darbošanās radīja drošu un neformālu vidi, kurā bija iespējams gan sarunāties, gan pasmieties, gan vienkārši pabūt kopā.

Šādas kopīgas aktivitātes sniedz būtisku ieguldījumu psihiskās veselības stiprināšanā – tās veicina piederības sajūtu, uzlabo garastāvokli un palīdz attīstīt sociālās prasmes. Praktiska, radoša nodarbe palīdz arī atgriezties ikdienas ritmā, stiprina pašapziņu un rada pozitīvas emocijas, kas ir īpaši nozīmīgas atveseļošanās procesā.

Piparkūku smarža, kopīgi pavadīts laiks un svētku noskaņa atgādināja, cik svarīgi ir mazie, cilvēcīgie mirkļi ceļā uz labāku pašsajūtu.

Cilvēki foto - Agrīnās intervences programmas darbinieki.