17/03/2024
Šoreiz par smadzenēm un lasītprasmi. 🔬🐦
Lasīšanas neirobioloģija
Neirobioloģija aplūko smadzeņu uzbūvi, organizāciju un to, kuri smadzeņu apgabali jeb zonas tiek izmantotas dažādu aktivitāšu laikā. Smadzenes tiek iedalītas četors svarīgākajos, lielajos apgabalos: pieres, pakauša, paura, deniņu daivā. Bet ir vēl arī citas daļas – smadzenītes, zemgarozas kodoli, smadzeņu stumbrs. Ir izpētīts un atklāts, kuras smadzeņu zonas nodarbinām noteiktu aktivitāšu laikā. Tā spējot izveikt pamatfunkcionēšanai nepieciešamās darbības, piemēram, pārvietoties, ēst. Kas interesanti par smadzenēm un lasīšanu – smadzeņu spēja apstrādāt rakstītu tekstu nav iedzimta. Un tomēr, lielākais vairums spējam apgūt un automatizēt šo sarežģīto procesu, neraugoties uz to, ka mūsu smadzenēm nav paredzēts to nodrošināt. Un kas vēl interesantāk – lasīšanas laikā cilvēki no dažādām kultūrām izmanto vienas un tās pašas smadzeņu zonas. Ir atšķirība, kuras smadzeņu zonas nodarbina labi lasoši cilvēki, un kuras tie, kuriem ir lasīšanas grūtības.
Par labi lasošajiem. Tiek izšķirti divi lasīšanas ceļi, jeb divu zonu kopumi. Viens, ko izmantojam, lasot pazīstamus, atmiņā jau nostiprinātus vārdus. Tas nodrošina veselu vārdu lasīšanu, atpazīšanu. Otrs, ko izmantojam, lasot mazāk pazīstamus, atmiņā vēl nenostiprinātus vai nezināmus vārdus. Lai saprastu atšķirību, pamēģiniet izlasīt vārdu “ziņa”. Visticamāk izlasījāt ātri, nedomājot, cik vārdā zilbes, kādas tajā skaņas, ko vārds nozīmē. Tagad pamēģiniet izlasīt vārdu “Etilēndiamīntetraetiķskābe”. Ļoti ticams, ka lasījāt vārdu pa zilbēm. Nācās piepūlēties, pievēršot uzmanību tam, no kādām daļām vārds sastāv, kuru daļu nozīmi jūs saprotat. Tāpat ļoti ticams, ka, lasot vārdu “Etilēndiamīntetraetiķskābe”, pie sevis to izteicāt pa zilbēm, kustinot muti, mēli, citiem vārdiem – artikulācijā iesaistītās struktūras. Šis process bija sarežģītāks. Tā ir vārda dekodēšana. Lai to spētu izveikt, nepieciešams zināt, kā katrs uzrakstītais burts sasaistāms ar pareizo valodas skaņu. Kā vārdu var sadalīt skaņās, zilbēs. Kā to izrunāt. Šis process bieži vien ir traucēts tiem, kuriem ir lasīšanas grūtības. Šiem cilvēkiem var būt sarežīti izveikt tos procesus, kā izpildē nepieciešams iesaistīt deniņu un pakauša smadzeņu reģionus. Cilvēks var mēģināt nespēju kompensēt, nodarbinot pirmo sistēmu (pirmo ceļu) – mēģināt uzminēt visu vārdu, vai vārda galotni, atpazīstot vārda daļu bez galotnes. Zinot, kuras smadzeņu zonas iesaistītas noteiktos ar lasīšanu saistītos uzdevumos, kādas atšķirības starp nodarbinātajām zonām ir labi lasošiem un tiem, kuriem ir lasīšanas grūtības, iespējams labāk saprast, kāpēc lasītprasmes uzlabošanā izmantotās uz pierādījumiem balstītās stratēģijās izmantoti noteikti paņēmieni, metodoloģija. Piemēram, mācot atpazīt uzreiz kādu morfoloģisko vienību, kas tekstā bieži vien atkārtojas, piemēram, priedēkļus vai vārdu galotnes, vai akcentējot, kā tiek izrunātas valodas skaņas, gadījumos, kad ir grūtības sasaistīt burtu ar skaņu. Citā ierakstā par to, kādas stratēģijas pielietot tiem, kuriem ir lasīšanas grūtības. Jo sevišķi tiem, kuriem ir apgrūtināta lasīšana, neskatoties uz to, ka saņemta tāda pati lasīšanas instrukcija, apmācība, kā citiem, kuri lasa labi.
Raksts: Kearns, Devin & Hancock, Roeland & Hoeft, Fumiko & Pugh, Kenneth & Frost, Stephen. (2019). The Neurobiology of Dyslexia. 10.1177/0040059918820051.
