15/04/2024
Brēmenē mēs ar meitu Keitu Elizabeti apmekējām māksla muzeju, kur bija iespējas apskatīt gleznas no viduslaikiem līdz mūsdienām. Mani īpaši uzrunāja pāreja no viduslaikiem uz renesansei.
Šodien pēc wikipēdijas datiem ir Leonardo da Vinči dzimšana diena (15.04.1452), viņš ir lielais renesanses simbols, kā arī Mikelandželo (1475-1564) un Rafaels (1483-1520). Katrs no viņiem ienesa kaut ko īpašu, kas pamainīja viduslaika Itālijas un citu Eiropas valstu iedzīvotāju uztveres dziļumu un domāšanas veidu. Tika pacelta cilvēka personības iekšējā un ārejā pasaule un nolikta uz pjedestāla.
Renesanses literatūra no jauna un no cita skatupunkta paveras uz humānistiskām ideāliem, un attīstās koncepti - cilvēka vērtība, cieņa, brīvība, empātija , altruisms, izglītība, zinātne,sociālais taisnīgus , politiskās sistēmas, kritiskā domāšana, miera veicināšana.
Sākas laiks tolerances veidošanā iepretim viduslaiku Romas katoliskās baznīcas uzstādījumiem, dienas kārtībai, kuras daļa no tumšās puses izpaudās manipulatīvās varas hierarhijas instrumenta izveidošanā, savtīgā pielietošanā pret lielu daļu sabiedrības. Piemēram,
· prasmīgi izvērsa ekskluzīva sociāli garīgo pakalpojumu baznīcēnu saražotās želastības tirgošanā,
· pārmērīgu nodevu vākšanā no Eiropas valstīm,
· monarhijas sistēmas atbalstīšanā,
· svēto rakstu sludināšanā cilvēkiem neaizsniedzamā veidā, sludinot baznīcās sprediķi latīņu valodā, neskatoties uz cilvēku neizglītotību,
· dažādos aizliegumos, kas bremzēja izglītības, medicīnas, zinātnes attīstību.
Negatīvajā ir arī labais, jo dažādu baznīcu administrācijas un arī Pāvests pasūtīja darbus pie šiem ģēnijiem mākslā, kuru darbi veicināja renesanses attīstību. Kopumā baznīca, reliģija, ticība ar nodomu vai bez tā ir palīdzējusi attīstīt daudz nozīmīgu, pozitīvu pārmaiņu sabiedrībā, bet piemērus tam minēšu kādā no nākamajiem postiem.
Paradoksāli ir tas, ka mēs paši bieži nemanot radām vidi, apstākļus, kas atbalsta pašu izveidoto ierūsējošo konceptu sabrukumu sistēmu iekšpusē vai ārpusē.
Bet šoreiz ne par to ir stāsts.
Atgriezīsimies pie šiem trīs vīriem, to īpašībām, personības potenciāliem, apstākļiem, kuros tie dzīvoja, un rezultātiem, ko tie sasniedza.
Leonardo da Vinci savā aktīvajā darbošanās laikā caur darbiem ienesa dziļumu, daudzpusīgumu, sarežģītību funcionalitātē, mākslā, zinatnē, inženierijā, nemitīgi eksperimentējot, lai saredzētu sakarības ar centieniem izveidot ideālu lietu balansu. Viņš pamatā darbojas Milānā.
Mikelandželo Buonarroti ienes plašumu, mērogu, jaudu tēlniecībā, arhitektūrā, dzejā, literatūrā. Viņš bija patiesības meklētājs, kura mērķis bija savienot materiālo ar garīgo. Viņš pamatā darbojas Florencē un Romā.
Refaels Santi ienes mākslā līdzsvaru, attēlo jaunu jēgu ideālā skaitumā, harmonijā proporcijās, pārdabiskā grācijā, izkārtojot vizuālos tēlus simfonijā. Viņš pamatā darbojas Romā, Vatikānā.
Katram no viņiem ,protams, bija arī sarežģītās puses, kas aizsākās bērnības priekos un traumās, dažādu vides apstākļu ietekmē veidojās katram savas unikālās rakstura iezīmes un īpašs ceļš, kā viņi spēja, prata pielāgoties realitātei. No vienas puses šīs personības daļu iezīmes veicināja radošo darbību, no otras - sarežģīja.
Viena no Leonardo da Vinci īpašībām bija perfekcionisms. Viņš dzīvoja nošķirtībā no kopienas, bieži nespēja pildīt uzņemtās darba vienošanās. Mikelandželo bija pārmērīgi konfliktējošs, histērisks, un arī bieži sanāca nepabeigt darbus laikā. Rafaelam bija pārmērīgas aizraušanās ar sievietēm.
Daudzpusīgākā persona no viņiem bija Leonardo da Vinci.
Īsumā pieskaršos dažiem dzīves faktiem. Viņš bija ārlaulības bērns, jo tēvs, pārkāpjot laulību, sagājās ar meiteni no zemākiem sociāliem slāņiem, rezultātā pēc tā laika noteikumiem Leonardo da Vinči tiek liegta izglītības iespējas, tēva atzinums un mantojums. Tēvs pamet sievieti, atstājot Leonardo bioloģiskai mātei, jo aprec citu sievieti. Tad tēvs izdomāja tomēr atgūt Leonardo no bioloģiskās mātes, jo esošajās attiecības viņam nebija iespēja radīt bērnus. Leonardo ģimene bieži piespiedu situācijas dēļ mainīja dzīvesvietas, tomēr pozitīvais, ka Leonardo tika pie izcila meistara, kurš bija skulptors, gleznotājs, kura vadībā caur prakstisku darbošanos Leonardo sāka atklāt savus vispusīgos talantus. Leonardo izsalkums pēc dažādām prakstiskām zināšanām veda viņu tālāk. Vispusīgas zināšanas apguva pašmācības ceļā pietiekami vēlu, rakstīja latīniski ar kļūdām pienācīgas klasiskās izglītības trūkuma dēļ. Būdams 50 gadu vecumā, sāka apmeklēt pilsētas morgus, lai dedzīgi zīmētu cilvēka iekšējos orgānus, radot bāzi anatomijas zinātnei. 60 gadu vecumā pazaudēja darbu. Utt
Es gribu teikt, lai arī kādā vecumposmā cilvēks atrastos, visam dzīvē, kas ar viņu notiek, ja vien tas nenogalina vai nesasaldē, ir iespējas dvēseles izaugsmei.
Ja uz dzīves ceļa grūtībām raugās caur apzinatību izvēlas iemācīties skatīties caur pozitīvu audzinošu, atbalstošu vadības mentorējošu prizmu, liekot galvenos jēgas un atbalsta mehānismu ārpus šīs realitātes, tas rada iepēju cilvēkam pārvarēt dzīves pārbaudījumus un realizēt ielikto potenciālu. Protams, papildus ceļā attīstot četras IQ,EQ,SQ,BQ kompetences , gribasspēku, neatlaidīgumu, praktizējot pateicību, mīlestību, strādājot pie savas personības aizsardzības mehānismu negatīvajām izpausmēm, nepadodoties, lai vai kas, tas var virzīt uz personības dvēseles tuvināšanos svētumam - personīgo renesanci, kas mainīs vidi ap tevi. Cilvēku dažādība un nevienozīmīgums pienes būtisko unikālo ķīmisko sastāvu kopienai. Tomēr jāatceras, ka prāts grib būt vērtējošs, salīdzinošs, tas ir mānīgs un dzīves ceļš savās un citu acīs var izskatīties dažādi - kā uzvara vai arī kā zaudējums. Tas bieži var iespaidot, kā cilvēks redz lietas, iekšējos stāvokļus, motivāciju. Būtiski ir neiestrēgt, reflektēt, pateikties, nebaidīties, attīstīties, paļauties uz savu izstrādāto personības daļu un radītāju, pieņemt, ka atbildi uz visiem jautājumiem nevar saņemt uzreiz, tā var nākt vēlāk. Var gadīties, ka būs jautājumi, uz kuriem godīgas atbildes neatradīsies. Varbūt būs jāizdomā veids, kā prātu fokusēt, ķermeni nomierināt vai/un noticēt pārdabiskajam. Svarīgi ir likt sajust, ieraudzīt savām domām, darbībām jēgu šeit un tagad, un nākotnē, kas dod enerģiju turpināt ceļu, neskatoties uz to, ka šobrīd uz svarīgo tēmu jautājumiem atbildes nevar atrast.
Paturpinot iepriekšrakstīto, manī vēl rodas šādas pārdomas.
Radītāja un cilvēka misijas individuālais dvēseles ceļš un tā spēka formula izpaužas caur cilvēka ielikto kopējo daudzlīmeņa bioloģisko, garīgo potenciālu, ko tas pārņēmis no senčiem un radītāja, savienojot to ar daudzlīmeņu darbu pie savas apziņas caur patiesiem nodomiem, vērtībām, attieksmi, mijiedarbībā ar realitāti, kas cilvēkā izkristalizē, attīsta apzinātību, svētumu, mīlestības pakāpi.
Cilvēks, atrodoties savā vidē, patsāvīgi iekārto telpu un rada apstākļos, kuros pats arī ir galvenais aktieris un daļa no mācību stundas.
Runājot par darbu pie apziņas, tas ir ar laimes momentiem piepildīts, sarežģīts, sāpīgs un lēns process, lai spētu novērtēt to, kas ir un attīstīta savu un radītāja ielikto potenciālu un misiju. Bet, ja ar ķermeni un apziņu netiks strādāts, tad apzina var cilvēku ievest destrukcijā vai izslēgt no dzīves spēles, jo tā ,šķiet, darbojas uz principu - kādu vilku baro, tāda enerģija ņems pārsvaru. Tas nav ne labi, ne slikti, tas ir darbiņš, pārbaudījums cilvēka dvēselei, esot ieskautai ķermenī un apstākļos, kuros tā laiž caur sevi šos pretstata enerģijas principus.
Nestrādājot pie apziņas, vadību pārņem autopilots, instinkti, sekli vērtējumi, kas balstīti mēdiju lozungos un negatīvos sociālos stereotipos. Tiek ietekmēta mūsu bāzes emociju un apbalvojumu sistēma ķermenī. Mēs iestrēgstam šauros, vienpusējos vertību kritērijos, kas mudina cilvēkam ātri pievienot visam plusa vai mīnusa zīmi, neiedziļinoties lietas būtībā.
Cilvēka tolerance, adekvātums pret realitāti atbilstoši korelē ar cilvēkam jau piemītošajām subjektīvajām personības kopējām īpašībām un ceļā attīstītajam kvalitāšu potenciālam, kas ir uzkrātas pieredzē, dzīves rūdījumā, briedumā.
To potenciālu cilvēks ienes attiecībās ar otru personu un kopējā realitātē, un veidojas sinerģija. Lēcienā uz citu kvalitātes līmeni izveidojas jauns sistēmu balanss.
Jā, izklausās sarežģīti arī pašam. Tas ir tas, kā es varu šobrīd apkopot, savirknēt vārdu esenci tekstā, lai izpaustu to, kas ir manī aizķēris no dažādiem informācijas avotiem.
#средневековье #возрождение #человек #синергия
www.ferrymantherapy.com
