Alīnas Voronovas Privātprakse

22/06/2025

Kāpēc tu vēl joprojām gaidi, ka kāds tevi pamanīs 👀

Bērnībā, kad mani vecāki skaļi strīdējās, mūsu suns — no drošas bojāejas glābta jauna kucīte🐶, kuru atrada bērni pagalmā un nodeva mums, lai mans tēvs viņu aizved uz iemidzināšanu, — palika pie mums 16 gadus. Viņa paslēpās zem dīvāna katru reizi, kad kāds pacēla balsi. Vecāki samulsa— un nomierinājās. Dažkārt viss beidzās pat ar smiekliem.

Mūsu ģimenē visi mīlēja dzīvniekus un nevēlējās tiem darīt pāri.

Un es?

Es arī dažkārt paslēpos — zem gultas vai zem dīvāna.

Un viss, ko es vēlējos, — lai kāds atnāk, apsēžas blakus un mierīgi pajautā:
🧘‍♀️ "Kāpēc tu tur paslēpies?"
Lai kāds vienkārši pabūtu līdzās, līdz es pati sagribēšu iznākt.

Bet notika citādi.
Man neko sliktu neteica, bet skaidri lika manīt, ka mana uzvedība ir "dīvaina" un nevienam nav vajadzīga.
Ka arī bez manis jau pietiek problēmu.

5 pazīmes, ka tevī vēl joprojām dzīvo tas vientuļais bērns: 🧸

1. 😶‍🌫️ Tu baidies būt "neērts" un mēģini pazust, ja kāds ir dusmīgs.

2. 🤷‍♂️ Tu ilgi vilcinies, pirms palūdz palīdzību.

3. 🚷 Tu jūties tā, it kā tev nav tiesību būt uzmanības centrā.

4. 🫥 Tev ir grūti izskaidrot savas emocijas, un tu baidies tikt par tām nosodīts.

5. ⏳ Tu vēl joprojām gaidi, ka kāds pats uzminēs, ka tev klājas grūti un kā tieši tevi iepriecināt

💬 Ja kaut kas no šī tev šķiet pazīstams — zini, tu neesi viens.
Un visu šo var izdziedēt un pārrakstīt no jauna. 🌿

Es runāju par to, jo pati zinu, kā tas ir — un kā soli pa solim beigt slēpties.
Gribi pamēģināt? Uzraksti man "Es esmu gatavs(-a)" — un es pastāstīšu, ar ko sākt. 🤝

🔁 Padalies ar šo tekstu ar kādu, kuram šodien ir svarīgi zināt, ka viņš nav viens.

13/06/2025

🎓 Pirms kāda laika nejaušs paziņa — inženierzinātņu doktorants — uzzinājis, ka es darbojos veselības jomā, uzdeva vienkāršu, bet spēcīgu jautājumu:
“Kādi būtu Tavi TOP-5 padomi jauniem cilvēkiem, kā saglabāt veselību?”

Šis jautājums mani aizveda atpakaļ laikā — uz aptuveni 2000. gadu, kad man pašai šāda saruna būtu bijusi zelta vērta.
Un es pajautāju sev:
“Ko es toreiz sev ieteiktu?”

💭 Lūk, mans saraksts. Ne teorētisks, bet izlobīts no dzīves pieredzes — gan manas pašas, gan citu.

1. Netici ārstiem uz vārda.
Jo īpaši tad, ja viņi saka “viss ir kārtībā”, bet tev pašam sirdī ir nemiers.
💡 Labāk lai tevi uzskata par hipohondriķi, nekā pēc 10 gadiem atklājas slimība, kuru varēja laicīgi pamanīt.

2. Vienkārši piecelies un aizej, ja kāds mēģina normalizēt tavas ciešanas.
Sāpes mēnešreižu laikā, hronisks nogurums, slikts miegs, biežas saaukstēšanās vai stīvums pēc traumām vai operācijām —
ja tev saka “tas ir normāli”, tas nozīmē vienkārši to, ka viņi nezina, kā tev palīdzēt.

3. Aizmirsti “brīnumlīdzekļus”.
Ja kas ilgst vairāk nekā mēnesi, tas nav atrisināms ar vienu tēju, tableti vai procedūru.
🌀 Būs jāmaina: uzturs, kustību režīms, ieradumi, attieksme pret sevi.

4. Mācies par savu ķermeni — tagad, ne tad, kad jau sāp.
Zini, kur atrodas liesa, ko dara vairogdziedzeris, kā izskatās veselīga izkārnījumu krāsa.
🧠 Šīs zināšanas kādreiz burtiski var izglābt dzīvību — un noteikti ietaupīs laiku, nervus un naudu.

5. Ķermenis visu atceras.
Klausies to. Pieradini pie laba — ūdens, kustībām, vienkārša, dabiska ēdiena, kvalitatīva miega.
Un atceries: katrs saldums “par prieku”, stress, ko noslāpē ar šokolādi vai vīna glāzi, nepazūd.
⚖️ Tas viss uzkrājas un "rēķinu maksāšanas" laiks pienāks negaidot.

📌 Varbūt šis saraksts šobrīd ir vajadzīgs kādam, kurš atrodas tajā pašā punktā, kur es reiz biju.
Ja kaut kas rezonē — padalies.
Un godīgi — ko Tu ieteiktu sev 20 gadu vecumā?

08/06/2025

🌵 Dažreiz sievišķība... dzeļ.

Ne jau tāpēc, ka viņa grib sāpināt. Bet tāpēc, ka kādreiz tika ļoti sāpināta.
Attiecībās. Cerībās. Ilūzijās.

Un tad viņa atstāj sirdi vaļā vēl pēdējo reizi.
Kad atkal sāp – viņa aizaudzē sevi ar ērkšķiem.
Glīta. Sakopta. Interesanta. Apbrīnota.
Bet nepieejama.

Un tomēr — kā katrs kaktuss, arī viņa ilgojas ziedēt.

Es pati reiz biju šāda sieviete.
Aizsargāta. Aizņemta. Gudra. Spēcīga.
Un tomēr tik ļoti izsalkusi pēc mīlestības.

Kad man izdevās noņemt savu „eža kažociņu”, es pēkšņi sajutu, cik daudz sieviešu arī slēpjas ērkšķos.
Tieši tad es radīju savu projektu „Atbrīvo ceļu Mīlestībai” — 3 sezonas ar sirds atvēršanos un iekšējo ziedēšanu.

Tas projekts ir atziedējis, bet sēklas ir palikušas.
Un varbūt būs laiks tās atkal iestādīt. 🌸

📌 Varbūt arī Tu reiz esi jutusies kā šis kaktuss?
Un kas palīdzēja Tev atkal ziedēt?

Dalies ar šo ziņu ar savu draudzeni, kam arī savs "adatu mētelītis" sāk spiest plecus 🌵🩷🌵

15/05/2025

✨ Kad ārēji viss ir “kārtībā”, bet iekšēji — trauksme...

Ilgi domāju, ka mana trauksme ir vienkārši "rakstura īpatnība".
Bet nesen dzirdēju ļoti precīzu formulējumu:

🔍 Trauksme ir tikai simptoms.
Bet īstais iemesls — iekšējā atbalsta trūkums.

📉 Man šī balsta sistēma darbojas uz \~40% — ar to pietiek, lai dzīvotu.
Bet, lai vadītu savu biznesu, piesaistītu sev uzmanību, darīt savu lietu ar drosmi un prieku — vajag daudz vairāk.
Diagnostika parādīja: biznesa mērķiem mana iekšējā atbalsta pietiek tikai 15%.

❗️Tāpēc pat tad, kad ir resursi, zināšanas, iedvesma un pat redzami rezultāti — kustēties uz priekšu ir grūti.
Ne jau tāpēc, ka esmu slinka.
Ne tāpēc, ka neticu sev.
Bet tāpēc, ka manas iekšējās konstrukcijas nespēj noturēt nepieciešamo enerģijas apjomu.

💠 Ja atpazīsti sevi — piedāvāju:
🌀 Individuālu diagnostiku un saudzīgu pavadošo procesu, lai nostiprinātu tavu iekšējo balstu.

Mēs nelabosim trauksmi.
Mēs iesim dziļāk — uz tavu kodolu, uz balsta punktu, uz to stabilitāti, kas notur:

🔹 pārliecību
🔹 skaidrus lēmumus
🔹 brīvu kustību pretī mērķiem
🔹 noturību pret atteikumiem
🔹 un... dzīves un ceļa baudījumu

🧭 Tas ir Tev, ja:
▫️ Tu bieži šaubies, pat ja "viss ir"
▫️ Tu izdeg vai atliek svarīgas darbības
▫️ Tevi pārņem trauksme, kad jāspēr solis
▫️ Tu vēlies lielāku mērogu, bet kaut kas it kā tevi kavē

📩 Uzraksti man personīgi ziņā vārdu "Balsts", un es pastāstīšu, ar ko vislabāk sākt — diagnostiku, sistēmisko izkārtojumu vai balsta stiprināšanas rituālu.

🌱 Tu esi stiprāka/-s, nekā tev šķiet.
Dažkārt vienkārši šī spēka iekšā pietrūkst atbalsta, lai tas pilnībā atklātos.

13/05/2025

Cilvēks, kurš nodarbojas ar savu atveseļošanos pēc pārdzīvotām traumām un personības izaugsmi, dažkārt nenovērtē savas izvēles blakusefektus. Un tieši tajos var slēpties īsta maģija.

Viens labs vārds, viens patiess skatiens, viena līdzcietīga frāze “es tevi saprotu” — var izmainīt kāda cilvēka dienu. Bet dažreiz — arī dzīvi.

Šodien padomā: kurš vēl iegūst no tā, ka tu ej pa atveseļošanās ceļu? Kuram ap sirdi kļūst siltāk, jo tu tepat līdzās kļūsti tīrāks, spēcīgāks, labestīgāks?

Kad mēs dziedināmies, mēs dziedinām ne tikai sevi — mēs kļūstam par izaugsmes punktu visam dzīvajam mums apkārt.

11/05/2025

Kāpēc mēs turamies pie tā, kas sen vairs nestrādā 🔁🧠💔

Vai tev ir bijusi sajūta, ka tu it kā visu saproti — gan par 🌪️ traumām, gan par vecāku scenārijiem, gan par to, kāpēc atkal esi iekritusi glābējas lomā 🦸‍♀️ vai aizgājusi emocionālā distancē ❄️…
Bet iekšā joprojām dzīvo bailes atlaist veco stratēģiju 🪢

Es ne reizi vien esmu strādājusi ar klientiem (un pati to piedzīvojusi), kuri turas pie uzvedības, kas kādreiz viņus ir pasargājusi:
✨ būt ērtai
🚫 nelūgt
💼 visu darīt pašai
🧱 neuzticēties

Toreiz tas palīdzēja izdzīvot.
Bet tagad — izolē 🙅‍♀️, attālina no mīlestības ❤️, no ķermeņa 🧘‍♀️, no cilvēkiem 🤝

Man ļoti sasaucas tēma, kas tika pacelta Deany Laliotis meistarklasē par nedziedinošiem pieķeršanās mehānismiem un to, kā tie traucē tuvībai 💬👁️‍🗨️
Kamēr mūsos dzīvo ievainotais Iekšējais Bērns 👧🏻 un viņa aizsardzības ir neuzticēšanās 🛡️, pārmērīga kontrole 🎯 vai bēgšana 🏃‍♀️ — ir grūti būt patiesi tuvībā.

Taču soli pa solim 🐾 šo sistēmu var pārveidot:
📌 caur ķermeņa apzināšanos
📌 caur jauniem pieredzes brīžiem
📌 caur godīgu kontaktu

❓ Kāda ir tava “vecā stratēģija”, kas agrāk pasargāja, bet tagad traucē dzīvot?
💭 Un kas mainītos, ja tu varētu to atlaist — saudzīgi, ar cieņu pret tās lomu pagātnē?

📬 Uzraksti komentārā vai personīgi. Dažreiz pirmais solis — ir vienkārši to nosaukt vārdā.

Foto Jelena Makejeva

10/05/2025

Sabrukums — tas nav tikai par alkoholu vai narkotikām.
Tas var būt atgriešanās pie vecajiem uzvedības modeļiem:
▪ atkal esmu iejutusies glābējas lomā,
▪ atkal noklusēju, kad bija jāsaka “nē”,
▪ atkal noticēju, ka, ja ļoti cenšos, es nopelnīšu mīlestību.

Kādreiz es domāju, ka sabrukums nav par mani. Es taču neko nelietoju. Es vienkārši esmu pieaugusi meitene, kas “mācās saprast sevi” un “zina, kā pareizi”.
Bet realitātē — es nedzirdu savu Iekšējo Bērnu, nejūtu robežas, atkal un atkal nododu sevi cerībā, ka šoreiz būs citādi.

Un tad — pazīstamais iekšējais kritiens.
Bezspēks, dusmas uz sevi, aizvainojums uz “tiem nepateicīgajiem”.
Stāvoklis, kurā gribas vienkārši apgulties un pagriezties ar muguru pret pasauli.

Un tieši tajā brīdī vissvarīgākais ir — nepamest sevi.
Neaizvērties.
Nenoniecināt savas sajūtas.
Nesodīt sevi ar klusēšanu un vēsumu.

Bet pasniegt sev roku.
Parunāt ar to, kas ir iekšā.
Atgādināt sev, ka es jau esmu cita.
Ka es varu izvēlēties citādi.
Ka sabrukums — tas nav krahs, bet signāls: “lūdzu, tikai neatstāj mani”.

📌 Vai tev ir bijuši tādi “klusi” sabrukumi, kurus no ārpuses neviens nemanīja, bet tevī viss bruka kopā?

07/05/2025

Tiekamies 7. jūnijā Engurē Mācību centrs Saskarsme Salidojumā

11/03/2025

Lieliem mērķiem – lielas pārbaudes. Vai esi tam gatavs?

Mēs visi sapņojam par ko lielu. Mēs izvirzām ambiciozus mērķus. Bet ceļš uz tiem reti ir gluds. Neveiksmes ir neizbēgamas, un tās visvairāk sāp tieši svarīgākajās dzīves jomās:

🔹 Finanses – negaidīti izdevumi, finansiālie zaudējumi, lēna biznesa izaugsme vai neveiksmīgas investīcijas. Ir viegli iestrēgt, kad progress neatbilst gaidītajam.

🔹 Veselība – izdegšana, enerģijas trūkums, negaidītas diagnozes vai vienkārši nespēja sakopot fizisko un mentālo spēku, lai turpinātu. Bez veselības jebkurš mērķis kļūst sarežģītāks.

🔹 Mierīgs prāts – kauns, vaina, aizvainojums, mazvērtības komplekss, viltvārža sindroms. Dažreiz tieši mēs paši turamies pie iekšējiem ierobežojumiem, kas traucē virzīties uz priekšu. Bailes no nosodījuma, sajūta, ka "neesmu pietiekami labs/-a", vai aizvainojumi, kas velk atpakaļ pagātnē, var būt daudz nopietnāks šķērslis nekā ārējie apstākļi.

🔹 Attiecības – atbalsta trūkums, nesaprašanās, attālināšanās no cilvēkiem, kuri neiet pa to pašu ceļu. Lieli mērķi var pārbaudīt pat stiprākās saiknes.

🔹 Karjera/Misija – atteikumi, neveiksmes, ceļa pārskatīšana. Dažreiz tas, ko biji iecerējis, nedarbojas, un nākas sākt no jauna.

💡 Mans stāsts.

Pēdējā kursā jurisprudencē, tieši pirms diplomdarba aizstāvēšanas, es jau zināju, ka šis nav mans ceļš. Katru dienu, pavadītu mācību grāmatās, izturēju tikai ar domu: "Tev jāpabeidz tas, ko esi sākusi." Nav brīnums, ka mani nepārtraukti mocīja galvassāpes – migrēnas, sinusīti, stresam krājoties arvien vairāk.

Un tad pēkšņi man parādījās iespēja: stipendija, lai studētu dabiskās dziedināšanas metodes Šrilankā. Tas izklausījās pēc likteņa zīmes. Bet bija problēma – nepieciešams medicīnas diploms un ceļa nauda. Nedēļu jutos kā spārnos, darīju visu iespējamo, lai atrastu risinājumu, mēģināju atrast finansējumu, bet šķēršļi izrādījās pārāk lieli, un galu galā es neaizbraucu.

Sapnis izslīdēja no rokām. Bet ko es ieguvu? Es dabiskā veidā izārstēju hronisku sinusītu un ieguvu kaut ko vēl vērtīgāku – apziņu, ka es varu pārņemt kontroli pār savu veselību.

💡 Neveiksme nenozīmē, ka tu zaudē. Tā nozīmē, ka tu esi spēlē. Katrs pārbaudījums ir iespēja norūdīt sevi, precizēt savu ceļu un atgriezties stiprāks/-a.

Kāds ir bijis tavs lielākais izaicinājums ceļā uz mērķi – un kā tu to pārvarēji? Dalies pieredzē un iedvesmosim viens otru. 👇

24/02/2025

Kad karjeras neveiksmes ir tikai "ziediņi"

Mēs bieži domājam, ka problēmas karjeras attīstībā saistītas ar zināšanu, pieredzes vai resursu trūkumu. Bet, ja nu šīs grūtības iet daudz dziļāk?

Vakar starptautiskā dzīves koučinga pasākumā dzirdēju spēcīgu citātu:
"Sāpes tiek nodotas pa dzimtas līniju, līdz tās sasniedz kādu, kurš ir spējīgs tās sajust. Ja tas mani trigero, tas nozīmē – es esmu tas cilvēks."

Kad jūs sastopaties ar šķēršļiem savā karjerā, uzdodiet sev jautājumu: kas varēja notikt manā ģimenē, kas radīja šo baiļu vai ierobežojumu pamatu?

Dažkārt tas nav tikai jūsu personīgais stāsts, bet arī jūsu dzimtas stāsts, kas caur jums meklē dziedināšanu un atbrīvošanos. Ja jūsu dzimtā bija zaudējumi, neveiksmes, finanšu krīzes vai nespēja sevi realizēt, tas var izpausties kā bailes no panākumiem, šaubas vai pat neapzināta pašsabotāža.

Bet tieši jūs varat būt tas, kurš pārtrauc šo ciklu un nes jaunu pieredzi par panākumiem un pārpilnību savai ģimenei. 🌱💡

Vai jums ir sajūta, ka nākas cīnīties ar neredzamiem ierobežojumiem? Dalieties ar savām pārdomām komentāros – kopā mēs varam atrast spēku pārmaiņām. 💬✨

Foto: Jelena Makejeva

27/05/2024

Sveiki visi!

Es esmu Alīna Voronova, un esmu sajūsmā uzsākt šo ceļojumu kopā ar jums kā labklājības domāšanas eksperte.

Mani gadi pavadīti, pētot naudas un labklājības enerģiju un to, kā tā ietekmē mūsu dzīvi, ir devuši man iespēju palīdzēt daudziem cilvēkiem sasniegt savus mērķus un izveidot harmonisku attiecību ar naudu.

Kas ir labklājības domāšana? Tā ir prāta stāvoklis, kas palīdz pieņemt pareizus lēmumus, izmantot iespējas un dzīvot dzīvi, kas ir piepildīta ar labklājību un pārpilnību. Mans mērķis ir dalīties savās zināšanās un pieredzē, lai arī jūs varētu sasniegt savus sapņus un izveidot stabilu finansiālo pamatu.

Šajā lapā jūs atradīsiet vērtīgus padomus, iedvesmojošus stāstus un praktiskus resursus, kas palīdzēs jums uzlabot jūsu finansiālo situāciju un attīstīt pozitīvu attieksmi pret naudu.

Iepazīsimies tuvāk:
Kādi ir jūsu lielākie finansiālie mērķi? Dalieties ar tiem komentāros! Es ar nepacietību gaidu, lai uzzinātu vairāk par jums un kā es varu jums palīdzēt ceļā uz finansiālo (un ne tikai) labklājību.

Paldies, ka esat šeit, un es ceru, ka kopā mēs sasniegsim lieliskas lietas!

Ar cieņu,
Alīna Voronova

10/05/2024