05/01/2026
🔋"Kad baterija iztukšota, bet diena vēl nav galā…"
Atpazīsti šo stāvokli?
Tas nav slinkums vai disciplīnas trūkums.
Tā ir neiroķīmijas krīze — īpaši izteikta pie **UDHS (ADHD) vai sensorās jūtības (man ir abi, tāpēc zinu šo no iekšpuses).
💥 Smadzenes pārslēdzas režīmā: "nevis *risini*, bet *glābies*".
Jebkura informācija kairina.
Kritiskā robeža ir sasniegta — vēl viena “mazā lieta” var izraisīt dusmas, raudāšanu vai “es neko vairs nevaru”.
---
🔁 Kā es pati mācos rīkoties šādās situācijās?
1️⃣ **Apturēt iekšējo kritiķi un nosaukt notiekošo vārdā**
“Man nosēdusies uztveres baterija. Es to redzu. Un es sevi par to nevainoju.”
Tikai šī frāze vien iedod telpu elpot. 🙏
2️⃣ **10–20 minūšu buferis: ne izeja, bet “neiro-pauze”**
— Aizvērt acis klusumā
— Silts dzēriens + sega
— Dziļa elpošana vai kāda ķermeniska kustība bez mērķa
*Lai smadzenēm nevajag ražot dopamīnu vai lemt par kaut ko. Tikai būt.*
3️⃣ **Pārplānošana ar frāzi “Es izvēlos…”
Kad nedaudz atjaunots līdzsvars:
“Ko es šobrīd vēl varu paveikt — nevis ideāli, bet ar cieņu pret savu enerģiju?”
Un bieži tas pietiek. Tieši tik maz, cik vajadzīgs.
🧡 **Izsīkums nav Tava vaina.
Tā ir Tava nervu sistēmas valoda. Un to var iemācīties dzirdēt.
Es mācos. Palēnām. Katru dienu.
Un, ja šis ieraksts atsaucās — pasaki, vai Tev palīdzētu personīgs saraksts ar “baterijas atjaunotājiem” 10–15 minūtēm? Varam izveidot kopā.
---alies komentāros vai ieraksti man ziņu.
Tu neesi viena. Un Tev nevajag “saņemt sevi rokās” — vajag tikai saredzēt sevi līdzjūtīgi.
Photo KoKonstantin Levsha
