https://www.facebook.com/102220394654291/

Alīnas Voronovas Privātprakse, Katrīnas iela 2, Riga (2025)

13/11/2025

🎨 Meistarklase attiecību harmonizēšanai

“Sākt no baltas lapas: attiecību vieglums caur radošumu”
📅 26.11., trešdien | 🕕 18:00–21:00
📍 Art & Wine studija, Rīgas klusais centrs

Pēc pirmās meistarklases par personīgo resursu, kur tik daudzi piedzīvoja vieglumu, skaidrību un pārsteidzošus iekšējos atklājumus, turpinām ceļu tālāk — pie attiecību kvalitātes.

Šoreiz strādāsim ar to, kas ir starp mums un citiem:
• saspringumi,
• aizvainojumi,
• neatrisināti konflikti,
• klusie “mezgliņi”, ko ikdienā nesam līdzi.

Ar automātiskā zīmējuma tehniku vērsim durvis uz:
• iekšējo izlīdzināšanos,
• aicinājumu piedot,
• spēju atlaist to, kas vairs nekalpo,
• svaigu telpu attiecībām — “sākt no baltas lapas”.

Zīmēšanas prasmes nav nepieciešamas — svarīgākais ir vēlme ieviest mieru un līdzsvaru sev tuvās attiecībās.

Noslēgumā katrs radīs savu talismana zīmējumu, ko varēs paņemt līdzi kā atgādinājumu par jaunu posmu attiecību dzīvē.

🎫 Pieteikšanās un biļetes: https://artandwine.club/lv/artwine/tproduct/326025738-206179962272-meistarklase-skt-ar-baltu-lapu-harmonija

✨ Sadarbībā ar Art & Wine studiju klusajā centrā

21/10/2025

🍂 Kad daba palēninās, ir īstais brīdis sadzirdēt sevi

Rudenī viss apkārt it kā ieelpo un apstājas.
Koki nomet lapas, dienas kļūst īsākas – arī mūsos rodas vēlme apstāties, paskatīties uz sevi un sajust, kas šobrīd patiešām svarīgs.

oktobrī Art & Wine studijā notiks meistarklase
✨ “Rudens resurss: uzzīmē savu pārpilnības plūsmu” ✨

Tas nav par zīmēšanas tehniku vai rezultātu.
Tas ir par stāvokli – kad caur krāsu, līniju un elpu sajūtam savu iekšējo plūsmu.
Pat ja nekad neesi zīmējis – viss izdosies.

Vakara noslēgumā — tēja, sarunas un mūsu kopīgais iedvesmas simbols — “Resursa koks”.
Katrs dosies mājās ar savu personīgo zīmējumu–talismanu — spēka un jaunu ideju avotu.

📅 29. oktobris | 18:00–21:00
📍 Art & Wine studija, Rīga
💫 Vietu skaits ierobežots
pieteikšanās un detaļas https://artandwine.club/lv/artwine/tproduct/326025738-863250834242-meistarklase-rudens-resurss-uzzm-savu-pr

22/06/2025

Kāpēc tu vēl joprojām gaidi, ka kāds tevi pamanīs 👀

Bērnībā, kad mani vecāki skaļi strīdējās, mūsu suns — no drošas bojāejas glābta jauna kucīte🐶, kuru atrada bērni pagalmā un nodeva mums, lai mans tēvs viņu aizved uz iemidzināšanu, — palika pie mums 16 gadus. Viņa paslēpās zem dīvāna katru reizi, kad kāds pacēla balsi. Vecāki samulsa— un nomierinājās. Dažkārt viss beidzās pat ar smiekliem.

Mūsu ģimenē visi mīlēja dzīvniekus un nevēlējās tiem darīt pāri.

Un es?

Es arī dažkārt paslēpos — zem gultas vai zem dīvāna.

Un viss, ko es vēlējos, — lai kāds atnāk, apsēžas blakus un mierīgi pajautā:
🧘‍♀️ "Kāpēc tu tur paslēpies?"
Lai kāds vienkārši pabūtu līdzās, līdz es pati sagribēšu iznākt.

Bet notika citādi.
Man neko sliktu neteica, bet skaidri lika manīt, ka mana uzvedība ir "dīvaina" un nevienam nav vajadzīga.
Ka arī bez manis jau pietiek problēmu.

5 pazīmes, ka tevī vēl joprojām dzīvo tas vientuļais bērns: 🧸

1. 😶‍🌫️ Tu baidies būt "neērts" un mēģini pazust, ja kāds ir dusmīgs.

2. 🤷‍♂️ Tu ilgi vilcinies, pirms palūdz palīdzību.

3. 🚷 Tu jūties tā, it kā tev nav tiesību būt uzmanības centrā.

4. 🫥 Tev ir grūti izskaidrot savas emocijas, un tu baidies tikt par tām nosodīts.

5. ⏳ Tu vēl joprojām gaidi, ka kāds pats uzminēs, ka tev klājas grūti un kā tieši tevi iepriecināt

💬 Ja kaut kas no šī tev šķiet pazīstams — zini, tu neesi viens.
Un visu šo var izdziedēt un pārrakstīt no jauna. 🌿

Es runāju par to, jo pati zinu, kā tas ir — un kā soli pa solim beigt slēpties.
Gribi pamēģināt? Uzraksti man "Es esmu gatavs(-a)" — un es pastāstīšu, ar ko sākt. 🤝

🔁 Padalies ar šo tekstu ar kādu, kuram šodien ir svarīgi zināt, ka viņš nav viens.

13/06/2025

🎓 Pirms kāda laika nejaušs paziņa — inženierzinātņu doktorants — uzzinājis, ka es darbojos veselības jomā, uzdeva vienkāršu, bet spēcīgu jautājumu:
“Kādi būtu Tavi TOP-5 padomi jauniem cilvēkiem, kā saglabāt veselību?”

Šis jautājums mani aizveda atpakaļ laikā — uz aptuveni 2000. gadu, kad man pašai šāda saruna būtu bijusi zelta vērta.
Un es pajautāju sev:
“Ko es toreiz sev ieteiktu?”

💭 Lūk, mans saraksts. Ne teorētisks, bet izlobīts no dzīves pieredzes — gan manas pašas, gan citu.

1. Netici ārstiem uz vārda.
Jo īpaši tad, ja viņi saka “viss ir kārtībā”, bet tev pašam sirdī ir nemiers.
💡 Labāk lai tevi uzskata par hipohondriķi, nekā pēc 10 gadiem atklājas slimība, kuru varēja laicīgi pamanīt.

2. Vienkārši piecelies un aizej, ja kāds mēģina normalizēt tavas ciešanas.
Sāpes mēnešreižu laikā, hronisks nogurums, slikts miegs, biežas saaukstēšanās vai stīvums pēc traumām vai operācijām —
ja tev saka “tas ir normāli”, tas nozīmē vienkārši to, ka viņi nezina, kā tev palīdzēt.

3. Aizmirsti “brīnumlīdzekļus”.
Ja kas ilgst vairāk nekā mēnesi, tas nav atrisināms ar vienu tēju, tableti vai procedūru.
🌀 Būs jāmaina: uzturs, kustību režīms, ieradumi, attieksme pret sevi.

4. Mācies par savu ķermeni — tagad, ne tad, kad jau sāp.
Zini, kur atrodas liesa, ko dara vairogdziedzeris, kā izskatās veselīga izkārnījumu krāsa.
🧠 Šīs zināšanas kādreiz burtiski var izglābt dzīvību — un noteikti ietaupīs laiku, nervus un naudu.

5. Ķermenis visu atceras.
Klausies to. Pieradini pie laba — ūdens, kustībām, vienkārša, dabiska ēdiena, kvalitatīva miega.
Un atceries: katrs saldums “par prieku”, stress, ko noslāpē ar šokolādi vai vīna glāzi, nepazūd.
⚖️ Tas viss uzkrājas un "rēķinu maksāšanas" laiks pienāks negaidot.

📌 Varbūt šis saraksts šobrīd ir vajadzīgs kādam, kurš atrodas tajā pašā punktā, kur es reiz biju.
Ja kaut kas rezonē — padalies.
Un godīgi — ko Tu ieteiktu sev 20 gadu vecumā?

08/06/2025

🌵 Dažreiz sievišķība... dzeļ.

Ne jau tāpēc, ka viņa grib sāpināt. Bet tāpēc, ka kādreiz tika ļoti sāpināta.
Attiecībās. Cerībās. Ilūzijās.

Un tad viņa atstāj sirdi vaļā vēl pēdējo reizi.
Kad atkal sāp – viņa aizaudzē sevi ar ērkšķiem.
Glīta. Sakopta. Interesanta. Apbrīnota.
Bet nepieejama.

Un tomēr — kā katrs kaktuss, arī viņa ilgojas ziedēt.

Es pati reiz biju šāda sieviete.
Aizsargāta. Aizņemta. Gudra. Spēcīga.
Un tomēr tik ļoti izsalkusi pēc mīlestības.

Kad man izdevās noņemt savu „eža kažociņu”, es pēkšņi sajutu, cik daudz sieviešu arī slēpjas ērkšķos.
Tieši tad es radīju savu projektu „Atbrīvo ceļu Mīlestībai” — 3 sezonas ar sirds atvēršanos un iekšējo ziedēšanu.

Tas projekts ir atziedējis, bet sēklas ir palikušas.
Un varbūt būs laiks tās atkal iestādīt. 🌸

📌 Varbūt arī Tu reiz esi jutusies kā šis kaktuss?
Un kas palīdzēja Tev atkal ziedēt?

Dalies ar šo ziņu ar savu draudzeni, kam arī savs "adatu mētelītis" sāk spiest plecus 🌵🩷🌵

15/05/2025

✨ Kad ārēji viss ir “kārtībā”, bet iekšēji — trauksme...

Ilgi domāju, ka mana trauksme ir vienkārši "rakstura īpatnība".
Bet nesen dzirdēju ļoti precīzu formulējumu:

🔍 Trauksme ir tikai simptoms.
Bet īstais iemesls — iekšējā atbalsta trūkums.

📉 Man šī balsta sistēma darbojas uz \~40% — ar to pietiek, lai dzīvotu.
Bet, lai vadītu savu biznesu, piesaistītu sev uzmanību, darīt savu lietu ar drosmi un prieku — vajag daudz vairāk.
Diagnostika parādīja: biznesa mērķiem mana iekšējā atbalsta pietiek tikai 15%.

❗️Tāpēc pat tad, kad ir resursi, zināšanas, iedvesma un pat redzami rezultāti — kustēties uz priekšu ir grūti.
Ne jau tāpēc, ka esmu slinka.
Ne tāpēc, ka neticu sev.
Bet tāpēc, ka manas iekšējās konstrukcijas nespēj noturēt nepieciešamo enerģijas apjomu.

💠 Ja atpazīsti sevi — piedāvāju:
🌀 Individuālu diagnostiku un saudzīgu pavadošo procesu, lai nostiprinātu tavu iekšējo balstu.

Mēs nelabosim trauksmi.
Mēs iesim dziļāk — uz tavu kodolu, uz balsta punktu, uz to stabilitāti, kas notur:

🔹 pārliecību
🔹 skaidrus lēmumus
🔹 brīvu kustību pretī mērķiem
🔹 noturību pret atteikumiem
🔹 un... dzīves un ceļa baudījumu

🧭 Tas ir Tev, ja:
▫️ Tu bieži šaubies, pat ja "viss ir"
▫️ Tu izdeg vai atliek svarīgas darbības
▫️ Tevi pārņem trauksme, kad jāspēr solis
▫️ Tu vēlies lielāku mērogu, bet kaut kas it kā tevi kavē

📩 Uzraksti man personīgi ziņā vārdu "Balsts", un es pastāstīšu, ar ko vislabāk sākt — diagnostiku, sistēmisko izkārtojumu vai balsta stiprināšanas rituālu.

🌱 Tu esi stiprāka/-s, nekā tev šķiet.
Dažkārt vienkārši šī spēka iekšā pietrūkst atbalsta, lai tas pilnībā atklātos.

13/05/2025

Cilvēks, kurš nodarbojas ar savu atveseļošanos pēc pārdzīvotām traumām un personības izaugsmi, dažkārt nenovērtē savas izvēles blakusefektus. Un tieši tajos var slēpties īsta maģija.

Viens labs vārds, viens patiess skatiens, viena līdzcietīga frāze “es tevi saprotu” — var izmainīt kāda cilvēka dienu. Bet dažreiz — arī dzīvi.

Šodien padomā: kurš vēl iegūst no tā, ka tu ej pa atveseļošanās ceļu? Kuram ap sirdi kļūst siltāk, jo tu tepat līdzās kļūsti tīrāks, spēcīgāks, labestīgāks?

Kad mēs dziedināmies, mēs dziedinām ne tikai sevi — mēs kļūstam par izaugsmes punktu visam dzīvajam mums apkārt.

11/05/2025

Kāpēc mēs turamies pie tā, kas sen vairs nestrādā 🔁🧠💔

Vai tev ir bijusi sajūta, ka tu it kā visu saproti — gan par 🌪️ traumām, gan par vecāku scenārijiem, gan par to, kāpēc atkal esi iekritusi glābējas lomā 🦸‍♀️ vai aizgājusi emocionālā distancē ❄️…
Bet iekšā joprojām dzīvo bailes atlaist veco stratēģiju 🪢

Es ne reizi vien esmu strādājusi ar klientiem (un pati to piedzīvojusi), kuri turas pie uzvedības, kas kādreiz viņus ir pasargājusi:
✨ būt ērtai
🚫 nelūgt
💼 visu darīt pašai
🧱 neuzticēties

Toreiz tas palīdzēja izdzīvot.
Bet tagad — izolē 🙅‍♀️, attālina no mīlestības ❤️, no ķermeņa 🧘‍♀️, no cilvēkiem 🤝

Man ļoti sasaucas tēma, kas tika pacelta Deany Laliotis meistarklasē par nedziedinošiem pieķeršanās mehānismiem un to, kā tie traucē tuvībai 💬👁️‍🗨️
Kamēr mūsos dzīvo ievainotais Iekšējais Bērns 👧🏻 un viņa aizsardzības ir neuzticēšanās 🛡️, pārmērīga kontrole 🎯 vai bēgšana 🏃‍♀️ — ir grūti būt patiesi tuvībā.

Taču soli pa solim 🐾 šo sistēmu var pārveidot:
📌 caur ķermeņa apzināšanos
📌 caur jauniem pieredzes brīžiem
📌 caur godīgu kontaktu

❓ Kāda ir tava “vecā stratēģija”, kas agrāk pasargāja, bet tagad traucē dzīvot?
💭 Un kas mainītos, ja tu varētu to atlaist — saudzīgi, ar cieņu pret tās lomu pagātnē?

📬 Uzraksti komentārā vai personīgi. Dažreiz pirmais solis — ir vienkārši to nosaukt vārdā.

Foto Jelena Makejeva

10/05/2025

Sabrukums — tas nav tikai par alkoholu vai narkotikām.
Tas var būt atgriešanās pie vecajiem uzvedības modeļiem:
▪ atkal esmu iejutusies glābējas lomā,
▪ atkal noklusēju, kad bija jāsaka “nē”,
▪ atkal noticēju, ka, ja ļoti cenšos, es nopelnīšu mīlestību.

Kādreiz es domāju, ka sabrukums nav par mani. Es taču neko nelietoju. Es vienkārši esmu pieaugusi meitene, kas “mācās saprast sevi” un “zina, kā pareizi”.
Bet realitātē — es nedzirdu savu Iekšējo Bērnu, nejūtu robežas, atkal un atkal nododu sevi cerībā, ka šoreiz būs citādi.

Un tad — pazīstamais iekšējais kritiens.
Bezspēks, dusmas uz sevi, aizvainojums uz “tiem nepateicīgajiem”.
Stāvoklis, kurā gribas vienkārši apgulties un pagriezties ar muguru pret pasauli.

Un tieši tajā brīdī vissvarīgākais ir — nepamest sevi.
Neaizvērties.
Nenoniecināt savas sajūtas.
Nesodīt sevi ar klusēšanu un vēsumu.

Bet pasniegt sev roku.
Parunāt ar to, kas ir iekšā.
Atgādināt sev, ka es jau esmu cita.
Ka es varu izvēlēties citādi.
Ka sabrukums — tas nav krahs, bet signāls: “lūdzu, tikai neatstāj mani”.

📌 Vai tev ir bijuši tādi “klusi” sabrukumi, kurus no ārpuses neviens nemanīja, bet tevī viss bruka kopā?

Alīnas Voronovas Privātprakse

13/11/2025

21/10/2025

22/06/2025

13/06/2025

08/06/2025

15/05/2025

13/05/2025

11/05/2025

10/05/2025

Address

Telephone

Website

Alerts

Contact The Practice

Shortcuts

Share