20/11/2025
Pagājušās nedēļas izskaņā piedzīvoju savu demo sesiju, ko pārējo dalībnieku priekšā vadīja somatikas enerģijas elpošanas apmācību pasniedzēja Ieva Ozoliņa .elpo
Tas notika brīdī, kad manī jau kādu laiku ‘gruzdēja’ atziņa, ko rakstīju iepriekšējā postā:
“…šobrīd man augšā ceļas nevis tas, ko vēl nesaprotu… bet tas, kas jau sen ir saprasts, piedots, pieņemts, tikai neizsāpēts, neizjusts.”.
Es atklāju, ka mani ‘trigero’ nevis citu rīcība…, bet mani ‘trigero’ mana vecā versija, ko ieraugu Viņos. Tā daļa, kas kādreiz baidījās, neticēja, šaubījās, bija nepārliecināta, nemīlēja sevi un necienīja savas vajadzības. Tā, kura reiz izdzīvoja pasauli ar sajūtu “es neesmu gana laba”.
Un brīdī, kad kāds cilvēks manā priekšā nes šo enerģiju, ķermenis reaģē ar stresu un nemieru - nevis tāpēc, ka “kaut kas nav labi”, bet tāpēc, ka šeit paceļas augšā neizsāpētais, neizjustais.
Sesijā sajutu, ka tā vietā, lai reaģētu ar dusmām, noslēgšanos vai iekšēju agresiju, man jāpajautā sev: “Kuru savu daļu es redzu Viņā? Un kādu atbalstu tai varu iedot?”
Jo tieši tas ir tas, ko tai manai versijai neviens neiedeva - drošību, ticību, mieru, klātbūtni. Un šodien, kad zinu, kas toreiz man pietrūka, es varu to sniegt sev un arī citiem, kuri šobrīd ir tajā punktā A, kur kādreiz biju es.
“Dvēsele dzīst, kad mēs atrodam drosmi izstāstīt sev patiesību.” Brené Brown
Tā nebija jauna atklāsme, bet gan vecās patiesības atgriešanās - tās, kuras biju sapratusi, piedevusi, pieņēmusi, bet kurām joprojām pietrūka mana klātbūtne. Es ieraudzīju, cik daudz spēka ir tajos brīžos, kad nevis cenšos apslāpēt to, kas paceļas, bet atļauju sev to sajust līdz galam.
Jo patiesība ne vienmēr ir skaļa. Dažreiz tā ienāk kā kluss impuls - kā spriedze ķermenī, kā satraukums, kā brīdis, kad cits cilvēks nejauši aktivizē tieši to daļu, kuru es neesmu līdz galam satikusi. Un tajā brīdī es vairs neredzu ‘trigeri’. Es redzu sevi. To versiju. Un turot viņas roku, es beidzot padaru viņas patiesību par savējo.
Un tas ir mirklis, kurā notiek dziedināšana - kad patiesība nav vairs tikai doma galvā, bet pieredze ķermenī. Kad es beidzot esmu gatava dzirdēt to, ko dvēsele man ir teikusi jau sen.