06/01/2023
Mana nozare arvien vairāk sakārtojas un kļūst klientam arvien draudzīgāka. Lepojos, ka esmu daļa no tā.
Pirms gaidāmā pēdējā semināra ciklā "Ievads bērnu psihiatrijā psihologiem" aicinājām uz sarunu dr. psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Vaicājām par izmaiņām, kas skars mentālo traucējumu klasifikācijas jomu, kā arī citiem psihologiem svarīgiem jautājumiem.
𝐊𝐚̄𝐝𝐚𝐬 𝐢𝐳𝐦𝐚𝐢𝐧̧𝐚𝐬 𝐬𝐚𝐠𝐚𝐢𝐝𝐚 𝐦𝐞𝐧𝐭𝐚̄𝐥𝐚̄𝐬 𝐯𝐞𝐬𝐞𝐥𝐢̄𝐛𝐚𝐬 𝐬𝐩𝐞𝐜𝐢𝐚̄𝐥𝐢𝐬𝐭𝐮𝐬, 𝐢𝐞𝐯𝐢𝐞𝐬̌𝐨𝐭 𝐣𝐚𝐮𝐧𝐨 𝐒𝐒𝐊-𝟏𝟏?
Svarīgākais ir tas, ka jaunajā klasifikācijas sistēmā nav definēti tādi psihiskie traucējumi bērnībā, ar to saprotot kādus specifiskus tieši bērniem raksturīgus traucējumus. Jaunajā klasifikatorā ir definēti traucējumi, kas sākas bērnībā vai kas biežāk sastopami agrīnākos vecumposmos. Tam būs liela praktiska nozīme diagnostikā. Domāju, ka visiem speciālistiem vajadzēs pielāgoties šādai izpratnes sistēmai.
𝐊𝐚̄𝐝𝐮 𝐮𝐧𝐢𝐤𝐚̄𝐥𝐮 𝐥𝐨𝐦𝐮 𝐢𝐞𝐧̧𝐞𝐦 𝐩𝐬𝐢𝐡𝐨𝐥𝐨𝐠𝐬, 𝐬𝐚𝐝𝐚𝐫𝐛𝐨𝐣𝐨𝐭𝐢𝐞𝐬 𝐚𝐫 𝐜𝐢𝐭𝐢𝐞𝐦 𝐦𝐞𝐧𝐭𝐚̄𝐥𝐚̄𝐬 𝐯𝐞𝐬𝐞𝐥𝐢̄𝐛𝐚𝐬 𝐬𝐩𝐞𝐜𝐢𝐚̄𝐥𝐢𝐬𝐭𝐢𝐞𝐦?
Sadarbība ir tiešā veidā saistīta ar vismaz divām psihologa kompetencēm. Pirmkārt, ar detalizētu klienta dzīvesveida un dažādu psiholoģisko faktoru izpēti, kas ir svarīga informācija citiem mentālās veselības speciālistiem. Otra kompetence ir psiholoģiskā konsultēšana. Protams, ir svarīgi sniegt psiholoģisko atbalstu tad, kad cilvēkam ir grūtības, bet ne mazāk svarīgi ir darboties preventīvi, pirms grūtības ir sākušās. Nopietnāki traucējumi dažreiz varētu arī nesākties, ja psihologa sniegtais atbalsts tiktu saņemts laicīgi!
𝐍𝐨𝐯𝐢𝐫𝐳𝐞 𝐣𝐞𝐛 𝐝𝐞𝐯𝐢𝐚𝐧𝐜𝐞 𝐧𝐨 𝐩𝐨𝐩𝐮𝐥𝐚̄𝐜𝐢𝐣𝐚𝐬 𝐯𝐢𝐝𝐞̄𝐣𝐚̄ — 𝐤𝐚̄ 𝐭𝐨 𝐢𝐳𝐦𝐞̄𝐫𝐢̄𝐭, 𝐚𝐫 𝐤𝐚̄𝐝𝐚̄𝐦 𝐦𝐞𝐭𝐨𝐝𝐞̄𝐦?
Tas ir saistīts ar jau iepriekš teikto [par klienta dzīvesveida un dažādu psiholoģisko faktoru izpēti], kas ir viena no psihologa kompetencēm. Psihologam ir iespēja struktūrēti veikt intelekta, kognitīvo vai citu spēju izpēti ar metodēm, kurām ir noteiktas atbilstošas normas. Tā ir psihologa tieša prasme — spēt novērtēt, cik daudz un kā kaut kas atšķiras no vidējiem rādītājiem, lai varam saprast, kādas ir grūtības un kāds atbalsts cilvēkam ir jāsniedz.
𝐕𝐚𝐢 𝐋𝐚𝐭𝐯𝐢𝐣𝐚𝐬 𝐬𝐩𝐞𝐜𝐢𝐚̄𝐥𝐢𝐬𝐭𝐢𝐞𝐦 𝐤𝐚𝐮𝐭 𝐤𝐚̄ 𝐬̌𝐨𝐛𝐫𝐢̄𝐝 𝐭𝐫𝐮̄𝐤𝐬𝐭, 𝐬𝐚𝐥𝐢̄𝐝𝐳𝐢𝐧𝐨𝐭 𝐚𝐫 𝐬𝐢𝐭𝐮𝐚̄𝐜𝐢𝐣𝐮 𝐜𝐢𝐭𝐚̄𝐬 𝐯𝐚𝐥𝐬𝐭𝐢̄𝐬? 𝐊𝐚𝐬 𝐛𝐮̄𝐭𝐮 𝐧𝐞𝐩𝐢𝐞𝐜𝐢𝐞𝐬̌𝐚𝐦𝐬 𝐯𝐢𝐬𝐬𝐭𝐞𝐢𝐝𝐳𝐚𝐦𝐚̄𝐤?
Trūkst dažādu validētu un adaptētu izpētes metožu. Starp citu, bieži vien universitāšu studentu pētījumu ietvaros tiek adaptētas labas metodes, bet visbiežāk tās nenonāk līdz patērētājam. Varētu domāt, kā to uzlabot.
Uzskatu, ka būtu daudz darāmā, lai uzlabotu mentālās veselības speciālistu konsultēšanas prasmes. Būtu jādomā par iespējām apgūt labas, stukturētas konsultēšanas prasmes, piemēram, tās pašas KBT vai citu metožu ietvaros.
Vēl jāpiebilst, ka šobrīd, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nav kārtīgi definēta psihologa loma veselības aprūpes sistēmā. Tas kavē pilnvērtīga komandas darba attīstību. Tā trūkst.
𝐃𝐨𝐦𝐚̄𝐣𝐨𝐭 𝐩𝐚𝐫 𝐧𝐚̄𝐤𝐨𝐭𝐧𝐢 — 𝐤𝐚̄ 𝐦𝐚𝐢𝐧𝐢̄𝐬𝐢𝐞𝐬 𝐩𝐬𝐢𝐡𝐢𝐚𝐭𝐫𝐢𝐣𝐚 𝐮𝐧 𝐯𝐚𝐫𝐛𝐮̄𝐭 𝐩𝐬𝐢𝐡𝐨𝐥𝐨𝐠̧𝐢𝐣𝐚, 𝐤𝐚̄𝐝𝐢 𝐛𝐮̄𝐬 𝐣𝐚𝐮𝐧𝐢𝐞 𝐢𝐳𝐚𝐢𝐜𝐢𝐧𝐚̄𝐣𝐮𝐦𝐢?
Es domāju, ka turpmākajos gados aktuāls būs psihisko traucējumu izplatības pieaugums. Jo labāk psihiskās veselības traucējumus atpazīstam, jo vairāk šo risināmo jautājumu. Cilvēki vēlēsies saņemt vairāk mentālās veselības aprūpes pakalpojumu un vēlēsies, lai tie ir kvalitatīvāki. Neizbēgami mainīsies fokuss no stacionāras aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumu veidiem. Viens nepieciešams risinājums būs multifunkcionālās komandas. Domāju, ka arī telemedicīnas un telepsiholoģijas pakalpojumi nekur nepazudīs un ieņems stabilu lomu mentālās veselības aprūpē. Visticamāk, atttīstīsies hibrīdpakalpojumi, kas ietvers speciālista darbības gan klātienē, gan attālināti. Tas attieksies kā uz konsultēšanu, tā uz izpēti. Mums būs jāiemācās lietot šīs tehnoloģijas efektīvi.
Pēdējais seminārs ciklā "Ievads bērnu psihiatrijā psihologiem" par UDHS traucējumiem paredzēts 10.01.23. plkst. 15.00-17.00, Zoom. Saite uz reģistrāciju: https://ieej.lv/3xoJf