25/02/2023
Kāpēc vērts domāt par psiholoģisku palīdzību/atbalstu?
Vēljoprojām psihologs sabiedrībā bieži tiek stigmatizēts – kad pie tā vēršas, kad ir “psihiskas problēmas”. Novērojumi praksē pierāda, ka jaunāki sabiedrības locekļi arvien biežāk vēršas pēc palīdzības-vai drīzāk atbalsta no zinošākiem, šajā gadījumā sfēras speciālistiem, lai ar ko tas būtu saistīts. Tendediozi novèrojumi. Piemēram, kā ierasts, zobus labojam pie zobārsta, elektrību uzticam elektriķiem, uz olimpiādi sūtam sportistus – kas kopīgs šiem piemēriem? Padziļinātas zināšanas jomā- ir veltīts laiks un iegūtas zināšanas un praktiskas iemaņas reālā prakse, ir eksperimentēts pagātnē- kas labāk strādā un kas ne tik labi strādā. Vai ne?
Tad arī savas sajūtas, īpaši, kad tās kļūst neizturamas vai intensīvas un ietekmē ģimenes un darba dzīvi vai traucē attīstīt attiecības- lai kāda būtu šķ izpausme, tās var palīdzēt regulēt, saprast.
Psihologs- mentālās, psihoemocionālas veselības speciālists, ieguvis diezgan daudz zināšanu, “trenējies” praksē un vēl ilgu laiciņu strādājis cita ļoti pieredzējuša un sertificēta speciālista pārraudzībā.
Lai gan samērā lēni, bet arī Latvijas (kopumā teiksim- pasaules) sabiedrība attīstās, arvien pieņem jaunu informāciju – piesardzīgi, tomēr pieņem.
Kamēr tad arī ar psihologu kopā uzsāk darbu, lai kopumā apzinātos savas grūtības, nosauktu vārdā, ja tās ir jau konkrētas – ar atbalstu prasmīgi iemācītos ar tām sadzīvot vai tieši otrādi - ar tām strādāt, lai ievērojami mazinātu vai atbrīvotos.
Psihologs uztver informāciju kā kopumu – ko sniedz cilvēks, tad to atspoguļo, veicina klienta pašrefleksijas spējas un ilgtermiņā sniedz prasmes laicīgāk pašam sevi saprast, apzināties savas vajadzības, grūtības. Kā emocionāls spogulis. Un šis ir tikai neliels ieskats tajā ar ko nodarbojas psihologa/klienta sesijās/konsultācijās.
Ir samērā plašs rāmis psiholoģiskai darbībai, bet ar psihologi individuāli, katrs specializējas kādos konkrētākos laukos.
Es personīgi dabiski vairāk interesējos par starppersonu attiecībām un to izaicinājumiem un grūtībām, bērnu audzināšanas izaicinājumiem dažādās to izpausmēs, pašvērtējuma, ģimenes attiecību sfērās, trauksme/depresija. Bet nav iespējams atspoguļot visus gadījumus, jo kopumā sadarbība starp psihologu un klientu ir – attiecības. Tās pašas par sevi ir viens no lielākajiem aspektiem darbā (kā atslēdziņa). Uzticēšanās, pieņemšana, nedalīta uzmanība un patiesa ieklausīšanās ar speciālu fokusu uz klientu, regulāra tikšanās – stabilitātes izjūta, u.c.
Ne vienmēr svarīgākā ir “problēmas fiksa atrisināšana” vai konkrēta diagnostika katrā gadījumā, bet tieši šī emocionālo vajadzību piepildīšana pret sevi un arī paša prasmju attīstīšana, ir pagrieziena punkts, lai spētu sevi labāk izprast, palīdzētu sev efektīgi. Rezultātā ļauj klientam veiksmīgāk virzīties pa dzīves straumi, lai kur tā arī nestu.
