21/11/2025
Pabūšana vienatnē, bieži tiek jaukta ar vientulību. Taču tās ir divas ļoti atšķirīgas pieredzes — viena sāpīga, otra dziedinoša.
Ar ko tad vienatne atšķiras no vientulības? Vienatne parasti ir apzināta būšana ar sevi, kurai ir raksturīgs iekšējs miers. Tā ir patīkama, tā sniedz iespēju atpūsties, ieklausīties sevī, atjaunot spēku, darboties. Būšana vienatnē var būt vērtīgs resurss, īpaši radošiem, jūtīgiem cilvēkiem vai tiem, kas vēlas sakārtot domas. Tā nav izolācija, bet izvēle uz brīdi pabūt pašam ar sevi, bez citiem un to ietekmes.
Savukārt vientulībai ir raksturīga sajūta, ka esi viens, arī tad, ja apkārt ir cilvēki. To parasti pavada neizskaidrojama trūkuma un tukšuma sajūta, arī sajūta, ka mani neredz un nedzird. Cilvēks jūtas kā atdalīts no citiem, tā it kā viņam nebūtu īstas piederības vai tuvības ar partneri, ģimeni, apkārtējiem. Vientulības sajūta parasti signalizē – “Hei, Tev ir vajadzība pēc kontaktēšanās, ciešākas saiknes ar citiem!“. To nevajadzētu ignorēt, bet gan meklēt, kā trūkstošo kompensēt. Cilvēkam ir vajadzīgs cilvēks, turklāt reāls un klātesošs, nevis virtuāls un “skrullējot”.
Vientulība ir - “Es esmu viens un man tas sāp.”, vienatne — “Es esmu viens un man ir labi.”
Interesanti, ka dzīvot vienam nebūt nenozīmē būt vientuļam. Mūsdienās vientulības sajūta ir biežāk novērojama cilvēkiem, kuriem, no malas raugoties, tādai it kā nevajadzētu būt. Viņiem ir partneris, ģimene, bērni, draugi, kolēģi. Un tomēr… neskatoties uz to, viņi var justies ļoti vientuļi. Tā ir skaidra zīme, ka, lai gan cilvēks ir attiecības ar citiem cilvēkiem, tomēr tajās un kontaktā ar tiem, viņam kaut kā būtiska trūkst. Tieši kas, - tas būs ļoti individuāli, atkarībā no cilvēka rakstura, vecuma, personības iezīmēm, grūtībām, apstākļiem, apkārtējiem un vides.
Ko darīt lai to novērstu? Vispirms jau godīgi atzīsti sev, ka Tavas vajadzības pēc tuvības, sapratnes vai sarunām nav piepildītas. Mēģini apkārtējiem draudzīgi paust savu vajdzību pēc biežāka kontakta, lielākas tuvības, sakot: “Man pēdējā laikā pietrūkst sarunu ar Tevi. Vai varam vakarā 10 minūtes vienkārši parunāties, vai kaut ko kopā padarīt?” Ja tas nelīdz, meklē kontaktu ar draugiem, kolēģiem, interešu biedriem, vai ej uz terapiju. Tie var būt nozīmīgi papildu resursi, kas palīdzēs aizpildīt iekšējo tukšumu un trūkuma sajūtu, rast jaunas iespējas. Dari, ko vari savā labā un atcerēties, ka vientulība ģimenē un partnerattiecībās nekad nav tikai “tava vaina”!