Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs

30/01/2025

Narkotiku lietošanas legalizācija pusaudžiem.
Cik tas ir saprātīgi?

Veselības ministrija ir sagatavojusi likuma grozījumus, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu. Vai iecere problēmu mazinās vai gluži otrādi, pastāv risks, ka iestigsim vēl dziļāk narkotiku purvā?

11/12/2024

Uzmanības deficīts un hiperaktivitāte - viena no biežākajām pusaudžu diagnozēm.

Tā arī bieži saistīta ar dažādiem mītiem. Svarīgākās lietas, kas jāzina vecākiem, kuru bērniem novērota UDHT uzvedība.

Ja jūsu bērns stundās dīdās, nevar nosēdēt vai arī pastāvīgi ir aizsapņojies, pastāv iespēja, ka viņam palūgs aiziet pie speciālista - psihologa vai psihiatra. Un tur, savukārt, ir liela iespēja bērnam tikt pie diagnozes: Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi jeb U...

26/10/2024

Pie terapeita pusaudži parasti nonāk tad, ja kaut kas neiet tik labi kā gribētos. 🥺

Taču aizvien biežāk ar prātu nāk strādāt arī tie, kuriem viss izdodas labi un pat izcili. 🧠💪 Izrādās, prāta spēks palīdz uzvarēt brīžos, kad ar muskuļu spēku vien nepietiek...

Šodien runāsim ar un par jaunajiem sportistiem!
Tiekamies 1. Sporta Izaugsmes forumā.

17/10/2024

Vai skolēniem jāsaīsina vasaras brīvlaiks? 🤔

Te Nils Sakss Konstantinovs komentārs:

"Tas ir nepareizi formulēts uzstādījums. Ne jau brīvlaiks ir par garu, tad drīzāk būtu jāskatās, vai mācību stundu ir par maz. 💡 Nav nekādu mērījumu - brīvlaikam ir labi divi mēneši vai trīs? 🗓️ Šāda diskusija ir neproduktīva, jo cilvēkiem nepatīk, ka viņiem kaut ko ņem nost. Par to, ka bērniem kāds taisās atņemt brīvlaiku, neviens nebūs priecīgs. Turklāt, tas tiek atņemts arī skolotājiem. 👩‍🏫

Tas, ka iniciatīvas rosinātājs apelē pie tā, ka bērni pa trim mēnešiem atradinās mācīties, ir pilnīgas muļķības. 🤦‍♂️ Nav tāda iemesla apgalvot, ka divos mēnešos neatradinās, bet trijos - tad gan atradinās... Un arī apgalvojumi par iegrimšanu viedierīcēs neiztur kritiku: ar ko atšķiras iegrimšana datoros, planšetēs un telefonos pusotra mēneša vai trīs mēnešu garumā? 📱💻 Ja problēma ir tajā, ka bērni bieži vien ne ar ko jēdzīgu nenodarbojas, tātad vajag risināt šo problēmu. 🧩 Un vēl. Skolu nevajag padarīt par soda izciešanas vietu sakot - jums nav neko citu ko darīt, tad nu ejiet, sēdiet skolā... 🔚

Nav jau arī tā, ka bērns mācās tikai skolā. 🏫 Pusaudži ļoti nopietni mācās strādājot. 👷‍♂️ Arī laiks pie vecvecākiem laukos ir brīnišķīga attīstības un prasmju apgūšanas iespēja.
Tā ka šajā gadījumā tas vairāk izklausās pēc populistiska uzsaukuma, kurā vispār nav domāts par svarīgāko: kāpēc to darīt un kā tas palīdzēs bērniem pieaugt gudrākiem un spējīgākiem? 🗣️"

Saite uz pilno rakstu Neatkarīgā Rīta Avīze - labākai rītdienai komentārā.

10/10/2024

Šodien Pasaules mentālās veselības diena!

Pārpublicējam Nils Sakss Konstantinovs īso ceļvedi pusaudžu vecākiem, kuri vēlas saprast: Vai manam pusaudzim ir depresija?! Un ko darīt?

Kas ir depresija? 🤔

Zinātnieki joprojām meklē īstos veidus, kā to izskaidrot – vienas skaidrības par to mums nav. Bet vienkāršos vārdos: par depresiju sauc daudz, dažādus stāvokļus, kuriem visiem ir kopīga viena lieta – jušanās stipri nomāktam. Turklāt, šī nomāktība ir ilgāka nekā parasti, un tā izraisa kādas problēmas. Piemēram, pusaudzis sava nomāktā garastāvokļa dēļ pamet pulciņu, sāk iekavēt mācības vai jūtas dziļi nelaimīgs un neapmierināts.

Ja pusaudzis saka, ka viņš jūtas nomākts, tas turpinās jau kādu laiku 🕰️ (mēnešus vai pat gadu), un viņam šī situācija rada problēmas – tad mēs varam teikt: pusaudzis piedzīvo depresiju.

Vai depresija ir tikai nomāktība? 😟

Nē, pusaudžiem ar depresiju parasti problēmas sagādās arī citas lietas. Depresīvs pusaudzis būs trauksmaināks vai mazāk ieinteresēts mācībās. Tāpat viņam var būt vairāk intereses mazināt savu nomāktību ar kādām nelegālām vielām. Protams, tas darbojas arī otrādāk – ja pusaudzim neveicas mācībās vai viņš kļūst atkarīgs no sliktām ietekmēm, tas viņā var radīt lielu nomāktību - tad kļūst mazāk aktīvs, biežāk jūtas fiziski saguris u.tml.

Svarīgākais par šo – visām mentālās veselības grūtībām ir sniega bumbas efekts: jo ilgāk un tālāk veļas, jo vairāk tā apaug ar citām problēmām ❄️.

Vai depresija ir slimība? 🤒

Depresija reizēm var līdzināties slimībai – tā var radīt mokošus stāvokļus un neļaut pusaudzim izpaust savu potenciālu. Taču depresija nav tāda slimība kā, piemēram, cukura diabēts vai lauzta roka.

Pirmkārt, depresija ir psiholoģiska un emocionāla problēma, nevis fiziska.

Otrkārt, tā nerodas kāda smadzeņu “īssavienojuma” vai nepietiekamu “laimes hormonu” dēļ. Tieši otrādāk, bieži depresija ir saprotama un vajadzīga cilvēka psihes reakcija uz zaudējumu vai kādām dzīves problēmām.

Kas izraisa depresiju? 💭

Pastāv ļoti daudz dažādas depresijas, un tāpat ir daudz lietu, kas to var izraisīt.

Te ir biežākie iemesli pusaudžu depresijai:

🔸 Pubertātes pārmaiņas
🔸 Nepiemērots režīms
🔸 Skolas maiņa, pārcelšanās
🔸 Zaudējumi: mājdzīvnieka nāve, vecāku šķiršanās
🔸 Depresīva personība
🔸 Pārdiagnosticēšana un sociālo tīklu ietekme
🔸 Vardarbības pieredzes
🔸 Neskaidrība un nedrošība par sevi
🔸 Izglītības traumas
🔸 Draugu problēmas un socializēšanās trūkums

Taču ir viena lieta, kas noteikti neizraisa depresiju – tas ir kādas ķīmiskas vielas trūkums smadzenēs. Diemžēl šis ir kļuvis par vienu no lielākajiem psihiatrijas mītiem - jaunākie pētījumi ir daudzkārt apgāzuši šo versiju.

Kā labāk palīdzēt? 🤲

Tāpat kā pusaudžu depresijai nav viena skaidrojuma, tāpat arī nav zināma viena labākā palīdzības veida. Psihiatrs uzstās uz zālēm, psihoterapeits uz terapiju, vēl kāds uz uzturu vai fizisko aktivitāti. Taču gan pētījumos, gan klīniskajā pieredzē redzams, ka visas pieejas ir aptuveni vienādi efektīvas - atšķiras tikai iespējamie riski. Tā, piemēram, antidepresantu medikamentiem ir nopietns pieraduma veidošanās un dažādu blakusparādību risks.
Tādēļ izvēle būs atkarīga no jūsu ģimenes vērtībām, vēlmēm un iespējām (arī finansiālām - lai arī psihologa atbalsts ir diezgan brīvi pieejams, īsta psihoterapija nebūs pieejama par valsts līdzekļiem un ir relatīvi dārga). Tāpat svarīgi, cik labi speciālists pārzina tieši pusaudžu vecumposmu un cik veiksmīgi spēj iedziļināties tieši jūsu bērna situācijā un personībā.

👉 Tas, ka pusaudzim ir depresija, nenozīmē, ka uzreiz jāmetas pie kādas ārstēšanas. Bērniem nereti labākais ārsts un terapeits ir laiks. Taču pamata stratēģijai jābūt: sakārtot miegu, aktivitātes un uzturu.

Nebūtu vērts sākt nekādas citas lietas, pirms nav sakārtoti šie bērna mentālās veselības paši pamati. Lielā daļā gadījumu ar to, un siltu atbalstu ❤️, būs pilnībā pietiekami. (Protams, ja depresiju rada kādi traumējoši apstākļi, piemēram, mobings skolā, tad vispirms ir jānovērš tas!)

Lai Jums izdodas atrast labāko risinājumu tieši Jūsu pusaudzim!

09/08/2024

Bulgārijā aizliegta netradicionālo seksualitāšu un dzimuma identitāšu atbalstīšana 🇧🇬❌.

Tas medijos nodēvēts par “LGBT+” kopienas tiesību ierobežošanu.

Taču šie ir visai saprātīgi ierobežojumi, kas atbild uz šodienas situāciju sabiedrībā. Un, domājams, tuvākajos gados tādi neizbēgami būs jāpieņem arī Latvijā 🇱🇻.

Manuprāt, skolas nav īstās vietas nekādu "seksuālo orientāciju" atbalstīšanai - ņemot vērā, ka tur vairumam cilvēku ir zem 18 gadiem. 🚫🏫 Bet iespēja pieaugušiem cilvēkiem nākt uz skolu un stāstīt bērniem par savām seksuālajām vēlmēm vai ieražām, nav nekādas cilvēktiesības. Līdz ar to grūti saskatīt, kādas tiesības un kam tiktu ierobežotas.

Otrkārt, tas, ko saprot ar “LGBT+ atbalstīšanu” tomēr ir ļoti specifiska, ideoloģiski piesātināta mācība 📚, kas lielai daļai ģimeņu nekad nebūs pieņemama. Tas novestu pie situācijas, kur skolai vajadzēs vai nu slēpt no vecākiem lielu daļu skolā notiekošā vai krasi konfliktēt ar ģimenēm 👨‍👩‍👧‍👦. Tā, protams, nevar veidot saprātīgu mācību vidi. Turklāt, no valstīm, kur šie procesi virzījušies ātrāk, ir labi redzamas potenciālās problēmas - piem., tiesvedības pret skolām ⚖️, kas nav vecākus informējušas par bērna jauno dzimumu, skolā izmantoto vārdu vai uzsākto tranzīciju.

Atcerēsimies arī, ka līdzīgu iemeslu dēļ no skolām kādreiz izņēma jebko, kas asociējās ar reliģiju ✝️ un tas bija plašs skandāls, kad vienā mācību iestādē bērniem lika kopīgi skaitīt lūgšanu. Tādā ziņā šī identitāšu un dzimumu mācība arī līdzinās kvazi-reliģiskai pārliecībai - uz kuru, protams, katram ir tiesības. Bet nevienam nav tiesību to attiecināt uz visiem.

Kā terapeits es redzu arī reālos blakusefektus no šīs “atbalstīšanas” - zem “LGBT+” lietussarga 🌈 skolās bieži ienāk vesela buķete ar neveselīgām pārliecībām, kas veicina slimīguma glorifikāciju, pusaudžu identificēšanos ar psihiatriskajām diagnozēm, upura identitātes ieņemšanu, neveselīgas draugu grupas, konfliktus ar vecākiem u.tml. Nemaz nerunājot par sociālo lipīgumu - skolā palielinās to pusaudžu skaits, kas meklēs dažādas ķermeņa modifikācijas un pieņems ne tās veselīgākās identitātes.

Līdz ar to ir tikai saprātīgi ierobežot skolas vidē šīs idejas. Gluži tāpat kā mēs skolā ierobežojam citas bērnu veselībai kaitīgas vai strīdīgi vērtētas lietas 🚸.

Bet ir vēl viena, sarežģīta nianse:

paradoksālā veidā “LGBT+ kustība” ir visvairāk kaitējusi tiem, kurus tā sakās atbalstām - pavisam dažiem, bet katrā skolā vienmēr eksistējošiem puikām un meitenēm, kuri izjūt romantiskas jūtas pret sava dzimuma vienaudžiem 💔.

Problēma, šķiet, jau sen nav ar "orientāciju" - šādi aizliegumi nekad nerastos, ja LGBT kustību nebūtu pārņēmuši tie alfabēta burti, kuru problēmas primāri ir nevis tiesiskas, bet medicīniskas. Kustībai, kas sākotnēji iestājās par geju, lesbiešu un pieaugušu transpersonu tiesībām uz privātās dzīves izvēlēm, nav nekādas saistības ar šodienas kustību, kas sludina plūstošās dzimtes, pieprasa mainīt valodu, bērniem apturēt pubertāti un agresīvi uzbrūk katram citādi domājošam.

Ikvienā skolā droši jājūtas arī Billijam Eliotam un Oskaram Vaildam 👬. Bet nekad vairumam sabiedrības nešķitīs pieņemama prakse dot skolniecēm vīriešu hormonus vai stāstīt pirmskolas bērniem, ka tiem nav dzimuma. Esmu diezgan pārliecināts, ka saprātam atgriežoties publiskajā telpā, mēs varam veidot drošāku skolas vidi visiem. Nevis izdabāt kādas histēriski bļaustīgas grupas interesēm vai mēģināt iespiest visu tā brīža ideoloģiskās identitātes rāmjos. Ļaut bērniem pieaugt, mainīties, meklēt un atrast sevi veselīgos veidos - tās ir tiesības, par kurām vērts iestāties.

09/08/2024

Kas izsaucis plašo rezonansi raisījušo narkotiku dekriminalizācijas kampaņu? 😕

"Pēc cipariem - katrs ceturtais Latvijas pusaudzis ir kaut kur ārstējies no atkarībām," sociālajā vietnē Facebook raksta Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. "Tas ir vairāk, nekā mums vispār ir pusaudžu, kas

26/07/2024

⁉️ pēc cipariem - katrs ceturtais Latvijas pusaudzis ir kaut kur ārstējies no atkarībām. 🤔 Tas ir vairāk, nekā mums vispār ir pusaudžu, kas būtu pamēģinājuši kādu kaitīgu vielu…

Saistībā ar dekriminalizācijas kampaņu - nupat jau parādījušies dažu organizāciju uzsaukumi, kas palīdz labāk saprast šo pēkšņo interesi. Psihiatre Beinarte intervijā pauž, ka jāceļ trauksme: neesot nekādu līdzekļu darbam ar atkarīgiem pusaudžiem un steidzīgi jāpiešķir nauda jauniem projektiem 🚨

Apskatījos dažus faktus. 📊

Labklājības Ministrija vien darbam ar atkarīgiem pusaudžiem pēdējā laikā atvēlējusi vairākus miljonus euro. 💶 Par šo naudu, piemēram, tiek īstenotas tādas programmas kā Pusaudžu resursu centrs un citas. Valsts tās iepērk no privātuzņēmējiem. Pēc viņu pašu datiem, pagājušajā gadā vienā šādā programmā ir “palīdzēts 11 000 pusaudžu”, bet 2022.gadā - 8 000. 🧑‍🤝‍🧑

Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir 100 tūkstoši pusaudžu (12-17 g.v.), tas nozīmē, ka viena programma vien divu gadu laikā ir ārstējusi un “palīdzējusi tikt galā ar atkarībām” katram piektajam Latvijas pusaudzim. Šim klāt vēl jāpieskaita citas programmas, pašvaldības un sociālo dienestu palīdzība, atkarību kabineti, narkologi, privāti strādājošie speciālisti.

Precīzu skaitu nevarēs iegūt, bet pēc šiem cipariem katrs ceturtais Latvijas pusaudzis, izskatās, ir kaut kur ārstējies no atkarībām. 🤔 Tas ir vairāk, nekā mums vispār ir pusaudžu, kas būtu pamēģinājuši kādu kaitīgu vielu…

Šie cipari, līdz ar iztērētajiem līdzekļiem, protams, ir absurdi. 🤯 Īpaši ņemot vērā, ka atkarību problēma nevis samazinās, bet palielinās. Un kā izrādās, problemātiskos pusaudžus nemaz neesot kur likt.

Vai nu Labklājības ministrijas programmās “manipulē” datus un uzdod krietni lielākus. Vai nu mēs masīvi “psiholoģizējam” bērnu problēmas un vedam visus uz speciālistu kabinetiem, ko vajag un nevajag. Vai arī tas, ko šajos kabinetos dara ar viņiem, nav pārāk efektīvi. Un varbūt viss kopā. 🤷‍♀️

Pašreizējā sistēma to provocē. Pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgi strādāt ar pēc iespējas lielāku skaitu bērnu, jo par to no valsts var dabūt pēc iespējas vairāk līdzekļu. Protams, tas nozīmē, ka nav gan iespējams nodrošināt īsti kvalitāti, ne arī ir interese strādāt ar pa īstam “grūtajiem” pusaudžiem. 😔 Vēl viens piemērs - valsts var iepirkt trīs mēnešu rehabilitācijas programmu. Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka pusaudzis atnāk uz kabinetu (ja tiešām atnāk) vienreiz nedēļā uz vienu stundu. Tātad 3 mēnešu programma uz papīra dzīvē nozīmē 12 stundas jeb mazāk nekā vienu dienu darba. 🕒

Visbeidzot, mums joprojām nav nevienu datu par to, cik efektīvas vispār ir šīs palīdzības. Mēs tērējam miljonus, bet nezinām, vai šie miljoni ir palīdzējuši kaut vienam pusaudzim. 💸

Šādā situācijā ir neprātīgi (un arī nekaunīgi) prasīt vēl vairāk naudas. Vispirms mums būtu jāsaprot, kur īsti aiziet esošie atkarīgajiem pusaudžiem paredzētie miljoni. Un tad jāpadomā, vai tiešām tas, kā mēs tos tērējam, ir viņiem palīdzoši. Citādi izskatās, ka visa dekriminalizācijas kampaņa būs bijusi tikai mēģinājums piesaistīt vēl jaunas valsts naudas pakalpojumiem, kuros jau šobrīd tiek dedzināti miljoni.

Mums vajag nevis jaunas naudas un programmas, bet jaunu pieeju. Un es droši zinu, ka mums nevajag vēl vairāk dublēt jau esošās programmas. Ar atkarīgiem pusaudžiem ir jāstrādā uz ielām, sporta zālēs, skolās un skeitparkos. 🛹 Nevis tikai speciālistu kabinetos. 🏢

(Saite uz interviju komentārā)

17/07/2024

Tiek apspriesta jauna iniciatīva "narkotiku dekriminalizācija".
🔥 🔥 🔥
Kā lielāko argumentu min, ka tā palīdzēšot ārstēt no atkarības pusaudžus. Manuprāt, tas ir pilnīgi greizs fokuss.

💡Vispirms - dekriminalizācija nozīmē, ka par noteiktu darbību vairs nepienākas sods. Mēs sabiedrībā pastāvīgi dekriminalizējam lietas - piem., aborti, viendzimumu attiecības, ārpuslaulības sakari u.tml. Tas arī nenozīmē, ka narkotikas kļūs legālas un varēs nopirkt veikalā - bet cilvēki, kas tās lieto, nenonāks cietumā. Tik tālu viss ir pareizi: narkotikas lietot nav labi, bet turēt lietotājus, bieži vien jauniešus, par to cietumā ir vēl nejēdzīgāk. Pats esmu daudzus gadus iestājies par riska mazināšanas pieeju un prieks, ka beidzot šīs tendences sāk nostiprināties.

❌ Taču, solīt, ka tas samazinās pusaudžu narkotiku problēmas, ir aplami.

▶️ Pusaudžiem atkarība praktiski vienmēr ir sociāla un uzvedības problēma, to nevar "izārstēt" slimnīcā, ar tabletēm vai psihologa kabinetā. Jau kad pirms aptuveni 10 gadiem strādāju tagad jau slēgtā iestādē "pusaudžiem narkomāniem", mēs vairs neredzējām tādus pusaudžus, kuru vienīgā vai svarīgākā dzīves problēma būtu fiziska atkarība no kādas vielas (tie, kas šajā sfērā senāk par mani, atceras tādus bērnus vien starp 90.o gadu ielu heroīna lietotājiem). Protams, pusaudži lieto narkotikas un bieži dara to ļoti riskanti, bet viņi to dara ļoti atšķirīgi no pieaugušiem alkoholiķiem vai narkomāniem. Un visbiežāk ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ. Arī viņu prāti un ķermeņi darbojas daudz elastīgāk. Šī iemesla dēļ ir kaitējoši dot pusaudzim apzīmējumu "atkarīgais", jo tādā veidā mēs tikai uzturam un nostiprinām viņa "atkarīgo" identitāti. (kamēr pieaugušajiem lietotājiem šāda problēmas atzīšana var būt svarīgs atlabšanas solis.)

▶️ Attiecināt "atkarību kā slimību" uz pusaudžiem ir diezgan nepalīdzoša pieeja, kas neņem vērā ne pēdējo desmitgažu realitāti, ne pusaudžu bioloģiskās īpatnības un vielu lietošanas paradumus, ne arī pētījumus.

▶️ Es arī nedomāju, ka pusaudžus vajadzētu atbrīvot no jebkāda soda, ja viņi dara nevēlamas lietas. Tur veidojas absurdi kāzusi - mēs, piemēram, sodīsim pusaudzi, kurš dzer aliņu vai brauc ar riteni bez ķiveres, bet nesodīsim to, kurš šņauc narkotikas? Protams, ir nepieļaujami tā dēļ likt pusaudzi cietumā, bet sods ir sabiedrības vēstījums: ko mēs uzskatām par nepareizu. Un vēstījumam pusaudžiem vajadzētu būt: narkotikas nav priekš tevis. Tāpat kā ci*****es, alkohols, auto vadīšana, prostitūtas un enerģijas dzērieni. Ir normāli ierobežot bērnus. Un ir normāli, ka viņi šos ierobežojumus reizēm pārkāpj. BET ▶️ Mēs zinām no pētījumiem, ka ar bērniem vislabāk darbojas konservatīvākas, autoritatīvas audzināšanas pieejas, kamēr liberālās visatļaujošās parasti rada lielākas problēmas. Narkotikas nav izņēmums.

▶️ Dekriminalizācija ir svarīga, tā palīdz mazināt riskus - bet tas galvenokārt attiecas uz pieaugušajiem lietotājiem. Tas nav arī tikai par ārstēšanu - mēs tādā veidā dodam ziņu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir iespējas pašiem izdarīt izvēles, tostarp lietot vielas, ja viņi to vēlas. Tās ir svarīgas cilvēktiesības. Bērniem jābūt citam vēstījumam. Uz viņiem šīs tiesības nevar attiekties tādā pat mērā.

▶️ Dekriminalizācija neatrisinās tās problēmām, kas rada narkotiku problēmas starp pusaudžiem - nonākšanu kontaktā ar nelegālajiem tirgotājiem, nezināmu "netīru" vielu lietošana, drošu un saistošu alternatīvo aktivitāšu trūkums, labas skolas, pieejams mentālās veselības atbalsts un ģimeņu nabadzības mazināšana.

❗️Dekriminalizācija ir svarīgs solis, kopumā pievienojos tiem speciālistiem, kas to atbalsta kā pierādīti efektīvu - bet vajadzētu arī rūpīgāk apdomāt, kur ar to var un kur nevar aiziet. Citādi pēc pieciem vai desmit gadiem attapsimies tāpat kā tagad - ir iztērēti miljoni pusaudžu prevencijai un ārstēšanai, taču rezultāti ne tikai nav pienākuši, bet problēmas uz ielas un daudzām ģimenēm, izskatās, kļuvušas tikai lielākas...

09/07/2024

❗️❗️Vai Jums tuvumā ir kāds jaunietis (14-25 g.v.), kurš saprot angliski un ir gatavs veltīt 4-8 minūtes laika?
Viņš var palīdzēt mums pētījumā par pusaudžu personību un identitātes viedošanos! 🧠

Vajadzēs tikai aizpildīt psiholoģijas anketu internetā - tas ir pilnībā anonīmi, bet pretim varēs laimēt dāvanu karti 15 eur kafejnīcā.

Saite uz aptauju un informāciju par pētījumu komentārā.
ej.uz/personibaspetijums

* Ja pusaudzim mazāk par 18 gadiem, mēs lūgsim vecāku atļauju.

20/06/2024

Sports un laba mentālā veselība - praktiski neatdalāmas lietas. Īpaši pusaudžiem un jauniešiem. 💪💪💪
Bet kā viņus motivēt sākt iet uz treniņiem? Un kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi?

Te MyFitness Latvia sarunā par to un dažādām citām lietām par un ap jauniešu sportu un veselību.

MyFitness podkāsts «BEZ SVARIEM» 8.epizode 🎙️Jaunākie pētījumi liecina, ka Eiropā 2 no 5 pusaudžiem regulāri apmeklē terapeitu, savukārt 60% no tiem, kas ap...

13/05/2024

Izmeklēs antidepresantu saistību ar pašnāvībām un paškaitējumu. 😕
Lielbritānijas zāļu regulators uzsācis 30 dažādu antidepresantu izvērtēšanu pēc tam, kad konstatēta saikne vairākos simtos pašnāvības gadījumu. Speciālisti citviet Eiropā jau ilgstoši norādījuši uz pārmērīgu mentālo problēmu medikalizāciju - Lielbritānijā šobrīd katrs sestais iedzīvotājs lieto antidepresantus un to lietošana īpaši strauji augusi starp bērniem, kur tie izrakstīti jau no 4 gadu vecuma. [1] Tikmēr Latvija ir valsts, kurā noticis straujākais antidepresantu lietošanas pieaugums visā Eiropas Savienībā.

❗️Izmeklēšana vērtēs arī tirgus līderi fluoksetīnu ("Flux", "Prozac"), kurš Latvijā ir starp visbiežāk izrakstītajiem līdzekļiem pusaudžiem.

❌ Atgādinājums: saskaņā ar jaunākajām PVO rekomendācijām, bērniem līdz 12 g.v. antidepresanti NAV nozīmējami. Savukārt, pusaudžiem tie izskatāmi tikai pēc tam, kad sociālās un psiholoģiskās intervences (darbs ģimenē, skolā un terapijā) nav devušas rezultātu. To lietošana šādos gadījumos apsverama tikai īslaicīgi un kombinācijā ar terapiju [4].

Līdzīgas valdības mēroga izmeklēšanas notikušas arī citviet, piemēram, Austrālijā, kur speciālisti novērojuši - jauniešu pašnāvību skaits sabiedrībā pieaudzis līdz ar viņiem izrakstīto psihotropo medikamentu skaitu [2]. Šo tendenci apstiprina arī jaunākie psihiatrijas pētījumi vadošajos zinātnes izdevumos [3].
Līdz ar to svarīgs kļūst jautājums - vai pusaudžu paškaitējumu vismaz daļā gadījumu neizraisa vai nepasliktina paši ārstēšanas mēģinājumi? 🤷‍♂️

❌ Šo informāciju svarīgi ņemt vērā, ja pusaudzis saskaras ar paškaitējumu vai pašnāvības domām - daži palīdzības veidi, īpaši antidepresantu lietošana, var būtiski pasliktināt situāciju.

[1] Experts call for fewer antidepressants to be prescribed in UK, The Guardian, 5 Dec 2023.

[2] https://www.smh.com.au/politics/federal/health-minister-orders-review-after-study-links-antidepressants-and-youth-suicide-20200609-p550yr.html

[3] Li, K. et al. (2022) ‘Risk of suicidal behaviors and antidepressant exposure among children and adolescents: A meta-analysis of observational studies’, Frontiers in Psychiatry, 13. doi:10.3389/fpsyt.2022.880496.

[4] Mental Health Gap Action Programme (mhGAP) guideline for mental, neurological and substance use
disorders. Geneva: World Health Organization; 2023. L