17/07/2024
Tiek apspriesta jauna iniciatīva "narkotiku dekriminalizācija".
🔥 🔥 🔥
Kā lielāko argumentu min, ka tā palīdzēšot ārstēt no atkarības pusaudžus. Manuprāt, tas ir pilnīgi greizs fokuss.
💡Vispirms - dekriminalizācija nozīmē, ka par noteiktu darbību vairs nepienākas sods. Mēs sabiedrībā pastāvīgi dekriminalizējam lietas - piem., aborti, viendzimumu attiecības, ārpuslaulības sakari u.tml. Tas arī nenozīmē, ka narkotikas kļūs legālas un varēs nopirkt veikalā - bet cilvēki, kas tās lieto, nenonāks cietumā. Tik tālu viss ir pareizi: narkotikas lietot nav labi, bet turēt lietotājus, bieži vien jauniešus, par to cietumā ir vēl nejēdzīgāk. Pats esmu daudzus gadus iestājies par riska mazināšanas pieeju un prieks, ka beidzot šīs tendences sāk nostiprināties.
❌ Taču, solīt, ka tas samazinās pusaudžu narkotiku problēmas, ir aplami.
▶️ Pusaudžiem atkarība praktiski vienmēr ir sociāla un uzvedības problēma, to nevar "izārstēt" slimnīcā, ar tabletēm vai psihologa kabinetā. Jau kad pirms aptuveni 10 gadiem strādāju tagad jau slēgtā iestādē "pusaudžiem narkomāniem", mēs vairs neredzējām tādus pusaudžus, kuru vienīgā vai svarīgākā dzīves problēma būtu fiziska atkarība no kādas vielas (tie, kas šajā sfērā senāk par mani, atceras tādus bērnus vien starp 90.o gadu ielu heroīna lietotājiem). Protams, pusaudži lieto narkotikas un bieži dara to ļoti riskanti, bet viņi to dara ļoti atšķirīgi no pieaugušiem alkoholiķiem vai narkomāniem. Un visbiežāk ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ. Arī viņu prāti un ķermeņi darbojas daudz elastīgāk. Šī iemesla dēļ ir kaitējoši dot pusaudzim apzīmējumu "atkarīgais", jo tādā veidā mēs tikai uzturam un nostiprinām viņa "atkarīgo" identitāti. (kamēr pieaugušajiem lietotājiem šāda problēmas atzīšana var būt svarīgs atlabšanas solis.)
▶️ Attiecināt "atkarību kā slimību" uz pusaudžiem ir diezgan nepalīdzoša pieeja, kas neņem vērā ne pēdējo desmitgažu realitāti, ne pusaudžu bioloģiskās īpatnības un vielu lietošanas paradumus, ne arī pētījumus.
▶️ Es arī nedomāju, ka pusaudžus vajadzētu atbrīvot no jebkāda soda, ja viņi dara nevēlamas lietas. Tur veidojas absurdi kāzusi - mēs, piemēram, sodīsim pusaudzi, kurš dzer aliņu vai brauc ar riteni bez ķiveres, bet nesodīsim to, kurš šņauc narkotikas? Protams, ir nepieļaujami tā dēļ likt pusaudzi cietumā, bet sods ir sabiedrības vēstījums: ko mēs uzskatām par nepareizu. Un vēstījumam pusaudžiem vajadzētu būt: narkotikas nav priekš tevis. Tāpat kā ci*****es, alkohols, auto vadīšana, prostitūtas un enerģijas dzērieni. Ir normāli ierobežot bērnus. Un ir normāli, ka viņi šos ierobežojumus reizēm pārkāpj. BET ▶️ Mēs zinām no pētījumiem, ka ar bērniem vislabāk darbojas konservatīvākas, autoritatīvas audzināšanas pieejas, kamēr liberālās visatļaujošās parasti rada lielākas problēmas. Narkotikas nav izņēmums.
▶️ Dekriminalizācija ir svarīga, tā palīdz mazināt riskus - bet tas galvenokārt attiecas uz pieaugušajiem lietotājiem. Tas nav arī tikai par ārstēšanu - mēs tādā veidā dodam ziņu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir iespējas pašiem izdarīt izvēles, tostarp lietot vielas, ja viņi to vēlas. Tās ir svarīgas cilvēktiesības. Bērniem jābūt citam vēstījumam. Uz viņiem šīs tiesības nevar attiekties tādā pat mērā.
▶️ Dekriminalizācija neatrisinās tās problēmām, kas rada narkotiku problēmas starp pusaudžiem - nonākšanu kontaktā ar nelegālajiem tirgotājiem, nezināmu "netīru" vielu lietošana, drošu un saistošu alternatīvo aktivitāšu trūkums, labas skolas, pieejams mentālās veselības atbalsts un ģimeņu nabadzības mazināšana.
❗️Dekriminalizācija ir svarīgs solis, kopumā pievienojos tiem speciālistiem, kas to atbalsta kā pierādīti efektīvu - bet vajadzētu arī rūpīgāk apdomāt, kur ar to var un kur nevar aiziet. Citādi pēc pieciem vai desmit gadiem attapsimies tāpat kā tagad - ir iztērēti miljoni pusaudžu prevencijai un ārstēšanai, taču rezultāti ne tikai nav pienākuši, bet problēmas uz ielas un daudzām ģimenēm, izskatās, kļuvušas tikai lielākas...