Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves Pārmaiņu Darbnīca"

  • Home
  • Latvia
  • Riga
  • Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves Pārmaiņu Darbnīca"

Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves Pārmaiņu Darbnīca" Contact information, map and directions, contact form, opening hours, services, ratings, photos, videos and announcements from Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves Pārmaiņu Darbnīca", Psychotherapist, Eksporta iela 5, 536. kab. (5. stāvs), Riga.

Psihoterapija gan individuāliem klientiem, gan pāriem, kuri meklē pārmaiņas vai vēlas pielāgoties dzīves jaunajiem izaicinājumiem attiecībās, ģimenē, karjerā, veselībā, izskatā.

Tu dažkārt kaut ko ļoti, ļoti gribi— sākt jaunu darbu, šķirties no kāda vai tuvoties kādam. Bet bailes, šaubas vai nedro...
17/09/2025

Tu dažkārt kaut ko ļoti, ļoti gribi— sākt jaunu darbu, šķirties no kāda vai tuvoties kādam. Bet bailes, šaubas vai nedrošība tevi apstādina un tu no sirds vēlies, lai kāds cits izdara pirmo soli.
Un nekas nenotiek, tikai laiks iet….

Pirmais solis pieder tev. 🚶‍♀️✨

Šodien svinam Tēva dienu ❤️Tēva klātbūtne bērna dzīvē ir kā drošs pamats – viņa mīlestība iedrošina, māca ticēt sev un p...
14/09/2025

Šodien svinam Tēva dienu ❤️
Tēva klātbūtne bērna dzīvē ir kā drošs pamats – viņa mīlestība iedrošina, māca ticēt sev un pasaulei.

Mīlestība tēva ikdienā izpaužas mazajos mirkļos:
👨‍👧‍👦 kopīgās rotaļās un smieklos
📖 vakara pasakā pirms miega
✋ roku paspiedienā vai apskāvienā grūtos brīžos
🙌 atbalstā, kad bērns sper pirmos soļus vai mēģina kaut ko jaunu

Sveiciens visiem tētiem, kuri ar savu mīlošo spēku padara bērnību gaišāku un stiprāku! ✨

PAR GRĀMATU LASĪŠANUTēmu par grāmatu lasīšanu manā psihoterapijas kabinetā visbiežāk ienes  bērnu vecāki ar satraukumu, ...
06/09/2025

PAR GRĀMATU LASĪŠANU

Tēmu par grāmatu lasīšanu manā psihoterapijas kabinetā visbiežāk ienes bērnu vecāki ar satraukumu, kā šo prasmi padarīt par regulāru prieku nesošu paradumu savām atvasēm.

Nākas atzīt, ka arī mans grāmatu lasīšanas paradums pēdējos desmit gados ir pamatīgi ierūsējis. Ja agrāk sevi pamatoti saucu par grāmatu tārpu, kas varēja interesantu grāmatu izlasīt pāris dienās un dodoties brīvdienās ņēma līdz vairākas grāmatas un žurnālus, jo dievs nedod – pēkšņi palikt bez interesantas lasāmvielas. Tad šobrīd papildus profesionālai literatūrai spēju izlasīt tikai pāris grāmatas gadā.
Mani, līdzīgi kā manus klientus, satrauc šīs pārmaiņas, jo pamanu, ka arī man pašai atslodzes brīdi izvēle daudz biežāk krīt par labu filmai vai nākamai seriāla epizodei un pēc paraduma sapirktās daiļliteratūras gāmatas manos grāmatu plauktos tikai turpina krāt putekļus.

Vai šim satraukumam ir pamats?

Mums visiem zināms, ka informācijas plūsmas ir kļuvušas ātrākas un daudzveidīgākas, stimulējot vairākas maņas un tas ir gan labi, gan noderīgi. Tomēr šīs izmaiņas nes līdzi arī virspusēju informācijas apstrādi, novedot pie vienkāršotas kategorizācijas un emocionālā dziļuma zuduma.

Šajā laikmetā, kad ekrāni un digitālie vilinājumi ir visapkārt, nav brīnums, ka bērniem un pusaudžiem grāmatu lasīšana šķiet mazāk pievilcīga. Mūsu senči teica: "Kas grāmatas nelasa, tas dzīvo tikai vienu dzīvi," un šajā sakāmvārdā ir liela patiesība – lasīšana ļauj iepazīt pasauli no dažādiem skatupunktiem, attīsta iztēli un palīdz veidot dziļāku saikni ar sevi un citiem. Lasīšana nav tikai informācijas apguve, bet arī iespēja atpūsties, pabūt klusumā un sarunā ar sevi, kas mūsu steidzīgajā pasaulē kļūst arvien vērtīgāka.

Ko tad darīt, lai mūsos pašos uzturētu un bērnos izkoptu grāmatu lasīšanas prieku?
Uzdevu šo jautājumu savam mākslīgā intelekta (AI) rīkam un re kādus ieteikumus saņēmu:

“Pirmkārt, ir svarīgi radīt pozitīvu lasīšanas vidi mājās. Ja variet, izveidojiet mājīgu lasīšanas stūrīti ar ērtu krēslu un labu apgaismojumu, kur var mierīgi lasīt.
Otrkārt, lasiet kopā ar bērniem. Lasīšana kopā ne tikai veicina lasīšanas prasmes, bet arī stiprina ģimenes saites.
Treškārt, ļaujiet gan sev, gan bērniem izvēlēties grāmatas, kas interesē. Nevis tās, kuras kaut kāda iemesla pēc “vajadzētu” izlasīt. Ja bērni paši izvēlas grāmatas, viņi būs vairāk motivēti tās lasīt.
Ceturtkārt, izveidojiet lasīšanas rutīnu. Piemēram, lasiet katru vakaru pirms gulēt iešanas.
Piektkārt, izmantojiet bibliotēkas un grāmatu apmaiņas programmas, lai gan Jums, gan bērniem būtu pieejamas dažādas grāmatas. Variet arī bibliotēkas apmeklējumu veidot kā ģimenes rituālu.
Visbeidzot, slavējiet un atbalstiet gan sevi, gan bērnus par lasīšanas sasniegumiem. Pozitīva atgriezeniskā saite var būt lielisks motivātors. Pārrunājiet izlasīto savā starpā vai ar citiem līdzcilvēkiem. Atcerieties, ka kopā lasīšanas ceļš kļūst vieglāks un patīkamāks, ja lasīšanas pieredzē vienmēr būs vieta smaidam, sarunām un sirsnībai.”

Nu ko, jāsaka, ka pilnībā piekrītu katram ieteikumam un pati neuzrakstītu labāk!
Nobeigumā, iedrošinot, teikšu, ka ticu, ka jebkuriem centieniem agri vai vēlu sekos gaidītie augļi. Tāpēc lieku šim punktu un dodos pie sava grāmatu plaukta😊

14/06/2022

Es gribu nejust
(bailes, dusmas, kaunu, vainu, skumjas, sēras, aizvainojumu).
Diemžēl cilvēki bieži maldīgi uzskata, ka just mazāk nenozīmē justies labāk.
Jūtas tik un tā paliek.
Tās izpaužas:
- neapzinātā uzvedībā,
- skrienošās domās galvā,
- uzmanību novērsošā uzvedībā,
- nesavaldīgumā,
- emocionālā ēšanā vai neēšanā.
Apspiežot negatīvās emocijas tiek apspiestas arī pozitīvās un var iestāties “emocionālais tukšums”.

Cilvēki tiktāl apspiež savas jutās, kamēr tās pārvēršas klīniskā simptomā – trauksmē, panikas lēkmēs, gastrītā, galvas sāpēs, vēdera sāpēs, aritmijā. Simptoms brīdina, aicina pievērst uzmanību. Vēršoties pie ārsta visbiežāk atrod tikai funkcionālus traucējums un ārsts iesaka mazināt stresu, dzīvot mierīgāk, apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.

Cilvēki bieži netic, ka apspiestas jūtas var radīt ķermeniskus simptomus un turpina tās ignorēt. Tomēr jūtas, jeb emocijas, rodas mūsu smadzenēs - orgānā, kas regulē visu citu orgānu sistēmu darbību. Jūtas nav ēteriskas, bet bioķīmiskas reakcijas. Neizreaģējot jūtas, uzkrājas to radītie neiromediatori, kas ietekmē citu orgānu darbību. Šādam procesam ilgstot gadiem, orgānu sistēmas “nogurst” un funkcionālie traucējumi pārvēršas organiskos - attīstās slimības.

Tik tiešām, just bailes, dusmas, kaunu, vainu, skumjas nav patīkami, tomēr tās ir bāzes emocijas, kas mums dotas, lai mūs aizsargātu. Psihoterapija palīdz izprast negatīvo jūtu cēloņus, pieņemt, izdzīvot tās un būt līdzjūtīgam pret sevi. Neapspiežot negatīvās emocijas arī pozitīvo emociju intensitāte kļūst izteiktāka.

Just ir dzīvot!

Cilvēki domā, ka viņi terapijā atklās kaut ko par savu pagātni un tad to pārrunās. Tas tā patiešām arī notiek, tomēr ter...
06/06/2022

Cilvēki domā, ka viņi terapijā atklās kaut ko par savu pagātni un tad to pārrunās. Tas tā patiešām arī notiek, tomēr terapeiti ļoti lielā mērā strādā ar tagadni. Mēs palīdzam klientam izprast, kas notiek viņu sirdīs un prātos, atpazīt, kādi uzskati, emocijas, un to radītās uzvedības aptur viņu dabīgo spontanitāti un tādejādi ierobežo spējas pašapliecināties, veidot attiecības, izdarīt izvēli par labu sev, justies droši un citas.

Terapijā, mēs palīdzam klientam iegūt jaunas atklāsmes, pārskatīt iesakņojušās pārliecības un izmēģināt jaunas uzvedības, lai pēc tam tās pielietotu dzīvē. Tad dzīve mainās...

Darbs online, skola online, attiecības online, terapija online - dzīve online.Es tā dzīvoju. Dzīve online ir arī mana re...
30/03/2022

Darbs online, skola online, attiecības online, terapija online - dzīve online.

Es tā dzīvoju. Dzīve online ir arī mana realitāte.

Manuprāt nav tik svarīgi klātienē vai online, svarīgi ir palikt kontaktā - tikties ar cilvēkiem, sarunāties, kopā strādāt, mācīties, priecāties, skumt, raudāt, dusmoties, muzicēt, spēlēt spēles, just līdzi, uzklausīt, atbalstīt, mīlēt.

Iespējams tāpēc mani aizkustināja Natalie Morales 2021.gada mazbudžeta kinolente "Language lessons", kuras varoņu saskarsme notiek online un kurā ir tik daudz pazīstama no manas online dzīves realitātes.

Šķiet tik pašsaprotami, ka skatoties spogulī tur redzam savu reālo (īsto) ES. Taču tā notiek retāk kā mums šķiet.Ir neci...
09/02/2022

Šķiet tik pašsaprotami, ka skatoties spogulī tur redzam savu reālo (īsto) ES. Taču tā notiek retāk kā mums šķiet.
Ir neciešami sāpīgi, ja uztvertais ES tik ļoti atšķiras no ideālā ES.
Spied uz saites un atbildi https://poll.app.do/uztvertais_es
vai arī tu šinī attēlā atpazīsti sevi?

Praksē no klientēm reizēm dzirdu jautājumu: “Vai esmu līdzatkarīga?” Ja tevi interesē uzzināt, kas ir līdzatkarība un kā...
17/01/2022

Praksē no klientēm reizēm dzirdu jautājumu: “Vai esmu līdzatkarīga?” Ja tevi interesē uzzināt, kas ir līdzatkarība un kā tā izpaužas, lasi tālāk.

Ar terminu līdzatkarība psihologi apzīmē disfunkcionālas attiecības, kas rodas personai esot tuvās attiecībās ar atkarīgu personu. Ja sākotnēji to attiecināja uz personām esošām tuvās attiecībās ar vielu atkarīgām personām (alkoholiķi, narkomānu), tad mūsdienās šo jēdzienu lieto, attiecinot uz jebkurām attiecībām, kurās iesaistīta fiziski vai emocionāli sev palīdzēt nespējīga persona, tai skaitā uz:
- pieaugušiem, kurus audzinājuši alkoholiķi vecāki,
- pieaugušiem, kas auguši hroniska stresa pilnā ģimenes vidē (pārlieku kontrolējoši, neatsaucīgi vecāki),
- uz vecākiem ar bērniem ar uzvedības problēmām,
- personām, kas rūpējas par hroniski slimiem cilvēkiem,
- personām strādājošām palīdzošās profesijās (piem, sociālie darbinieki, veselības aprūpē strādājošie, u.c.).

Līdzatkarīgs cilvēks ir ļāvies citas personas uzvedības ietekmei un vienlaikus viņam ir nepārvarama tieksme kontrolēt šīs personas uzvedību. Līdzatkarīgais “spēlē dievu” kontrolējot tos, kurus vēlas glābt no destruktīvas uzvedības. Rezultātā līdzatkarīgais, rūpējoties par citiem, aizmirst parūpēties par sevi un pazaudē savu “Es”. Līdzatkarīgo labi raksturo salīdzinājums ar hameleonu, jo kā hameleons viņš pielāgojas un, lai izpatiktu citiem, pazaudē sevi.

Attiecībās līdzatkarīgais jūtās iesprostots, kaut arī saprot, ka tās ir neveselīgas.
Līdzatkarīgam ir pārmērīga tieksme nonākt ekstrēmās aktivitātēs, strādāt pārāk daudz, svārstīties no rūpēm par sevi līdz pašdestrukcijai, gan emocionāli, gan darbībās.

Līdzatkarīgai personai piemīt sekojošas personības pazīmes:
- zems pašnovērtējums,
- zema emociju ekspresija,
- vēlme kontrolēt savu vidi un citus,
- pašaizliedzība,
- mazohistiska uzvedība
- vājas robežas attiecību kontekstā,
- pārspīlēta vajadzība pēc citu novērtējuma,
- bailes no pamešanas,
- pārmērīga paļaušanās uz citiem
- noliegums.

Koncentrējas uz citiem, līdzatkarīgais cilvēks atstāj novārtā sevi, apspiež un noliedz savas jūtas. Ilgtermiņā tas var novest pie psiholoģiskās veselības traucējumiem (trauksme, depresija, panikas lēkmes u.c), somatiskām sūdzībām (neiroveģetatīvas disfunkcijas, galvas sāpes, citas somatiskas sūdzības) un sociālās disfunkcijas.

Vairāk par līdzatkarību vari lasīt Melodijas Bītijas grāmatā “Pārtraukt līdzatkarību”.

Ja netiec skaidrībā, kā sev palīdzēt, piesakies uz konsultāciju.

Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves pārmaiņu darbnīca".

"Dzīvo tā it kā tev jau būtu viss tas ko tu vēlies!"Aizkustinoši sirsnīgs stāsts par emancipētas mūsdienu sievietes ceļu...
10/10/2021

"Dzīvo tā it kā tev jau būtu viss tas ko tu vēlies!"

Aizkustinoši sirsnīgs stāsts par emancipētas mūsdienu sievietes ceļu pie savas sievišķības.

Par to kā rīkojamies, fantazējam, rīkojamies, nepadodamies, rīkojamies, neapstājamies, rīkojamies, nesamierināmies, rīkojamies ... par mums - mūsdienu Skārletām - izmisušām, mīlestību alkstošām, mīlēt gribošām, par princi uz baltā zirga sapņojošām...

Annas Melikjan vizuāli, muzikāli estētiski noformētais un intelektuāli baudāmais mini seriāls "Nezhnost" 2020. https://www.imdb.com/title/tt13812290/. Turpat 3,5 h ekrānlaika ar ko veldzēties tumšajos rudens vakaros.

Nezhnost: With Viktoriya Isakova, Evgeniy Tsyganov, Temur Arshba, Konstantin Khabenskiy.

Ik pa laikam sastopos ar jautājumu - kā paaugstināt pašapziņu? Vai tas ir iespējams? Atbildi radu psiholoģijas pētījumos...
27/01/2021

Ik pa laikam sastopos ar jautājumu - kā paaugstināt pašapziņu? Vai tas ir iespējams? Atbildi radu psiholoģijas pētījumos.

Pašapziņa ir tieši saistīta ar pašvērtējumu. Vienkāršojot, ja sevi vērtēju kā labu cilvēku un labās rakstura īpašības manā pašvērtējumā ņem pārsvaru pār nepilnībām - tad mana pašapziņa ir augsta un no tā izrietoša pārliecība par sevi arī. Savukārt, ja pašvērtējumā nepilnības ņem pārsvaru par labām rakstura īpašībām, tad pašapziņa ir zema un pārliecība par sevi arī. Taču nevienam cilvēkam nepiemīt visos aspektos zema pašapziņa, tāpat kā nevienam cilvēkam nepiemīt visos aspektos augsta pašapziņa.

Augsta pašapziņa ir :
• Sajūta, ka esmu labs
• Stipra pašpaļāvība un sevis cienīšana
• Savas dzīvē uzskatīšana par vērtīgu un vienreizīgu
• Spēja cienīt citus
• Patstāvība pieņemot lēmumus un neatkarība no citu viedokļa
• Spēja samierināties ar neveiksmēm un vilšanos

Pašapziņa un pašvērtējums veidojas bērnībā no bērna pārliecības, ka vecāki viņu mīl, bērns ir tiem svarīgs, viņam tiek izvirzītas samērīgas prasības un vecākiem ir tīkama bērna sabiedrība. Pašapziņa veidojas ģimenē, nostiprinās sākumskolā, turpmākas dzīves laikā līdz 60 gadiem turpina nedaudz pieaugt un vecumā pēc 60 gadiem atkal nedaudz samazināties. Tomēr jāatzīmē, ka pieaugums pieaugušā vecumā ir neliels (tiem, kas prot tulkot statistiku - vidēji nepārsniedz ½ no standartnovirzes). Pētījumi liecina, ka lielāks pašapziņas pieaugums pieaugušā vecumā ir iespējamas tikai nopietnas intervences rezultātā - dzīves notikuma, kas izmaina dzīves uztveri vai mērķtiecīgas psihoterapijas iespaidā.

Labā ziņa - pašapziņa dzīves laikā līdz 60 gadu vecumam nedaudz pieaug. Sliktā ziņa – izmaiņas ir nelielas. Ja vēlies pieauguma tempu palielināt – dodies pie psihoterapeita.

Kāpēc laime romantiskās attiecībās ir tieši atkarīga no pieņemošām mīlestības pilnām aprūpes attiecībām bērnībā? Tāpēc, ...
09/01/2021

Kāpēc laime romantiskās attiecībās ir tieši atkarīga no pieņemošām mīlestības pilnām aprūpes attiecībām bērnībā?

Tāpēc, ka vispirms cilvēks identificējas ģimenē, tad vienaudžu grupā, tad pie pretējā dzimuma un visos šajos identitātes formēšanās posmos meklē mīlestību. Jo lielāka neveiksme sākotnējos posmos, jo lielākas cerības tiek liktas un nākošo.

Ja ne ģimene, ne vienaudžu grupa nebūs sniegusi sapratni, pieņemšanu un mīlestību, jo vairāk (lasi - pārāk daudz) tā visa cilvēks gaidīs no romantiskā partnera un garantēti piedzīvos vilšanos.

Bērns, kuru sirsnīgi mīlēja un apskāva vecāki, kļūstot par pieaugušo, nebūs gatavs epizodisku romantisku mirkļu dēļ “pārdot dvēseli velnam” dzīvojot kopā ar vardarbīgu, pazemojošu ar jebkādu atkarību sirgstošu partneri.

Pirms gada  seminārā dzirdēju frāzi, kas iespiedās atmiņā: “Daudziem cilvēkiem galvā dzīvo paškritiķis, kas nenoguris ap...
03/01/2021

Pirms gada seminārā dzirdēju frāzi, kas iespiedās atmiņā: “Daudziem cilvēkiem galvā dzīvo paškritiķis, kas nenoguris apšauba paveikto, skandinot: “Tu varēji, labāk, muļķe(-is) , neveiksminiece(-ks), saņemies, utt””. Toreiz pasmējos un nodomāju, cik trāpīgi, es ar sava pašķritiķa tekstus lieliski pazīstu. 😊

Nesen uzdūros pētījumam, kas secina, ka regulāra pašķritika izraisa hronisku stresu un var novest līdz depresijai un vientulībai un man kļuva saprotamāki noteikti manas dzīves notikumi.

Diemžēl, mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka būt paškritiskam ir labi, paškritika motivē darboties intensīvāk, tātad virza un attīsta. Tomēr tas ir maldīgs uzskats, jo hronisks stress, ko iekšējais paškritiķis uztur ir iekšējos resursus iznīcinošs un izdegšanu veicinošs un doma par izaugsmes motivāciju ir iluzora. Iekšējais pašķritiķis darbojas kā rīkste vai pātaga, baidot, sodot un izdzenot. Paškritika ir kā nezāle, kas kļūdas pēc uztverta par kultūraugu.

Ko darīt? Kā tikt vaļā no iekšējā paškritiķa?
Izrādās psihologu ieteikums ir šāds:
1. Atpazīt - mans paškritiķis man parasti saka……
2. Apzināties - kad tas atkal notiek ….. “atkal tās nezāles lien manā dārzā” 😊
3. Sēt un kultivēt labvēlīgas attieksmes pret sevi “kultūraugus” sakot “Ar mani viss kārtībā”, “Jā, man šobrīd grūti, bet es tikšu galā”, “Jā, man ne vienmēr ir taisnība, un ne viss ko daru izdodas, jo esmu cilvēks un varu kļūdīties.”
4. Runāt ar sevi kā ar labāko draugu vai mīlamu bērnu ar līdzcietību un mīlestību
5. Atrasties starp cilvēkiem, kas atbalsta.

Novēlu sev un citiem, kas vēlas tikt vaļā no iekšējā paškritiķa, spēju vairot līdzcietību un mīlestību pret sevi.

Address

Eksporta Iela 5, 536. Kab. (5. Stāvs)
Riga
LV1010

Opening Hours

Monday 12:00 - 20:00
Tuesday 12:00 - 20:00
Wednesday 11:00 - 19:00
Thursday 09:00 - 02:00
Friday 09:00 - 17:00

Telephone

+37129179905

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves Pārmaiņu Darbnīca" posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Daces Ivaskas privātprakse "Dzīves Pārmaiņu Darbnīca":

Share

Share on Facebook Share on Twitter Share on LinkedIn
Share on Pinterest Share on Reddit Share via Email
Share on WhatsApp Share on Instagram Share on Telegram