https://www.facebook.com/109078118608352/

Līgas psihologa privātprakse, Lāčplēša iela 87, Riga (2025)

21/09/2025

Nepaliec viens ar trauksmi. Meklē palīdzību! Dzīvot ar trauksmi nav norma.

par sevi
Līga Šaplaka
psihologs, psihoterapijas speciālists
📍 Lāčplēša iela 87, Rīga
📞 26333702

29/07/2025

Pirms vasaras atvaļinājuma prātā bija tūkstoš lietu – viss, kas jāpaspēj un jāizdara. Mierināju sevi ar domu: būs garš atvaļinājums, silts laiks, paspēšu visu – gan atpūsties, gan padarīt atliktos darbus, satikt draugus, izbraukt ar laivu, aiziet uz kādu koncertu. Manās iedomās vasara solījās būt lieliska...💯
Un te nu es esmu – atvaļinājums tuvojas beigām, vasara griežas uz otru pusi. Un es domāju – vai esmu paveikusi ko jēgpilnu?
Nu jā – esmu gulējusi, gatavojusi, mazgājusi traukus, sakopusi māju, paravējusi dārzu. Tas nav slikti, bet... gandarījuma sajūtas pietrūkst. Kaut kas nesaskan ar to, ko biju iztēlojusies. Nu labi, koncerts bija. Draugus arī satiku. Bet kur palicis tas sajūsmas klikšķis?
Re, ko es izdomāju: pārāk daudz gaidu un perfekcionisma. Par maz – spējas pamanīt un izbaudīt vienkāršos, foršos, mierīgos brīžus.
Atvaļinājums drīkst būt arī neproduktīvs. Drīkst neko “neizdarīt”. Drīkst izvēlēties tikai 2–3 lietas, kas patiešām sagādā prieku – un darīt tikai tās. Nevis visas 103 iecerētās.
Izbaudām šodienu. Tieši tādu, kāda tā šodien ir.🌞

Līga Šaplaka
psihologs, psihoterapijas speciālists
📍Lāčplēša iela 87, Rīga
📞26333702

19/06/2025

Psiholoģiskā noturība jeb dzīvesspēks nav rakstura īpašība vai personības iezīme. Tā ir prasmju kopa, ko mēs varam attīstīt. Un tā ir laba ziņa – mēs neesam nolemti! Tas nav stāsts par: “es tāds piedzimu, neko darīt.” Tā ir izpratne, ka mēs iemācāmies uztvert dzīves sarežģījumus un trenējamies ar tiem tikt galā.
Vēl pirms 10–15 gadiem šādas domas sauca par pseidozinātni vai ezotēriku.
Bet mūsdienās arvien vairāk pierādījumu rāda: apzināta domāšana ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Psiholoģisko noturību var uztrenēt. Un – justies labi ir izvēle nevis nejaušība.
Kad mazs bērns dusmojas, jo nevar sasiet kurpi, mēs saprotam – tās ir prasmes, kas jāiemācās. Bet pieaugušais, kurš burkšķ, īgņojas un meklē vainīgos, vienkārši nav iemācījies fokusēties uz pozitīvo. Tā arī ir prasme.
Pirms pāris dienām to piedzīvoju uz savas ādas. Meitai — lielais koncerts, dēlam — izlaidums, darbā — saplānots vairāk, nekā spēju paveikt. Notikumi viens pēc otra, skrējiens, steiga... Un tikai tad, kad saslimu, sapratu — biju dzīvojusi autopilotā.
Nebiju pamanījusi stresu. Biju aizmirsusi par sevi.
Tagad guļu gultā — galva sāp, spēka nav, un galvā sāk virpuļot "tās domas":
Ārā spīd saule, citi bauda brīvdienas, bet es te “nabadzīte” vāļājos pa gultu…
Un tad atceros — mans uzdevums ir nepadarīt šo vēl sliktāku. Tāpēc - nemeklēju vainīgos un nepārmetu sev. Pieņemu, kā ir un daru to, kas man palīdz ātrāk būt veselai. Pieskatu savas domas un emocijas. Un ar katru reizi jūtu – man izdodas arvien labāk.
Dzīvesspēku var trenēt. Soli pa solim. Apzināti un mierīgi.

Līga Šaplaka
psihologs, psihoterapijas speciālists
📍Lāčplēša iela 87, Rīga
📞26333702

02/06/2025

Mamma atnāk uz konsultāciju un saka:
"Es tik daudz daru sava bērna labā. Es vedu uz pulciņiem, viņam nekā netrūkst, bet nekas nemainās..."
Un tad — pavisam nemanāmi — izskan teikums:
"Viņš grib, lai vakarā spēlējos ar klučiem, bet man nepatīk tādas spēles. Man ir garlaicīgi. Es vispār neprotu spēlēties..."
Spēle bērnam nav tikai izklaide. Tas ir komunikācijas veids. Caur spēli veidojas emocionālā saikne. Tā ir iespēja sajust tuvību, pieņemšanu un sapratni. Caur spēli bērns veido attiecības, piedzīvo tuvību, jūtas redzēts, pieņemts un mīlēts.
Es nevēlos nosodīt vecākus, kuri nejūtas dabiski rotaļās ar savu bērnu. Bieži vien tam ir dziļāki iemesli.
Iespējams, arī šī mamma vai tētis nekad nav piedzīvojis sirsnīgu, rotaļīgu tuvību ar saviem vecākiem. Viņiem vienkārši nav šādas pozitīvas pieredzes.
Taču simts pulciņi un aktivitātes nevar aizvietot vienkāršu klātbūtni un emocionālo saikni, pēc kuras bērns ilgojas.
Paldies katram vecākam, kurš mēģina. Kurš meklē risinājumus, nepadodas un tic savam bērnam — pat tad, kad ir grūti.
Būt par vecāku var būt ļoti sarežģīti, ja pašam nav bijusi veselīga, atbalstoša pieredze bērnībā.
Taču labā ziņa — šo visu var iemācīties. Saikni var veidot no jauna.

Līga Šaplaka
psihologs, psihoterapijas speciālists
📍 Lāčplēša iela 87, Rīga
📞 26333702

22/05/2025

Es ticu, ka ir situācijas, kuras tiešām jārisina uzreiz — tagad. Taču darbā ar klientiem visbiežāk nākas atgriezties bērnībā. Tas dažiem šķiet kaitinoši. Bet… mēs taču nepiedzimām vakar.
Katram no mums ir savs sākums, sava pieredze un stāsts. Tā bieži vien izskaidro mūsu šodienas rīcību, ja vien spējam to pamanīt.
Piemēram: pieaudzis cilvēks, kurš nespēj pieņemt lēmumu. Viņš vilcinās, atkal un atkal pārdomā, atliek… It kā nolemj, bet atkal šaubās. Pats cieš, jo jūtas iesprostots. Problēma ir šodien, bet tās saknes — tur, kur reiz tika iemācīts šaubīties, vilkt garumā, nejusties droši, ka mans lēmums būs labs, ka tas nekaitēs.
Tie, kas ir veduši savus bērnus uz bērnudārzu, droši vien ir redzējuši situāciju, kad raudošu bērnu mamma nodod audzinātājai. Viens bērns ātri nomierinās, cits ilgi skumst un nespēj nomierināties. Kāpēc?
Vecāki, kuri spēj īsi un pārliecinoši atvadīties, rāda bērnam drošību: “Es tevi mīlu, bet mums ir sava kārtība, kuru mēs nepārrunāsim atkal un atkal.” Un bērns patiešām ātri pielāgojas.
Savukārt, ja vecāks vilcinās, atkārtoti skaidro un šaubās vai dara pareizi — viņš šo šaubīšanos iemāca bērnam. Un tā sākas cikls: šaubas, vilcināšanās, grūtības pieņemt realitāti un doties tālāk. Bērnam vajag redzēt, ka tu spēj uzņemties atbildību. Pieņemt lēmumu un rīkoties.
Jo kad viņš raud, nozīme nav skaidrošanai, bet tavai attieksmei un rīcībai.
Atkārtojot vilcināšanos dienu no dienas, bērns iestrēgst. Netiek uz priekšu. Mācās nevis pieņemt, bet vilkt garumā un ciest.
Mēs mācam — ne tikai ar vārdiem, bet ar to, kā paši ejam cauri grūtībām.
par sevi klātesoša # izlēmība
Līga Šaplaka
psihologs, psihoterapijas speciālists
📍 Lāčplēša iela 87, Rīga
📞 26333702

30/04/2025

Par darbu. Par vecākiem, kuri vairs nezina, kā tikt galā ar savu bērnu. Atkal un atkal sastopos ar situācijām, kur vecāki ir izmēģinājuši visu – dažādus speciālistus, terapijas, izlasījuši vairākas grāmatas. Bet bērns (4–5 gadi) joprojām dzīvo ikdienā ar
dusmu lēkmēm, histērijām, pastāvīgām prasībām, nerespektē robežas. Un es redzu – vecāks kļūst arvien bezpalīdzīgāks, noguris, nevarīgs.
Reizēm tiek meklēti sarežģīti skaidrojumi, īpašas diagnozes. “Atrodiet kaut ko...
atrisiniet... es vairs nespēju...”
Un es dzirdu brīnumainus stāstus: – Bērns vecākiem nezinot skatās multenes visu nakti. Vecāki nezina, ko darīt.
– Bērns ēd tikai saldumus un uzkodas. Vecāki nezina, kā reaģēt.
– Bērns, ja ko vēlas, kliedz, sit, līdz vecāks salūzt un atļauj. Un vecāki nezina, kā to
mainīt.
– Bērns negrib darboties, mācīties, apgūt prasmes, kas būs vajadzīgas 1. klasē – un
atkal... vecāki nezina, ko darīt. Šie nav atsevišķi izņēmumi. Tādu stāstu ir daudz.
Neviens nav atcēlis veselīgas robežas. Neviens nav atcēlis vecāku atbildību par savu
bērnu – tas nozīmē arī prasības, noteikumus, disciplīnu. Un nē, tā nav vardarbība.
Vardarbība ir – atstāt bērnu nespējīgu un neprasmīgu, baidoties viņam uzstādīt
robežas.
Es nemeklēju vainīgos. Bet ja tu jūti, ka nezini, kā audzināt veselīgi, ja jūti, ka
neizdodas – meklē palīdzību. Bērns pats neizveidos sev veselīgas robežas.

Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga zvani:26333702

09/04/2025

Šobrīd daudz strādāju ar vecāku un bērnu attiecībām. Ir situācijas, kur bērns izmisīgi
nelaiž mammu vai tēti prom - iekrampējas rokā vai bikšu starā, raud, kliedz. Dažreiz
tas nav tik dramatiski, bet spriedze ir jūtama - man nepietiek, man ir par maz.
Un to pašu var novērot arī pieaugušo pasaulē - esam kopā, bet jūtamies tik vientuļi.
Cīnāmies, pieprasām.
Atceros kādu notikumu pirms vairākiem gadiem, kad mana meita vēl bija maza. Viņa
bija sākusi gulētiešanas rituālu izvilkt, cik nu vien iespējams - vēl vienu bučiņu,
samīļot, padzerties, vēl dziesmiņa, kas nebija nodziedāta... un tā katru vakaru.
Es vairākkārt nesekmīgi mēģināju šo rituālu saīsināt. Nekas nelīdzēja. Mēģināju
pielabināties, būt stingra, pastāvēt uz noteikumiem. Jutu, kā manī pieaug dusmas -
esmu nogurusi, vēl tik daudz darāmā… Cik ilgi var ņemties!
Un vienlaikus - vainas sajūta. Tas taču ir mans bērns, kuru mīlu. Vai tad man žēl tās
dažas minūtes būt ar viņu ilgāk? Un tā es griezos pa apli.
Līdz vienam vakaram, kad biju pārgurusi un vienkārši vairs nebija spēka cīnīties. Es
padevos. Skatījos uz viņas seju, turēju viņas mazo rociņu. Man galvā nebija nevienas
domas…
Un tad viņa teica: “Ar labunakti. Es tagad gribu gulēt.” Tas bija kā āmurs pa galvu.
Es biju tik ļoti iegrimusi sevī - pienākumos, domās, emocijās, principos, tajā, kas
pareizi un kas nepareizi. Un palaidu garām to vienkāršo patiesību: būt klātesošai.
Nolikt malā sevi. Visu. Un dažas minūtes būt patiesi kopā.
Neko vairāk nevajadzēja. Ne viņai. Ne man.
Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga zvani:26333702
par sevi
klātesoša

30/03/2025

Vai esi ievērojusi, kuras ir tās situācijas, kad sāc piekasīties. Kad sāc pieprasīt kaut ko no sava partnera vai bērniem? Kad tev ir prasības, norādes un aizrādījumi. Kad nekas nav labi, kad apkārtējie ir nejēgas, sliņķi un neprašas? Kāpēc tev vienai viss jādara?
Nevar teikt, ka tam nav pamatojuma, jo var gadīties, ka trauki tiešām nav nomazgāti, mašīnai atkal benzīns beidzies, bērniem skolā piezīmes, kāds apēdis tavu saldējumu utt. Ja jūties slikti, prāts vienmēr atrod loģisku pamatojumu, par ko dusmoties, būt sapīkušai un neapmierinātai, ja tu to savam prātam atļauj.
Ja tu dzīvo apzinātu dzīvi un spēj regulēt savas emocijas, tad šis nav par tevi. Ja nē, tad, meklējot vainīgos, tu demonstrē to, ka sevi nepazīsti, ka neproti regulēt savas emocijas, ka nerūpējies, lai esi labā noskaņojumā. Tu neapmierini pati savas vajadzības, bet gaidi, ka citi tevi izglābs. Ja trauki būtu nomazgāti, ja bērni labi mācītos, tad gan tu priecātos.
Tu vari būt jauka un patīkama citiem, ja sāc ar sevi. Rūpējies par sevi, esi jauka un dāsna pret sevi. Visi tev apkārt būs ieguvēji.

Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga zvani:26333702
par sevi

13/03/2025

Tev patīk mācīties?
Man patīk.
Vai tev patīk, kad tevi pamāca?

Gan pieaugušais, gan bērns ir daudz gatavāks pieņemt kādu ideju, padomu vai ieteikumu, ja tu to pasniedz kā draugs, ja sadarbojies. Kad esi kā eksperts, kas visu zina labāk, kas ir gudrāks un prasmīgāks, tad nereti sarunu biedrs tevī negrib klausīties. Viņš ieņem aizsardzības pozu vai domā, kā tevi apstrīdēt.
Bērnam vajag kādu, kas viņu dzird, kas ar viņu spēlējas, kuram ir interese. Tāpat pieaugušajiem vajag vīru, sievu, draudzeni, kolēģi, kurš sadarbojas, kurš grib kopā meklēt risinājumu, nevis ekspertu, kas norāda un pamāca. Ir taču starpība, vai ne?

Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga zvani:26333702

04/03/2025

Mazi bērni mēdz apvainoties, ieiet otrā istabā un skaļi aizcirst durvis, lai tu saprastu, lai tu nožēlotu.
Pēc tam ir divi scenāriji. Pirmais – bērns nomierinās, atgūst līdzsvaru, viņam aizmirstas, par ko viņš apvainojās. Bērns iznāk no istabas it kā nekas nebūtu bijis un turpina spēlēties.
Otrais - bērns nomierinās, bet līdzsvara vietā viņā ienāk kauns un vainas sajūta. Vairs nav drosmes iznākt no tās istabas. Var gadīties, ka simboliskā veidā viņš tajā istabā paliek iesprūdis.
Par šo ir vērts aizdomāties, ja jūti, ka pēc strīda tev ir grūti atgūt līdzsvaru un atgriezties. Iespējams, ka nekad tā īsti neesi ticis skaidrībā ar savām sajūtām un atbrīvojies no kauna.
Palīdzi sev iznākt no tās istabas.

Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga ☎zvani:26333702

25/02/2025

Kad dusmojies, gribi otram pārmest, šķiet, ka pret tevi izturas netaisni, ja mēle niez pateikt visu, ko domā....
1. Atvēli sev brīdi atpūtai. Varbūt tavas baterijas ir tukšas, un tevī nav resursa saņemties, risināt un izdarīt pareizu lēmumu.
2. Pirms sāc kaut ko pārmest, pārliecinies, ka saproti, ko tieši tu jūti.
3. Kas ir tās domas, kas šaudās tavā prātā. Vai tās ir objektīvas, vai tomēr stresaina, pārguruša cilvēka centieni noturēt kontroli un panākt savu taisnību?
4. Izmanto mierīgu, pieklusinātu balss toni.
5. Uzmanīgi ieklausies, ko otrs saka.
6. Apdomā, vai nav iespējams kāds kompromiss.
7. Ja esi pārāk uzvilkusies, elpo dziļi un lēni.
Es pati, kad ļoti gribas piekasīties, mēdzu sev atgādināt, ka rīts gudrāks par vakaru. Man nekad nav nācies to nožēlot.
Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga 📞zvani:26333702

09/02/2025

Paturpināšu par to pašu strīdu, kurā nu jau ir 3 iesaistītās puses.
Sākotnēji likās – mans uzdevums ir uzklausīt visas puses un tad jau iezīmēsies, kas darāms.
Bet izrādās jau kuro reizi pārliecinos, ka spēju tik labi empatizēt, tik labi iejusties un izprast stāstītāju, ka visi trīs stāsti ir patiesi, katram kaut kas sāp un visi cīnās par vienu redzamu mērķi. Visi grib to labāko.
Tad kāpēc šīs trīs puses nesaprotas?
Un te diemžēl arī ir tas suns aprakts – katram ir arī savs zemūdens mērķis, ko viņš daļēji vai nemaz neapzinās. Tas var būt gan savs lepnums, statuss, bailes kaut ko pazaudēt, aizvainojums, kas reizēm ir spēcīgāks par to redzamo, kopīgo mērķi. Es gribu panākt rezultātu savā iedomātajā veidā un kārtībā. Es negribu panākt pretī, atstāt savas pozīcijas, atzīt, ka kaut kur ir arī mana nolaidība, principi, neizdarība, slinkums…
Beigu beigās sanāk, ka mēs meklējam apstiprinājumu savai taisnībai un otra kļūdām. Mēs dārgi maksājam par to un ilgstoši ciešam.
Man no malas skatoties ir skaidrs, kur katram vajadzētu paspert solīti pretī. Man tas ir viegli, jo tas nav mans strīds. Kā tev šķiet, kāpēc ir tiiiiik galēji svarīgi turēties pie savas patiesības?
Šeit var palīdzēt vēss prāts un godīga atzīšanās sev. Par ko es tiešām cīnos? Ko vēlos panākt? Ko es cenšos pasargāt, turoties pie savas pozīcijas?

Līga Šaplaka psihologs, psihoterapijas speciālists.
Lāčplēša iela 87, Rīga zvani:26333702

Līgas psihologa privātprakse

21/09/2025

29/07/2025

19/06/2025

02/06/2025

22/05/2025

30/04/2025

09/04/2025

30/03/2025

13/03/2025

04/03/2025

25/02/2025

09/02/2025

Address

Telephone

Website

Alerts

Shortcuts

Share

Category