https://www.facebook.com/109175395312560/

Drāmas terapeits Viesturs Roziņš

Home
Latvia
Riga
Drāmas terapeits Viesturs Roziņš

Sertificēts drāmas terapeits, ārstniecības persona. Psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas speciālists (apmācībā).

Strādāju individuāli, ar pāriem un grupām. Esmu sertificēts drāmas terapeits, ārstniecības persona (sert.nr.Nr. 11432), Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienības valdes priekšsēdētājs, psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas speciālists apmācībā (pabeigts bāzes līmenis). Strādāju ar klientiem/pacientiem klīnikā "Dzintari" un Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Ir veiksmīga pieredze multiprofesionālās rehabilitācijas komandas darbā ar dažāda smaguma psihiatriskām diagnozēm. Drāmas terapija ir viens no mākslas terapijas veidiem, kurā caur radošu darbību (“drama” – no sengrieķu val “darbība”) terapeitiskā vidē klientam/pacientam ir iespēja apzināties savu grūtību cēloņus, atklāt jaunas un līdz šim neapzinātas lomas (skatupunktus) un atrast jaunas pieejas problēmrisināšanā. Drāmas terapijā būtiska nozīme ir pacienta emocionālās pasaules izziņai, kas ietver gan emociju apzināšanos, gan izlādi. Šī terapija balstās projekcijas, iemiesošanas un spēles principos. Izmantojot tādas metodes kā lomu spēli, metaforiskos rekvizītus, sapņu un pasaku analīzi, vadītās iztēles un apzinātības treniņus tiek sasniegta psihiskā un fiziskā integritāte un personības izaugsme. Drāmas terapija var palīdzēt gan pašizziņas procesā (darbā ar pašvērtējumu, dzīvesprieka un iekšējā bērna kā resursa apzināšanos, stresa vadību, emociju regulāciju u.c.), gan arī pie dažādām diagnozēm. Izplatītākās no tām:

+ Dažādas krīzes (šķiršanās, zaudējums, slimības pieņemšana, identitātes krīze)
+ Atkarības
+ Depresija
+ Trauksme
+ Psihosomatiskas saslimšanas
+ Veģetatīvā distonija
+ Profesionālā izdegšana
+ Ēšanas traucējumi
+ Miega traucējumi
+ Šizotipiski traucējumi
+ Bipolāri traucējumi

Terapiju iespējams realizēt gan klātienē, gan attālināti. Lai pieteiktos uz konsultāciju lūgums zvanīt vai rakstīt WatsUp: t.26231714
vai
rakstīt uz e-pastu: viesturs.rozins@gmail.com

13/01/2026

Tas ir ābols. Sarkans ābols. Varbūt tas ir garšīgs. Āboli man garšo. Bet es esmu neveiksminieks, jo tieši man pagadījās ābols ar iepelējušu serdi. Un vispār es esmu dīvains, jo ziemā visi ēd mandarīnus un apelsīnus. Ēst ziemā ābolus nav stilīgi - un vispār nav pat ētiski - jo tas ir rudens auglis - ne velti pats ābols pretojas un uzmet pumpas. Es radu viņam alerģiju. Ak, un veikalā droši vien tieši manam ābolam kāda ragana injecēja indi. Nevajadzēja ņemt tos poļu ābolus - izgāju uz lētumu. Varbūt es arī esmu lēts? Es vienmēr izdaru tās pašas kļūdas...

Droši vien saistībā ar šo mazo ābola impresiju, jūs visi veikli atpazināt to, kur domas ir racionālas un kur ir pilnīgs sadomājums. 😊 Attiecībā uz savu pašvērtējumu un to kā pieņemam notikumus sev apkārt gan tas ir sarežģītāk...

🫆🫆🫆RACIONĀLĀS un IRACIONĀLĀS DOMAS ir veidi, kā cilvēks interpretē notikumus, domā par sevi un apkārtējo pasauli. Tās būtiski ietekmē emocijas un uzvedību.

⏰️ Kas ir racionālās domas?

✅ ️Racionālās domas ir loģiskas, reālistiskas un balstītas faktos.
✅️ balstās pierādījumos, nevis pieņēmumos.
✅ ️ir līdzsvarotas (nav pārspīlējumu).
✅️ ņem vērā vairākus skatpunktus.
✅️ palīdz pieņemt konstruktīvus lēmumus.

🎃 Kas ir iracionālās domas?

〰️ Iracionālās domas ir neloģiskas vai pārspīlētas, kas bieži rodas emociju (baiļu, dusmu, vainas sajūtas) ietekmē.
〰️ balstās emocijās, nevis faktos.
〰️ izmanto absolūtus apgalvojumus (“vienmēr”, “nekad”).
〰️ paredz sliktāko iespējamo iznākumu.
〰️ rada stresu un trauksmi.

Padomā, vai tas, ko Tu par sevi šodien jau paspēji padomāt ir racionāla vai iracionāla doma? Iekšējais kritiķis visbiežāk mums piespēlē tieši iracionālās domas - tāpēc svarīgi trenēt šo domu atpazīšanu.

Pastiprini savu pašapziņu, komentārā ierakstot kādu foršu racionālu domu par sevi (Ja vēlies)!

06/01/2026

Karpmana drāmas trijstūris apraksta disfunkcionālu attiecību modeli, kurā cilvēki pārmaiņus ieņem trīs lomas: Varmāka, Upuris vai Glābējs.
Šīs lomas vieglāk saprast attiecībā uz vardarbīgiem notikumiem un toksiskām attiecībām starp cilvēkiem, taču šeit gribu akcentēt tās pazīmes, kad šīs lomas var būt traucējošas un vardarbīgas pašam sev.

❗️Svarīgi: neviena no šīm lomām nav veselīga, un visas var būt vardarbīgas.

VARMĀKA (Pret sevi):
⭕️ Stingrs iekšējais kritiķis - kritizē un vaino sevi “Tu dari nepareizi!”
⭕️ Augsta iekšējā paškontrole.
⭕️ Perfekcionisms.
⭕️ Sevis sodīšana par kļūdām.
⭕️ Pastāvīga spriedze un dusmas pret sevi.

UPURIS (kā pastāvīga sevis pazemošana):
⭕️ Bezspēcība.
⭕️ Savu vajadzību noliegšana.
⭕️ Sevis noniecināšana.
⭕️ Atteikšanās no savām robežām.

GLĀBĒJS:
⭕️ Savu vajadzību ignorēšana citu dēļ.
⭕️ Nogurums, izdegšana.
⭕️ Vainas sajūta, ja nepalīdz citiem.
⭕️ Pašvērtība balstīta uz “noderīgumu”.

Atpazīsti?

: “Tu esi vājš, kāpēc atkal kļūdījies?”
: “Es neko nemāku, nav jēgas mēģināt!.”
: “Man jāpalīdz, jo citam vairāk vajag, es jau iztikšu kaut kā!"

VESELĪGA ALTERNATĪVA:
Deivids Emeralds piedāvā veselīgu alternatīvu, piedāvājot lomas, kas stiprina, nevis grauj pašvērtību:
✅️UPURA vietā stājas RADĪTĀJS (uzņemas atbildību un ir radošs savā dzīves pieejā)
✅️VARMĀKAS vietā stājas IZAICINĀTĀJS (nosaka robežas, paplašina robežas un pastāv par sevi)
✅️GLĀBĒJA vietā stājas ATBALSTĪTĀJS (Palīdz tikai, ja lūdz un tas sniedz patiesu gandarījumu).

Tātad:
🔆Es drīkstu just!
🔆Palīdzu tikai tad, ja mani lūdz!
🔆Nesalīdzinu sevi ar citiem!
🔆Varu teikt “nē” bez vainas (Robežu turētājs nevis varmāka)!
🔆Rūpējos par sevi bez sevis sodīšanas!

30/12/2025

Šodien šī gada pēdējā darba diena. Vērtīgs brīdis, lai padomātu. Terapeita ikdienas gandarījuma brīži nav skaļi - bet tie ir īsti, dziļi un patiesi. Klienta "mazās uzvaras" ne vienmēr ir fiziski izmērāmas. Dažreiz pat no malas tās var izklausīties ļoti vienkāršas - kāds pirmoreiz pateica "Nē", kāds pirmoreiz pateica "Jā", kāds atļāva sev pateikt "man vajag!", kāds - "es drīkstu!"... Kāds smējās pirmoreiz pēc 20 gadiem, kāds brīnījās, ka spēj raudāt, kāds pirmoreiz sajuta, ka viņā kāds klausās un sadzird, kāds pateicās, ka beidzot var nemelot sev, kāds guva atļauju, ka drīkst "nebūt labs" visiem....
Vārdi "es jūtos stiprāks"/"Es beidzot saņēmos"/"Es atļāvos"/"Man palīdzēja" vai brīži, kad klients atļauj sev pirmoreiz ieraudzīt situāciju no cita skatupunkta un tas dzirdams ne tikai vārdos, bet redzams emocionālā un ķermeņa valodas saviļņojumā vai atvieglojumā - sniedz lielu prieku.
Tie ir gandarījuma pilni momenti. Tie ir momenti, kādēļ šī profesija man ir kaut kas vairāk nekā "citu problēmu labprātīga pieņemšana" - kas nereti dzirdēts no draugiem, kas nevarētu sevi iedomāties šajā profesijā pat piespiedu kārtā. :)
Šis gads nesis arī pilnu pierakstu pat vairākas nedēļas uz priekšu - to neuztveru pašsaprotami, bet ar lielu pateicību par klientu uzticēšanos🙏.
Tāpat šajā gadā novadītas vairākas meistarklases komandas saliedēšanā ar drāmas terapijas un smieklu terapijas elementiem, tandēmā ar kolēģi Elīnu Zariņu novadīts nu jau tradicionālais vasaras retrīts, pielikta roka Starptautiskās drāmas terapijas konferences organizēšanā Rīgā un gūts gandarījums esot pasniedzēja lomā Rīgas Stradiņa universitātē, ievadot jaunos veselības psiholoģijas studentus pirmajā grupas terapijas pieredzē.
Un, protams, ārstniecības personas resertifikācija un jaunu prasmju apguve turpinot studijas psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas līderu līmenī - joma, kurā mūžu dzīvo, mūžu mācies!

#2025

23/12/2025

Svētki vienmēr saistās ar emocijām, taču ne vienmēr tikai ar patīkamām. Svētki cilvēka psihē darbojas kā emociju pastiprinātāji. Tie ne tikai rada prieku, bet var aktualizēt spriedzi, skumjas vai pat trauksmi, īpaši tad, ja realitāte neatbilst sabiedrībā pieņemtajām gaidām.

Svētku laikā:
🪞pastiprinās emocionālā jūtība.
🪞rodas spiediens būt laimīgam un pateicīgam.
🪞aktivizējas atmiņas par iepriekšējiem svētkiem - līdz ar to arī kādiem zaudējumiem, pieredzēm.
🪞cilvēki vairāk salīdzina sevi ar citiem.
🪞palielinās nogurums un pārslogotība.
🪞svētki izgaismo attiecību kvalitāti, pašsajūtu un iekšējās vajadzības.

Atceries - Tu drīksti svētkos izjust dažādas emocijas, jo katra cilvēka svētku pieredze ir īpaša un nesalīdzināma. Un svētki kļūs vēl īpašāki, ja tie būs radoši un Tavi, nevis tādi, kādi ir pieņemti un vajadzīgi citiem!

16/12/2025

Kad klienta darbība apliecina viņa psiholoģisko progresu, bet terapeits arī ir tikai cilvēks 🤪
Klients jautā - "Vai jau esi nopircis Ziemassvētku dāvanas?"
Es, protams, pirmajā momentā stresā izbraukāju prātā sarakstus, kam man noteikti jāpaspēj nopirkt un, ak šausmas, protams, ka nekas nav nopirkts vēl.🤯🤕🤯🤠
Un tad kā tāda lampiņa iedegas klienta piebilde: "Es esmu nopircis dāvanu sev, jo tas ir pats svarīgākais, jo tikai es pats zinu, ko man vajag!"
Un it kā tik vienkārši, bet arī tik būtiski un trāpīgi, ko neaizmirst ne tikai šajā svētku dunā, bet arī ikdienā! 😊🤗🥳
Kā ir ar Tevi? Vai esi nopircis dāvanu sev un vai plāno to darīt?

09/12/2025

Pastāv bieži sastopams mīts "ja cilvēkam patīk viņa darbs, viņam nekad nebūs jāstrādā - jo visa dzīve būs viens liels hobijs" 🤗🤑😶‍🌫️

🚩 Taču šeit jābūt uzmanīgiem, jo ir ļoti liels risks nonākt līdz profesionālajai izdegšanai tieši ar darbu, kas patīk un liekas aizraujošs.

🔎 Un iemesls ir pavisam vienkāršs - ja darbs mums nepatīk - bieži aizveram kabineta durvis un par to vairs negribam domāt vai arī, ja domājam - tad to darām caur aktīvām emocijām, izlādējam tās, bieži dalāmies ar to, kas mūs kaitina, bet, ja darbs patīk - mēs par to nereti domājam 24/7 un pat neapzināmies, ka tas ir nepareizi - mēs to normalizējam. Jo par darbu, kas patīk, taču drīkst domāt vienmēr, vai ne? Un kādēļ vispār sūdzēties, ja darbojies jomā, amatā, profesionālajā lomā, kas ir vienmēr bijusi Tava sapņu profesija?

Lai to atpazītu, aicinu padomāt, kā Tu redzi savu darbu - vai šī "patikšana" ir harmoniska vai obsesīva?

🌕 Harmoniska attieksme pret darbu - darbs patīk, tomēr tā ir tikai viena no dzīves jomām, cilvēks var atslēgties un balansēt - jo ir taču arī attiecības, sabiedriskā dzīve, brīvā laika nodarbes u.c. Tas ir psihoemocionāls līdzsvars, saskaņa, mazāks izdegšanas risks.

🌑 Obsesīva attieksme pret darbu - darbs kļūst par pašu svarīgāko dzīvē, cilvēks nejūt robežas: grib darīt daudz, intensīvi, atkal un atkal, pārdomā darbu arī brīvajā laikā, grūti “atslēgties”. Šāda forma var veicināt darba un privātās dzīves konfliktus un pakāpen*sku emocionālu izsīkumu jeb izdegšanu.

03/12/2025

Resertifikācija nokārtota🥳🥳🥳 Vērtīgs ceļa posms, ko neuztvert par pašsaprotamu, bet pateikties, atzīmēt un svinēt.🙏

02/12/2025

Ēna ir psiholoģisks koncepts, ko radījis K.G.Jungs un tā apzīmē mūsu personības daļu, kuru esam noslēpuši, noliedzam vai neapzināmies - tie var būt instinkti, dziņas, rakstura iezīmes vai emocijas, kas neiederas mūsu sociāli pieņemtajā paštēlā.

🎭 Drāmas terapijā darbs ar ēnu ir ļoti būtisks, jo Ēnu iespējams gan personificēt, gan iemiesot, gan projicēt, gan distancēt no sevis - tādējādi labāk iepazīt un saprast.

Kādēļ tas ir svarīgi?

💥 Izgaismojam apspiestās emocijas un vēlmes.
💥 Analizējam ēnu ietekmētus attiecību veidošanas modeļus.
💥 Atpazīstam reakcijas no bērnības traumām.
💥 Mazinām automātisku vai destruktīvu uzvedību.
💥 Atļaujam sev būt autentiskam un saprotam kādā formā vai transformācijā to iespējams realizēt dzīvē. Nereti apspiestajā daļā mīt arī radošums un spontanitāte.

👤 Ēna nav "slikta" - tā ir neizdzīvota vai neapzināta personības daļa. Jā - dažkārt tā var izklausīties ļauna vai neadekvāta - tieši tāpēc svarīgi saprast, no kurienes tā cēlusies un par kādu vajadzību signalizē!

🦚 UZDEVUMS. Izvēlies vienu īpašību, kas tev kaitina citos! Brīdi padomā par to un tad nosauc “ēnas pretējo pusi” jeb kvalitāti, kas tajā patiesībā varētu būt vērtīga. Ja vari - ieraksti komentārā, bet vari arī padomāt pie sevis 😉

25/11/2025

Iepriekš esmu stāstījis par lomu nozīmi personības attīstībā - taču dažkārt cilvēki jauc SOCIĀLO LOMU ar SOCIĀLO MASKU. Tāpēc iezīmēšu būtiskākās atšķirības.

🤠👩‍🏫🎅🏋 SOCIĀLĀ LOMA:

Sabiedrības noteikts uzvedības modelis, ko no cilvēka sagaida konkrētā situācijā, darbībā vai statusā.

📍Loma var tikt piešķirta jau piedzimstot un to rada kādi objektīvi, piemēram, ģeogrāfiski kritēriji (Latvijas iedzīvotājs, pilsētnieks, laucinieks utt.).

📍 Loma var tikt izvēlēta, mērķtiecīgi apgūstot konkrētās lomas identitāti (piemēram, dažādas profesijas).

📍Loma pati par sevi nav izdomāta no jauna - tā eksistē sabiedrībā kā zīme - tā atbilst kādām noteiktām fiziskām, kultūras vai sociālām īpatnībām.

📍 Šī loma automātiski nenozīmē "izlikšanos" - cilvēks var justies harmoniski, autentiski un ļoti dabiski savā lomā/lomās.

😎👺😶‍🌫️👤 SOCIĀLĀ MASKA:

Apzināti vai neapzināti cilvēka veidota mākslīga uzvedība, lai slēptu savas patiesās domas, emocijas vai identitāti.

📍Maska ir subjektīvs priekšstats un tas tiek veidots paša cilvēka vajadzību dēļ (Piemēram, stereotips - lai vadītu aktivitātes bērniem, ir jāpārveido rotaļīga balss).

📍 Tā bieži ietver emociju apspiešanu, tēla veidošanu, pielāgošanos sabiedrības gaidām (Piemēram, stereotips - lai iederētos sabiedrībā - man visu laiku jāsmaida).

📍Maska var būt īslaicīga vai pastāvīga, bet tā neatbilst patiesībai, tā nav cilvēka autentiskā būtība.

!!! Tātad - lomas mēs esam vai ieņemam, jo tas veidojas dabiski esot dažādās sabiedrības situācijās un statusos, taču maskas mēs "uzliekam" lai izliktos citādāki, nekā jūtamies.

18/11/2025

Mana Latvija ir mūsu daba. Un arī tieši šāda kā šodien. Jā arī šī pelecīgā, mežonīgā, dubļaini sniegotā un tumšā... Šī mainīgā un tāpēc pārsteidzošā un skaistā.. Un to ļoti var novērtēt, esot ilgstošā prombūtnē saulainās dienvidu zemēs - pēc dažiem nodzīvotiem mēnešiem svešumā pat fiziskā līmenī var sajust kā pietrūkst mūsu dabas - mūsu lietus, mūsu priedes, milzīgie plašumi, Baltijas jūras un piejūras pļavas... Mēs dažkārt nenovērtējam to, ka Latvijā no jebkura punkta nevajag pat stundu, lai nonāktu dabā, nekurienē un būtu pilnīgā vienatnē, klusumā un mierā.. Mierā, kas nav pašsaprotams - tas viss var arī nebūt. Tāpēc cienīsim, mīlēsim un sargāsim.🙏🙏🙏 Daudz laimes, Latvija. Daudz laimes, mums, Latvijā. 🇱🇻🇱🇻🇱🇻.

Ieraksti komentārā- kas ir Tava Latvija? Vari padalīties ar sajūtu gan tekstuāli, gan asociatīvas bildes formātā 🇱🇻🇱🇻🇱🇻.

14/11/2025

Esmu no tiem terapeitiem, kam ļoti neuzrunā dalījums "pozitīvās" un "negatīvās" emocijas. Kaut gan nepareizi tas nav un daudzviet teorijā tiek lietots arī šāds dalījums. Tomēr šis skatupunkts, kā raugāmies uz sevi, automātiski ierindo ļoti daudzas dabiskas emocijas (dusmas, skumjas, bailes, kauns utt) - pie negatīvajām. Bieži, kad jautāju: "Kas tad ir tās "pozitīvās" emocijas?", parasti neko citu kā prieku klienti nenosauc. Jo priecāties - "dzīve izdevusies", visu pārējo - nevajag!

Tāpēc pāris nākamajos postos jautāšu jums - kādu resursu (ko "pozitīvu") saredzat šķietami ļoti "negatīvās" emocijās. Jeb - kādēļ mums vispār tāda emocija ir vajadzīga? Pirmā emocija - VAINAS SAJŪTA.

!!!! Ieraksti komentārā savu atbildi. 🤗🤗🤗
Kā parasti - nav pareizās atbildes un drīkst būt arī pavisam "greizas" versijas 🙏

08/11/2025

Šim ierakstam iedvesma nāca no kāda klienta — depresijas skarta, izdeguša vīrieša spēka gados, kurš ikdienu pavada vadošā un atbildīgā amatā, kur dominē racionāli lēmumi bez emocijām. Ilgstošs stress un darba apjoms vienā brīdī sašūpojis gan ģimenes dzīvi, gan psihisko veselību.

Vīrietis pēc drāmas terapijas bija vieglā pozitīvā šokā, sakot:

🟢 “Es gadiem mēģinu izprast savas emocijas un nekādi to nevaru. Zemākais dzīves punkts mani atveda uz drāmas terapiju — jo ko gan vairs zaudēt (es pats negribēju — daktere mani atsūtīja). Un es nespēju noticēt, ka pēc pāris sesijām es reāli sāku just emocijas — jūtu dusmas, jūtu prieku, jūtu savas vajadzības!”

Un neviļus jāpieskaras šobrīd “karstajam tematam” par sociālo dzimumu vai precīzāk - priekšstatiem un stigmām par vīrieša un sievietes tradicionālajām lomām un to ēnas pusi psihoterapijā.

Diemžēl tā ir realitāte — vīrieši psihoterapiju apmeklē ievērojami retāk nekā sievietes.
2021. gadā Vācijā veikts pētījums (Eggenberger, 2021) ar 716 dalībniekiem, kuri visi piedzīvoja psiholoģisku distresu. Psihometriski tika atlasīti vīrieši un sievietes ar līdzīgu depresijas un trauksmes līmeni. No visām pētījumā iesaistītajām sievietēm 70 % meklēja psihoterapeitisku palīdzību, bet no visiem vīriešiem - tikai 29 %.

Turklāt, izmantojot Bemas Dzimumlomu testu (Bem S*x Role Inventory), tika atklāts, ka vīrieši, kuri sevi identificēja ar izteiktu tradicionālo maskulinitāti - terapiju apmeklēja mazāk. Tas apstiprina, ka sociālās normas un priekšstati par “īstā vīrieša tēlu” tieši ietekmē cilvēka spēju un drosmi meklēt palīdzību.

📍Un te nonākam pie būtiskā — šī nav tikai statistika. Tā ir cilvēku dzīves kvalitāte, attiecības, tēvi, partneri, kolēģi, kas ikdienā klusē, cieš un mēģina “turēties”.
Frāzes kā:

💪“Vīrietim jābūt stipram.”
💪“Vīrietim nav jāraud.”
💪“Terapija ir priekš sievietēm.”

…vēl aizvien skan mūsu kultūrā. Un šīs idejas, lai gan nereti pasniegtas kā spēka apliecinājums, patiesībā bieži ierobežo spēju dziedēt, būt autentiskam un veselam.

👤Psihoterapijas kabinetos aizvien biežāk parādās vīrieši, kas ir noguruši no tēla, kas neļauj just. Un tieši tajā brīdī, kad cilvēks beidz cīnīties ar sabiedrības priekšstatiem un sāk ieklausīties sevī - sākas saslēgšanās ar savu autentisko spēku un jā - arī vīrišķību vai sievišķību.

Address

Riga

Website

facebook.com

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Drāmas terapeits Viesturs Roziņš posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Drāmas terapeits Viesturs Roziņš:

Shortcuts

Want your practice to be the top-listed Clinic in Riga?