13/04/2025
Pavasaris nav iedomājams bez zaļumiem. Šis ir laiks, kad organisms tā vien alkst pēc visa svaigā un zaļā. Un ir īstais laiks tam ļauties. 🌱
Jāsaka, ka visi zaļie lapu dārzeņi satur lielu daudzumu veselībai labvēlīgu vielu. Nozīmīgākās no tām ir antioksidanti, tādi kā karotinoīdi, C un E vitamīns. Daudzi zaļumi satur arī dzelzi un folskābi. 🥗
Bet šoreiz parunāsim par dažiem zaļumiem, kas izceļas citu vidū – zaļumiem rekordistiem:
✅ Pētersīlis – C vitamīna rekordists. 100 g pētersīļu satur ap 200 mg C vitamīna. Tas nozīmē, ka pievienojot ēdienam 10 g pētersīļa lapu, mēs uzņemam 20 mg C vitamīna, kas ir jau vairāk kā ¼ dienas devas.
✅ Dilles – karotinoīdu un dzelzs rekordistes. Neviens cits no ikdienā lietotajiem zaļumiem nesatur tik daudz dzelzs kā dilles – 6,6 mg uz 100 g. Dilles satur tik pat daudz karotinoīdu kā burkāni. Tiesa gan, mēs nespējam dilles apēst tādā pat apjomā kā burkānus, bet savu ieguldījumu tās dod.
✅ Zirņu dīgsti – šie mikrozaļumi, kurus iespējams izaudzēt arī uz savas palodzes, satur milzīgu K vitamīna daudzumu – 280 mcg uz 100g. Dienas K vitamīna deva pieaugušajiem ir no 90 līdz 120 mcg.
✅ Kviešu dīgsti – vispārējais E vitamīna rekordists. Arī šos zaļumus iespējams izaudzēt istabā uz palodzes. 100 g kviešu dīgstu (zaļumiņš kopā ar pašu graudiņu) satur 22 mg E vitamīna – tātad 2 dienu E vitamīna devu. Tas ir nopietns atbalsts imunitātei.
Ikviens zaļums, ko ikdienā pievienosim savām maltītēm, ne tikai papildinās tās ar dažādām garšas niansēm un vitamīniem, bet arī priecēs ar savu pavasarīgi zaļo krāsu.
Avoti:
1. https://fineli.fi/fineli/en/index
2. Veselības ministrija. Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem. 2017.
3. https://www.webmd.com/diet/health-benefits-peas
4.https://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/vitamin-k/ #:~:text=The%20AI%20amount%20is%20estimated,who%20are%20pregnant%20or%20lactating
