Dr. Linda Rubene-Kesele - ārsts psihiatrs

17/04/2026

Aprīlī žurnālā 100 labi padomi tika publicēts raksts par izdegšanu, kas tapis sadarbībā ar mani. Šī ir tēma, par kuru ikdienā runāju gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Rakstā centos vienkāršā valodā izskaidrot, kas patiesībā ir izdegšana, jo tā joprojām bieži tiek pārprasta. To nereti uztver kā “nogurumu” vai spēju netikt galā ar stresu, bet realitātē tas ir daudz sarežģītāks process.

Izdegšana neveidojas vienā dienā. Tā attīstās pakāpen*ski situācijās, kur ilgstoši prasības pārsniedz pieejamos resursus. Tas var nozīmēt pārāk lielu darba apjomu, laika trūkumu kvalitatīvam darbam, nepietiekamu atjaunošanos, kā arī iekšēju spiedienu darīt vairāk un labāk. Svarīgi saprast, ka izdegšana nav personības vājums. Tā nav pazīme, ka cilvēks nav pietiekami motivēts vai disciplinēts. Tieši pretēji - bieži izdeg tie, kuriem darbs ir svarīgs, kuri ir atbildīgi un kuri cenšas izdarīt pēc iespējas labāk.

Vienlaikus ne viss, kas izskatās pēc izdegšanas, ir izdegšana. Pastāv arī citi stāvokļi, piemēram, depresija vai ilgstošs iekšējs konflikts par to, kā darbs tiek veikts, un tie var prasīt atšķirīgu pieeju. Tāpēc precīza izpratne par to, kas notiek, ir ļoti būtiska.

Bieži tiek teikts, ka risinājums ir “vairāk atpūsties” vai “labāk plānot laiku”. Šie ieteikumi var palīdzēt, bet ne vienmēr ir pietiekami. Ja pamatā ir ilgstoša pārslodze vai neatbilstība starp prasībām un iespējām, tikai individuālas stratēģijas problēmu neatrisina.

Izdegšana drīzāk ir signāls, ka esošais veids, kā tiek dzīvots vai strādāts, ilgtermiņā nav ilgtspējīgs. Un šis signāls nav jāignorē!

14/04/2026

Psihodēliskās vielas pēdējos gados ir kļuvušas par plaši apspriestu tēmu gan medicīnā, gan sabiedrībā. Interese pieaug, pētījumu kļūst vairāk, un dažos gadījumos rezultāti ir daudzsološi.

Tomēr šajā diskusijā bieži tiek palaists garām būtisks aspekts: tas, kas notiek pētījumos, būtiski atšķiras no tā, kā šīs vielas tiek lietotas ārpus medicīniskas vides!

Psihodēliskā terapija nav vienkārši vielas lietošana. Tā ir strukturēts ārstēšanas process, kas ietver rūpīgu pacientu atlasi, sagatavošanu, kontrolētu vielas ievadi un integrācijas darbu pēc pieredzes. Bez šiem elementiem psihodēliskā pieredze pati par sevi nav ārstēšana.

Pašreizējie pētījumi rāda iespējamu efektu noteiktos gadījumos, piemēram, depresijas vai posttraumatiskā stresa traucējumu gadījumā. Taču šie rezultāti ir iegūti stingri kontrolētos apstākļos, un tie nav pārnesami uz pašvadītu lietošanu.

Svarīgi arī atcerēties, ka Latvijā psihodēliskās vielas nav atļautas medicīniskai lietošanai, un pat valstīs, kur šāda terapija ir pieejama, tā notiek ļoti specifiskos, regulētos apstākļos un nav rutīnas ārstēšana.

Psihodēliskā terapija ir daudzsološa, bet joprojām eksperimentāla pieeja, kuras droša un efektīva ieviešana prasa skaidrus standartus, apmācību un resursus. Svarīgākais šobrīd: balstīties pierādījumos un izvairīties no maldīgiem priekšstatiem.

Pilns raksts pieejams mājaslapā: www.arstspsihiatrs.lv

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

13/04/2026

Sagatavoju apskatu par mūsu jaunāko rakstu par pēcdzemdību depresiju!

Šis raksts nebūtu iespējams bez mūsu kopīgā darba. Sirsnīgs paldies visiem autoriem - Marijai Lazarevai, Ļubovai Renemanei, Vinetai Viktorijai Vinogradovai, Silvijai Cīparei, Līvai Ķīsei, Nancy Byatt un Elmāram Rancānam - par ieguldīto darbu, idejām un kopā paveikto.

Pētījuma centrā bija plaši izmantota skrīninga skala (Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala jeb EPDS), kas paredzēta depresijas simptomu noteikšanai pēcdzemdību periodā. Šādi instrumenti ir īpaši svarīgi, jo tie ļauj savlaicīgi identificēt sievietes, kurām nepieciešams padziļināts izvērtējums vai palīdzība. Agrīna atpazīšana nozīmē arī iespēju ātrāk uzsākt atbalstu un ārstēšanu.

Rezultāti parādīja, ka izmantotajai skalai ir laba psihometriskā kvalitāte Latvijas apstākļos. Tas nozīmē, ka instruments ir uzticams un konsekvents – tas spēj salīdzinoši precīzi noteikt depresijas simptomus dažādām sievietēm pēcdzemdību periodā. Tāpat tika konstatēts, ka skalai ir laba jutība un specifiskums. Vienkāršoti sakot, tas nozīmē, ka instruments spēj pietiekami labi “noķert” sievietes ar depresijas simptomiem, vienlaikus samazinot kļūdaini pozitīvu rezultātu skaitu.

Pilns oriģinālais raksts: https://doi.org/10.3390/medicina62040668

https://www.arstspsihiatrs.lv/post/p%C4%93cdzemd%C4%ABbu-depresijas-skr%C4%ABnings-latvij%C4%81-ko-r%C4%81da-m%C5%ABsu-jaun%C4%81kais-p%C4%93t%C4%ABjums

Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras un Rīgas Dzemdību nama sadarbībā īstenotais pētījumu projekts ir līdz šim visaptverošākais darbs Latvijā par pēcdzemdību depresijas izplatību, riska faktoriem un aprūpes uzlabošanas iespējām.Projekts apvienoja ...

07/04/2026

2026. gadā žurnālā The Lancet Psychiatry publicēts līdz šim apjomīgākais sistemātiskais pārskats un metaanalīze par kanabinoīdu lietošanu psihisko traucējumu ārstēšanā. Tajā analizēti 54 randomizēti kontrolēti pētījumi, kuros tika pētīti dažādi preparāti – THC, CBD un to kombinācijas. Tika iekļauti dažādi traucējumi, tostarp trauksme, depresija, posttraumatiskā stresa traucējums, psihotiski traucējumi, UDHS, autiskā spektra traucējumi, Tourette sindroms, bezmiegs un vielu lietošanas traucējumi.

Galvenais secinājums: šobrīd nav pārliecinošu, augstas kvalitātes pierādījumu, ka kanabinoīdi būtu efektīvi psihisko traucējumu ārstēšanā. Dažās jomās (piemēram, miega traucējumi vai tiki) novēroti iespējami pozitīvi rezultāti, taču pierādījumu kvalitāte ir zema un rezultāti nav pietiekami konsekventi, lai tos izmantotu klīniskā praksē. Tas attiecas gan uz THC, gan CBD, gan to kombinācijām.

Svarīgi ir arī drošības aspekti. Kanabinoīdi, īpaši THC, ir psihoaktīvas vielas ar atkarības potenciālu. Tie var ietekmēt kognitīvās funkcijas (uzmanību, atmiņu, lēmumu pieņemšanu), un šī ietekme var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, īpaši regulāras lietošanas gadījumā. Turklāt tie var pasliktināt trauksmi un depresiju un palielināt psihozes risku jutīgām personām.

Psihiatrijā ārstēšanai jābalstās uz drošiem un pierādījumos balstītiem risinājumiem. Šobrīd kanabinoīdu lietošana psihisko traucējumu ārstēšanā pārsniedz pieejamo zinātnisko pierādījumu robežas, un nepieciešami kvalitatīvāki, ilgtermiņa pētījumi, lai varētu skaidri izvērtēt to iespējamo vietu klīniskajā praksē.

03/04/2026

🟢🟣🟣Izdegšanas sindroms nav slimība, taču, atstāts bez ievērības, tas var novest ne vien pie psihiskām, bet arī fiziskām saslimšanām. Pie psihiatra lielākoties nonāk cilvēki, kas jau pārkāpuši slieksnim, pirms kura beidzas sindroms un sākas slimība, jo arī izdegšanu līdzīgi kā depresiju daudzi nereti neatpazīst vai noliedz. Kas liecina par izdegšanas sindromu un kā ar to cīnīties, stāsta Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas "Veldre" psihiatre Linda Rubene-Kesele.

31/03/2026

Šonedēļ piedalos European Congress of Psychiatry (EPA 2026) - vienā no lielākajām Eiropas psihiatrijas konferencēm, kas apvieno klīnicistus un pētniekus, lai diskutētu par jaunākajiem pētījumiem, ārstēšanas pieejām un nākotnes virzieniem psihiatrijā.

Šoreiz mana prezentācija bija mazliet citādāka kā parasti - vēlējos paskatīties uz kaut ko, ko bieži pieņemam kā pašsaprotamu: vai dažādas depresijas skalas patiesībā rāda vienu un to pašu?

Rezultāti īsumā:
– klīnicista un pašnovērtējuma skalas korelē savā starpā tikai mēreni,
– tās nav savstarpēji aizvietojamas,
– pacientu pašnovērtējumi bieži ir augstāki nekā klīnicista vērtējumi, īpaši vieglas un vidēji smagas depresijas simptomu grupā.

Tas vēlreiz atgādina, ka simptomi nav tikai skaitļi un dažādas perspektīvas var dot atšķirīgu, bet vienlīdz svarīgu informāciju.

Kopumā prieks būt konferencē! Gan padziļināt sevi interesējošo tēmu zināšanas (piemēram, sieviešu psihiskajā veselībā), gan paskatīties arī uz jomām, kurās ikdienā strādāju mazāk.

Un, protams, arī nedaudz izkāpt no ikdienas rutīnas un apskatīt Prāgu!

27/03/2026

Grūtniecība izraisa strukturālas un funkcionālas izmaiņas sievietes smadzenēs, kas nav patoloģiskas, bet gan adaptīvas. Šīs izmaiņas palīdz sievietei pielāgoties mātes lomai, pastiprināt jutību pret bērna vajadzībām un veidot emocionālu saikni ar jaundzimušo. Tajā pašā laikā tās var arī radīt ievainojamības logu garastāvokļa traucējumiem.

Zemāk izlasāmais raksts ir domāts gan sievietēm, kuras gaida bērnu vai jau ir kļuvušas par mātēm, gan profesionāļiem, kā ginekologiem, vecmātēm, ģimenes ārstiem, psihologiem un psihiatriem, kuri ikdienā strādā ar perinatālo populāciju.

Mūsdienu magnētiskās rezonanses pētījumi rāda, ka grūtniecība izraisa strukturālas un funkcionālas izmaiņas sievietes smadzenēs, kas nav patoloģiskas, bet drīzāk adaptīvas. Šīs izmaiņas palīdz sievietei pielāgoties mātes lomai, pastiprināt jutību pret bērna vajadzībām un v...

26/03/2026

22/03/2026

Šajā rakstā, kur savu ieguldījumu kā komentāru no ārsta puses devu arī es, atklāti stāstīts par tēva pieredzi ar pēcdzemdību depresiju, kas ilgu laiku palika nepamanīta. Tas parāda, ka bērna piedzimšana ne vienmēr ir tikai prieka pilns laiks – līdzās mīlestībai var būt arī nogurums, bezspēcība, attālināšanās un emocionāla izsīkuma sajūta, arī tēviem.

Savā komentārā uzsvēru, ka depresija pēcdzemdību periodā var skart arī vīriešus – aptuveni 8–10 % tēvu pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas piedzīvo depresijas simptomus. Tā bieži izpaužas citādi nekā mātēm – vairāk kā aizkaitināmība, dusmas, emocionāla distancēšanās, pārmērīgs darbs vai izvairīšanās, tāpēc nereti paliek nepamanīta.

Svarīgi ir saprast, ka šīs grūtības nav “vājums” vai “rakstura iezīme”, bet gan reāla psihiskās veselības problēma, ko bieži pastiprina miega trūkums, stress, attiecību spriedze un sabiedrības gaidas. Vīrieši biežāk cieš vienatnē un retāk meklē palīdzību – tieši tāpēc šī tēma ir īpaši svarīga.

Ja tiek pamanītas izmaiņas – aizkaitināmība, nogurums, kas nemazinās pēc atpūtas, intereses zudums, atsvešināšanās –, ir vērts par to runāt un meklēt palīdzību. Un gadījumos, kad parādās izteikta bezcerība, domas par paškaitējumu vai nespēja funkcionēt ikdienā, palīdzība jāmeklē nekavējoties.

17/03/2026

Parasti katram ierakstam vispirms uzrakstu plašāku, detalizētāku tekstu, un tikai pēc tam to pārveidoju īsākā, vizuāli viegli uztveramā formātā. Tas palīdz informāciju padarīt pieejamāku platformā, kur uzmanības noturēšana bieži ir īsāka.

Tomēr šobrīd, paralēli darbam, projektiem un disertācijai, vizuālā noformēšana prasa vairāk laika, nekā varu atļauties. Tāpēc šoreiz - bez ierastā saīsinātā formāta.

Ja ir interese, aicinu iepazīties ar pilno rakstu mājaslapā
https://www.arstspsihiatrs.lv

Psihiatriskā diagnoze var būt noderīga, bet tā nav viss, kas nosaka turpmākos soļus.

Ikdienas praksē cilvēki reti pilnībā “iederas” vienā diagnostiskā kategorijā. Diviem cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt ļoti atšķirīgi simptomi, grūtības un vajadzības. Tāpēc ārstēšana nekad nebalstās tikai uz diagnozes nosaukumu.

Mūsdienu psihiatrijā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz:
– konkrētajiem simptomiem, ko cilvēks piedzīvo
– to psiholoģiskajiem un bioloģiskajiem mehānismiem
– cilvēka dzīves kontekstu un stresa faktoriem

Daudzi simptomi, piemēram, trauksme, miega traucējumi, ruminēšana vai koncentrēšanās grūtības sastopami dažādos traucējumos. To mērķēta ārstēšana bieži ir būtiska, neatkarīgi no diagnozes.

Vienlaikus diagnozei joprojām ir svarīga nozīme. Tā palīdz ārstiem runāt vienā valodā, balstīt ārstēšanu pētījumos un vadlīnijās, kā arī labāk prognozēt slimības gaitu.

Mērķis nav atteikties no diagnozēm, bet iet soli tālāk uz individuālāku un precīzāku katra cilvēka izpratni.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

10/03/2026

Mūsdienu magnētiskās rezonanses pētījumi rāda, ka grūtniecība izraisa strukturālas un funkcionālas izmaiņas sievietes smadzenēs, kas nav patoloģiskas, bet drīzāk adaptīvas. Šīs izmaiņas palīdz sievietei pielāgoties mātes lomai, pastiprināt jutību pret bērna vajadzībām un veidot emocionālu saikni ar jaundzimušo. Tajā pašā laikā tās var arī radīt ievainojamības logu garastāvokļa traucējumiem.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

Atsauces
Straathof, M., Halmans, S., Pouwels, P. J. W., Crone, E. A., & Hoekzema, E. (2026).The effects of a second pregnancy on women’s brain structure and function. Nature Communications, 17, Article 1495. https://doi.org/10.1038/s41467-026-69370-8
Hoekzema, E., et al. (2022).Mapping the effects of pregnancy on resting state brain activity, white matter microstructure, neural metabolite concentrations and grey matter architecture. Nature Communications, 13, Article 7025. https://doi.org/10.1038/s41467-022-33884-8
Hoekzema, E., Barba-Müller, E., Pozzobon, C., Picado, M., Lucco, F., García-García, D., Soliva, J. C., Tobeña, A., Desco, M., Crone, E. A., Ballesteros, A., Carmona, S., & Vilarroya, Ò. (2016). Pregnancy leads to long-lasting changes in human brain structure. Nature Neuroscience, 20(2), 287–296. https://doi.org/10.1038/nn.4458

24/02/2026

Veselības jomā pārliecība pati par sevi vēl nenozīmē, ka tas ir medicīnisks ieteikums.

Mūsdienās informācija par ārstēšanas metodēm izplatās ātri - sociālajos tīklos, podkāstos, blogos, kursos… Daļa no tās ir vērtīga. Daļa ir nepilnīga. Daļa ir viedoklis, kas pasniegts kā fakts.

Pierādījumos balstīta medicīna nenozīmē jaunu ideju noraidīšanu. Tā nozīmē rūpīgu jautājumu uzdošanu pirms mēs kaut ko iesakām kā ārstēšanu, jo veselības lēmumiem ir sekas. Lai metodi varētu saukt par medicīnisku ieteikumu, būtu svarīgi zināt:
– vai tā ir salīdzināta ar placebo vai standarta ārstēšanu,
– uz kādiem pētījumiem tā balstās un cik kvalitatīvi tie ir,
– vai tā ir pārbaudīta cilvēkiem, ne tikai teorētiskos vai laboratorijas modeļos,
– kādi ir riski, blakusparādības un ierobežojumi,
– kam tā var palīdzēt un kam, iespējams, ne.

Personīgā pieredze ir nozīmīga, bet tās nav tas pats, kas sistemātiski pētījumi. Bioloģisks mehānisms vai loģiska teorija vēl nav pierādījums klīniskai efektivitātei. Tas nenozīmē, ka jaunas metodes nevar būt efektīvas. Tas nozīmē tikai to, ka medicīnā pierādījumu slieksnis ir augsts, īpaši tad, ja metode tiek piedāvāta standarta ārstēšanas vietā.

Ja cilvēks notic nepārbaudītam apgalvojumam, viņš var:
– atlikt efektīvu ārstēšanu,
– pārtraukt jau uzsāktu terapiju,
– ieguldīt laiku un līdzekļus metodē bez reāla pamatojuma,
– uzņemties riskus, par kuriem nav pilnīgas informācijas.

Īpaši psihiskās veselības jomā cilvēki bieži meklē palīdzību brīdī, kad ir ievainojami, noguruši un cerīgi. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai ieteikumi būtu caurspīdīgi, atbildīgi un balstīti pierādījumos.

Lai veicas cik vien iespējams droši sekot rekomendācijām!

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām.
Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.