17/04/2026
Aprīlī žurnālā 100 labi padomi tika publicēts raksts par izdegšanu, kas tapis sadarbībā ar mani. Šī ir tēma, par kuru ikdienā runāju gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Rakstā centos vienkāršā valodā izskaidrot, kas patiesībā ir izdegšana, jo tā joprojām bieži tiek pārprasta. To nereti uztver kā “nogurumu” vai spēju netikt galā ar stresu, bet realitātē tas ir daudz sarežģītāks process.
Izdegšana neveidojas vienā dienā. Tā attīstās pakāpen*ski situācijās, kur ilgstoši prasības pārsniedz pieejamos resursus. Tas var nozīmēt pārāk lielu darba apjomu, laika trūkumu kvalitatīvam darbam, nepietiekamu atjaunošanos, kā arī iekšēju spiedienu darīt vairāk un labāk. Svarīgi saprast, ka izdegšana nav personības vājums. Tā nav pazīme, ka cilvēks nav pietiekami motivēts vai disciplinēts. Tieši pretēji - bieži izdeg tie, kuriem darbs ir svarīgs, kuri ir atbildīgi un kuri cenšas izdarīt pēc iespējas labāk.
Vienlaikus ne viss, kas izskatās pēc izdegšanas, ir izdegšana. Pastāv arī citi stāvokļi, piemēram, depresija vai ilgstošs iekšējs konflikts par to, kā darbs tiek veikts, un tie var prasīt atšķirīgu pieeju. Tāpēc precīza izpratne par to, kas notiek, ir ļoti būtiska.
Bieži tiek teikts, ka risinājums ir “vairāk atpūsties” vai “labāk plānot laiku”. Šie ieteikumi var palīdzēt, bet ne vienmēr ir pietiekami. Ja pamatā ir ilgstoša pārslodze vai neatbilstība starp prasībām un iespējām, tikai individuālas stratēģijas problēmu neatrisina.
Izdegšana drīzāk ir signāls, ka esošais veids, kā tiek dzīvots vai strādāts, ilgtermiņā nav ilgtspējīgs. Un šis signāls nav jāignorē!