Mākslas terapeite Agnese Kolmane

21/02/2026

Atsevišķos gadījumos maza paķēpāšanās dod vajadzīgo atslēgšanos, mieru un vieglumu... un ļauj sajust nedaudz spēka un varēšanas sevī.

Tas par to mākslas terapijas vērtību. Nav liela māksla vajadzīga, lai ķēpātos. Tikai maza saņemšanās nebūt perfektam.

18/02/2026

‘runā ar mani
ir skaistākais lūgums
ko cilvēks cilvēkam lūdz’
(c): Laura Vinogradova

Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani” jau sesto gadu no 2.-8. martam tiešsaistē visā pasaulē.

Jau pēc 2 nedēļām mēs gaidīsim jūs uz sarunām un izglītojošām lekcijām ar vadošajiem speciālistiem no Latvijas, lai runātu par bērnu mentālo veselību - agresīva uzvedība klasē, kā draudzēties, sensorais jūtīgums, profesionālais sports un mentālā veselība - tikai dažas no tēmām, ko apskatīsim šīs nedēļas ietvaros.
Šogad mēs viesosimies arī Latvijas bibliotēkās, lai kopīgi ar rakstniekiem runātu par to, kā mēs jūtamies, un kā varam viens otru atbalstīt.

Lielu paldies sakām Londonas latviešu biedrībai “Giving for Latvia” par nenogurstošo atbalstu un sirsnīgo ziedojumu šīs nedēļas organizēšanā.
Bērnu mentālās veselības nedēļa nav iedomājama bez grāmatu apskata un skaļu paldies sakām izdevniecībām “Liels un mazs”, ''Latvijas Mediji'', “Aminori”, ''Zvaigzne ABC'' un “Jānis Roze”.

Uz tikšanos jau pavisam drīz - ‘’Runā ar mani’’ nedēļā no 2.-8. martam.
Sīkāka informācija par pasākumiem jau drīzumā!

Runā ar mani komanda ❤️

18/02/2026

Izglītojoši un saprotami pāris vārdos par motivāciju un trauksmi dalās drāmas terapeits Viesturs Roziņš. Padalos.

🤗🤯 Vai es esmu motivēts vai trauksmains?

Kad runājam par motivāciju un trauksmi, atšķirības šķiet pašsaprotamas. Motivācija ir resurss. Tā mūs virza, dod spēku un piešķir nozīmi. Dažkārt tieši motivācija ir pēdējais iekšējais balsts krīzes brīdī, kas palīdz izķepuroties.
Savukārt trauksme rada nemieru, uzbudinājumu, negatīvas domas un bailes no neizdošanās.
Tā sašaurina skatījumu un bieži pastiprina krīzes izjūtu.
🚩 Taču interesantāks ir jautājums, kas pirmajā brīdī šķiet pat paradoksāls -
kas kopīgs šiem šķietamajiem pretpoliem - trauksmei un motivācijai?

❗️Pirms meklējam kopīgo, svarīgi atšķirt divus motivācijas veidus.

😊IEKŠĒJĀ MOTIVĀCIJA:
✅️ Tas ir interesanti.
✅️ Tas šķiet jēgpilni.
✅️ Tas rada prieku vai izaicinājumu.
✅️ Tu izjūti izaugsmi.
✅️ Ir mērķis, kas iedvesmo.
✅️ Ir pozitīvs saviļņojums.
✅️ Pat ja ir grūti, iekšēji skan: “Es to gribu.”

🏆ĀRĒJĀ MOTIVĀCIJA
✅️ Saņemsi atlīdzību.
✅️ Izvairīsies no soda.
✅️ Saņemsi atzinību.
✅ ️“Man jādara”, “Es nedrīkstu kļūdīties.”
✅️ Daru, lai izvairītos no kauna, kritikas.

🧭 Ko rāda pētījumi?
2024. gadā Cambridge University Press & Assessment publicētā pētījumā “Intrinsic and Extrinsic Control Impact Motivation and Outcome Sensitivity” tika analizēta iekšējā un ārējā motivācija cilvēkiem ar trauksmi un depresiju.

✅️ Rezultāti parādīja:
Cilvēkiem ar trauksmi ārējā motivācija bija īpaši augsta. Viņi spēcīgāk reaģēja uz ārējiem stimuliem - īpaši, lai izvairītos no zaudējuma vai nepatīkamām sekām.
Tajā pašā laikā iekšējā motivācija būtiski neatšķīrās no kontroles grupas.

💣 Tas nozīmē:
Trauksme nepalielina iekšējo motivāciju - tā pastiprina ārēji balstītu, uz izvairīšanos orientētu uzvedību.

🤗🤯Kur ir kopīgais?
# Gan ārējai motivācijai, gan trauksmei bieži klātesošs ir - nemiers, spriedze un bailes. No malas cilvēks var šķist ļoti mērķtiecīgs un disciplinēts, taču dažkārt šī “motivācija” patiesībā ir bailēs balstīta uzvedība - centieni nepieļaut sliktāko, nevis vēlme radīt labāko.

🎭 Psihodrāmas pamatlicējs J. L. Moreno uzsvēra, ka augsts trauksmes līmenis mazina spontanitāti un radošumu.
Trauksmains cilvēks var būt impulsīvs, bet nav patiesi brīvs — jo viņa rīcību vada spriedze, nevis iekšēja izvēle.

🤔 Pārdomām -
🟢 Ja tavs mērķis būtu pilnīgi brīvprātīgs un neviens tevi nevērtētu - vai tu to joprojām gribētu?
🟢 Ja tu apstātos savā "mērķtiecīgajā skrējienā", kas tevī rastos — atvieglojums vai panika?

18/02/2026

13/02/2026

Te pārskatāmi aprakstīti dažādi piesaistes stili, kas vairāk sniedz ieskatu tajā, kā veidojam attiecības ar citiem cilvēkiem, cik ļoti uzticamies vai neuzticamies sev un citiem.

25/01/2026

"Skrollētāja sindroms" vēl nav oficiāla diagnoze, tomēr nav grūti mūsdienās to atpazīt. Tā ir automātiska, grūti kontrolējama, bezmērķīga satura ritināšana, pat, ja tas vairs nesniedz prieku.

Kas īsti notiek smadzenēs?
🫠 Smadzenes pierod pie ātriem, īsiem stimuliem, un garāki uzdevumi šķiet "garlaicīgi".
🫠 Veidojas "automātisks ieradums", nevis apzināta izvēle.
🫠 Sociālās platformas izmanto mainīgo pastiprinājumu (dopamīna mehānismu): "varbūt nākamais video būs interesants".

Svarīgi piefiksēt:
😵 Tu gribi "tikai nedaudz iemest aci", bet faktiski paiet 1-2 h.
😵 Jūties iztukšots, noguris - bet skrollē.
😵 Izmanto telefonu, lai izvairītos no emocijām (dusmām, bailēm, skumjām, vientulības...).
😵 Ir grūtāk koncentrēties grāmatu lasīšanai, darbam, sarunām.
😵 Parādās vainas sajūta pēc skrollēšanas.

❗️❗️❗️Nevis “atņemt telefonu”, bet atgūt kontroli:

1. Apzināties, kad es skrollēju? No kā es tajā brīdī bēgu? (garlaicības? spriedzes? vientulības?).
2. 10–30 sekunžu pauze pirms lietotnes atvēršanas - jautājums sev: “Ko man patiesībā tagad vajag?”
3. Emocionālā aizvietošana.
Ja skrollēšana dod:
🤳 nomierinājumu - meklē citu nomierinošu rituālu (varbūt Tev vajadzīga atpūta, varbūt mūzikas klausīšanās, varbūt meditācija?)
🤳 stimulu - īsas, bet aktīvas darbības. (Varbūt Tev vajadzīga kāda fiziska aktivitāte?)
🤳 piederību - reālu kontaktu. (Sarunas,satikšanās, socializēšanās?)

Pētījumi liecina, ka garlaicība var motivēt cilvēkus meklēt izaicinājumus vai jaunu pieredzi, pat ja tie nav viegli vai patīkami - tas ir veids, kā “pārtraukt” emocionālo tukšumu. Tā var būt signāls pārmaiņām vai radošuma potenciāls - brīdis, kad prāts meklē jaunas saiknes vai idejas. Dažās teorijās garlaicība darbojas līdzīgi “iekšējai vajadzībai” pēc emocionālās stimulācijas vai nozīmes.

✅️✅️✅️ Vai atceries savu vai savu vecāku/vecvecāku bērnību, kad skrollēt varēja leduspuķes logā? Padalies komentārā, kā Tu "pārcieti" garlaicību, pirms "gudro telefonu" ēras?

01/01/2026

Tiem, kas vairāk vēlas uzzināt par mākslas terapiju, tās iespējām... Par un ap mākslas terapiju.

🎨 Kas ir mākslu terapija un kā dažādi tās veidi var palīdzēt cilvēkiem uzlabot dzīvi, veselību un attiecības ar sevi un pasauli?
To Latvijas Radio 1 raidījumā "Vai tas ir normali?" skaidro sertificēta mākslas terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes viesdocētāja Inga Bitēna: ej.uz/rsu_mākslu_terapija

13/12/2025

Sakārtoju savu iekšējo pasauli un haosu un izmetu atkritumus pa drusciņai tiešā un pārnestā nozīmē. Lai arī Jums fiziskā un garīgā veselība šaj tumšajā pārdomu laikā, kad gaisma jārada pašiem! ✨

06/12/2025

Bieži aiziešana uz muzeju rada spēcīgas sajūtas un emocijas. Ne velti ir mākslas terapeiti, kas muzeja pieredzi izmanto kā starpnieku savā darbā ar klientiem.

Šoreiz es devos ceļā pie "Džemmas"
Pāris vārdos par to, kas mani uzrunāja izstādē - drosme, stāja, nostāja, spēks, pašapziņa, mērķis un atšķirīgais toņos, formās un idejās. Zināšanas, māka un spēja eksperimentēt ar neperfekto kaut kā nozīmīgāka vārdā... Kaut mums piemistu mazliet no tā spēka un varēšanas!

25/11/2025

Iepriekš esmu stāstījis par lomu nozīmi personības attīstībā - taču dažkārt cilvēki jauc SOCIĀLO LOMU ar SOCIĀLO MASKU. Tāpēc iezīmēšu būtiskākās atšķirības.

🤠👩‍🏫🎅🏋 SOCIĀLĀ LOMA:

Sabiedrības noteikts uzvedības modelis, ko no cilvēka sagaida konkrētā situācijā, darbībā vai statusā.

📍Loma var tikt piešķirta jau piedzimstot un to rada kādi objektīvi, piemēram, ģeogrāfiski kritēriji (Latvijas iedzīvotājs, pilsētnieks, laucinieks utt.).

📍 Loma var tikt izvēlēta, mērķtiecīgi apgūstot konkrētās lomas identitāti (piemēram, dažādas profesijas).

📍Loma pati par sevi nav izdomāta no jauna - tā eksistē sabiedrībā kā zīme - tā atbilst kādām noteiktām fiziskām, kultūras vai sociālām īpatnībām.

📍 Šī loma automātiski nenozīmē "izlikšanos" - cilvēks var justies harmoniski, autentiski un ļoti dabiski savā lomā/lomās.

😎👺😶‍🌫️👤 SOCIĀLĀ MASKA:

Apzināti vai neapzināti cilvēka veidota mākslīga uzvedība, lai slēptu savas patiesās domas, emocijas vai identitāti.

📍Maska ir subjektīvs priekšstats un tas tiek veidots paša cilvēka vajadzību dēļ (Piemēram, stereotips - lai vadītu aktivitātes bērniem, ir jāpārveido rotaļīga balss).

📍 Tā bieži ietver emociju apspiešanu, tēla veidošanu, pielāgošanos sabiedrības gaidām (Piemēram, stereotips - lai iederētos sabiedrībā - man visu laiku jāsmaida).

📍Maska var būt īslaicīga vai pastāvīga, bet tā neatbilst patiesībai, tā nav cilvēka autentiskā būtība.

!!! Tātad - lomas mēs esam vai ieņemam, jo tas veidojas dabiski esot dažādās sabiedrības situācijās un statusos, taču maskas mēs "uzliekam" lai izliktos citādāki, nekā jūtamies.

18/11/2025

Sveicieni Latvijas svētkos!!! 🇱🇻
Lai droša zeme un saticīgi cilvēki! 💛

05/11/2025

Latvijas Mākslas terapijas asociācija pievienojas protestam pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Kā profesionāla organizācija, kas apvieno speciālistus, kuri savā ikdienas darba praksē strādā ar vardarbības upuriem, redzam, cik postošas ilgtermiņa sekas jebkura veida vardarbība atstāj cilvēka fiziskā, emocionālā, garīgā veselībā. Uzskatām, ka konvencija, kuras mērķis ir aizsargāt cilvēka cieņu, drošību un dzīvību, ir būtiski nepieciešama vardarbības atpazīšanai, novēršanai, upuru aizsardzībai un sabiedrības izglītošanai.
Atbalstot Latvijas dalību konvencijā, mēs atbalstam ikviena cilvēka tiesības uz aizsardzību, cieņu, vienlīdzību, drošību.

Latvijas Mākslas terapijas asociācija