Psiholoģijas un KBT centrs Intellego

20/11/2025

Cik gan viegli ir pazaudēt savu virzienu, kad skatāmies uz citu dzīvēm... Tieši šajos brīžos atkal un atkal ir svarīgi ir atgriezties pie savām vajadzībām, sava tempa un savām mazajām uzvarām.
Lai virzītos uz priekšu, ne vienmēr palīdzēs kas liels un iespaidīgs - reizēm pietiek ar fokusa atgriešanos pie tā, kas ir īsts un patiesi Tavs, un to izmantot kā izejas punktu.

13/11/2025

Kļūdas ir vienkārši kļūdas.
Neizturamas tās padara tas stāsts, ko mūsu prāts par tām uzbūvē.

Pēc kļūdas bieži seko intensīvas reakcijas - smadzenes mūs mēģina pasargāt no kauna, kritikas un neveiksmes. “Un ja nu kļūdīšos atkal? Varbūt labāk nemēģināt vispār…”

Bieži tieši šis automātiskais iekšējais troksnis - nevis kļūda pati - neļauj turpināt iesākto vai liek visu mest pie malas.

Mazas, vienkāršas darbības palīdz atgriezties rīcībā daudz drošāk nekā cīņa ar domām vai mēģinājums no tām izvairīties.
Tu nevari pilnībā kontrolēt iekšējo kritiķi - bet Tu vari izvēlēties nākamo soli. 🙌

11/11/2025

Dažreiz mēs cenšamies saglabāt kontroli, jo tā šķiet drošāk. Bet īstā drošība rodas brīdī, kad uzticamies sev - ka spēsim reaģēt, pielāgoties un atrast risinājumus arī tad, ja lietas nenotiks pēc plāna.

Vadīt savu dzīvi nozīmē būt klātesošam, nevis viszinošam.
Tā ir prasme atgriezties pie sevis, nevis pie ideālā scenārija. 🧡

06/11/2025

Dažkārt pietiek ar kaut ko, kas tikai atgādina reiz piedzīvotu apdraudējumu, lai ķermenis sāktu sūtīt trauksmes signālus. Tas gan nenozīmē, ka ķermenis kļūdās - tam vienkārši nepieciešama palīdzība atpazīt mieru.
Savu drošības izjūtu Tu vari veidot no iekšpuses, palīdzot ķermenim atpazīt, ka šeit un tagad viss ir labi.
Tā pamazām atgriežas skaidrība, miers un spēja rīkoties saskaņā ar vērtībām - pat tad, kad visriņķī ir nerimstošs troksnis. 🌿

30/10/2025

Mēs visi zinām, kā ir tad - brīdī, kad emocijas pārņem ātrāk, nekā paspējam padomāt. Un tik bieži pēc tam seko cīņa ar smagums: “Kāpēc es atkal tā reaģēju?”

Šis nav stāsts par to, kā nekad vairs nesadusmoties.
Tas ir stāsts par brīdi starp emociju un rīcību - par spēju pamanīt.

Apstāties. Ieelpot. Izvēlēties būt citādi. 🌿

16/10/2025

Dažreiz plānošana šķiet kā naiva cerība, un ar domu “viss tik un tā sabruks” ir viegli pazaudēt jēgas izjūtu. Tomēr jēga plānot uz priekšu parādās tad, kad izvēlamies ticēt - mana nākotne vispār ir pūļu vērta.

Nav iespējams paredzēt, kas notiks nākotnē, bet katrs apzinātais solis, mērķis un plāns var būt ziņa sev: "Es joprojām esmu daļa no šī procesa." 🌿

15/10/2025

Tik ļoti gribas pēc iespējas ātrāk rast atbildes, saprast, kontrolēt, vai ne?
Neziņa rada spriedzi un diskomfortu - tā liek justies neaizsargātiem.
Tāpēc arī izjūtam vajadzību rīkoties - lai tikai šī neērtība ātrāk beigtos!

Tomēr, ja izdodas tikt pāri pirmajam impulsam meklēt risinājumu
(sevišķi situācijās, kur risinājuma nemaz nav), brīžos, kad paliekam un ļaujam sev būt nenoteiktībā, notiek kaut kas būtisks.

Sāk veidoties jauna pieredze: šeit un tagad, arī bez atbildēm, es varu justies droši. 🙌

09/10/2025

Kad apkārt ir pārāk daudz nenoteiktības, mūsu prāts mēģina mūs pasargāt - dažreiz ar informācijas pārslogošanu, citreiz ar pilnīgu atslēgšanos no pasaules.

Taču ne viena, ne otra galējība nepalīdz attīstīt noturību, lai spētu saglabāt līdzsvaru ikdienā arī ilgtermiņā!
Palīdz apzināšanās: “Es varu būt informēts un vienlaikus mierīgs.”

02/10/2025

Pēdējos gados drošības izjūta gana bieži ir tikusi iedragāta - pandēmija, ģeopolitiskā situācija, ekonomiskās svārstības, un nekur jau nepaliek citi gaidīti vai negaidīti pavērsieni (piemēram, smagas saslimšanas), kas var izsist pamatu zem kājām.

↠ Nenoteiktība rodas tad, kad mums trūkst informācijas par nākotni un nav iespējams paredzēt iznākumu - un tā rezultātā mūsu vajadzība pēc drošības un skaidrības paliek neapmierināta. Un tādā situācijā nepārtrauktas bažas par to, vai un kā vispār pienāks rītdiena, var ātri vien pārņemt prātu un ietekmēt to, kā spējam funkcionēt ikdienā.

Tieši tāpēc mēs vēlamies uzsākt sarunu par noturību nenoteiktībā - par to, kas ir tas, kas palīdz saglabāt līdzsvaru arī mainīgos laikos.

25/09/2025

Ļoti vērtīgs raksts, kas ne tikai aktualizē problēmu, bet arī sniedz konkrētus ieteikumus ētiskai seksuālās vardarbības atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos, palīdzot izvairīties no retraumatizācijas un sekundāras viktimizācijas, kā arī veicinot cieņpilnu attieksmi pret cietušajiem.

Biedrības “Papardes zieds” iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudam Edmundam Apsalonam

24/09/2025

Apzinātība nav tikai trends - tai pievērstā uzmanība patiesi ir pamatota, un tā ir daudzu efektīvu terapijas virzienu (KBT, ACT u.c.) sastāvdaļa, taču to nevar uztvert vieglprātīgi. Un tomēr - pat nelieli apzinātības mirkļi ikdienā var ievērojami uzlabot Tavu emocionālo labsajūtu. Galvenais - sākt pamazām un pievērst uzmanību tam, kā patiesi jūties, nevis tam, kā “vajadzētu”.

16/09/2025

Pasīvās domas par pašnāvību ir sastopamas biežāk nekā mums šķiet, taču prot ļoti labi maskēties. Tās nereti ir cieši saistītas ar depresiju un trauksmi, un ir svarīgi laikus pievērst uzmanību, lai tās neizvērstos aktīvās domās, plānošanā un rīcībā.

📍Atceries! Bezmaksas krīzes tālrunis 116123 pieejams 24/7

_____________________________________________
Liu, R. T., Bettis, A. H., & Burke, T. A. (2020). Characterizing the phenomenology of passive suicidal ideation: A systematic review and meta-analysis of its prevalence, psychiatric comorbidity, correlates, and comparisons with active suicidal ideation. Psychological Medicine, 50(3), 367–383. https://doi.org/10.1017/S003329171900391X

Olgiati, P., Luca, M., Luca, A., Ferri, R., & Serretti, A. (2025). Passive Su***de Ideation in major depressive disorder: Prognostic role and effect of antidepressant treatment. Journal of Psychiatric Research, 189, 445–454. https://doi.org/10.1016/j.jpsychires.2025.06.012