DV organizāciju dibināja šajā kaŗagūstekņu nometnē 1945. decembrī bijušie Latvijas Leģiona kareivji. Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu bijušiem kaŗavīriem un viņu ģimenēm. Aptuveni 25,000 latvieši bija ieslodzīti rietumu sabiedroto pārvaldītās kaŗagūstekņu nometnēs. Lielākais skaits atradās Britu pārvaldītās nometnēs ziemeļu Vācijā. Kaut daudzi bija izkaisīti starp daudzām nometnēm, apmēram 12,000 mājoja Cēdelgēmas nometnē Beļģijā. No darbības sākumiem 1945. un 1946. gadā DV organizētājiem bija atļauts sazināties ar latviešiem citās nometnēs lai izveidotu izveidotu tīklu savstarpējam atbalstam. Kaut sākumā biedri sastāvēja no bijušajiem leģionāriem, DV organizācijas dibinātāji cerēja ietvert visus latviešus viņu biedru rindās. Pēc viņu izlaišanas no kaŗagūstekņu nometnēm 1946. gadā, bijušie zaldāti pārcēlās uz bēgļu nometnēm, kur viņi turpināja centienus piedāvāt savstarpēju atbalstu un izturēt savu vienotību.
1950. gadu sākumā, latvieši bēgļu nometnes atstāja un pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, Rietumeiropā, Kanādā, Dienvidamerikā, un Amerikas Savienotās Valstīs. Daugavas Vanagu organizācija gāja viņiem līdzi. Anglijā 1947.g. nodibināja Daugavas Vanagu Fondu (DVF). Kopš 1991.g. Daugavas Vanagu organizācija arī atrodas Latvijā. Caur gadu desmitiem DV biedri turpināja savu uzdevumu savākt un savienot latviešus, lai saglabāt latviešu nācijas vienotību. Ilgus gadus šo uzdevumu izprata, ka nenogurstošu cīņu aizstāvēt Latvijas tiesības uz brīvību, kas DV organizācijai nopelnīja Padomju okupantu mūžīgo naidu. DV ir arī pūlējusies veicināt latviešu jauniešu izglītību un viņu iesaistīt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kopienā. Tas tiek darīts piedāvājot stipendijas un atbalstot latviešu skolas, korus, tautas deju kopas, teātru kopas, sporta komandas un daudzas un dažādas kulturālās nodarbības. Daugavas vanagi, sasauksimies!
