Ineses Elsiņas psihologa - psihoterapeita prakse

28/11/2024

Kopš 1997.gada vienā dienā ar jeb MelnāPiektdiena tiek veicināta arī jeb .

Kaut gan atturēšanās neko nepirkt tika ieteikta uz vienu diennakti jeb 24 stundām, tagad izskatās, ka iepirkšanās diēta jārekomendē uz 2 nedēļām, jo Latvijā Melnās piektdienas "izpārdošanas" reklāmas tiek skandinātas vismaz tik ilgi.

"Mūsdienās cilvēki zina visam cenu, bet vērtību nezina nekam", teica Oskars Vailds jau toreiz, 19. gs. otrajā pusē.

Vēlu šajā intensīvajā pārliecināšanas un psiholoģiskās ietekmēšanas laikā, sajust un novērtēt to, kas ir, ar vēsu prātu izvērtēt un atbildēt sev uz jautājumiem:

"Vai man šo vajag?"

"Vai man šo vajag tieši tagad?"

"Kuram vajag, lai man šo vajag?"

"Kāpēc tas, kuram vajag, ir tik ļoti ieinteresēts tajā, lai man šo vajadzētu?"

Labu vēlot,

Inese Elsiņa

̄piektdiena ̧ija

12/11/2024

Tikko, 12.11.2024, Neuroscience News publicētajā rakstā lasāms:

Tradicionālā pieeja psihiatrijā depresijas ārstēšanā postulē, ka depresija rodas neirotransmiteru (seratonīns u.c.) darbības traucējumu rezultātā. Plaši tirlek praktizēta pieeja kompensēt to ar antidepresantu palīdzību.

Taču ir plaši zināms, ka ne visiem, kuri cieš no depresijas, antidepresanti ir palīdzoši. Daudzi cilvēki uz tiem nav reaktīvi (t.s. treatment resistant depression) jeb antidepresantu lietošana ne visos gadījumos sasniedz paredzēto mērķi un vēlamo efektu.

Apjomīgs pētījums, kuru veica Jeruzalemes Ebreju Universitātes pētnieku grupa (saite uz pētījumu ir zemāk), liecina, ka depresija ciešā mērā saistīta ar hroniskiem iekaisuma procesiem smadzenēs un ķermenī. Iekaisīgo procesu viens no būtiskiem veicinātājfaktoriem ir hronisks stress!

Kā minēts rakstā: "Pētījuma rezultāti iezīmē vajadzību pēc individuālās pieejas, jo daži pacienti var iegūt vairāk no iekaisumus ārstējošām terapijām nekā no standarta antidepresantiem."

Ņemot vērā lielu depresijas rādītāju izplatību pasaulē, šīs zinātnieku atziņas var paplašināt palīdzības iespējas un dod cerības daudziem, kuru cīņa ar depresiju daudzu gadu garumā ir bez panākumiem.

Labu vēlot,

Inese Elsiņa

̄bai ̄basaprūpe

Emerging research suggests that chronic inflammation, rather than neurotransmitter deficiencies alone, may be a major factor behind depression, reshaping traditional views of the condition.

12/04/2024

Aprīlī pasaulē atzīmē alkohola lietošanas apzināšanās mēnesi.

Atkarības nav mans ikdienas profesionālais fokuss, taču cilvēki, risinot depresijas, izdegšanas, trauksmes, attiecību problēmas, tā "starp citu" mēdz minēt arī aizraušanos ar alkoholu. Katram trešajam klientam anamnēzē (jeb dzīves gājuma stāstā) ir pieredze ar vienu vai abiem vecākiem ar alkohola atkarību. Risinot pāra attiecību problēmas, nereti vienam no partneriem ir alkohola atkarība.

Dažas atziņas no manas darba ikdienas:

✔️ Noliegums (problēmas apmēra neapzināšanās/neatzīšana) - pirmais nopietnākais klupšanas akmens.

Nereti pāru terapijā viens no partneriem min: "Man tā nav problēma. Es nedzeru daudz. Eju uz darbu un visu daru. Tu uztver to kā problēmu." Noliegums liedz jebkādas iespējas uz problēmas risinājumu, jo problēma netiek nedz saskatīta, nedz atzīta.

✔️ Cīņā ar alkohola atkarību ar gribasspēku un solījumiem nepietiek ("Tā bija pēdējā reize, apsolu tā vairs nedarīt"!) - tā ir kompleksa slimība.

Atkarība ir biopsihosociāla parādība. Fizioloģiskie un neirobioloģiskie procesi atkarības gadījumā spēlē bīstamu spēli (atkarību, vilkmi cilvēki izjūt burtiski fiziski). Psiholoģiski un sociāli ir vesela virkne problēmu, kuru cilvēks "risina" ar alkohola "palīdzību".

✔️ Alkohols cilvēka dzīvē pilda "psihoterapijas" funkciju, taču diemžēl ar negatīvu iznākumu.

Tā ir atbildības neuzņemšanās par savu dzīvi, izvēle "risināt" problēmas tieši tādā veidā. Cilvēks savām ciešanām neredz nekādu citu risinājumu, viņam nav un viņš nemeklē rīkus, lai risinātu. Tā ir pašdestrukcija.

✔️ Alkoholisms ir ne tika individuāla, bet arī sistēmas disfunkcija.

Kur ir alkoholisms, tur ir arī vide (ģimene, draugi, kolēģi), kas uztur šo vidi, nereti paši to pat neapzinādamies. "Vienu jau var! Šodien taču ir svētki!" u.c. atkarīgo dzen postā. Līdzatkarīgie ir tiešā mērā līdzdalīgi alkoholisma uzturēšanā un padziļināšanā.

✔️ Neviens nemainīsies tikai tāpēc, ka mēs tā gribam.

Vislielākais izmisums rodas no cerībām un ilūzijām, ka otrs mainīsies. Nekad neviens alkohola atkarīgais nav izārstējies tāpēc, ka kāds cits to grib. Tas var notikt tikai un vienīgi pašmotivēti.

̧ija

Veselību vēlot,

Inese Elsiņa

20/03/2024

20. marts - Starptautiskā Laimes diena.

Nav universālas laimes formulas, kad izpildoties konkrētiem kritērijiem, cilvēks kļūs laimīgs. Katrs var uzrakstīt grāmatu "10 soļi, kā kļūt laimīgam", un, saliekot kopā daudzu cilvēku grāmatas, tur būs miljons soļu, kā kļūt laimīgam.

Laimes izjūta, manuprāt, ļoti lielā mērā ir balstīta savās patiesajās vērtībās. Mēs spējam būt laimīgi un piepildīti, esot tajā, kas uzrunā mūs cilvēciski dziļi. Vienam tas ir redzēt savu bērnu guļam, citam - sasniegt kalna virsotni, bet citam - ziedu uzziedam.

Cits jautājums ir, vai cilvēks spēj sajust savas patiesās vērtības, un nestaigā līkločiem ap tām, anestezējot sevi visdažādākos veidos. Mēs mēdzam sev iestāstīt, kas mums ir svarīgs, nevis ļaut sajust, kas tas patiesi ir. Mums taču nereti svarīgs ir viss cits, tika ne tas, kas mums patiesi ir svarīgs.

Laimes, izjūta, manuprāt, ir spēja atļauties pieredzēt sev svarīgo.

| Es redzēju šodien skaļu meža zosu kāsi, putnus atgriežamies mājās ... |

Labu vēlot,

Inese Elsiņa

📷 Mans. Cīrihe. Ziedošs koks.

15/03/2024

Pašlaik Viļņas Modernās mākslas muzejā ir apskatāmas vairāku latviešu mākslinieku instalācijas un mākslas darbi. Īpaši uzrunāja Ances Eikenas instalācija "Mūsu debešķīgais tēvs" (2021). Viņa 'runā' par sev tuvo un pazīstamo, bet arī par tik daudziem bērniem Latvijā, Baltijā sāpīgo tēmu - tēvs alkoholiķis un bērns.

Māksliniece atspoguļo tēmu gan reālistiski skarbi - jo tur jau nav ko izdaiļot, gan smeldzīgi sāpīgi - jo tas patiesi sāp daudziem individuāli un, man šķiet, pat kolektīvi, gan arī ironiski.

Citēšu dažus teikumus no A. Eikenas instalācijā pieejamiem materiāliem (tulkoju tekstu no angļu valodas):

"Man šķiet, ka daudziem no mums tēvi iegūst tādu kā Dieva veidolu, jo ļoti bieži viņi nav fiziski klātesoši (...)."

"Protams, tas nav jauki, ka tavs tēvs dzer. Bet tik daudzi tēvi pateiks, ka viņi mīl mūs un mēs viņiem rūpam, - vienīgais tikai tad, kad viņi ir piedzērušies. Un tu pēkšņi saproti, ka viņi jūtas tāpat kā mēs, tikai aiz daudzām sienām, nesasniedzami bez alus. Tāpēc tas ir vēl jo bēdīgāk."

Nekā glamūrīga. Bet diemžēl ir jāatzīst, ka gandrīz katram otrajam klientam, kurš atnāk, bērnībā ir bijuši vai joprojām ir abi vai viens no vecākiem ar alkohola atkarību. Tāpat ar nožēlu jāatzīst, ka tā nav tikai pagātne - ļoti daudziem 30, 40 gadīgiem cilvēkiem alkohols ir ikdienas antidepresants, "nervostrongs", anestētiķis un miega zāles vienā.

Tāpēc es ļoti ar lielu piesardzību raugos un cilvēku pašapmānu, katru vakaru sev stāstot "vienu jau var", "viena glāze vīna vakarā pēc darba neko sliktu nenodarīs", uz publiskiem pasākumiem, kur nekad bez vīna un šampanieša neiztiek, uz sociālo vīna kulta slavināšanu u.c. Neviens nezina, vai tieši viņam vai viņai izkritīs tā saucamā "laimīgā biopsihosociālā loze", neviens nezina, kad klusām piezagsies tas lūzuma punkts un robeža no vienas glāzes vakarā pāries uz 3 un pudeli. Atkarības kontekstā ar veselo saprātu, gribu, saņemšanos ļoti bieži nepietiek. Atkarība izaug lēni, nemanām un postoši.

Labu vēlot,

Inese Elsiņa

̄ksla ̧ija

📷 Mans foto no MoMuseum Viļnā. Attēlā ir A. Eikenas instalācijas fragments.

29/02/2024

Šodien vēlreiz ciemojos TV3 studijā raidījumā "Zilonis studijā".

Ar raidījuma viesiem diskutējām par randiņu nozīmi partnerattiecībās.

Uzskatu, ka randiņi ir neatņemama kvalitatīvu attiecību sastāvdaļa, ja tajā partneri velta viens otram nedalītu un kvalitatīvu uzmanību, ja tie nav strīdu un problēmu risināšanas platforma.

Svarīgi, lai randiņu organizators un iniciators konstanti nav viens partneris, bet abi iniciē un organizē randiņus pamīšus. Nereti dzirdu aizvainojumu: "Ja es to nedarītu, nekas nenotiktu!" "Es cenšos, bet otram ir vienalga!" Ir svarīgi, ka abi izprot un izjūt kopābūšanas pievienoto vērtību un iegulda pūles.

Randiņiem ne vienmēr jāsaistās ar lieliem izdevumiem (dārgi restorāni, SPA) u.c., būtiskākā pievienotā vērtība ir kopā pieredzēšana un piedzīvošana jebkurā izpausmē. Tie var būt arī mikrorandiņi, kas neprasa daudz laika un naudas. Tie var būt spontāni un maz prasoši. Attiecības ir jādzer nevis kampaņveidīgi un spaiņiem, bet maziem malkiem un regulāri, jo tikai tā var padzerties.

Taču randiņi vien nav veselīgu un kvalitatīvu attiecību garants, svarīgi citi partnerattiecību puzles gabaliņi.

Raidījuma ieraksts būs skatāms aprīļa sākumā.



Labu vēlot,

Inese Elsiņa

27/01/2024

Esmu pārliecināta, ka ikviens daiļliteratūras darbs savā ziņā ir psiholoģijas ontoloģija. Tajā netiek definēti un izskaidroti psiholoģijas jēdzieni, teorijas, koncepti tā, kā tas notiek klasiskajās grāmatās par psiholoģiju, tajā pašā laikā katrs daiļliteratūras darbs ir psiholoģija, kas ir iemiesota tēlos, notikumos, attiecībās.

Es, godīgi sakot, daudzu studiju un darba gadu laikā tik ļoti esmu piesātinājusies ar klasiskajām psiholoģijas zināšanām (kaut arī joprojām turpinu mācīties), ka pašlaik visbiežāk dodu priekšroku daiļliteratūrai.

Arī klienti man nereti jautā, kādu grāmatu es varot ieteikt? Dažreiz es rekomendēju kādu no klasiskās psiholoģijas literatūras, ja jūtu, ka tas varētu dot cilvēkam pienesumu viņa zināšanu papildināšanai, izglītošanai par kādu no psiholoģijas tēmām. Taču ļoti bieži es iesaku arī daiļliteratūras darbu.

Varbūt kādam mans grāmatu pārskats, kas tapa ilgi un pacietīgi, var noderēt kā iedvesma sevis pilnveidošanai un attīstībai ar daiļliteratūras palīdzību.



Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD
Psiholoģe, KBT psihoterapeite

Esmu pārliecināta, ka ikviens daiļliteratūras darbs savā ziņā ir psiholoģijas ontoloģija. Tajā netiek definēti un izskaidroti psiholoģijas jēdzieni, teorijas, koncepti tā, kā tas notiek klasiskajās grāmatās par psiholoģiju, tajā pašā laikā katrs daiļliteratūras darbs ir psih...

21/01/2024

Apskāviens neko nemaksā, bet tik daudz mums dod!

Sava neirobioloģiskā un emocionālā efekta dēļ tas burtiski dara brīnumus - sasilda, dziedē, dara laimīgu.

Āda ir mūsu lielākais uztvērējs. Ir tāds termins kā "ādas izsalkums" jeb "pieskārienu bads" (angl. skin hunger) - tā ir cilvēka dabiska vajadzība jau kopš dzimšanas pēc fiziska, neseksuāla rakstura kontakta ar otru cilvēku, dzīvai būtnei ar dzīvu būtni.

Psiholoģijā pirmie pētījumi par pieskārienu badu bija 1960. gados, kad pētnieks un psihologs Harijs Hārlovs pērtiķu mazuļus nošķīra no mātēm un ievietoja laboratorijā novērošanai. Pērtiķīšiem tika piedāvātas divas surogātmātes: viena bija no mīksta frotē auduma, taču barība pie tās nebija pieejama, bet otra bija izgatavota no stieples un koka materiāliem, taču ar pieejamu barību. Pērtiķu mazuļi pavadīja vairāk laika ar pirmo, jo saņēma patīkamāku taktilo sajūtu, atsakoties no ēdiena.

Taču ne visi cilvēki ir tendēti uz fizisko tuvību. Tas, cik mēs spējam būtu atvērti fiziskajam kontaktam ar otru, ciešā mērā ir saistīts ar mūsu agrīno bērnības pieredzi (piesaiste, vardarbība u.c.), pašreizējo psihisko un veselības stāvokli (sociālā trauksme, aktuāla krīze/traumatiska pieredze u.c.), drošības izjūtas un uzticēšanos pakāpi attiecībā pret otru.

Lai justos komfortā ar apskaušanos, izmantotu tā sniegtos labumus, ir jābūt labā kontaktā ar savu ievainojamību. Apskaušanos var iemācīties vai atjaunot, dziedējot to.

Apskaujiet sevi, apskaujiet citus, tā pasaule kļūst siltāka!

̄ba ̄būt

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD
Psiholoģe, KBT psihoterapeite

11/01/2024

Šodien ir Statptautiskā "Paldies!" diena!

Spēju just un izteikt pateicību psiholoģijā saista ar lielāku laimes izjūtu, spēju piedzīvot pozitīvas emocijas, tas uzlabo veselību un veicina labu attiecību veidošanos! [1]

Bezgalīgs paldies manam vīram un abiem dēliem - viņi ir mana lielākā dzīves dāvana un brīnišķīga dzīves skola! 🩷

No sirds paldies ikvienam cilvēkam, kurš uztic sevi man kā speciālistam! Es nekad nebūtu bijusi tik emocionāli un garīgi bagāta, ja nebūtu bijusi jūsu ceļabiedre. 🫶

Mīļš paldies ikvienam no jums par jūsu virtuālo klātbūtni, tas sniedz iespēju manām domām, pārdomām un idejām formulēties, atbalsoties un varbūt pat kaut kur uz mirkli aizķerties!🙏

Ilgi nedomājot, centies atbildēt sev, kurš vai kas pirmais ienāk prātā, kam tu vēlētos teikt paldies?

Piezvani, uzraksti, pasaki!

̄ba

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD
Psiholoģe, KBT psihoterapeite

[1] https://www.health.harvard.edu/healthbeat/giving-thanks-can-make-you-happier

05/01/2024

Klienti ir dzīves atziņu Zelta fonds!

Kāds no klientiem uz jautājumu, kas viņu mudinājis uzsākt psihoterapiju, atbildēja par dažādām savām dzīves problēmjomām, piebilstot, ka vēl neesot bijis tik slikti, lai nāktu, bet neesot bijis arī tik labi, lai nenāktu!

Šī atziņa kopumā, manuprāt, nav attiecināma tikai uz psihoterapiju, bet arī uz ārstu apmeklējumiem savas veselības stāvokļa izmeklēšanai un uzlabošanai.

Ļoti bieži tas patiesi ir ceļš: atpazīt un atzīt, ka nav labi un kas nav labi, sazināties ar speciālistu, organizēt laiku, plānot papildu izdevumus, tikt galā ar bailēm.

Jā, nereti tiešām bailes ir tās, kas attur aiziet pie ārsta vai kāda cita speciālista. Bailes, ka problēma tiešām izrādīsies kā problēma, kuru vajadzēs risināt. Arī bērni paslēpjas zem segas, domādami, ka tā monstru nav. Taču slēpjoties problēma nepazūd. Protams, ir iespējami arī citi faktori, kas attur, piem., negatīva iepriekšējā sadarbības pieredze u.c.

Novēroju, ka visbiežāk cilvēki atnāk uz psihoterapiju jau "akūti", kad ir novilkuši līdz pēdējam un ir sākušies vai nu simptomi (bezmiegs, trauksmes lēkmes, ir uz šķiršanās sliekšņa, nopietnas fiziskas veselības problēmas u.c.) vai kāds no tuviniekiem ir izvirzījis ultimātu. Arvien biežāk, tomēr salīdzinoši reti, atnāk tad, kad ir uzķēruši diskomfortu pusceļā un vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti.

Lai rūpes par sevi ir ceļš, nevis izdzīvošanas vadīta vajadzība!

̄pesparsevi

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD
Psiholoģe, KBT psihoterapeite

04/01/2024

Mediācija ir vērtīgs profesionāls atbalsts no malas, ja divām pusēm ir grūti sarunāties un vienoties mierīgā un cieņpilnā veidā.

Ir lieliska espēja izmantot 5-7 valsts apmaksātas sertificēta mediatora sesijas ģimenes strīdu risināšanas procesā, ja ir iesaistīts bērns.

Detalizētāka informācija un pieteikšanās kārtība ir pievienotajā saitē.



Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD
Psiholoģe, KBT psihoterapeite

Call now to connect with business.